Atzinums

Lūdzam svītrot rīkojuma projekta 3.punktu, nepieciešamības gadījumā konceptuālā ziņojuma ieviešanai veicamās darbības iekļaujot MK sēdes protokollēmuma projektā.
 

-

Lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar tajā ietverto finansēšanas modeļu īstenošanai nepieciešamā finansējuma aprēķiniem, jo no šobrīd iekļautās informācijas nav skaidrs konceptuālā ziņojuma 9.tabulā iekļautās informācijas pamatojums.
 

-

Ņemot vērā, ka likumprojekts “Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” jau tiek skatīts Saeimā 2.lasījumā un papildu finansējumu jauniem pasākumiem piešķirt vairs nav iespējams, kā arī jauna finansēšanas modeļa ieviešana nav uzskatāma par neparedzētu gadījumu, jaunais finansēšanas modelis bez finansiālā seguma nevar stāties spēkā 2022.gada 1.septembrī. Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu 2023.gadam un turpmāk ir izskatāms Ministru kabinetā 2023.gada budžeta projekta izstrādes procesā kopā ar visu nozaru ministriju prioritāro pasākumu pieteikumiem. Līdz ar to ir precizējams konceptuālais ziņojums, tam pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts un Ministru kabineta rīkojuma projekts, paredzot jaunā finansēšanas modeļa spēkā stāšanos no 2023.gada 1.septembra.
 

-

Lūdzam svītrot Konceptuālā ziņojuma 2.6. sadaļu, jo pēc būtības tā nav attiecināma uz pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa maiņu, bet gan paredz tālāku pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu, veidojot atsauci uz Izglītības attīstības pamatnostādnēm (turpmāk – IAP). Vienlaikus ir svītrojama arī attiecīgā informācija sadaļā pie modeļa Nr.3 “Skolēns pašvaldībā” priekšrocībām.  Norādām, ka pedagogu darba samaksas palielinājuma grafiks turpmākam periodam ir skatāms budžeta sagatavošanas procesā vienlaikus ar citu nozaru darbinieku atalgojuma palielinājumu, ņemot vērā budžeta iespējas.

Bez tam konceptuālā ziņojuma 8.tabulā iekļautā informācija par pedagogu darba samaksas palielinājuma apmēriem nav apstiprināta IAP. IAP paredz, ka plānots pakāpeniski un plānveidīgi turpināt pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, bet neparedz konkrētu palielinājuma apmēru.
Ja konceptuālajā ziņojumā tiek saglabāta 2.6.sadaļa, tad konceptuālā ziņojuma 4.sadaļa ir papildināma ar informāciju par šāda pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem, pievienojot detalizētus papildu nepieciešamā finansējuma aprēķinus.
 

-

Lūdzam precizēt pašvaldību grupas nosaukumu “Rīgas robežnovadi” uz “Rīgas robežpašvaldības” ņemot vērā, ka šajā grupā ietilpst arī Jūrmalas valstspilsēta.

-

Attiecībā uz mērķdotācijas izlīdzināšanu, piekrītam, ka pārejas periodā nepieciešams īpašs regulējums, bet no konceptuālajā ziņojumā  rakstītā viennozīmīgi neizriet, kā tiks veikta mērķdotācijas izlīdzināšana (vai un kā tiks ņemts vērā skolēnu skaita izmaiņas un zemākā pedagogu darba algas likmes pieaugums no 830 uz 900 eiro). Ierosinām apsvērt iespēju 2022/2023. mācību gada vienam mēnesim mērķdotācijas apjomu aprēķināt pēc esošā un jaunā algoritma un tad piemērot koncepcijā minētos pieauguma kritērijus.
 

-

Vēršam uzmanību, ka konceptuālais ziņojumā nav piedāvāts risinājums nevienlīdzības mazināšanai attiecībā uz pirmsskolas pedagogu darba samaksu, jo, šobrīd no konceptuālā ziņojuma satura secināms, ka tiek saglabāta līdzšinējā darba slodze 30 stundas nedēļā vispārējās izglītības pedagogiem un 40 stundas pirmsskolas pedagogiem.
 

-

Ņemot vērā, ka likumprojekts “Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” jau tiek skatīts Saeimā 2.lasījumā un papildu finansējumu jauniem pasākumiem piešķirt vairs nav iespējams, kā arī jauna finansēšanas modeļa ieviešana nav uzskatāma par neparedzētu gadījumu, jaunais finansēšanas modelis bez finansiālā seguma nevar stāties spēkā 2022.gada 1.septembrī. Līdz ar to aicinām protokollēmuma projekta 2.punktā precizēt termiņu, kad stājas spēkā jaunais finansēšanas modelis, nosakot to 2023.gada 1.septembrī.
 

-

Ja tomēr Ministru kabinetā tiek nolemts, ka jaunais finansēšanas modelis stājas spēkā 2022.gada 1.septembrī, lūdzam papildināt protokollēmuma projektu ar jauniem punktiem šādā redakcijā:

“3. Pieņemt zināšanai, ka indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums modeļa “Skolēns pašvaldībā” ieviešanai ir līdz 2 468 092 euro 2023.gadā un līdz 7 404 276 euro turpmāk ik gadus.
4. Lai 2022.gadā nodrošinātu finansējumu modeļa “Skolēns pašvaldībā” ieviešanai, atbalstīt priekšlikumu 2022.gadā nepieciešamo finansējumu līdz 2 468 092 euro nodrošināt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
5. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2022.gada 1.maijam precizēt modeļa “Skolēns pašvaldībā” nepieciešamā finansējuma aprēķinus un atbilstoši šī protokollēmuma 4.punktā atbalstītajam priekšlikumam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgu rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
6. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu līdz 7 404 276 euro apmērā 2023.gadā un turpmāk ik gadus piešķiršanu izskatāms Ministru kabinetā vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.”
 

-

Ņemot vērā, ka likumprojekts “Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” jau tiek skatīts Saeimā 2.lasījumā un papildu finansējumu jauniem pasākumiem piešķirt vairs nav iespējams, kā arī jauna finansēšanas modeļa ieviešana nav uzskatāma par neparedzētu gadījumu, jaunais finansēšanas modelis bez finansiālā seguma nevar stāties spēkā 2022.gada 1.septembrī. Līdz ar to lūdzam svītrot protokollēmuma projekta 3.punktu.
 

-