Atzinums

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 2.3.apakšpunktā ietvertais termins daļēji dublē noteikumu projekta 36.punktā ietvertos gala labuma saņēmēja atbilstības nosacījumus. Arī pēc būtības notiekumu projekta 2.3.apakšpunkts nevis konkretizē terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas (sk. Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 121. punktu), bet gan uzskaita gala labuma guvēju veidus. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā svītrot 2.3.apakšpuntu, savukārt gala labuma atbilstības prasības noteikt noteikumu projekta 36.punktā.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 2.10.apakšpunktu. Vēršam uzmanību, ka termins skaidro pats sevi ("pamata funkcijas – gala labuma guvēja pamata iekšējo funkciju un procesu kopums"), turklāt termins izmantots tikai noteikumu projekta 21.1.apakšpunktā, līdz ar to, ja nepieciešams, ierosinām precizēt vai papildināt noteikumu projekta 21.1.apakšpunktu.

-

Lūdzam saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2.apakšpunktu svītrot noteikumu projekta 4.punktu, jo tas saturiski dublē noteikumu projekta 1.1.apakšpunktu.

-

Lūdzam izvērtēt noteikumu projekta 8.punkta nepieciešamību. Norādām, ka šobrīd tajā ietvertais regulējums ir neskaidrs, it īpaši ņemot vērā noteikumu projekta anotācijā minēto, ka "līgums tiek noslēgts bez atlases procedūras starp Ekonomikas ministriju un Latvijas investīciju un attīstības aģentūru", līdz ar to nav saprotams, kas noteikumu projekta izpratnē uzskatāms par "pretendentu loku". 
Nepieciešamības gadījumā lūdzam skaidri noteikt, ka atbalsta programmu īsteno Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk - LIAA) kā arī skaidri noteikt LIAA kompetenci atbalsta programmas īstenošanā, atbilstoši noteikumu projekta anotācijā sniegtajai informācijai.

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijā sīkāk aprakstīt notiekumu projekta 12.punktā minēto vaučeru piemērošanas mehānismu. Tai skaitā lūdzam skaidrot, vai šis mehānisms tiks piemērots līdzīgi Pievienotās vērtības nodokļa likumā regulētajam vaučeru mehānismam (saskaņā ar minēto likumu vaučers ir instruments, kurš jāpieņem kā atlīdzība vai daļēja atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un kurā vai ar kuru saistītajos dokumentos, tostarp šāda instrumenta izmantošanas noteikumos, norādītas piegādājamās preces vai sniedzamie pakalpojumi, vai potenciālo piegādātāju vai sniedzēju identitāte), un kāda paredzēta norēķinu kārtība ar preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem. 

Šobrīd no noteikumu projekta 41.punkta izriet, ka LIAA  izstrādā t.sk. kārtību, kādā gala labuma guvējam tiek izsniegts vaučers, tiek nodrošināta vaučera aprite un izmantošanas uzraudzība. Tomēr vēršam uzmanību, ka šāda LIAA izstrādāta kārtība nebūs saistoša trešajām personām (preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī gadījumā, ja šāda kārtība nebūs atrunāta digitalizācijas projektu īstenošanas līgumos - arī gala labuma guvējiem), līdz ar to lūdzam izvērtēt, vai notiekumu projektā ietvertais regulējums ir pietiekams un nepieciešamības gadījumā attiecīgi papildināt noteikumu projektu. 
 

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijā sīkāk skaidrot noteikumu projekta 13.punktā minētās vienošanās saturu un, ja nepieciešams, papildināt noteikumu projektu. Vēršam uzmanību uz to, ka gala labuma saņēmēji atbalsta programmā ir privātpersonas - komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumi, un tiem nebūs saistošas Ekonomikas ministrijas un LIAA noslēgtās vienošanās prasības un tajā noteiktā kārtība. Līdz ar to visi atbalsta piešķiršanas nosacījumi atrunājami notiekumu projektā.

-

Lūdzam skaidrot, vai noteikumu projekta 18.1. un 18.3.apakšpunktā, kā ari tālāk noteikumu projektā minētā "vienošanās par projekta īstenošanu" ir tā pati noteikumu projekta 13.punktā minētā vienošanās, un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projektā lietoto terminoloģiju. Vēršam uzmanību arī uz to, ka notiekumu projekts šobrīd neparedz, ka tiek iesniegts un apstiprināts LIAA izstrādāts atbalsta programmas projekts, līdz ar to lūdzam izvērtēt, vai jēdziens "vienošanās par projekta īstenošanu" ir korekts.

-

Lūdzam tiesiskās skaidrības nolūkos pārskatīt un savstarpēji precizēt noteikumu projekta 26.-30.punktu, jo šobrīd tajos noteiktie Atveseļošanas fonda finansējuma sadalījuma noteikumi nav viennozīmīgi skaidri. Piemēram, nav saprotams (it īpaši no noteikumu projekta 26. un 28.punkta), kādas atbalsta summas pieejamas konkrētai digitalizācijas projektu grupai vai konkrētam mērķim, vai vienam labuma guvējam, vai vienam digitalizācijas projektam.

-

Lūdzam skaidrot un precizēt noteikumu projekta 31.punktā ietverto regulējumu. Ja punkta mērķis ir noteikt pienākumu ("nodrošina labās prakses pārņemšanu un informācijas pieejamību par sasniegto risinājumu") gala labuma saņēmējiem, tad lūdzam svītrot vārdus “kas ietverts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras noslēgtā līguma ar gala labuma guvēju nosacījumos”. Savukārt, ja punkta mērķis ir noteikt, ka LIAA slēdz līgumu ar gala labuma saņēmēju, un noteikt šāda līguma būtiskās (obligātās) sastāvdaļas, tad lūdzam to noteikumu projekta 31.punktā skaidri norādīt.

Papildus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar noteikumu projekta anotāciju LIAA kompetencē būs “noslēgt līgumus ar gala labuma guvējiem, iekļaujot pienākumu gala labuma guvējam veikt un iesniegt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai otrreizējo digitālā brieduma testu, atzinumu”. Vēršam uzmanību, ka šāds tiesiskais regulējums šobrīd noteikumu projektā nav ietverts.

-

Lūdzam skaidrot, vai nosacījums par atbalsta programmas īstenošanas laiku no dienas, kad noslēgta vienošanās starp Ekonomikas ministriju un LIAA, uzskatāms par izmaksu attiecināmības sākuma datumu, un nepieciešamības gadījumā precziēt noteikumu projektu.

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot LIAA lēmumu par gala labuma guvēju atbalsta pieteikumu apstiprināšanas kārtību un atbilstoši precizēt noteikumu projekta 42.punktu.
Norādām, ka šobrīd no noteikumu projekta un tā anotācijas nav skaidrs, kāda būs šī kārtība un no kādiem normatīvajiem aktiem izriet šobrīd noteikumu projekta 42.punktā netieši norādītā kārtība, kas ietver lēmumu par atbalsta pieteikuma noraidīšanu vai lēmumu par atbalsta pieteikuma apstiprināšanu ar nosacījumu un attiecīgu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atzinumu par to, ka ietvertie nosacījumi ir izpildīti.
Ir secināms, ka noteikumu projekta 42.punkta regulējums veidots pēc analoģijas ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanas noteikumiem, piemēram, ar Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumiem Nr. 692 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi".  Tomēr norādām, ka šādi noteikumi ir izdoti uz Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda vadības likuma pamata, un šā likuma 24.  – 29.pants likuma līmenī paredz projektu iesniegumu izvērtēšanas un apstiprināšanas kārtību, tai skaitā lēmumu par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu, šo lēmumu un atzinumu apstrīdēšanas kārtību un lēmumu pieņemšanas termiņus, kas pielāgota ES fondu aktivitāšu īstenošanas vajadzībām un satur nozīmīgas atšķirības no vispārējās, Administratīvā procesa likumā paredzētās administratīvo aktu pieņemšanas kārtības. 
Savukārt likums, uz kura pamata izdots noteikumu projekts - Likums par budžetu un finanšu vadību - šādu īpašu kārtību neparedz. Līdz ar to lēmumi par pieteikumu apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņemami vispārējā, Administratīvā proces likumā noteiktajā kārtībā.
Vēršam uzmanību arī uz noteikumu projekta anotācijā norādīto , ka labuma guvēju iesniegtos pieteikumus izvērtēs LIAA izveidotā vērtēšanas komisija – šāds regulējms šobrīd noteikumu projektā nav iekļauts.
 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 44. punktu, svītrojot atsauci uz Eiropas Komisijas vadlīnijām. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.pantu šādas vadlīnijas nav tieši piemērojami vai pat dalībvalstīm vai privātpersonām saistoši Eiropas Savienības tiesību akti. Nepieciešamības gadījumā lūdzam noteikumu projekta 44.punktā atsaukties uz konkrētām regulas tiesību normām, kas regulē principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu. 

-

Lūdzam svītrot vārdus "viena mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas brīža". Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 9. panta pirmo daļu, administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, — viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

-

Lūdzam skaidrot, vai noteikumu projekta 78.punkta otrais teikums "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ir tiesības no gala labuma guvēja saņemt kompensāciju atmaksātā nelikumīgā atbalsta un aprēķināto procentu apmērā" kopā ar šīs pašas normas pirmo teikumu nozīmē, ka gala labuma guvējam plaņots noteikt pienākumu atmaksāt nelikumīgo komercdarbības atbalstu dubultā apmērā, un noteikumu projekta anotācijā pamatot šādas sodošas sankcijas nepieciešamību, lietderīgumu un samērīgumu.

Norādām arī, ka nav skaidrs, ko nozīmē minētās LIAA tiesības “saņemt kompensāciju”. No noteikumu projekta kopumā secināms, ka starp LIAA un gala labuma guvējiem pastāv civiltiesiskas attiecības un tiek slēgti civiltiesiski līgumi. Šādā gadījumā visi ar līguma pārkāpuma rezultātā radušos zaudējumu kompensāciju saistītie jautājumi ir atrunājami attiecīgajā civiltiesiskajā līgumā, bet strīdus gadījumā - risināmi tiesā Civillikumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Minētā kārtība nepieciešamības gadījumā sīkāk skaidrojama noteikumu projekta anotācijā, bet ne regulējama noteikumu projekta tekstā. Šajā sakarā it īpaši vēršam uzmanību uz to, ka Likuma par budžeta un finanšu vadību 19.³ panta pirmā un otrā daļa neparedz tiesības Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā savas civiltiesiskās attieci'bas risina divi privāttiesību subjekti.

Līdz ar to Tieslietu ministrijas ieskatā  noteikumu projekta 78.punkta otrais teikums ir svītrojams.
 

-

Lūdzam atrunāt notiekumu projektā nepieteiktos saīsinājumus CRM, ERP un citus. 

-

Ņemot vērā Komerclikuma 1.panta pirmajā daļā noteikto, ka “[k]omersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība)”, ierosinām precizēt 36.1.apakšpunktu, piemēram, šādi: “Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība, biedrība vai nodibinājums”.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 44.punktu, norādot pilnu regulas 2021/241 nosaukumu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 171. punktam.

-

Lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precziēt noteikumu projekta 78.punkta pirmo teikumu, norādot, ka nelikumīgā atbalsta atgūšana notiek Komercdarbības atbalsta kontroles likumānoteiktajā kārtībā.

-