Atzinums

Ievērojot Likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 36. panta 7. apakšpunktā noteikto, ka aizņēmumi pašvaldībām ir pieejami “.. ceļu būvniecības projektiem, tajā skaitā projektā paredzēto inženiertīklu būvniecībai...”, attiecīgi lūdzam  papildināt MKN projektu un / vai anotāciju, norādot, ka ceļu būvniecības projektos ir attiecināmas izmaksas, kas saistītas ar ceļu būvniecības projektā paredzēto inženiertīklu būvniecību.

-

Lai novērstu interpretācijas iespējas un nodrošinātu vienotu pieeju, lūdzam MKN projekta 4.1. un 10.10. apakšpunktā sniegt papildu informāciju par projekta īstenošanas termiņu, proti, kurš datums tiks uzskatīts par projekta sākuma datumu, lai korekti noteiktu divu kalendāro gadu periodu, piemēram, vai tas būtu projekta pieteikumā norādītais sākuma datums vai valsts aizdevuma piešķīruma datums.

-

Rosinām samazināt minimālo valsts budžeta aizdevuma apmēru pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes infrastruktūras attīstīšanai, nosakot, ka valsts budžeta aizdevuma kopējais apmērs vienas izglītības iestādes projektam ir ne mazāks kā 40 000 euro, lai būtu iespēja pirmsskolās īstenot būtiskus investīciju projektus, kuru mērķis ir nodrošināt pirmsskolu nepārtrauktu darbību un turpmāko attīstību, bet kuri  finansiāli nav tik apjomīgi.

-

Ievērojot 09.11.2023. Ministru prezidenta rīkojuma Nr. 2023/1.2.1.-286 “Par Stratēģiskās vadības tematisko komiteju” 3.1. apakšpunktā minēto, proti, ka nozares ministrijas sagatavoto priekšlikumus birokrātijas mazināšanai, attiecīgi šo principu ievērošanai, ierosinām MKN projekta ietvaros svītrot 4.4. apakšpunktu, lai būtiski samazinātu birokrātisko un administratīvo slogu pašvaldībām (t.sk. būvvaldēm) dokumentācijas sagatavošanā un iesniegšanai būvvaldēm, lai saņemtu apliecinājumu, ka būvdarbiem būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai paziņojums par būvniecību nav nepieciešama. Vienlaikus skaidrojam, ka atbilstoši 09.05.2023. MK noteikumiem Nr.240, kas noteica kritērijus un kārtību, kādā tiek izvērtēti pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu investīciju projekti valsts budžeta aizņēmuma saņemšanai (turpmāk – MK noteikumi Nr.240), šāda prasība netika noteikta, neradot risku investīciju projektu īstenošanai 2023. gadā, un aicinām MKN projektā ietvert MK noteikumos Nr.240 noteikto kārtību.

-

Lai novērstu interpretācijas iespējas un nodrošinātu vienotu pieeju, lūdzam MKN projekta anotācijā sniegt papildu skaidrojumu, vai vispārējās izglītības iestādes infrastruktūras attīstīšana paredz arī aizņēmumu jaunas vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādes būvniecībai.

-

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 51. panta piektajā daļā veiktajām izmaiņām, kas stājās spēkā 01.09.2020. speciālās izglītības iestādēm un īstenoja speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar kustību traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem un mācīšanās traucējumiem, bija jāveic iestādes tipa maiņa uz vispārējās izglītības iestādi.
Atbilstoši iepriekš minētajam, norādām, ka vispārējās izglītības iestādēm, kas turpina īstenot tikai speciālās izglītības programmas, nav izvirzāmas vienādas prasības pret skolēnu skaitu kā vispārizglītojošām pamatskolām vai vidusskolām, attiecīgi lūdzam veikt atbilstošus precizējumus MKN projektā vai  izteikt MKN projekta  5.7. apakšpunktu šādā redakcijā:
 “5.7. ja investīciju projekta īstenošana paredzēta vispārējās izglītības iestādē, kas kā speciālās izglītības iestāde reorganizēta, mainot izglītības iestādes tipu, pēc 2020. gada 1. janvāra.”

-

Skaidrojam, ka skolu tīkla pilnveidei un labas pārvaldības pārneses veicināšanai ir meklēti dažādi risinājumi, t.sk. pieņemot lēmumus par dažādu veidu izglītības iestāžu apvienošanu, piemēram, skolas un pirmsskolas vai skolas un interešu izglītības iestādes apvienošanu, skolas darbību turpinot vairākās ēkās.
Atbilstoši iepriekš minētajam, lūdzam papildināt MKN projektu ar jaunu 6.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
“6.6. ēkā tiek īstenotas tikai pirmsskolas izglītības vai interešu izglītības programmas.”

-

Lai atbalstītu pašvaldības arī to skolu tīkla optimizācijas pasākumu, par kuriem lēmumi pieņemti agrāk kā divu (trīs) kalendāra gadu laikā, ieviešanā, aicinām MKN projektā iekļaut nosacījumus, kas pieļauj investīciju projektu iesniegt gadījumā, ja iestādes izglītojamo kopējā skaita dinamika pēdējos trīs gadus ir augoša, bet vērtējamajā pakāpē vēl nav sasniegts nepieciešamais skaits.
Atbilstoši iepriekš minētajam, lūdzam papildināt MKN projektu ar jaunu 6.5.apakšpunktu šādā redakcijā:
“6.5. vairāk kā pirms trīs kalendāra gadu laikā ir pieņemts lēmums par attiecīgās pašvaldības vispārējās izglītības iestādes reorganizāciju, iestādes tipa maiņu vai citas iestādes pievienošanu un pēdējo trīs mācību gada laikā ir pozitīva skolēnu kopējā, t.sk. iepriekšējās izglītības pakāpes, skaita dinamika.”

-

Skaidrojam, ka atsevišķos gadījumos skolas vēsturiski ir izvietotas ēkās, kuru kapacitāte ir ierobežota un objektīvi nav iespējams izpildīt MKN projekta 5.1., 5.2. un 5.3.apaksšpunktu prasības.
Līdz ar to lūdzam papildināt MKN projektu ar jaunu 6.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
“6.4. saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem ir sasniegta attiecīgās vispārējās izglītības iestādes mācību telpu maksimālā kapacitāte.”

-

Lai atbalstītu pašvaldības arī to skolu tīkla optimizācijas pasākumu, par kuriem lēmumi pieņemti agrāk kā divu (trīs) kalendāra gadu laikā, ieviešanā, MKN projektā aicinām iekļaut nosacījumus, kas pieļauj investīciju projektu iesniegt gadījumā, ja iestāde darbojas vairākās ēkās un attiecīgajā ēkā īstenotās izglītības pakāpes izglītojamo skaits atbilst MKN projekta 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktos noteiktajam skolēnu skaitam.
Atbilstoši iepriekš minētajam, lūdzam MKN projektu papildināt ar jaunu 6.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
“6.3. ēkā īstenotās izglītības pakāpes izglītojamo skaits atbilst 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā noteiktajam izglītojamo skaitam, un par iestādi ir bijis pieņemts lēmums par reorganizāciju vai citas iestādes pievienošanu.”

-

No noteikumu projekta 6. punkta redakcijas saprotams, ka jāizpildās abiem 6. punkta apakšpunktiem, lai investīciju projekts atbilstu noteikumu projekta 5.1., 5.2., 5.3., 5.4. 5.5. un 5.6. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

Ierosinām noteikumu projekta 6. punktu izteikt sekojošā redakcijā:
“ 6. Pašvaldības investīciju projekts ir atbilstošs šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3., 5.4. 5.5. un 5.6. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, ja ir spēkā kāds no šādiem nosacījumiem:”
 

-

Ņemot vērā, ka skolu tīkla pilnveidošanas pasākumu ietvaros, tiek pieņemti lēmumi par vienas iestādes likvidāciju, to pievienojot citai, lai sekmētu skolu tīkla sakārtošanu, ir būtiski  noteikt, ka investīciju projektus var iesniegt arī par iestādi, kurai pievienota likvidētā iestāde. Kā skolu tīkla sakārtošanas instruments tiek izmantota iestādes pakāpeniska pakāpes un pēc tam tipa maiņa, piemēram, no “vidusskola” uz “pamatskola”, kas tiek īstenota trīs gadu laikā.
Atbilstoši minētajam, lūdzam izteikt MKN projekta 6.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
“6.2. pēdējo trīs kalendāra gadu laikā (ieskaitot investīciju projekta pieteikuma iesniegšanas gadu) ir pieņemts lēmums par attiecīgās pašvaldības vispārējās izglītības iestādes reorganizāciju, likvidāciju,  iestādes tipa maiņu (apliecina rīkojums par klašu komplektēšanu) vai citas iestādes pievienošanu, vai ir iesniegts pašvaldības domes lēmums, kas apliecina, ka līdz attiecīgā kalendārā gada noslēgumam šāds lēmums tiks pieņemts, nodrošinot  investīciju projektu modernizējamās izglītības iestādes izglītojamo skaita  atbilstību nākamo triju kalendāra gadu laikā (ieskaitot investīciju projekta pieteikuma iesniegšanas gadu).”

-

27.12.2022. MK noteikumos Nr. 610 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas” ir noteiktas minimālās platība viena izglītojamā vietai.
Ņemot vērā, ka daudzas no izglītības iestādēm ir celtas 60.-70.jos gados vai pat senāk, dažās izglītības iestāžu ēkās nav iespējams nodrošināt MK noteikumos Nr.610 noteiktās normas atbilstoši Kārtībā noteiktajam minimālo skolēnu skaitam. Līdz ar to šīm izglītības iestādēm, atbilstoši Kārtībā noteiktajam skolēnu skaita obligātajam piepildījumam netiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme aizņēmuma saņemšanai.
Tādējādi ierosinām attiecināt 7.2. punktu uz visām izglītības iestādēm, ne tikai uz tām, kas izpilda 6.2.apakšpunktā minēto prasību

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu, kuros Ministru kabineta normatīvos ir noteikta pašvaldību ceļu  atbilstība militārajam un civilajam pielietojumam vai kur pašvaldības, pirms projekta iesnieguma sagatavošanas un iesniegšanas, var iepazīties ar transporta infrastruktūras posmu sarakstu, kas atbilst divejādās lietojamības infrastruktūras risinājumam.
 

-

Lai veicinātu iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu, veidojot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu, aicinām papildināt MKN projekta 8.2. apakšpunktu, paredzot valsts budžeta aizdevuma saņemšanas iespējas arī pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma mobilitātes punktu izbūvei.

-

Lai novērstu interpretācijas iespējas un nodrošinātu vienotu pieeju, lūdzam
precizēt iesniedzamo informāciju, kas apliecinātu projektu prioritāro secību atbilstoši MKN projekta 8.2. apakšpunktam, ņemot vērā, ka, pašvaldības investīciju plāna ietvaros projektus vērtē pēc citiem kritērijiem, nekā MKN projekta 8.2. apakšpunktā uzskaitīts. Vienlaikus lūdzam precizēt, kāds dokuments iesniedzams kā pašvaldības apliecinājums.

-

Lūdzam skaidrot minēto MK noteikumu projekta punktu. Vai no minētā punkta izriet, ka pašvaldībai ir obligāti jāiesniedz kādu investīciju projektu, kas atbilst 8.2.1. un 8.2.2. apakšpunktu kritērijiem, ja tā iesniedz vairākus investīciju projektus, kas atbilst 8.2.3. – 8.2.7. apakšpunktu kritērijiem?

-

Ņemot vērā, ka aizņēmumu pieteikumu iesniegšanas gala termiņi (pirmsskolas izglītības iestādēm, vispārējās izglītības iestādēm, ceļu būvniecībai) ir noteikti Likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 36.pantā, t.i.,  01.09.2024., lai nodrošinātu aizņēmuma pieteikumu iesniegšanu likumā noteiktajā termiņā Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē, ierosinām MKN projekta 10. punktu papildināt ar projektu iesniegšanas gala termiņu atbildīgajās iestādēs un izteikt MKN projekta 10. punktu šādā redakcijā:
“10. Pašvaldības līdz katra mēneša pirmajam datumam vai citā termiņā, kas noteikts ikgadējā valsts budžeta likumā, bet ne vēlāk kā līdz katra kalendārā gada 1. augustam, iesniedz šo noteikumu 2.punktā minētajai atbildīgajai iestādei investīciju projekta pieteikumu, ievērojot šādus kopējos nosacījumus:”

-

Noteikumu projekta 10.7. punkts nosaka, ka valsts budžeta aizdevums var tikt izmantots arī būvprojekta izstrādei, savukārt 10.9. punktā minēts, ka plānotajiem būvdarbiem izdota būvatļauja un tajā veikta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi.

Vai noteikumu projekta izpratnē investīciju projekta pieteikumā var iekļaut izdevumus par būvprojekta sagatavošanu, kura izpilde uz investīciju projekta pieteikuma iesniegšanas dienu ir noslēgusies?
 

-

Lai novērstu interpretācijas iespējas un nodrošinātu vienotu pieeju, lūdzam:
1) skaidrot, ja atbilstoši MKN projekta 10.8. apakšpunktam pašvaldība veic apvienoto būvprojekta izstrādes un būvdarbu veikšanas iepirkumu, vai uz projekta pieteikuma iesniegšanas brīdi atbilstoši MKN projekta 10.9. apakšpunktam par plānotajiem būvdarbiem ir jābūt izdotai būvatļaujai ar tajā veiktu atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi;
vai
2) atbilstoši 09.11.2023. Ministru prezidenta rīkojuma Nr. 2023/1.2.1.-286 “Par Stratēģiskās vadības tematisko komiteju” 3.1. apakšpunktā minētajam, proti, ka nozares ministrijas sagatavoto priekšlikumus birokrātijas mazināšanai, attiecīgi šo principu ievērošanai, lūdzam svītrot MKN projekta 10.9.apakšpunktu. Skaidrojam, ka normatīvo aktu regulējums nepieprasa saņemt būvniecības ieceres akceptu ar atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi uz iepirkuma izsludināšanas brīdi, turklāt vispārīgās izglītības iestādēm šāda prasība netika noteikta arī MK noteikumos Nr.240 un aizdevuma projekti tika vai tiek īstenoti atbilstoši plānotajiem aizdevumu grafikiem. Vienlaikus vēršam uzmanību, tā kā normatīvo aktu regulējums nepieprasa saņemt būvniecības ieceres akceptu ar atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi uz iepirkuma izsludināšanas brīdi un ievērojot iepriekšējo pieredzi nosacījumu izpildei atbilstoši MK noteikumiem Nr.240, kur 2023. gada ietvaros netika radīts risks investīciju projektu īstenošanai, ierosinām MKN projektā piemērot nosacījumus atbilstoši MK noteikumiem Nr.240.

-

Atbilstoši MKN projekta 10.8. apakšpunktam, pašvaldība var veikt apvienoto būvprojekta izstrādes un būvdarbu veikšanas iepirkumu, savukārt MKN projekta 10.7. apakšpunkts paredz, ka valsts budžeta aizdevumu drīkst izmantot būvprojekta izstrādes izmaksu segšanai. Attiecībā uz finansiāli ietilpīgiem investīciju projektiem, ievērojot izstrādātos projektu īstenošanas laika grafikus, ja 2024. gadā plānots saņemt rezultātus apvienotajā būvprojekta izstrādes un būvdarbu veikšanas iepirkumā, pēc kā nekavējoties plānots iesniegt projekta pieteikumu valsts budžeta aizdevuma saņemšanai, nav iespējams izpildīt MKN projekta 10.10. apakšpunktā ietverto nosacījumu, proti, līdz pirmā kalendārā gada beigām segt ne mazāk kā 20 procentus no projekta kopējām plānotajām būvdarbu izmaksām. Minētā nosacījuma izpilde nav iespējama, jo pirmā kalendārā gada ietvaros plānots veikt izmaksas par būvprojekta izstrādi, kas nesasniegs 20 procentus no projekta kopējām plānotajām būvdarbu izmaksām. Ņemot vērā minēto, lūdzam MKN projekta 10.10. apakšpunktā ietvert izņēmumu, ka, ja projekts atbilst informatīvajā ziņojumā “Par Rīgas valstspilsētas stratēģiski svarīgu transporta infrastruktūras objektu atjaunošanu un pārbūvi” (pieņemts zināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija sēdes protokollēmuma (prot.Nr.32, 41.§) 1.punktu) minētajam, nav piemērojams nosacījums, ka līdz pirmā kalendārā gada beigām nepieciešams segt ne mazāk kā 20 procentus no projekta kopējām plānotajām būvdarbu izmaksām.

-

Lai operatīvāk nodrošinātu investīciju projekta uzsākšanu un ieviešanu, lūdzam MKN projekta 10.11. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“10.11. investīciju projekta īstenošanai ir uzsāktas nepieciešamās iepirkumu procedūras un uz investīciju projekta pieteikuma iesniegšanas dienu ir  izsludināts iepirkums”.

-

Ņemot vērā, ka MKN projektā nav noteikti ierobežojumi par veicamajiem darbu veidiem, lai novērstu interpretācijas iespējas un nodrošinātu vienotu pieeju, lūdzam MKN projekta anotācijā skaidrot, kādus kapitāla rakstura darbu veidus nevar iesniegt investīciju projektos.
 

-

Lai nodrošinātu vienotu izpratni, lūdzam MKN projekta anotāciju papildināt ar skaidrojumu par projekta pieteikumu skaitu, kādu pašvaldība var iesniegt un vai viena projekta pieteikumā var iekļaut vienu vai vairākus objektus.

-

Papildināt noteikumu projektu ar 8.2.8. apakšpunktu šādā redakcijā:
“8.2.8. ceļu būvniecības projekts nodrošinās vides un gaisa kvalitātes uzlabošanu pašvaldībā”.

Pamatojums.
Liepājas valstspilsētā pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra monitoringa datiem ik gadu tiek novēroti cieto daļiņu PM10 augšējā diennakts piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa cilvēku veselības aizsardzībai koncentrāciju pārsniegumi, piemēram, 2021.gadā 43 reizes (pieļaujams 35 reizes viena gada laikā). Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020. -2030. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020.gada 16. aprīļa rīkojumu Nr.197) norādīts, ka Liepājas pilsētai nepieciešams izstrādāt pasākumus, kuri sekmē gaisa kvalitātes uzlabošanos, 2030.gadā sasniedzot progresa rādītāju “netiek pārsniegts gaisa kvalitātes augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis nevienai gaisu piesārņojošajai vielai”.
Liepājas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā 2021.-2025.gadam (apstiprināta ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes 2021.gada 16.decembra lēmumu Nr.459/16) kā viens no pasākumiem, kas uzlabotu gaisa kvalitāti pilsētā, ir norādīta grants ielu seguma pakāpeniska nomaiņa ar asfaltbetona segumu. Savukārt, Liepājas valstspilsētas grants ielu pārbūves programma 2022.–2027. gadam (apstiprināta ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes 2021.gada 16.decembra lēmumu Nr.460/16) paredz konkrētu plānu grants seguma ielu pārbūvei ar cieto segumu (asfaltu). No 2022. līdz 2027. gadam plānots pārbūvēt 11,08 km ielu no kopējiem C uzturēšanas klases grants ielu posmiem 29,83 km garumā, kā rezultātā tiks sakārtota vide un dzīves kvalitāte, novērsta ielu putēšana sausajos periodos un  uzlabota gaisa kvalitāte valstspilsētā.
Programmas sekmīgai īstenošanai Liepājas valstspilsētas pašvaldībai ir svarīgi piesaistīt visus iespējamos finanšu avotus. Neveicot pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai valstspilsētā, pastāv iespējamība, ka var tikt piemērotas Eiropas Savienības sankcijas.
Papildus tam jāņem vērā klimatiskās pārmaiņas un to radītā ietekme, kā rezultātā notiek, piemēram, teritoriju applūšana, līdz ar to ir būtiski īstenot arī tādus ceļu būvniecības projektus, kas mazina un ierobežo plūdu (un ne tikai) risku pašvaldībās.

-