Atzinums

Lūdzam izvērtēt iesaukšanas VAD paredzēto termiņu - jūlijs, uzreiz pēc vidējās izglītības iestādes absolvēšanas, jo saredzam risku, ka iekšlietu sistēmas koledžas nevarēs nokomplektēt mācību grupas, jo jaunieši, kas ir plānojuši savu turpmāko karjeru saistīt ar iekšējās drošības iestādēm un iestāties studijām Valsts policijas koledžā, Valsts robežsardzes koledžā vai Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, tiks iesaukti VAD, līdz ar to tiks apdraudēta iekšlietu iestāžu personāla komplektācija un attiecīgi arī dienestu pilnvērtīga funkciju izpilde. Ierosinām izvērtēt īpaša regulējuma izstrādi par VAD iesaukuma atlikšanu attiecīgajai personu grupai, līdz attiecīgās koledžas ikgadējās uzņemšanas pabeigšanai, uz septembri un martu.

-

Dokuments "Provizoriskas redakcijas normatīvo aktu grozījumiem Valsts aizsardzības dienesta ieviešanai" šajā saskaņošanas procesā ir skatīts tikai konceptuālā līmenī . Norādam , ka likumprojekts virzāms saskaņošanas procedūrā normatīvos aktos noteiktā kārtībā , un vienlaicīgi norādām , ka likumprojekta 16. panta trešā daļa nesamērīgi ierobežo citas pilsoņu tiesības .

-

Vēršam uzmanību, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm Valsts policijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nav personāla un materiāli tehnisko resursu iespējamā alternatīvā dienesta ieviešanas pasākumu īstenošanai un finansēšanai. Nav skaidri arī piedāvātā alternatīvā dienesta īstenošanai papildu nepieciešamā finansējuma avoti. Tāpat Informatīvā ziņojuma 2.3.3. sadaļā ir norādīts, ka Ministrijām, kuras nodrošinās alternatīvo dienestu savās jomās alternatīvā dienesta veicējam jānodrošina noteiktās kompensācijas izmaksa, kā arī citu izdevumu segšana. Ņemot vērā , ka sakaņā ar vienoto Valsts aizsardzības dienesta konceptu ir četri VAD veidi, Iekšlietu ministrijas ieskatā šim pasākumam finansējums ir jāplāno vienoti , daļu pārdalot  no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem alternatīvā dienesta , Valsts policijas gadījumā - arī militārā dienesta (sk. Iekšlietu ministrijas iebildumu par alternatīvā dienesta attiecināšanu uz Valsts policiju) realizēšanai.


 

-

Informatīvā ziņojuma "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu"  2.3.3. sadaļā (Alternatīvais dienests) norādīts, ka  Iekšlietu ministrijas sākotnējais piedāvājums paredz uzņemt alternatīvā dienesta izpildei Valsts policijā līdz 200 iesaucamajiem gadā (pa 100 katrā iesaukumā), kas būtu pēc prasībām un tiesībām iesaucamajiem pielīdzināms dienestam NBS vienībās. Iekšlietu ministrija 22.07.2022 sniedzot Aizsardzības ministrijai savu sākotnējo viedokli par alternatīvā dienesta iespējām Iekšlietu resorā norādīja , ka valsts aizsardzības dienests (militārais dienests) varētu tikt veikts arī Valsts policijā , jo alternatīvais  dienests Valsts policijā nav iespējams. Līdz ar to norādītais teikums ir svītrojams no Informatīvā ziņojuma.
Neatbalstam 2.3.3.apakšpunktā sniegto alternatīvā dienesta modeli attiecībā uz Valsts ugunsdžēsības un glābšanas dienestu, jo piedāvātais alternatīvā dienesta izpildes veids nerada pārliecību, ka nepieciešamības gadījumā VUGD amatpersonas varētu saņemt kvalitatīvu un noderīgu atbalstu cilvēku un materiālo vērtību glābšanā. Nesaskatām iespēju pildīt alternatīvo dienestu VUGD analoģiski kā militārā dienesta veicējiem NBS vienībās 1 gadu, ņemot vērā VUGD noteiktās funkcijas un uzdevumus. Atbilstoši jau 22.07. Aizsardzības ministrijai sniegtajiem sākotnējiem priekšlikumiem, alternatīvā dienesta izpilde varētu būt analoģiski kā Zemessardzei (5 gadi). Pēc apmācību procesa pabeigšanas (trīs mēneši vai pusgads), iegūstot 2.vai 3.kvalifikāciju, katru gadu jānostrādā līdz 200 stundām.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma sadaļā 2.2. Iesaukšana dienestā iekļaut informāciju par vēl vienu kategoriju, kas nebūtu iesaucama valsts aizsardzības dienestā - jauniešiem, kas ir plānojuši savu turpmāko karjeru saistīt ar iekšējās drošības iestādēm un iestājušies studijām attiecīgajās izglītības iestādēs.

pilsoņi, kas iestājušies studijām Valsts policijas koledžā, Valsts robežsardzes koledžā, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā un personām, kas ir imatrikulētas Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas tehniskās universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studiju programmās civilmilitāro, inženiertehnisko, vadības zinību vai tiesību zinību tematiskajā jomā saskaņā ar Iekšlietu ministrijas (Tieslietu ministrijas  attiecībā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi) resora iestādes nosūtījumu

VUGD neatbalsta Likumprojekta Valsts aizsardzības dienesta likums V nodaļā sniegto alternatīvā dienesta modeli, jo nav skaidrs par kādu obligāto civilās aizsardzības kursu iet runa, šobrīd šāda kārtība ir noteikta attiecībā uz vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm (izņemot koledžu attiecībā uz augstākās izglītības programmām) un augstākās izglītības iestādēm (Ministru kabineta noteikumi Nr.716 “Minimālās prasības obligātā civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam”), kuru saturā jau ir iekļauta pirmās palīdzības sniegšana. Pieņemot, ka alternatīvajā dienestā noteikti stāsies personas, kas ir pabeigušas vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes nav saprotams, ko tā mācīsies alternatīvajā dienestā. Vienlaikus ar šādu kvalifikāciju nekādus VUGD saistošos uzdevumus persona arī nevarēs īstenot.

 

Lai plānotu papildu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem alternatīvā dienesta īstenošanai (tostarp, atbilstošas infrastruktūras, apgādes un apmācību nodrošināšanai, kompensāciju izmaksai un citu izdevumu segšanai alternatīvā dienesta veicējiem) un apzinātu potenciāli iespējamo finansējuma pārdali no Aizsardzības resora budžeta, papildināt MK sēdes protokollēmuma projektu ar jaunu 7.punktu šādā redakcijā:
"7. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu alternatīvā dienesta īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā turpmāko gadu un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.".

-

Izvērtējot piedāvāto risinājumu secināms, ka tas ir ārpus šobrīd noteiktajām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darba organizācijas , tsk. personāla politikas, atlīdzības, apmācības, darba laika uzskaites procesiem, kas nozīmē, ka uz esošo cilvēkresursu un spēju bāzes ir jāveido pilnīgi jauns darbības modelis. Ņemot vērā ministrijas, Valsts policijas un Valsts ugunsdžēsības un glābšanas dienesta  kapacitāti, nesaskatām iespēju līdz 2023.gada 1.janvārim izstrādāt kvalitatīvu alternatīvā (VP gadījumā -militārā)  dienesta īstenošanas koncepciju savā nozarē. 
Rosinām alternatīvā dienesta īstenošanas nozaru koncepciju izstrādes termiņu noteikt - līdz 2024.gada 1.jūlijam, ņemot vērā, ka informatīvajā ziņojumā iekļauta informācija "Šobrīd prognozējams, ka alternatīvo dienestu nebūs iespējams ieviest ātrāk kā ar 2024. gadu, pilnā kapacitātē – no 2028. gada".


 

-

Rosinām informatīvā ziņojuma sadaļā 2.2. Iesaukšana dienestā vārdu "izvirtajām" aizsatāt ar vārdu "izvirzītajām".

pilsoņi, par kuriem pieņemts lēmums kā par pilnībā neatbilstošiem VAD izvirzītajām prasībām (veselība, sodāmība u.c.)

Rosinām informatīvā ziņojuma sadaļā 3. Pārejas periods VAD ieviešanai vārdus "Iesaukšana dienestā" aizstāt ar vārdiem "Paredzēta iesaukšana dienestā".

-

Rosinām informatīvā ziņojuma sadaļā 2.5.Iesaucamo un karavīru atbildība vārdus "Plānots noteikt atbilstību" aizstāt ar vārdiem "Plānots noteikt atbildību", kā arī svītrot vārdu "skaitā", kas atkārtojas.

Plānots noteikt atbildību par izvairīšanos no VAD, tajā skaitā - no alternatīvā dienesta.

Lūdzam informatīvā ziņojuma sadaļas 2.3.3.Alternatīvais dienests trešajā rindkopā vārdus "Valsts ugunsdzēsības un drošības dienestā" aizstāt ar vārdiem "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā".

-

Precizēt likumprojekta "Grozījumi elektroniskās adreses likumā" Pārejas noteikumu 2.pantu (Pārejas noteikumu 7.punkts), jo nav iespējams piemērot prasību par oficiālās elektroniskās adreses izmantošanu ar 2022.gada 1.februāra, ja adresi izveidos no 2023.gada 1.janvāra.

-

Likumprojekta "Valsts aizsardzības dienesta likums" 5.pantā precizēt terminu "iesaucamais". Tas nepieciešams, lai noteiktu, kad (no kāda vecuma/ no kura brīža) attiecībā uz iesaucamo stāsies spēkā likumprojekta IV nodaļā noteiktās tiesības un pienākumi, kā arī atbildība, piemēram, 38.panta otrajā daļā noteiktais pienākums "rakstveidā paziņot Aizsardzības ministrijas padotības iestādei par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par 6 mēnešiem".

-

Precizēt likumprojekta "Valsts aizsardzības dienesta likums" 3.panta otro daļu, aizstājot skaitli "12" ar skaitli "11", jo gan Informatīvais ziņojums, gan likumprojekta citu pantu redakcijas paredz valsts dienesta ilgumu NBS vienībās 11 mēnešus.

-

Saskaņā ar statistikas datiem 2019.gada 1.jūlijā Latvijā bija 85% (1770984) pilsoņu, 10% (220491) nepilsoņu, 5% (96511) ārzemnieku. Apmēram 3% (6615) no kopējā nepilsoņu skaita bija vecuma grupā no 0-24 gadiem (avots: lvportals.lv/skaidrojumi/310241-nepilsoni-tuvplana-latvijas-iedzivotaju-desmita-dala-2019). Ja pieņemam, ka šodien minētajā vecuma grupā varētu būt ap 5000 nepilsoņu, tad tik nelielai valstij kā Latvija būtu nozīmīgi valsts aizsardzības sistēmā iesaistīt arī šo personu grupu.
Likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" 2.pants Nepilsoņa tiesības un pienākumi noteic "Nepilsonim ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības un pienākumi", savukārt Latvijas Republikas Satversmes 101.pants noteic "Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.". Militārā dienesta likuma 2.panta 1.punktā definēts termins "militārais dienests - valsts dienesta veids valsts aizsardzības jomā, kuru pilda karavīrs un kurš ietver aktīvo dienestu un dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē". No minētā izriet, ka Latvijas nepilsoņiem ir tādas par tiesības un pienākumi kā Latvijas pilsoņiem attiecībā uz valsts dienesta pildīšanu un militārais dienests ir valsts dienesta veids. Pamatojoties uz minēto nepieciešams izvērtēt, vai valsts aizsardzības dienests nebūtu attiecināms arī uz Latvijas nepilsoņiem un precizējams gan Informatīvais ziņojums, gan likumprojekts "Valsts aizsardzības dienesta likums".

-

Informatīvajā ziņojumā precizēt Valsts aizsardzības dienesta mērķi. Definētie sasniedzamie mērķi ir soļi (posmi) mērķa sasniegšanai.

Valsts aizsardzības dienesta mērķis ir visaptveroša valsts aizsardzības spēju stiprināšana.