Atzinums

AS “4finance” (turpmāk – Sabiedrība) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” (turpmāk – Ziņojums) un tā pielikumu.
Sabiedrība nepiekrīt, ka koncentrējot nebanku kreditēšanas nozares uzraudzību Latvijas Bankā, tiktu sasniegts Ministru kabineta 2025.gada 15.jūlija rīkojumā Nr.422 “Rīcības plāns investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā” izvirzītais mērķis – samazināt birokrātisko slogu un nodrošināt caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē. No Ziņojuma neizriet kāpēc piedāvātais modelis būtu uzskatāms par efektīvu.
Pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra sniegtajiem datiem, 2024. gadā nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji izsniedza jaunus kredītus 811,84 miljonu EUR apmērā. Kopējais patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju kredītportfelis uz 2024. gada 31. decembri bija 1,219 miljardi EUR, no kuriem 538,03 miljonus EUR veidoja līzinga portfelis, ietverot arī kredītiestāžu meitassabiedrību izsniegtos aizdevumus[1]. Ņemot vērā, ka nav pieejami precīzi dati par banku meitassabiedrību daļu nebanku kredītportfelī, secināms, ka, izslēdzot līzinga portfeli, nebanku kreditētāju kopējais portfelis 2024. gada beigās nepārsniedza 681,04 miljonus EUR.
Savukārt komercbanku kopējais izsniegto kredītu apjoms 2024. gadā sasniedza 15,2 miljardus EUR, no kuriem aptuveni 41% veidoja aizdevumi privātpersonām, bet noguldījumu apmērs 2024. gadā kredītiestādēs sasniedza 23 miljardus EUR[2]. No Ziņojumā ietvertajiem statistikas datiem izriet, ka arī 2025.gadā patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju kredītportfeļa īpatsvars joprojām veidoja ļoti zemu īpatsvaru kopējā kreditēšanas apjomā.
Būtiski, ka kredītiestādes izmanto depozītu kā nodrošinājumu, lai aizdotu naudu citiem klientiem, tādējādi nodrošinot likviditāti un peļņu, savukārt patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji izsniedz kredītus fiziskajām personām, finansējumu kreditēšanai aizņemoties finanšu tirgū, par kuru tiek maksāti procenti par kapitāla lietošanu, tādējādi riski nebanku sektorā attiecināmi uz pašiem kredītdevējiem nevis to klientiem. Līdz ar to nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju izsniegto kredītu apjoms ir salīdzinoši neliels, salīdzinot ar kredītiestāžu kopējo kreditēšanas apjomu, kas apliecina banku sektora dominējošo lomu kreditēšanas tirgū un pamato Latvijas Bankas uzraudzības nepieciešamību tieši banku sektorā.
Latvijas Bankas uzraudzība faktiski balstās uz kredītiestāžu darbībām, kas saistītas ar noguldījumu pieņemšanu, jo tieši noguldījumu piesaiste rada būtiskus sistēmiskos riskus finanšu stabilitātei. Savukārt nebanku aizdevēji noguldījumus nepieņem, tādējādi to darbība nerada līdzvērtīgu risku finanšu sistēmai un tāpēc to uzraudzība no Latvijas Bankas puses nebūtu samērīga. Latvijas Bankas uzraudzība šiem uzņēmumiem radītu nesamērīgu administratīvo slogu un izmaksu pieaugumu. Sabiedrība arī stingri iebilst pret jebkādu prudenciālo prasību ieviešanu nebanku aizdevējiem, kā to ierosināja Finanšu nozares asociācija. Papildus tam, ka nebanku aizdevēji nerada būtiskus sistēmiskus riskus finanšu stabilitātei, patērētāju tiesību aizsardzības mērķus efektīvāk var sasniegt, nodrošinot uzraudzību, kas fokusējas uz godīgu komercpraksi, caurspīdīgumu un atbildīgu kreditēšanu, nevis uz prudenciālajām prasībām, kas ir pamatotas tikai noguldījumu piesaistes gadījumā. Līdz ar to Sabiedrība piekrīt Ziņojumā paustajam secinājumam, ka nebanku patērētāju kreditēšanas sektorā nepastāv riski, kuri varētu būt par pamatu prudenciālās uzraudzības ieviešanai tajā.
Ir jānorāda, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību ilgstošā laika posmā, ir veicinājis nozares attīstību, piedaloties nozari regulējošo normatīvo aktu izstrādē, sagatavojot to piemērošanu skaidrojošas vadlīnijas, kā arī aktīvi komunicējot ar nozares asociāciju un tās dalībniekiem par to piemērošanu un veicot to ieviešanas uzraudzību. Tādējādi patērētāju kreditēšanas nozarē ir panākti būtiski uzlabojumi, kas vērsti uz patērētāju tiesību un interešu aizsardzību, nodrošinot finanšu pakalpojumu pieejamību, kā arī patērētāju paļāvību uz PTAC strīdus situāciju risināšanā ar kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Ziņojumā minēts, ka Ekonomikas ministrija arī turpmāk būs atbildīga par patērētāju tiesību aizsardzības politiku Latvijā, savukārt PTAC ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas nozīmē efektīvāku atbildīgo iestāžu sadarbību. Savukārt Latvijas Banka ir neatkarīga valsts iestāde, kuras pamatuzdevumi ir finanšu stabilitāte un monetārā politika. Līdz ar to, pārņemot patērētāju tiesību aizsardzības funkcijas, Latvijas Banka īstenotu Ekonomikas ministrijas atbildībā esošus uzdevumus, radot kompetenču pārklāšanos un neskaidrību politikas īstenošanā.
Būtiski, ka PTAC uzraudzības funkciju licencēto patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju, hipotekāro kredītu starpnieku un hipotekāro kredītu starpnieku pārstāvju, kā arī patērētāju tiesību un interešu aizsardzībā patērētājiem, kas saņem finanšu pakalpojumus Latvijā jomā nodošana Latvijas Bankai būtu saistāma ar vērienīgām normatīvo aktu izmaiņām, kā arī radītu neskaidrību patērētājiem par uzraugošo iestāžu funkcijām, kā rezultātā var tikt radīts kaitējums patērētāju interesēm.
Vienlaikus jāuzsver, ka uzraugošo iestāžu apvienošana var pastiprināt nevienlīdzību konkurencē starp bankām un nebanku kreditētājiem. Nebanku kredītdevējiem būs jānovirza ievērojami resursi regulatīvo izmaiņu ieviešanai, kamēr kredītiestādēm šajā laikā būs iespēja izmantot līdzekļus komercdarbības attīstībai, tostarp reklāmas aktivitātēm. Papildus konkurenci ietekmēs arī bankas, kas licencētas citās Eiropas Savienības valstīs un Latvijā darbojas, izmantojot “vienas licences principu” jeb pasportingu. Šīs ārvalstu bankas nebūs pakļautas vietējām regulatoru izmaiņām, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka regulatoru apvienošanas gadījumā pastāv būtisks risks patērētāju interesēm. Ierobežotas konkurences apstākļos var pieaugt finanšu pakalpojumu izmaksas, samazināties produktu daudzveidība un ierobežoties piekļuve inovācijām. Turklāt regulatora maiņa un papildu administratīvais slogs, iespējams, samazinās tirgus dalībnieku skaitu, kas negatīvi ietekmēs finanšu tirgus daudzveidību un konkurenci.
Sabiedrības ieskatā Patērētāju tiesību aizsardzības centra līdzšinējā darbība patērētāju kreditēšanas pakalpojumu licencēšanas un uzraudzības jomā ir bijusi efektīva un atbilstoša mainīgajiem tirgus apstākļiem. Savukārt Latvijas Bankai šādas pieredzes nav, bet attiecīgās kompetences attīstība prasītu ievērojamu laiku un administratīvu resursu, kas ir saistāms ar uzraudzības kvalitātes un efektivitātes kritumu noteiktā laika posmā.
Papildus no Ziņojuma konstatētams, ka abu iestāžu funkciju pārstrukturēšana ir saistīta ar administratīvo izmaksu palielināšanos, savukārt kopējais ieguvums publisko līdzekļu izmantošanas efektivitātes kontekstā nav pietiekami identificējams. Minētais apstāklis ir kritiski izvērtējams, ņemot vērā nepieciešamību prioritāri nodrošināt citu, valsts attīstībai būtiskāku pasākumu īstenošanu publisko līdzekļu ietvaros.
Ņemot vērā minēto, Sabiedrība neatbalsta vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu.


[1] https://www.ptac.gov.lv/lv/media/5274/download?attachment

[2] https://www.financelatvia.eu/wp-content/uploads/2025/05/Biedru-dati-2023.-un-2024.gada_LV.pdf
 

-