Atzinums

Iesniedzam atkārtoti iebildumus ar papildinātu pamatojumu.

Emisiju tirdzniecības un izsolīšanas instrumenta ienākumi jāizlieto veidā, kas sniegs pēc iespējas lielāku atdevi SEG emisiju samazināšanā un klimata mērķu sasniegšanā. Publiskās investīcijas jāuztver kā sevišķu atbalstu tādam attīstības virzienam, kas ilgtermiņā sabiedrībai ir visvēlamākais un ievērojot sabiedrības nevienlīdzības mazināšanas principus. Investīcijas biomasas katlu iegādei individuālajā siltumapgādē nevar uzskatīt par efektīvāko šo ierobežoto līdzekļu izlietošanu.  
  
Publisko līdzekļu izlietošana, atbalstot koksnes biomasas katlu iegādi, nav atbalstāma (16.1.1.), ņemot vērā nepieciešamību ilgtermiņā mazināt meža biomasas lomu siltumenerģijas ražošanā Latvijā, jo ZIZIMM sektora oglekļa emisiju/piesaistes izaicinājums nākotnē rada iespējamību meža biomasai vairs netikt atzītai par atjaunīgo energoresursu, kā arī saistībā ar Latvijā esošo augsto mežistrādes intensitāti un bioloģiskajai daudzveidībai nelabvēlīgas mežsaimnieciskas prakses (kailciršu) augsto izplatību. Bioloģiskajai daudzveidībai nelabvēlīgas mežistrādes saistība ar granulu/ šķeldas ražošanu ir pierādīta, jo tas, kas mežistrādē tiek uzskatīts par "atkritumiem" vai "atlikumiem", bieži ir primārā koksne jeb koki, kas nav piemēroti augstvērtīgu kokmateriālu ražošanai (dobumaini, krituši u.c.), kas savukārt ir būtiskas sugu dzīvotnes, kurām būtu jāpaliek mežā. Turklāt pilsētās nav vēlama granulu katlu sevišķa atbalstīšana ar publiskajiem līdzekļiem, ņemot vērā gaisa kvalitātes izaicinājumus, vairākām lielajām pilsētām jau pārsniedzot sabiedrības veselībai pieļaujamo līmeni. Tā vietā ir atbalstāmi bezemisiju risinājumi.   
  
Granulu katlu iegādes izmaksas ir zemākas nekā siltumsūkņiem, iedzīvotājiem ir iespējas izmantot privātos līdzekļus, ja ir vēlme izvēlēties tieši šo siltumapgādes veidu. Publiskajiem līdzekļiem ir jākalpo, lai tālredzīgi virzītu attīstību sabiedrībā uz to tehnoloģisko risinājumu, kas sakrīt ar Enerģētikas stratēģijā iecerēto, kas ir enerģētikas un citu sektoru elektrifikācija.

Individuālajā siltumapgādē publiskā finansējuma atbalsts jauniem biomasas katliem sniedzams būtu tikai hibrīdsistēmās ar bezizmešu risinājumiem, siltumsūkni vai saules kolektoru (noteiktos gadījumos, ārpus pilsētu, ciemu teritorijām, kur ir augstāks risks elektroenerģijas padeves traucējumiem).   

16.1. esoša fosilos energoresursus vai koksnes biomasas, kas piemērots malkas vai granulu kurināmajam, izmantojoša apkures katla nomaiņa pret jaunu siltumenerģijas ražošanas iekārtu un šādas siltumenerģiju ražojošas iekārtas iegāde:
16.1.1. saules kolektoru sistēma ar akumulācijas tvertni;
16.1.2. siltumsūknis (gaiss, ūdens, zeme);
16.1.3. koksnes biomasas katls, kas piemērots granulu kurināmajam, vai centrālapkures granulu kamīns, hibrīdsistēmā ar 16.1.1. vai 16.1.2. punktā minētajām iekārtām, ja mājsaimniecība atrodas ārpus pilsētas.

Iesniedzam atkārtoti iebildumus ar papildinātu pamatojumu. 

Nav atbalstāma esoša fosilo energoresursus patērējošas iekārtas papildināšana hibrīdsistēmā ar jebkura veida atjaunīgo risinājumu, jo kaut arī esošajā situācijā, kad elektroenerģijas cena ziemā var būt augsta, un vienlaikus ļoti aukstā laikā siltumsūkņa efektivitāte krītās un attiecīgi elektroenerģijas izmaksas var kļūt pārlieku augstas, reģionā ir paredzams saražotās atjaunīgās elektroenerģijas pieaugums, tai skaitā ziemā, kas pēc dažiem gadiem šādus nevēlamus brīžus mazinās. Ieguldījumi tehnoloģiskajos risinājumos ir jāvērtē ilgtermiņā (vismaz 15 gadi), tādēļ hibrīdsistēmas ar esošām fosilos energoresursus patērējošām iekārtām nav atbalstāmas. Lai mazinātu riskus, kas saistīti ar dažām nedēļām vai mēnesi gadā, kad liela aukstuma dēļ elektroenerģijas izmaksas var kļūt pārlieku augstas, izmantojot siltumsūkni, ir rodami citi atbalsta mehānismi šajos periodos (EIKIS atbalsts, PVN likmes samazināšana elektroenerģijai siltumapgādē, izlīdzinātais elektroenerģijas maksājums vai citi), nevis fosilo energoresursu izmantošanas paildzināšana un "lock-in" efekta radīšana. 

Turklāt esošajā noteikumu redakcijā nav noteiktas prasības šādas sistēmas ekspluatācijai (piemēram, ja gāzes cena kļūst zemāka, kā nodrošināt to, ka atbalstu saņēmusī mājsaimniecība siltumsūkni izmanto pietiekamā noslodzē, lai ieguldītie publiskie līdzekļu būtu atzīstami par lietderīgiem?). Arī anotācijā tam nav sniegs skaidrojums. Attiecīgi šādas investīcijas var netieši paildzināt fosilos energoresursus patērējošu katlu ekspluatāciju. Turklāt par dabasgāzes pieslēgumu ir jāmaksā fiksētais ikmēneša maksājums, arī fosilajam katlam būs nepieciešama regulāra apkope (un arī jaunajai, atjaunīgajai komponentei). Nav vērtēts, vai situācijās, ja mājsaimniecība visu gadu gāzes katlu neizmanto, bet ieslēdz to tikai ziemā, aukstajā periodā, tas neradīs risku, ka katls nav darba kārtībā. 

Un vēl - ja esošajiem fosilajiem katliem netiek noteiktas prasības (piemēram, ka tas nav vecāks par 5 gadiem, kā arī efektivitātes standarti), tad, ja fosilais katls ir vecāks un sasniedz ekspluatācijas laika beigas ātrāk nekā jaunākā atjaunīgā komponente, nav skaidrs, ko mājsaimniecība izvēlētos darīt, ja atjaunīgās komponentes uzstādītā jauda nebūtu pietiekama, lai segtu visas apkures vajadzības. 

Attiecīgi ir atbalstāma tikai esoša koksnes biomasas (malka, granulas) izmantojoša apkures katla papildināšana (hibrīdsistēmā) ar jaunu bezizmešu siltumenerģijas ražošanas iekārtu.   

"16.1.² esoša koksnes biomasas, kas piemērots malkas vai granulu kurināmajam, izmantojoša apkures katla papildināšana ar jaunu siltumenerģijas ražošanas iekārtu (hibrīdsistēmas izmantošana) un šādas siltumenerģiju ražojošas iekārtas iegāde:
16.1.²1. saules kolektoru sistēma ar akumulācijas tvertni;
16.1.²2. siltumsūknis (gaiss, ūdens, zeme);"

Ir atbalstāma paaugstināta atbalsta intensitāte personām, kurām ir piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība. 
Vienlaikus, lai mazinātu finansiālo šķērsli mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem izmantot atbalsta iespējas, rosinām papildināt noteikumus ar iespēju saņemt augstāku atbalsta intensitāti (85%) mājsaimniecībām, kuras atbilstoši EIKIS ir enerģētiskās nabadzības riskam pakļautas mājsaimniecības (negaidot Sociālā klimata fonda investīciju realizācijas sākšanos) un 1. pielikuma 2., 3. un 4. tabulā nozīmīgi paaugstinot maksimālā atbalsta sliekšņus. Sociālā klimata fonda (SKF) investīciju realizācija var netikt uzsākta vēl pusotru vai pat divus gadus (turklāt arī tie līdzekļi būs ierobežoti un nespēs aptvert visas mājsaimniecības, kurām šāds atbalsts noderētu), tādēļ nav pieņemams pamatojums, ka šo jautājumu risinās SKF ietvaros un tāpēc konkrētā EKII programmā tas nav jāietver. 

15.2. 85 % no siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas iegādes izmaksām, ja atbalsta saņēmējs ir persona, kurai ir piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība vai tā atbilst EIKIS enerģētiskās nabadzības riskam pakļautas mājsaimniecības statusam, nepārsniedzot šo noteikumu 1. pielikumā noteikto maksimālo atbalsta apmēru atkarībā no konkrētās atjaunīgo energoresursu iekārtas un tās parametriem;