Atzinums

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, izvērtējot tiesību akta projektu, tā anotāciju un grozījumu pielikumus, secina, ka projekta virzība pašreizējā redakcijā nav pietiekami pamatota un neatbilst uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanas principiem.
LVSADA atbalsta veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, racionālu resursu izmantošanu un slimnīcu sadarbības stiprināšanu. Tomēr projekta saturs nerada pārliecību, ka paredzētās izmaiņas sasniegs izvirzītos mērķus un vienlaikus nepasliktinās veselības aprūpes pieejamību, pacientu drošību un ārstniecības personu darba apstākļus.
LVSADA ieskatā projekta galvenā problēma ir tā, ka tajā galvenokārt paredzētas organizatoriskas un finanšu izmaiņas, bet nav risināti cēloņi, kuru dēļ veselības aprūpes sistēmā ir izveidojušās problēmas.
No anotācijas izriet, ka būtiska projekta argumentācija balstīta uz Valsts kontroles revīzijas secinājumiem. Taču Valsts kontroles uzdevums ir konstatēt nepilnības un sniegt ieteikumus publisko līdzekļu efektīvākai izmantošanai. Savukārt Veselības ministrijas pienākums ir identificēt konstatēto problēmu cēloņus, izvērtēt alternatīvus risinājumus un izstrādāt tādu regulējumu, kas novērš problēmu rašanās iemeslus, nevis tikai pārveido esošo pakalpojumu organizāciju.
Projektā nav pietiekami analizēts, kādēļ atsevišķās slimnīcās nav iespējams nodrošināt diennakts dežūras, kādēļ vairākās ārstniecības iestādēs ilgstoši pastāv ārstniecības personu vakances un kādēļ pacientiem veidojas rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem. Tā vietā projekts paredz pakalpojumu koncentrēšanu, pacientu plūsmas pārdali un finansējuma pārdali starp ārstniecības iestādēm, pieņemot, ka ar organizatoriskām izmaiņām vien būs iespējams sasniegt būtisku sistēmas uzlabojumu.
LVSADA uzskata, ka šāda pieeja nerisina veselības aprūpes sistēmas pamatproblēmas.
Visā projektā nav izstrādāts cilvēkresursu nodrošināšanas plāns. Vienlaikus 6. pielikumā katrai slimnīcai detalizēti noteikts nepieciešamais dežūrārstu, māsu un citu ārstniecības personu skaits, tomēr nav sniegta atbilde uz būtiskāko jautājumu – kā šie speciālisti tiks nodrošināti, ja jau pašlaik vairākās ārstniecības iestādēs personāla trūkuma dēļ nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu diennakts darbu.
Šāda pieeja rada risku, ka normatīvajā aktā noteiktās prasības būs deklaratīvas un praksē nebūs izpildāmas.
Īpaši satraucoši ir tas, ka projekts paredz iespēju atsevišķos gadījumos internistu aizvietot ar ģimenes ārstu vai citu speciālistu, vienlaikus neveicot nekādu izvērtējumu par šādas pieejas ietekmi uz primāro veselības aprūpi, ģimenes ārstu pieejamību un viņu tiešo pienākumu izpildi. Tāpat nav izvērtēta papildu pacientu plūsma uz ģimenes ārstu praksēm gadījumos, kad daļa stacionāro pakalpojumu tiek aizstāta ar ambulatorajiem pakalpojumiem.
Līdzīga situācija ir attiecībā uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Projekts paredz plašāku pacientu pārvešanu starp ārstniecības iestādēm un slimnīcu funkciju pārdali, taču nav veikts aprēķins par to, kā tas ietekmēs brigāžu noslodzi, reaģēšanas laikus, transportēšanas izmaksas un neatliekamās palīdzības pieejamību iedzīvotājiem.
LVSADA īpašu uzmanību vērš arī uz reģionālās pieejamības jautājumu. Pēdējā laikā vairākās ārstniecības iestādēs personāla trūkuma dēļ jau ir nācies ierobežot atsevišķu pakalpojumu sniegšanu. Šādos apstākļos nepietiek ar normatīvā akta prasību noteikt, ka slimnīcai jānodrošina konkrēts speciālistu skaits vai noteikta pakalpojuma pieejamība. Ja netiek risināti speciālistu piesaistes un noturēšanas jautājumi, normatīvā regulējuma prasības pašas par sevi nerada papildu ārstniecības personas un neuzlabo veselības aprūpes pieejamību.
Tāpat projektā nav pietiekami izvērtēta finansējuma pietiekamība. Lai gan tiek paredzēta būtiska finanšu līdzekļu pārdale starp pakalpojumiem un ārstniecības iestādēm, nav pierādīts, ka ar esošo finansējumu būs iespējams izpildīt visas jaunās prasības un vienlaikus saglabāt līdzšinējo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
LVSADA ieskatā projektā nav ievērots viens no būtiskākajiem publiskās pārvaldes principiem – pirms strukturālu reformu īstenošanas vispirms ir jāidentificē problēmu cēloņi un tikai pēc tam jāizvēlas atbilstošākie risinājumi. Šobrīd projekta saturs rada iespaidu, ka par galveno risinājumu izvēlēta pakalpojumu un finansējuma pārdale, lai gan nav pierādīts, ka tieši tā novērsīs Valsts kontroles konstatēto problēmu cēloņus.
LVSADA uzskata, ka projekta turpmāka virzība bez padziļinātas cilvēkresursu, finansējuma, pacientu drošības, primārās veselības aprūpes un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kapacitātes izvērtēšanas rada būtisku risku, ka reformas rezultātā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība atsevišķos reģionos var pasliktināties, bet ārstniecības personu noslodze vēl vairāk pieaugt.
Ņemot vērā minēto, LVSADA neatbalsta projekta virzību pašreizējā redakcijā un aicina Veselības ministriju to būtiski pilnveidot, pirms virzīšanas izskatīšanai Ministru kabinetā, nodrošinot visaptverošu cēloņu analīzi, alternatīvu risinājumu izvērtējumu un pierādījumos balstītu pamatojumu katrai paredzētajai strukturālajai izmaiņai.

-