Atzinums

Atkārtoti norādām, ka nav atbalstāma tāda likumprojekta virzība izskatīšanai Ministru kabinetā (turpmāk - MK), kurā ietverto normu īstenošanai sākot no 2027. gada ir nepieciešams papildu finansējums ievērojamā apmērā un nav norādīts papildu nepieciešamā finansējuma avots. Turklāt atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma 9. panta otrai daļai, ja MK pieņem normatīvo aktu, kas izraisa valsts budžeta likumā noteikto ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu pārsniegumu, MK nodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā arī tāds normatīvais akts vai tādi normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu. Līdz ar to, lai nodrošinātu papildu nepieciešamo valsts budžeta finansējumu, kas saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju likumprojektā paredzēto normu īstenošanai ir nepieciešams ievērojamā apmērā sākot no 2027. gada, Iekšlietu ministrijai ir nepieciešams rast papildu izdevumus kompensējošos pasākumus – ieņēmumus palielinošos vai izdevumus samazinošos.
Kā arī vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas mājaslapā 2026. gada 30. jūnijā publicētajām makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozēm fiskālā telpa 2027.-2030. gadā ir negatīva, līdz ar to iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, proti, ar kompensējošiem pasākumiem jānodrošina atbilstību fiskālajiem nosacījumiem, primāri sedzot negatīvo fiskālo telpu, kas nozīmē, ka papildu finansējums jaunu pasākumu īstenošanai nebūs pieejams un attiecīgi likumprojekta tālāka virzība ir atliekama līdz brīdim, kad būs atrisināts jautājums par papildu nepieciešamā finansējuma avotu, primāri vērtējot iespējas likumprojektā noteiktās normas iesaistītajām institūcijām nodrošināt tām esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

-

Likumprojekta 16.pants, atšķirībā no pašreiz spēkā esošā Patvēruma likuma paredz, ka patvēruma procedūras laikā patvēruma meklētāju, kuram ir funkcionēšanas traucējumi un kurš nespēj sevi aprūpēt, uzturēšanos sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā nodrošina tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā ir patvēruma meklētāja izmitināšanas vieta vai dzīvesvieta. Līdz ar to likumprojektā noteiktā norma uzliks pašvaldībām jaunu uzdevumu un nepieciešamību pēc papildu finanšu līdzekļiem. Vienlaikus anotācijas 3.sadaļā “Cita informācija” norādīts, ka sociālās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamais finansējums plānojams ikgadējā valsts budžeta sagatavošanas procesā, vispārējā kārtībā sagatavojot kārtējā gada budžeta pieprasījumu vai arī nepieciešamības gadījumā piesakot finansējumu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Vēršam uzmanību, ka valsts budžeta aktuālā situācija un fiskālās disciplīnas nosacījumi liecina, ka valsts budžeta finansiālās iespējas tuvākajos gados saglabāsies ierobežotas, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka būs iespējams pašvaldību izdevumus segt no valsts budžeta līdzekļiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt pašvaldībām noteiktā uzdevuma iekļaušanas nepieciešamību likumprojektā.
 

-

Anotācijas 3.sadaļā “Cita informācija” minēts, ka atbilstoši Latvijas Pašvaldību savienības norādītajam bāriņtiesām tiek uzlikts pienākums operatīvi iecelt nepavadītiem patvēruma meklētājiem pārstāvjus un nodrošināt to pārstāvību, vienlaikus nenosakot pietiekamus resursu nodrošināšanas mehānismus, kā arī minēts, ka nepieciešamais finansējums plānojams ikgadējā valsts budžeta sagatavošanas procesā, vispārējā kārtībā sagatavojot kārtējā gada budžeta pieprasījumu vai arī nepieciešamības gadījumā piesakot finansējumu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2025.gada 25.novembra sēdes protokollēmumu (Nr.49, 44.§) pašvaldībām reizi gadā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tiek kompensēti faktiskie izdevumi, kas pašvaldībām radušies, nodrošinot nepilngadīgo patvēruma meklētāju bez pavadības tiesību un interešu aizsardzību. Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot anotācijas 3.sadaļā “Cita informācija” ceturto rindkopu.
 

-

Likumprojekta anotācijas 3. sadaļas punktā "Cita informācija" norādīts, ka atsevišķām institūcijām finansējums likumprojektā noteikto jauno uzdevumu segšanai pieprasāms no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” (turpmāk - LNG programma). Vēršam uzmanību, ka finansējuma pieprasīšana minēto izdevumu segšanai no LNG programmas pēc būtības neatbilst līdzekļu neparedzētiem gadījumiem definējumam un mērķim, jo saskaņā ar MK 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 41.punktu līdzekļus no LNG programmas piešķir valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem, valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, kā arī militāro darbību izraisītu incidentu zaudējumu kompensēšanai (tostarp militāro darbību izraisītu incidentu seku novēršanai) un citiem neparedzētiem gadījumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka iepriekš minētie izdevumi ir nodrošināmi iesaistītajām institūcijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, un atbilstoši ir precizējama likumprojekta anotācijā sniegtā informācija. 

-

Sagatavotais likumprojekts sākot no 2027. gada paredz ietekmi uz valsts budžetu, kā arī Anotācijas 3.sadaļā tiek norādīts, ka Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs un Latvijas Pašvaldību savienība ir identificējuši papildu finanšu resursu nepieciešamību Patvēruma likumā paredzēto funkciju nodrošināšanai, tomēr Anotācijā nav norādīts papildu nepieciešamā finansējuma apmērs, līdz ar to nav iespējams novērtēt likumprojekta kopējo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.
Atkārtoti norādām, ka nav atbalstāma tādu likumprojektu virzība, kurā ietverto normu īstenošanai nav nodrošināts nepieciešamais finansējums un netiek ievērots Fiskālās disciplīnas likuma regulējums.
Atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma 9. panta pirmajai daļai, Ja Ministru kabinets iesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas izraisa valsts budžeta likumā noteikto ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu pārsniegumu, Ministru kabinets vienlaikus iesniedz Saeimai arī likumprojektu vai likumprojektus, kas paredz izdevumu pieauguma kompensēšanu. Līdz ar to, lai nodrošinātu papildu nepieciešamo valsts budžeta finansējumu likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanai ir nepieciešams rast papildu izdevumus kompensējošos pasākumus – ieņēmumus palielinošos vai izdevumus samazinošos.
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 29. panta otro daļu, ja Fiskālās disciplīnas padome atklājot šā likuma pārkāpumus tā sagatavo neatbilstības ziņojumu, kurā ietver rekomendācijas neatbilstību novēršanai un iesniedz to Ministru kabinetam un Saeimai.
Vēršam uzmanību, ka 2026. gada 4. augustā Fiskālās disciplīnas padome sagatavojusi neatbilstības ziņojumu par 2026. gada 28. jūlija Ministru kabineta sēdē apstiprinātā noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”” protokollēmuma Nr. 40, 27. §, 6. punktu, kur vienlaikus ar noteikumu projektu netika pieņemts normatīvais akts, kas nodrošinātu izdevumu pieauguma kompensēšanu, bet protokollēmumā Finanšu ministrijai sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām tika uzdots sagatavot priekšlikumus to iekļaušanai likumprojektā “Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam”. Ministru prezidents ar 2026. gada 13. augusta rezolūciju uzdevis atbildīgajiem ministriem iepazīties un ar minēto neatbilstības ziņojumu un nodrošināt turpmāku rīcību atbilstoši kompetencei.
Papildus norādām, ka Finanšu ministrija 2026. gada 30. jūnijā ir aktualizējusi informāciju par makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozēm un indikatīvo fiskālo telpu, kas vidējā termiņā, t.i. 2027. – 2030. gadā, ir negatīva, attiecīgi 2027. gadā -28,0 milj. euro, 2028. gadā -279,1 milj. euro, 2029. gadā -237,8 milj. euro, 2030. gadā -936,2 milj. euro un līdz ar to papildu finansējums turpmākajiem gadiem bez kompensējošiem pasākumiem, kas, lai nodrošinātu atbilstību fiskālajiem nosacījumiem, primāri segs negatīvo fiskālo telpu, nebūs pieejams. Lai gan šā gada rudenī prognozes tiks aktualizētas, nav pamata sagaidīt, ka fiskālās telpas apmērs tuvāko valsts budžeta likumprojektu sagatavošanai ievērojami uzlabosies.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļas "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem" 6.punktā minēto, norādot, kas tiek saprasts ar jēdzienu "Eiropas Savienības fondu finansējums". T.i., vai šeit tiek domāts Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projektu finansējums, vai cits Eiropas Savienības fondu finansējums (piemēram, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+)).

-