Atzinums

Par 7.panta pirmās prim viens daļas 9.punktu:
Vēršam uzmanību, ka ar 15.09.2022. Ministru kabineta rīkojuma Nr.618 “Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām” 2.6.apakšpunktu uzdots sagatavot grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, paredzot kārtību, kādā tiek pārvērtēta publisku personu kapitālsabiedrību līdzdalība atkarīgajās kapitālsabiedrībās un vērtēta lietderība publisku personu kapitālsabiedrību meitas sabiedrību līdzdalībai citās kapitālsabiedrībās.
Arī tiesību akta projekta anotācijā kā viens no grozījumu izstrādes mērķiem minēts tas, ka grozījumi izstrādāti ar mērķi nodrošināt vispusīgas informācijas sniegšanu augstākai lēmējinstitūcijai par publiskas personas aktīvu pārvaldību katras kapitālsabiedrību grupas (koncerna) ietvaros, paredzēts arī noteikt kārtību, kādā tiek pārvērtēta publisku personu kapitālsabiedrību līdzdalība atkarīgajās kapitālsabiedrībās un vērtēta lietderība publisku personu kapitālsabiedrību meitas sabiedrību līdzdalībai citās kapitālsabiedrībās.
Iebildums - Piedāvātā 7.panta pirmās prim viens daļas redakcija, tai skaitā šā panta 9.punkta redakcija, neietver prasības un kārtību publisku personu kapitālsabiedrību meitas sabiedrību līdzdalības un/vai lietderības izvērtēšanai citās kapitālsabiedrībās.
Likuma grozījumi par Rīkojuma Nr.618 2.6.apakšpunktā uzdoto saistīti ar Valsts kontroles 26.04.2022. Ministru kabinetam sniegto informāciju par revīzijas Nr.2.4.1-40/2020 (“Vai Satiksmes ministrija nodrošina normatīviem aktiem un labai praksei atbilstošu publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldību?”) rezultātiem un izteikto aicinājumu veikt darbības, lai kopumā uzlabotu publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldību un mazinātu risku līdzekļu neefektīvai ieguldīšanai, tai skaitā izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas uzliktu par pienākumu kapitālsabiedrībai vai 1.līmeņa kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājam pārvērtēt iegūto līdzdalību citās kapitālsabiedrībās (2. un 3.līmeņa kapitālsabiedrībās neatkarīgi no tā, vai 1.līmeņa kapitālsabiedrības akcijas vai daļas ir atsavināmas vai nav) un to vispārējo stratēģisko mērķi, kā arī uzliktu par pienākumu 3.līmeņa kapitālsabiedrībām izstrādāt un saskaņot (gan ar nozares ministriju, gan ar koordinācijas institūciju) vidēja termiņa darbības stratēģiju atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma nosacījumiem.
Aicinām:
1) precizēt likumprojektā piedāvāto 7.panta redakciju, iekļaujot prasības attiecībā uz publisku personu kapitālsabiedrību meitas sabiedrību līdzdalības izvērtēšanu citās kapitālsabiedrībās.
2) izvērtēt, vai ir pamatoti attiecībā uz trešā līmeņa kapitālsabiedrībām izvērtēt tikai līdzdalības lietderības aspektus, ņemot vērā, ka  atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 8.panta trešās daļas 1.punkta nosacījumiem par pamatojumu publiskas personas kapitālsabiedrības meitas sabiedrības līdzdalībai citās kapitālsabiedrībās, ir jābūt atbilstībai šā likuma 4.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajam - kapitālsabiedrības darbība atbilst publiskas personas līdzdalības nosacījumiem, kas paredzēti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā.
3) precizēt likumprojekta piedāvāto 7.panta (1.¹) daļas 1.punkta redakciju, jo teksta daļā “Valsts pārvaldes iekārtas likuma pirmās daļas nosacījumiem” nav norādes uz konkrēto tiesību normu.
 

-

Projektā (23-TA-1130) netiek precīzi “pārnesta” esošā regulējuma (VPIL 88.panta sestā daļa) pieeja, kuru plānots dzēst (22-TA-155), tomēr būtu vēlams to saglabāt. Proti, lēmuma pieņēmējam vispirms būtu jāspēj pamatot katra komercdarbības veida (nevis darbības pamatvirziena) sasaiste ar publiskas personas funkcijām. Sekojoši lēmuma pieņēmējam būtu skaidrība, par kuru darbības veidu ir vērts jau veikt  tālāku pārbaudi no konkurences tiesību viedokļa. Šā gada revīzijā Nr. 2.4.1-9/2022. “Vai jaunizveidotās pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un atbilstoši labai praksei?” konstatēts, ka pašvaldību kapitālsabiedrības 41% gadījumu iesaistījušās ar funkciju izpildi nesaistītā komercdarbībā. Dokumentētajos pašvaldību lēmumos par kapitālsabiedrības darbības veidu saglabāšanu (turpināšanu) bija redzams, ka reti tiek veikts izvērtējums par katra kapitālsabiedrības darbības veida atbilstību pašvaldības funkcijām.
Projektā (22-TA-155) plānots paredzēt pašvaldībām saistošo noteikumu izdošanu (par  tirgus nepilnību vai tādiem pašvaldības īpašumiem, vai precēm un pakalpojumiem, kas ir stratēģiski svarīgi pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai) kā brīvu izvēli. Vienlaikus projektā (23-TA-1130) paredzēts (projekta 24.punkts), ka tos pašus jautājumus pašvaldība fiksē lēmumā. Aicinām paredzēt, ka pašvaldības Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (43. panta pirmā daļa) paredzēto lēmumu var noformēt arī saistošo noteikumu veidā. Tādējādi ar dibināšanu (līdzdalības saglabāšanu) saistītie jautājumi tiks noregulēti ar vienu lēmumu.
Aicinām papildināt projektu (23-TA-1130), paredzot detalizētākas informācijas atklāšanas prasības Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (36. pants). Proti, būtu vēlams, ka publiskas personas lēmums par līdzdalības iegūšanu (saglabāšanu) kapitālsabiedrība ir publiskojamā informācija par kapitālsabiedrībām, ņemot vērā, ka šis lēmums satur būtisku publiskas personas vērtējumu gan par funkcijām, kuru izpildei tā ir nepieciešama līdzdalība kapitālsabiedrībās, gan par tirgu, precēm un pakalpojumiem.
Komentāra autors: Gints Puriņš (LRVK) Gints.Purins@lrvk.gov.lv

-

Valsts kontrole savu atzinumu sniedz tikai par tiem jautājumiem, kurus ir vērtējusi savās revīzijās.

-

Priekšlikumu skatīt pie Valsts kontroles priekšlikuma par 26.pantu.

-

Aicinām izvērtēt pamatojumu un pārskatīt nepieciešamību veikt grozījumus 26.pantā, kas paredz izslēgt panta trešajā daļā vārdus "un koordinācijas institūcijas", kā arī 22. panta otrās daļas 2. punktā paredzot sniegt koordinācijas institūcijas atzinumus tikai valsts kapitālsabiedrībās, kurās nav izveidotas padomes.
Valsts kontrole revīziju darbā vairākkārt ir atsaukusies uz koordinācijas institūcijas sniegtajiem atzinumiem, tai skaitā par  kapitālsabiedrību izstrādātajām vidēja termiņa darbības stratēģijām. Vēršam uzmanību, ka līdzšinējie revīziju darba novērojumi liecina, ka koordinācijas institūcijas ieguldītajam darbam stratēģiju izvērtēšanā un atzinumu sniegšanā ir būtiska nozīme kapitālsabiedrību stratēģiju izstrādes procesa un satura kvalitātes sekmēšanā.
Lai arī tiesību akta projekta anotācijā kā viens no grozījumu izstrādes mērķiem minēts - spēcināt kapitālsabiedrību padomju iesaisti publisku personu kapitālsabiedrību darbības plānošanas un uzraudzības procesā, tomēr grozījumu mērķa sasniegšana praksē būs atkarīga no kapitālsabiedrību padomes locekļu atbildīguma par savu pienākumu profesionālu izpildi un tiesisku rīcību.
Piemēram, Valsts kontroles 2021.gadā publiskotajā revīzijas Nr. 2.4.1-36/2020 starpziņojumā  “Ieguldījumi Satiksmes ministrijas aviācijas nozares kapitālsabiedrībās Covid-19 krīzes seku mazināšanai” ir norādīts, ka līdz Covid-19 izraisītajai krīzes situācijai tiesību aktu (Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 22.panta otrā daļa 2.apakšpunkts, 26.panta trešā un ceturtā daļa) neievērošanas dēļ valsts izšķirošā ietekmē esošas kapitālsabiedrības AS “Air Baltic Corporation” (turpmāk – airBaltic) padome ir apstiprinājusi biznesa plānu (stratēģiju), nesaņemot koordinācijas institūcijas izvērtējumu un atzinumu. Latvijas valsts, kas ir airBaltic vairākuma akcionārs, kapitālsabiedrības darbības turpināšanai 2020.gadā un turpmāk ir veikusi nozīmīgas investīcijas 340 milj. euro apmērā airBaltic pamatkapitālā. Līdz ar to airBaltic pamatkapitāls 2023.gadā ir sasniedzis 596,473 milj. euro apmēru un valsts līdzdalības daļa veido 97,97%.  Tomēr arī 2023.gadā, vērtējot ieteikumu ieviešanu un sniedzot informāciju Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai   (Valsts kontroles 06.06.2023. vēstule Nr. 7-2.3.1e/499 “Par Valsts kontroles revīzijas ieteikumu ieviešanu”)  par starpziņojumā sniegto ieteikumu ieviešanas gaitu, Valsts kontrole ir vērsusi komisijas uzmanību, ka biznesa plāna jeb vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādāšanas un izvērtēšanas procesā joprojām novērojamas nepilnības, vērtējot to pret Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma nosacījumiem (Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 8., 26., 57.pants).

-