Atzinums

Lūdzam papildināt noteikumu projekta protokollēmumu ar jaunu punktu, lai atzītu par spēku zaudējušu 
Ministru kabineta 22.07.2025. sēdes protokola Nr. 29 43. § 3.punktu kā arī Ministru kabineta 20.05.2025, sēdes protokola Nr. 20 18. § 3.punktu, ņemot vērā, ka ar noteikumu projektu tiek noteikts aktuālais 2.1.3.1. finansējums. Vienlaikus informācijas izsekojamībai, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par iepriekš minētajos protokolos veiktajām finansējuma pārdalēm.  

-

Skaidrojam, ka Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 651/2014) 2. panta 18. punkta nosacījumi ir jāvērtē/jāpiemēro uzņēmuma grupas līmenī (Komisijas Regulas Nr. 651/2014 angliskajā versijā nosacījumi, kas ir attiecināmi uz "undertaking", ir jāpārbauda/jāpiemēro uzņēmuma grupas līmenī). Attiecīgi lūdzam papildināt noteikumu projekta 45. punktu ar nosacījumu, ka sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs tiks vērtēts grupas līmenī, ja tiek dota atsauce uz Komisijas Regulu Nr.651/2014. Skaidrojam vienlaikus, ka VTNP lēmums, ko piemēro ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, neaizliedz atbalstu piešķirt grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar informāciju par 2.1.3.1. pasākuma "Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām" (turpmāk – 2.1.3.1.pasākums) t.sk. otrās atlases kārtas finansējuma intervences kodiem.

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijas ietvaros ietvert skaidrojumu par izstrādāto grozījumu ietekmi uz finansējuma saņēmējiem, ka arī to, vai noslēgtajos līgumos vai vienošanās par projekta īstenošanu būs nepieciešams veikt grozījumus.

-

Viennozīmīgai izpratnei aicinām papildināt anotācijā informāciju par 2.1.3.1. pasākuma otrās kārtas atlases kritērijiem - vai ir paredzēts veikt precizējumus 22.11.2023. apstiprinātajos 2.1.3.1. projektu vērtēšanas kritērijos un iekļaut informāciju par aptuveno projektu iesniegumu atlases izsludināšanas datumu.

 

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijas 3.sadaļas 6.punktā, kur tiek norādītas plānotās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem, procentuālais apmērs gadam jāaprēķina no pasākumam pieejamā kopējā finansējuma, līdz ar to nepieciešams precizēt norādīto aprēķina formulu visiem gadiem, 42 300 000 euro (ERAF finansējums) aizstājot ar 49 764 707 euro (kopējais finansējums).

Tāpat lūdzam precizēt anotācijas 3 sadaļā 6.punktā norādīto finansējuma sadalījumu pa gadiem un finansējuma avotiem, jo, saskaitot kopā norādītās summas pa gadiem, ERAF kopsumma un kopējā finansējuma summa par 1 euro atšķiras no noteikumu projekta 10. un 11.punkta finansējuma kopsummām. Attiecīgi lūdzam arī veikt nepieciešamos precizējumus anotācijas 3.sadaļas 1.-2.punktos un to apakšpunktos.
 

-

Lūdzam papildināt protokollēmumu ar punktu par rīcību gadījumā, ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam.

-

Rosinām teksta daļu ““pelēkās” infrastruktūras izmantošana pieļaujama, kombinējot to ar "zaļo" infrastruktūru un pamatojot nepieciešamību projekta iesniegumā" - izcelt kā atsevišķu MK noteikumu punktu, lai nodrošinātu nepārprotamu interpretāciju, ka pasākumā ar MK noteikumu 24. punktā minētajām darbībām sasniedzamais rādītājs ir “zaļās” infrastruktūras izbūve. Tas nepieciešams, lai “pelēkās” infrastruktūras izbūve netiek tikai formāli papildināta ar “zaļo” infrastruktūru, tādējādi radot situāciju, ka no infrastruktūrā veiktajiem ieguldījumiem tikai neliela daļa ieguldījumu veikti pasākuma iznākuma rādītāja (ieguldījumi “zaļajā” infrastruktūrā) sasniegšanai.

Saistībā ar šo punktu lūdzu MK noteikumu anotācijā: 
- paplašināt MK noteikumu sākotnējās redakcijas anotācijā sniegto “zaļās” un “pelēkās” infrastruktūras jēdzienu definīciju vai iekļaut atsauci uz konkrētu avotu, kurā jēdzieni definēti, lai formulētu viennozīmīgu šo jēdzienu izpratni.
Ar dažādām šo jēdzienu skaidrojumu interpretācijām saskārāmies pasākuma pirmajā kārtā. Piemēram, projektu iesniedzēji interpretēja zemē izraktu meliorācijas un lietusūdens grāvju izveidi kā “zaļo” infrastruktūru, jo tajā netiek pielietoti tradicionāli būvniecības materiāli (“pelēkā” infrastruktūra esošajā MK noteikumu anotācijā definēta kā "cilvēka radīta infrastruktūra, izmantojot tradicionālos būvniecības materiālus (piemēram, dzelzi, cementu, tēraudu)"), tomēr projektu vērtēšanas laikā MK noteikumu izstrādātāji to formulēja kā “pelēko” infrastruktūru.
- skaidrot, kādā apmērā "pelēko” infrastruktūru iespējams kombinēt ar "zaļo" infrastruktūru (proporcionāli), kādos gadījumos “pelēko” komponenti drīkst iekļaut un kā pamatot tās nepieciešamību.

-

Ierosinām erozijas mazināšanas pasākumu nepieciešamību (24.2.1. un 24.3.8. apakšpunktā minētajām darbībām) iesniedzējam pamatot ar jomas speciālista (piemēram, ģeologa) atzinumu par to, ka projekta īstenošanas vietā ir konstatēta/potenciāli iespējama erozija un ka projektā plānotie pasākumi to mazinās.
Lūdzam anotācijā pievienot skaidrojumu, ka 24.2.1. apakšpunktā minētā krastu nostiprināšana ir vērsta uz potenciālas, klimata pārmaiņu rezultātā iespējamas erozijas mazināšanu un/vai uz esošas, pierādāmas krastu erozijas mazināšanu.

-

Lūdzu anotācijā skaidrot, kādas darbības saprot ar “vides kvalitātes uzlabošanu” un kā MK noteikumu 24.2.2. apakšpunkts atšķiras no 24.2.1. apakšpunkta, kas paredz krastu nostiprināšanu, ņemot vērā, ka ar 24.2.1. apakšpunktā minētajiem pasākumiem arī ir iespējams veicināt krasta noturību un organizēt apmeklētāju plūsmu.
Piemēram, ieteikums 24.2.2. apakšpunktā plānot tikai labiekārtojuma un civilās aizsardzības elementu izveidi peldvietu vides kvalitātes uzlabošanai.

-

Aicinām 24.5., 24.6., 24.8. un 24.9. apakšpunktus neattiecināt zem 24. punkta, jo uz tiem tiešā veidā neattiecas infrastruktūras izveide un (vai) atjaunošana, nodalot šajos apakšpunktos minētās darbības atsevišķos atbalstāmo darbību punktos.

-

Balstoties uz pieeju pasākuma pirmajā kārtā, kā arī citos specifisko atbalsta mērķu pasākumos (piemēram, 4.2.1.7., 5.1.1.1. pasākumā), lūdzu papildināt pasākumā attiecināmo izmaksu sarakstu ar punktu, kas nosaka, ka virszemes un pazemes komunikāciju pārbūves izmaksas ir attiecināmas, ja, veicot projektā atbalstāmās darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumu pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves vietās, kurās nav papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem un elektroapgādes pakalpojumiem.

Virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras (ūdensvada, kanalizācijas, siltumapgādes, gāzes, elektroenerģijas un sakaru) pārbūves izmaksas, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā atbalstāmās darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumu pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves vietās, kurās nav papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem un elektroapgādes pakalpojumiem, kā arī nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības inženiertīklu īpašniekam un atbilst nosacījumiem par komercdarbības atbalsta sniegšanu.

Aicinām papildināt 28.4. apakšpunkta redakciju, balstoties uz piemēroto pieeju pasākuma pirmajā kārtā, norādot, ka videonovērošanas sistēma attiecināma uz iekārtām pašvaldību civilās aizsardzības uzlabošanai, kā arī nodalīt specializētu transportlīdzekļu iegādi no aprīkojuma, norādot, kādu tieši transportlīdzekļu iegāde ir atbalstāma, piemēram, bezemisiju.

-

Ņemot vērā, ka pasākuma pirmajā kārtā 24.6. apakšpunktā minētā darbība (elektrotīklu un vājstrāvu tīklu izbūves izmaksas) tika traktēta kā labiekārtojums, kas nepieciešams, lai minēto infrastruktūru nodotu ekspluatācijā, jo tā nav tieši saistīta ar izbūvētās un atjaunotās infrastruktūras funkciju nodrošināšanu vai projekta mērķa sasniegšanu, lūdzam papildināt 28.5. apakšpunkta redakciju, lai būtu viennozīmīgi saprotams, ka šīs izmaksas nevar tikt attiecinātas citās MK noteikumu attiecināmo izmaksu pozīcijās.

Saistībā ar šo punktu lūdzu precizēt informāciju MK noteikumu anotācijā, skaidrojot, kas tiek uzskatīti par labiekārtojuma elementiem un kas noteikti nav, tai skaitā nosakot, kuri no noteikumu Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 6.3.4. apakšpunktā minētajiem labiekārtojuma elementiem ir attiecināmi.
Piemēram, pasākuma pirmajā kārtā kā labiekārtojuma izmaksas netika attiecinātas bērnu rotaļu laukuma izbūves izmaksas, lai gan tas minēts pasākuma anotācijā iekļautajā atsaucē - Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumu Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 6.3.4. apakšpunktā.

Projekta atbalstāmo darbību teritorijas labiekārtošanas (tai skaitā elektrotīklu un vājstrāvu tīklu izbūves vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūves, kā arī nepieciešamās jaudas palielināšanas) un invazīvo sugu ierobežošanas un apkarošanas, kā arī kaitēkļu apkarošanas pasākumu izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Tā kā MK noteikumu grozījumu 5.punktā katrai no abām kārtām ir noteikts atšķirīgs sasniedzamo uzraudzības rādītāju termiņš, priekšlikums arī šajā punktā noteikt katras kārtas projektu īstenošanas termiņu, lai viennozīmīgi būtu skaidrs, līdz kuram laikam projektus katrā kārtā var īstenot.

-

Ņemot vērā, ka pasākuma pirmās kārtas ietvaros veidojās neviennozīmīga izpratne par to, vai projekta iesniedzējam jāpiemēro visi “Bauhaus” principi vai tikai kāds no tiem, lūdzu papildināt punkta redakciju, nosakot, ka jāpiemēro visi “Bauhaus” principi, ja tos iespējams piemērot projektā veicamajām darbībām.
Tādējādi projekta iesniedzējam jāizvērtē iespēja piemērot visus "Bauhaus" principus, bet gadījumā, ja konkrētai darbībai kāds no tiem nav piemērojams, ir iespēja to skaidrot.

Ievēro visus Jaunā Eiropas "Bauhaus" principus: estētiku, ilgtspēju un iekļautību (tai skaitā klimata pārmaiņām pielāgoto risinājumu iekļaušanos apkārtējā ainavā, dabā balstīto risinājumu un universālā dizaina principus), ja tos iespējams piemērot projektā veicamajām darbībām.

Lūdzu papildināt MK noteikumu 37. punktu, nosakot, ka meliorācijas sistēmas vai tās daļas reģistrēšanu arī iespējams veikt līdz projekta darbību pabeigšanai, ja tas nav veikts uz projekta iesniegšanas laiku, ņemot vērā pasākuma pirmajā kārtā nostiprināto pieeju.

Ja projektā iekļautā meliorācijas sistēma vai tās daļa nav reģistrēta meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, tad tās reģistrācija veicama līdz projekta darbību pabeigšanai – pirms noslēguma maksājuma veikšanas.