Atzinums

Projekta saturs kopumā (tajā skaitā pielikumi (īpaši 4.pielikums)) ir balstīts uz individuālu izpratni par būves jēdzienu, kas nav savienojama ar Būvniecības likumā noteikto. Projekts paredz Meliorācijas kadastra saturu, kas ir pretrunā Būvniecības likumā noteiktajai būves definīcijai, kā arī ir pretrunā tam, kā būves ir klasificējamas saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr.326 "Būvju klasifikācijas noteikumi". Projekts paralēli jau esošai būvju klasifikācijai (noteikumiem Nr.326) plāno noteikt citu (paralēlu un citās valsts informācijas sistēmās neesošu) individuālu būvju klasifikāciju, taču šāda iecere nav savienojama ar anotācijā minēto mērķi - nodrošināt, lai "šī sistēma būtu savietojama ar citām valsts informācijas sistēmām".
Ņemot vērā, ka projektā būves jēdziens lietots savādāk, nekā to paredz Būvniecības likums, kā arī to, ka projekts neparedz būves klasificēt atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr.326 "Būvju klasifikācijas noteikumi", ir secināms, ka projekts nevis nodrošina, bet gluži otrādi – rada šķēršļus Meliorācijas kadastra informācijas sistēmai būt savienojamai ar citām informācijas sistēmām.

-

Nav iespējams, ka no visiem nekustamā īpašuma datiem tiek apstrādāts tikai viens - "nekustamā īpašuma nosaukums". Turklāt - sarakstu ar nekustamā īpašuma nosaukumiem pat tehniski nav iespējams izmantot nekādā apstrādē, ja nav zināms, piemēram, arī nekustamā īpašuma kadastra numurs. Tātad, kā minimums tiek apstrādāti vismaz divi dati, nevis tikai "nosaukums".
4.punkta redakcija ir pretrunā šo pašu noteikumu 12.2. un 12.3. apakšpunktam, kas nosaka, ka informācija tiek iegūta par visu "nekustamā īpašuma sastāvu" kā arī iegūti un tiek apstrādāti visi "nekustamā īpašuma pamatdati".

Saskaņā ar Meliorācijas likuma 1.panta otro daļu meliorācijas sistēma ir meliorācijas kadastrā reģistrēts būvju un ierīču kopums zemes ūdens režīma regulēšanai noteiktā platībā. Tātad, tās sastāvā esošais objekts ir būve vai iekārta. Būves jēdzienu nosaka Būvniecības likums un to saista arī ar būves lietošanas veidu, bet to nosaka būvju klasifikācija. Būvju klasifikāciju nosaka Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnijā noteikumi Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi".
Ja meliorācijas sistēma pirmkārt veidojas no būvēm, tad ir jāspēj identificēt no kādām būvēm noteikumu Nr.326 tvērumā - baseiniem, sūkņu staciju ēkām, sūkņu stacijām skatakās, meliorācijas sistēmas cauruļvadiem, krasta nostiprinājumiem utt.
Nav saprotams projektā definētā iedalījuma jeb klasifikācijas pamatmērķis un tā saistība ar to, kas no tā ir un kas nav būve un ja ir būve, tad kas no tā ir ēka un kas inženierbūve.
Nav pieļaujams ieviest regulējumu par meliorācijas sistēmas sastāvā esošo objektu iedalījumu un to kodēšanu, ja tā, pirmkārt, nenodala meliorācijas sistēmā esošās būves (inženierbūves un arī ēkas) no tādiem objektiem kas nav klasificējamas kā būves. Šis jautājums saistīts ne tikai ar būvniecību regulējošo normatīvo aktu piemērošanas kārtību, ber arī ar objektu tālāku pirmsreģistrāciju un reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un citās sistēmās.

Meliorācijas likuma 14.pants nosaka, ka meliorācijas kadastrā uztur datus par meliorācijas sistēmām. Netiek atsevišķi noteikts, ka hidrotehniskās būves, kā būves, kas nav meliorācijas sistēmas sastāvdaļa, tiek reģistrēta vai ir reģistrējama meliorācijas kadastra informācijas sistēmā. Minētā iemesla dēļ projektā nav jānosaka, ka tiek reģistrētas meliorācijas sistēmas un papildus tām vēl arī hidrotehniskās būves.

-

Ja tas ir meliorācijas kadastra kods, bet nav meliorācijas kadastra numurs vai meliorācijas kadastra apzīmējums, tad šāds terminoloģijas lietojums ir lietojams visā projektā, tajā skaitā projekta pielikumos, piemēram, 5.pielikuma 1.tabulas 2.kolonas nosaukumā un 5.pielikuma 2.tabulas 1.kolonā.

Atbilstoši precizējams viss projekts un tā pielikumi.

No redakcijas ieriet, ka hidromezgls ir būve kā arī regulators pats par sevi ir atsevišķa būve, taču šādu objektu definēšana par atsevišķu būvi ir pretrunā Būvniecības likumam.
 

-

1) Saskaņā ar Meliorācijas likuma 1.panta otro daļu meliorācijas kadastrā datus "reģistrē", nevis "ievada".
Lūdzam vienādot terminu lietojumu. Turklāt, ja 18.punktā tiek lietoti termini "ievada un aktualizē", tad 19.punktā to lietojums ir savādāks - tos "reģistrē un groza". Tas ir vēl viens apstāklis, kādēļ arī 18.punktā lietojamie termini ir "reģistrē un aktualizē", nevis "ievada".
2) Ja meliorācijas sistēma kopumā sastāv gan no būvēm (kuras būvē), gan no iekārtām, (kuras uzstāda, ierīko utt.), tad nav korekti apgalvot, ka notiek meliorācijas sistēmas būvniecība. Lūdzu mainīt terminu uz tādu, kas neradītu pārpratumus, jo no esošās redakcijas izriet, ka visi meliorācijas sistēmas sastāvā esošie objekti ir definējami kā būves, taču tā tas nav.
Ja mērķis ir noteikt kārtību, kas attiecās tikai uz būvēm, kas ir meliorācijas sistēmas sastāvā, tad lietojams termins "meliorācijas sistēmas būvju būvniecību..".

Redakcija jāmaina atkarībā no tā, ko mēģināts ar to noteikt.

Iekavas lieto lai paskaidrotu vārdu pirms iekavām, bet šajā kontekstā paskaidrojums nav korekts, jo atbilstoši Meliorācijas likumam meliorācijas sistēma ietver sevī gan būves, gan iekārtas. Nav pieļaujams, ka Ministra kabineta noteikumos sniegtais skaidrojums par to, kas ir meliorācijas sistēma, ir pretrunā Meliorācijas likumā noteiktajai definīcijai.

reģistrēt meliorācijas sistēmas sastāvā esošu būvi.

Meliorācijas kadastrā būves jēdziens pašlaik tiek lietots savādāk, nekā to paredz Būvniecības likums. Atbilstoši projekta 4.pielikuma tabulas kolonnas nosaukumiem pielikums uzskaita būves un norāda katrai būvei savu apzīmējumu, taču minēto objektu klasificēšana par būvi ir pretrunā Būvniecības likumam un Būvju klasifikācijai, kas ir pamatdokumenti būves jēdziena noteikšanā, definēšanā un būvju klasificēšanā.

Saskaņā ar 5.pielikuma nosaukumu un 5.pielikuma 1.punkta nosaukumu meliorācijas būves sastāvā ir:
- ūdensnotekas
- meliorācijas sistēmas
- grāvji*
- būves
- vai "grāvju būves".
Būvniecību regulējošie normatīvie akti nenosaka "grāvju būves" kā arī katru grāvi kā atsevišķu būvi.
Būvniecību regulējošie normatīvie akti nepieļauj “būvi būvē” jeb būvi iekšā citā būvē. Tie nepieļauj arī to, ka viena būve veido vienu vai vairākas meliorācijas sistēmas. Meliorācijas likums nosaka, ka meliorācijas sistēmas sastāvā ir būve vai vairākas būves un citi objekti, nevis otrādāk - ka viena būve veido vairākas meliorācijas sistēmas.
Tātad, projekta 4. un 5.pielikumā lietotā terminoloģija ir pretrunā Meliorācijas likumā un Būvniecības likumā noteiktajai lietu kārtībai.

7.pielikuma tabulas 1.kolonnā nosaukums norāda uz Meliorācijas kadastra numuru. Ja ar to ir domāts šo noteikumu 10.punktā noteiktais kods, tad nav lietojams termins "meliorācijas kadastra numurs".
7.pielikuma tabulas 5.kolonnā ir termins "meliorācijas būves apzīmējums un skaits (gab.)". Ja ar to ir domāts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas būves kadastra apzīmējums, tad tā arī ir jānorāda, bet, ja ar to ir domāts apzīmējums saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu, tad iebilstam, ka apzīmējums ir "būvei". Ekonomikas ministrija iebilst jebkāda veida interpretācijai, saskaņā ar kuru būve ir upe, strauts, strauta gultne, slūžas (iekārta) vai kāds cits "regulators", akmeņu krāvumi, katra drena kā arī katra atsevišķā drenas uztvērējaka, katra individuālā caurteka u.c. objekti.

Par iekavām.
Meliorācijas sistēma neietver tikai būves, līdz ar to projekta attiecīgā punkta redakcijā iekavu lietojums nav pareizs un ir pretrunā Meliorācijas likumā noteiktajai meliorācijas sistēmas definīcijai. Iekavas un tās saturs no redakcijas ir dzēšams.

Par terminu "kadastra numurs".
Kadastra numurs ir Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētam nekustamajam īpašumam. Zemes vienībai tas ir kadastra apzīmējums. Būvei tas ir kadastra apzīmējums. Projekta attiecīgajā punktā ir domāts kods, kas minēts šo noteikumu 10.punktā, tad lietojams cits termins - "meliorācijas kadastra kods".

Par terminu "ekspluatācijā nodošanas gads".
Būvniecību regulējošie normatīvie akti nosaka būves pieņemšanu ekspluatācijā. Lai arī vietām vēl eksistē atsevišķi normatīvo aktu punkti, kas min būves nodošanu ekspluatācijā, aicinām līdzdarboties pareizas terminoloģijas lietošanā un turpmāk lietot vienu terminu - ekspluatācijā pieņemšanas gads.

Par terminu "meliorācijas kadastra numurs".
Atbilstoši šo noteikumu 4.punktam tas ir kods, nevis numurs vai apzīmējums.

-

Esošā redakcija ir pretrunā anotācijā minētajam: "[..] termina "meliorācijas kadastra numurs" vietā turpmāk tiks lietots termins "meliorācijas kadastra kods"[..]".
Ir nepieciešams vienādot terminoloģiju visā projektā vai precizēt projektu tajā definējot nepieciešamību uzturēt divus vai pat trīs dažādus paralēlus identifikatorus: meliorācijas kadastra kods, meliorācijas kadastra apzīmējums un meliorācijas kadastra numurs.
Terminoloģijas vienādošanas nepieciešamība attiecās arī uz pielikumiem, tajā skaitā 8.pielikumu.

-

Eksistē "Meliorācijas kadastrs", kas saskaņā ar šo noteikumu 3.punktu ir "valsts informācijas sistēma". Tātad, pilnā nosaukumā tā būtu "Meliorācijas kadastra valsts informācijas sistēma".
Ja paralēli šai informācijas sistēmai eksistē vēl viena līdzīga "Meliorācijas kadastra informatīvā sistēma", tad projektā noteikt to, vai arī šī ir valsts informācijas sistēma. Ja tā ir viena un tā pati, tad lūdzu vienādot nosaukumu un lietot atbilstošo.
 

-

Meliorācijas kadastrs ir valsts informācijas sistēma. [Meliorācijas kadastra noteikumu 3.p].
Valsts informācijas sistēmu likuma 11.pants nosaka tās pieejamību.
Meliorācijas likums kā arī Meliorācijas kadastra noteikumi nenosaka, ka eksistē divas paralēlas Meliorācijas kadastra informācijas sistēmas no kurām viena būtu publiska, bet otra nē, tādēļ nebūtu korekti noteikt datu izņemšanu tikai no "publiski pieejamās" informācijas sistēmas, ja normatīvie akti tādu nenosaka.

-

Aicinām izvērtēt iespēju informāciju iegūt nevis dokumenta formā (izziņa), bet datu apmaiņas formā. Līdzīgi kā ar datiem apmainās Būvniecības informācijas sistēma (BIS) un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma (NĪVKIS). Starp minētajām sistēmām datu apmaiņu (būves dzēšana) notiek pamatojoties uz datiem sistēmās, nevis pamatojoties uz manuālu dokumentu (izziņu) apriti. Dokumenta (izziņas) manuāla apstrāde varētu būt tikai viens no veidiem kā informācija ir aktualizējama, bet tam nevajadzētu būt pamata veidam.

-

Normas skaidrības nodrošināšanai tā jāizsaka precīzi definējot to, kas tiek atteikts. Līdzīgi, kā tas ir noteikts 25.punktā.
 

-

Ja projekts definē vai lieto terminu "līnijveida", tad arī pielikumos (piemēram, 4.pielikuma 3.2.apakšpunktā) lietojams tāds pats termins, nevis "līnijas būve".

-