Atzinums

Vēršam uzmanību, ka Grozījumu projekts neatrisina jautājumu par saules elektrostaciju iekļaušanu Energoapgādes uzņēmumu apbūves aprakstā. Pašvaldību ieskatā saules paneļu/elektrostaciju parki, kuri primāri paredzēti elektroenerģijas ražošanai un pārvadei citiem patērētājiem, nevis nodrošina tuvumā esošu objektu energoapgādi, ir uzskatāmi par energoapgādes uzņēmumiem.
Attiecīgi lūdzam papildināt 4. Pielikumā iekļauto Energoapgādes uzņēmumu apbūves (14006)  aprakstu - Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, hidroelektrostacijas, koģenerācijas stacijas, vēja, saules elektrostacijas un to parki un līdzīga rakstura objekti) apbūve.
Papildus iepriekš minētajam lūdzam papildināt MK noteikumu Nr. 240 2. punktu ar terminu “saules elektrostaciju vai kolektoru parks” līdzīgi, kā tas darīts ar vēja parkiem (2.25. apakšpunkts).
Norādām ka saskaņā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, līdz šim pausto viedokli, teritorijas plānojums ir pamats jebkādām darbībām ar zemi, tajā skaitā būvniecībai, jo jebkura būvniecības iecere vispirms tiek vērtēta pēc atbilstības vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.  Atbilstoši Ekonomikas ministrijas skaidrojumam, kas publiski pieejams Būvniecības informācijas sistēmā (https://www.em.gov.lv/lv/skaidrojums-par-saules-paneliem), saules panelis nav būve Būvniecības likuma izpratnē un uz attiecīgo iekārtu nav attiecināms Būvniecības likums. Saules paneļa (iekārtas) uzstādīšanai nevajag būvniecības ieceres dokumentāciju, neatkarīgi no saules paneļu kopējās potenciālās jaudas, saules paneļu formas, skaita vai izvietojuma (uz ēkas, inženierbūves vai uz zemes).
Līdz ar to šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums praktiski neierobežo saules paneļu uzstādīšanu jebkurā teritorijā, ja vien tā, piemēram, nav kultūras pieminekļa teritorija vai teritorijas izmantošanai noteikti īpaši nosacījumi vai kritēriji, kas ierobežo vai aizliedz saules paneļu izvietošanu. 
Augstāk minētie apstākļi ir par pamatu lūgumam definēt saules elektrostacijas un iekļaut tās energoapgādes uzņēmumu sarakstā. Pašvaldību ieskatā tieši pašvaldības teritorijas plānojums ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar kura palīdzību ir nosakāms, kādā veidā teritorija ir izmantojama un tas ir tiesiskais pamats tālāku lēmumu pieņemšanai. Teritorijas plānojuma izstrādes procesā tiek identificētas un izsvērtas dažādas intereses un salāgotas konkrēta nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības uz īpašuma netraucētu izmantošanu un sabiedrības intereses sakārtotas apkārtējās vides veidošanā un vides aizsardzībā. Līdz ar to uzskatām, ka vietējai pašvaldībai ir tiesības noteikt teritorijas plānojumā dažādus īpašuma tiesību aprobežojumus saskaņā ar teritorijas plānojumā paredzētajiem teritorijas attīstības virzieniem un sabiedrības vairākuma vēlmēm attiecībā uz teritorijas turpmāko attīstību, savukārt šāda liela mēroga iekārtu nereglamentēta uzstādīšana var radīt būtiskas sekas gan videi, gan iedzīvotājiem un to nekustamajiem īpašumiem.
Vēršam uzmanību, ka atsevišķus saules paneļu parkus plānots izvietot meliorētās vai polderu teritorijās. Ja atbilstoši Ekonomikas ministrijas skaidrojumam paneļu uzstādīšanai, pat betonējot pamatus un izbūvējot piebraucamos ceļus, nav nepieciešama būvniecības dokumentācija, pastāv pamatots risks, ka neveicot projekta izstrādi un saskaņošanu, paneļu uzstādīšanas rezultātā tiks bojātas meliorācijas būves, īpaši drenu sistēmas, kas nodrošina polderu darbību un tas radīs būtiskas un grūti novēršamas ilglaicīgas sekas plašās teritorijās, īpaši Pierīgā kur ir lielākā apdzīvojama koncentrācija un  elektroenerģijas patēriņš. Tāpat, veicot šādu “iekārtu izvietošanu” ar to pavadošo infrastruktūru applūstošajās teritorijās, kas citādi saimnieciski nav izmantojamas vai izmantojamas ļoti ierobežoti, tas var ietekmēt hidroloģisko režīmu apkārtnē, jo uz šādām darbībām neattiecas Aizsargjoslu likuma, tostarp tā 37.panta nosacījumi. Tāpat saules paneļu efektīvas darbības nodrošināšanai paneļu virsmu periodiski ir nepieciešams attīrīt, lai fotoelementus atbrīvotu no putekļiem, utml. piesārņojuma. Šādas darbības tiek veiktas izmantojot bīstamus ķīmiskos savienojumus, bet Latvijā nepastāv tiesiskais regulējums šādām darbībām, līdz ar to pastāv risks, ka to veikšanas rezultātā, jo īpaši ja tas skar liela mēroga saules paneļu parku, tiks būtiski piesārņota gan augsne, gan virszemes un pazemes ūdeņi,  īpaši meliorētajās un polderu teritorijās.

-

Izsakām iebildumu par 4.pielikumā  Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūves (12002) aprakstu no kura attiecībā uz automazgātavām ir izņemts precizējošais nosacījums - pašapkalpošanās automazgātavas, kas tās nošķir no citām, specializētajām automazgātavām, kas ir minētas grupā Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003). Vēršam uzmanību, ka arī specializētās automazgātavas var būt gan slēgtas, gan atklātas.
Norādām, ka tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve ir visplašāk izplatītā publiskās apbūves grupa funkcionālajos zonējumos, tostarp dzīvojamajā apbūvē.
Vēršam uzmanību, ka atvērta tipa automazgātava rada ne tikai troksni, bet arī gaisa piesārņojumu, jo atklātā vidē ar augstspiediena ūdens strūklu nomazgājot mazgāšanas līdzekļus no automašīnas, daļa no tiem aerosolu veidā paceļas gaisā un izplatās teritorijās ap atklāto automazgātuvi. Tāpat, darbojoties 24/7 režīmā, nakts laikā tās ir izgaismotas, kas rada papildus gaismas piesārņojumu apkārtējās teritorijās. Savukārt, pašapkalpošanās automazgātuves parasti ir mazāka apjoma objekti kā specializētās auto mazgātavas (tipiski slēgtas pašapkalpošanās automazgātuves  ir viens vai divi boksi), līdz ar to ar tām saistāma arī mazāka auto plūsma un attiecīgi mazāka tās nelabvēlīgā ietekme uz pieguļošajām teritorijām, īpaši dzīvojamo apbūvi.

Ievērojot, ka tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002) ir visplašāk izplatītā publiskās apbūves grupa funkcionālajos zonējumos, tostarp dzīvojamajā apbūvē, lai saglabātu vides kvalitāti, lūdzam saglabāt ierobežojumus, kas jau ir noteikti - proti saglabāt prasību, ka tās ir slēgtas vai atklātas pašapkalpošanās auto mazgātavas.
 

-

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūves (12002) izmantošanas veida aprakstā ir iekļauti spēļu nami un kazino. Pašvaldības ir norādījušas, ka viņu ieskatā azartspēļu objektu apbūve – spēļu nami un kazino nav tirdzniecības un pakalpojumu objekti un tiem 4. Pielikuma sadaļā 12 “Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana” būtu jāveido atsevišķs teritorijas izmantošanas veids – Azartspēļu objektu apbūve.
Izveidojot šādu Azartspēļu objektu apbūves grupu MK noteikumu Nr. 240 4.1. apakšnodaļā “Funkcionālo zonu iedalījums un noteikšana” jānosaka, kādās funkcionālajās zonās šāda izmantošana atļauta - balstoties uz Satversmes tiesas 04.04.2024. sprieduma lietā Nr. 2023-27-03 atziņām, ka azartspēļu organizēšanas ierobežojumus var noteikt mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās, kā arī izglītības, kultūras, sporta iestāžu un aktīvās atpūtas vietu tuvumā, pašvaldības uzskata, ka Azartspēļu objektu apbūve nevar tikt paredzēta DzS, DzM, DzD, P un DA funkcionālajās zonās.
Norādām, ka pašvaldību ieskatā azartspēles nav vienkāršs sadzīves pakalpojums, jo tā sniegšana ir saistīta ar sociālām un ekonomiskām sekām gan pašvaldības iedzīvotajiem (finanšu grūtības zaudējot mājsaimniecības vai personīgo naudu; negatīvi ietekmētas savstarpējās attiecības vai to iziršana strīdu un vardarbības, vai nevērības pret ģimeni rezultātā, atkarību attīstība ģimenē un iespējama iesaistīšanās noziedzībā), gan pašvaldībai kā tādai, kurai nākas risināt problēmas saistība ar sociālā budžeta izdevumu palielināšanu psiholoģiskās palīdzības un atkarību novēršanas atbalstam, kā arī noziedzības apkarošanu.
Lai gan azartspēļu organizatoriem, gan pašvaldību iedzīvotajiem būtu skaidri un nepārprotami saprotams, kurās funkcionālās zonās iespējams organizēt azartspēles, vadoties no jau minētajām Satversmes tiesas sprieduma atziņām, lūdzam veikt augstāk minētā noregulējuma iekļaušanu MK noteikumos Nr. 240.

 

-

Norādām, ka pilsētās Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002) ir visplašāk izplatītā publiskās apbūves grupa funkcionālajos zonējumos, tostarp dzīvojamajā apbūvē. Pašvaldībās, tostarp Rīgā, kur ir spēkā teritorijas plānojumi, kas izstrādāti rēķinoties ar šobrīd spēkā esošo apraksts formulējumu “minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)” nav paredzēta iespēja veidot šajā izmantošanā tādus autoservisa pakalpojumus, kā, piemēram, motora diagnostika, apkope un remonts, bremžu sistēmu diagnostika, apkope un remonts, virsbūves diagnostika, ģeometrijas atjaunošana un remonts, automašīnu krāsošana, kam jau MK 22.04.2004. noteikumi Nr. 380 “Vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu un automazgātavu izveidei un darbībai” nosaka specifiskas prasības attiecībā uz piesārņojuma kontroli, gaisa un notekūdeņu attīrīšanu, utt..
Līdz ar to uzskatām, ka šādu darbību atļaušana dzīvojamas apbūves teritorijās bez jebkādiem ierobežojumiem objekta izvietojuma ziņā vai sabiedrības iespējam izteikt viedokli par šādas funkcijas iederību, piemēram, dzīvojamā vidē, viennozīmīgi nav atbalstāma. Praktiskā pašvaldību darba pieredze rāda, ka VVD nespēj kontrolēt un panākt jau esošo nelegālo autoservisu slēgšanu, līdz ar to šāds papildus darba apjoma pieaugums saistībā ar piesārņojošo darbību atļauju izsniegšanu un pārbaudi varētu situāciju  autoservisu darbības kontroli  vēl vairāk pasliktināt.
Vēršam uzmanību, ka MKN 240 19.prim punktā noteiktās iespējas samazināt atļautās izmantošanas veidus pašvaldība var piemērot tikai izstrādājot jaunu teritorijas plānojumu vai tā grozījumus (vai lokālplānojumu). Tipiski tas ir process vairāku gadu garumā, līdz pašvaldība var ieviest saprātīgus ierobežojumus autoservisu būvniecībai visās, tostarp, dzīvojamās apbūves teritorijās, kur ir atļauta tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve. Līdz ar to, laika posmā līdz jaunā plānošanas dokumentā ietvertā regulējuma ieviešanai, autoservisus varēs būvēt bez ierobežojumiem, jo, saskaņā ar Viedās administrācijas un reģionālās ministrijas skaidrojumiem – Mknoteikumu Nr. 240 grozījumu piemērošanā jāņem vērā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā noteiktā kārtība, kādā piemēro ārējos normatīvos aktus, ja rodas konstatēta pretruna. Minētā likuma 9.panta sestās daļas 1.punkts noteic, ka konstatējot pretrunu starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks. Sekojoši, konstatējot pretrunu starp Ministru kabineta noteikumiem un pašvaldības saistošajiem noteikumiem, piemērojams Ministru kabineta noteikumos noteiktais regulējums - tātad MK noteikumu Nr.240 jauno redakciju.

Ņemot vērā iepriekšminēto aicinām svītrot no noteikumu projekta  jēdzienu “autoservisa uzņēmums”, saglabājot formulējumu” “minimāla transporta apkopes servisa objekti – riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas”, vai noteikt pārejas noteikumu, ka autoservisa uzņēmums ir atļauts kā grupā Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002) atļautā izmantošana tikai jauna plānošanas dokumenta izstrādes gadījumā, kad iespējams piemērot MK noteikumu Nr. 240 19.prim punkta nosacījumus, attiecībā uz  pašvaldības iespējam izvērtēt nepieciešamību sašaurināt MK noteikumu Nr.240 noteikto aprakstu un izvērtēt, kurās teritorijās un ar kādiem nosacījumiem ir atļaujami autoservisa uzņēmumi.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar 4. Pielikuma Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūves (13001) aprakstu nav viennozīmīgi saprotams vai šajā teritorijas izmantošanas veidā ietilpst arī - kosmētikas un higiēnas preču ražošana; sadzīves preču montāža un ražošana; papīra un kartona izstrādājumu ražošana; rotaslietu un aksesuāru ražošana; sporta un brīvā laika preču ražošana; spēļu un rotaļlietu ražošana; keramika, stikla pūšana, dekoratīvā apstrāde, ja nav industriāla mēroga piesārņojuma; dārza humusa maisījumu ražošana no kūdras, utt., vai arī tās izvietojamas Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvei (13002) paredzētajās teritorijās. Frāze “un citu rūpniecības uzņēmumu apbūve un infrastruktūra” ir izvietota tekstā tādā pozīcijā, ka uz to neattiecas ierobežojums “…kas ražošanas procesā izmanto tikai fizikālās metodes”.

Lūdzam precizēt aprakstu, vai sniegt skaidrojumu anotācijā.

-

Lai Grozījumu projektā papildināto 4.Pielikuma Tirdzniecības vai pakalpojuma objektu apbūves (12002) atļautās teritorijas izmantošanas veida aprakstu ar “noliktavas mantu glabāšanai” neizmantotu ļaunprātīgi, ierosinām pilnveidot tā formulējumu - “noliktava personīgo mantu glabāšanai” vai “noliktava personīgo mantu glabāšanas pakalpojumiem” – lai regulējums vairāk attiektos uz uzglabāšanu bez aktīvas tirdzniecības vai loģistikas darbības.

Lūdzam precizēt Tirdzniecības vai pakalpojuma objektu apbūves (12002) teritorijas izmantošanas veida aprakstu.

-

Norādām, ka no 4. Pielikuma Rindu māju apbūves (11005) aprakstā “Dzīvojamā apbūve, ko veido trīs un vairāk lineāri bloķētas individuālās dzīvojamās mājas vai divu vai vairāku dzīvokļu mājas ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim, iekļaujot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu. Šo apbūvi var veidot arī viena dzīvojamā ēka ar trim vai vairāk dzīvokļiem ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim” nav saprotams, kāpēc tiek atrunāts gadījums par “…divu vai vairāku dzīvokļu mājas ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim…”, kas pēc būtības drīzāk ir dvīņu mājai (divas bloķētas individuālās mājas) atbilstošs apbūves risinājums, vērtējot izmantošanu un apbūves raksturu pēc būtības, attiecīgi pareizāk to būtu ieskaitīt savrupmāju apbūves veidā nevis rindu māju apbūves veidā.
Problēma aktualizējās, jo rindu māju apbūve nav atļauta savrupmāju zonējumā, bet divu bloķētu individuālo māju gadījums faktiski neatšķiras no divu dzīvokļu mājas ar atsevišķām ieejām. Vienlaikus, minētā klasifikācija tāpat neatbilst būvju klasifikācijas noteikumiem (kur rindu māja klasificējas arī kā savienotas individuālās mājas viendzīvokļu māju grupā).

Lai neradītu pretrunas lūdzam noteikt vienādi – trīs individuālās mājas un arī trīs vai vairāku dzīvokļu mājas.

-

Norādām, ka 4. Pielikumā Savrupmāju apbūves (11001) teritorijas izmantošanas veida aprakstā nav skaidri definēts, ka savrupmāja var būt arī divu dzīvokļu māja. Piedāvājam šo skaidrojumu izteikt sekojoši – dzīvojamā apbūve, ko veido brīvi stāvošas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas (tostarp dvīņu mājas).
 

Dzīvojamā apbūve, ko veido brīvi stāvošas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas (tostarp dvīņu mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

Norādām, ka pašvaldību ieskatā 4.Pielikuma Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūves (12002) izmantošanas veida aprakstā nepieciešams iekļaut arī mājražošanu — neliela apjoma ražošanu, kurai nav nepieciešama piesārņojošās darbības atļauja, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem iespēju legāli nodarboties ar, piemēram, pārtikas kūpināšanu un suvenīru izgatavošanu savā īpašumā.

Lūdzam papildināt 4.Pielikuma Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūves (12002) Teritorijas izmantošanas veida aprakstu ar mājražošanu — neliela apjoma ražošanu, kurai nav nepieciešama piesārņojošās darbības atļauja, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem iespēju legāli nodarboties ar, piemēram, pārtikas kūpināšanu un suvenīru izgatavošanu savā īpašumā.
 

-

Norādām, ka 4.Pielikumā Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007) aprakstā ļoti pietrūkst norādes – tā ir sezonas rakstura apbūve vai tomēr pieļaujama dzīvojamā apbūve pastāvīgai dzīvošanai, kas būtiski mainītu pieļāvumu, tāpat nav definēts vai dzīvojamā apbūve uz ūdens var būt arī daudzdzīvokļu, kā arī daudzstāvu.

Lūdzam veikt teritorijas izmantošanas veida apraksta papildinājumu, lai novērstu neskaidrības ko rada šī brīža redakcija.

-

Norādām, ka 4.Pielikuma Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūves (kods 13001) apraksts ir nesaprotams un grūti piemērojams. Pašvaldību būvvaldes norāda, ka izskatot būvniecības ieceres dokumentāciju ir grūti spriest par plānoto būvniecību (vai to attiecīgajā teritorijā pieļauj, vai nepieļauj)  izvērtējot pēc aprakstā noteiktajiem kritērijiem - uzņēmumi, kas ražošanas procesā izmanto tikai fizikālās metodes (sajaukšana, atšķaidīšana) un pēc vienlaicīgi uzglabātā bīstamo ķīmisko vielu apjoma neatbilst rūpniecisko avāriju riska objektam, tai skaitā ūdeņraža ražošana elektrolīzes procesā - jo šādus kritērijus izvērtē Valsts Vides dienests nevis pašvaldības būvvalde.

Lūdzam skaidrot grozījumu projektā noteikto kritēriju piemērošanu būvniecības ieceres izvērtēšanas procesā.
 

-

Lūdzam papildināt 4.Pielikuma Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūves (13003) aprakstu nesašaurinot to ar mehānisko sauszemes transportlīdzekļu remontdarbnīcām, jo praksē var būt gadījumi kur zem Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūves var būt nepieciešamība arī ūdens transportlīdzekļu un gaisa transportlīdzekļu remontdarbnīcām.

Lūdzam veikt precizējumus 4.Pielikuma Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūves (13003)teritorijas izmantošanas veida aprakstā vārdus "mehānisko sauszemes transportlīdzekļu, tai skaitā lauksaimniecības tehnikas remontdarbnīcas" aizstājot ar "mehānisko sauszemes, ūdens un gaisa transportlīdzekļu, tai skaitā lauksaimniecības tehnikas remontdarbnīcas"

-

Vēršam uzmanību uz riskiem, ko var radīt 4.Pielikumā Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūves (12010) apraksta papildināšana ar mājas (istabas) dzīvnieku audzētavām, proti, ja dzīvojamā rajonā ir veterinārā klīnika, tas nerada būtisku ietekmi, bet, ja tur atrodas kaķu, suņu, vai mājas dekoratīvo žurku audzētava – tas var radīt daudz lielāku ietekmi un sabiedrības neapmierinātību. Norādām, ka pašvaldību ieskatā aprūpe un audzētava ir divas dažādas lietas, ko nebūtu vēlams likt zem viena teritorijas izmantošanas veida.

Lūdzam teritorijas izmantošanas veida aprakstu saglabāt esošajā redakcijā.

Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūves (12010) - Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas un patversmes, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.

Norādām uz pašvaldību bažām par izdarītajiem grozījumiem 4.Pielikuma Viensētu apbūves (11004) izmantošanas veida aprakstā, izslēdzot noteikumu, ka tā var atrasties vienīgi lauku teritorijā, jo tā kā viensētu teritorijās var būt vairākas dzīvojamās mājas, tas var radīt situācijas kurās ciemu teritorijās lielos gabalos tiek veikta vairāku dzīvojamo māju celtniecība bez atbilstošas infrastruktūras. Tāpat nav skaidrības par šādas pieejas ietekmi uz adresāciju, jo viensētām ir raksturīgi nosaukumi nevis adreses ar piesaisti ielai, bet adresācijas noteikumi neparedz pilsētās un ciemos piešķirt nosaukumus. 

Lūdzam anotācijā sniegt detalizētus skaidrojumus.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka nereti ir būtisks tieši ražošanas apjoms, kas mazos apmēros var tikt uzskatīts par vieglo ražošanu, bet liela ražošanas apjoma gadījumā pieskaitāms pie smagās ražošanas. Lūdzam Anotācijas 1.3. sadaļas 7.rindkopu papildināt ar piemēriem par apjomu, kā arī norādīt, ja pašvaldībai ir tiesības apbūves noteikumos noteikt šādu iedalījumu (pēc apjoma). Lūdzam precizēt, ka vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūves teritorijā pieļaujami uzņēmumi, kas ražo produktus no jau gataviem materiāliem, kas netiek ražoti uz vietas, tai skaitā - vai mobilās cementa ražotnes ar ražošanas jaudu līdz 20 000 tonnām gadā, kā arī iekārtas betona un betona izstrādājumu ražošanai ar jaudu līdz 20 000 m³ gadā ir uzskatāmas par vieglās rūpniecības uzņēmumiem un tādējādi attiecināmas uz vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūves teritoriju. Ja minētais piemērs atbilst vieglās rūpniecības uzņēmuma definējumam, lūdzam ar to papildināt grozījumu projekta anotāciju.

 

-

Norādām, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr. 240 4. Pielikumu, ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu apbūve šobrīd ir iekļauta atļautajos izmantošanas veidos smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvē (13002). Ar grozījumiem tiek plānots, ka noteikta veida ražošana, kas izmanto tikai vielu sajaukšanu vai atšķaidīšanu, nav pieskaitāma smagajai rūpniecībai, kas rada preces tiešam patēriņam, nevis izejvielas, un kas ir atbalstāms. Anotācijas 1.3. sadaļas 7 rindkopā kā piemēri minēti uzņēmumi, kas ražo krāsas uz ūdens bāzes, kūdras substrātus, logu mazgāšanas šķidrumus.
Lūdzam, skaidrot un papildināt anotāciju, vai kosmētikas, ziepju un mazgāšanas līdzekļu (sajaukšanai vai atšķaidīšanai) arī ir skaidrojama kā vieglā ražošana un būtu atļaujama vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūves teritorijā. Papildus lūdzam skaidrot, vai teritorijas plānojumā nepieciešams atsevišķi definēt vieglās rūpniecības izmantošanas veidu uzņēmumiem, kas nodarbojas tikai ar organisko un neorganisko ķīmisko vielu, ķīmisko produktu vai starpproduktu uzglabāšanu, ja šajās teritorijās ražošanas procesi (t.sk. sajaukšanu un atšķaidīšanu) netiek veikti.

-

Lūdzu izvērtēt vai 4.Pielikuma Aizsardzības un drošības iestāžu apbūves  (12006) aprakstu nav nepieciešams papildināt ar slēgtā tipa patvēruma meklētāju uzturēšanas un izmitināšanas centriem, ko pārvalda Valsts robežsardze, un atvērtā tipa patvēruma meklētāju centriem, kas darbojas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā.

-

Papildināt Dzīvojamajā apbūvē un Publiskajā apbūvē ietilpstošo Teritorijas izmantošanas veidu aprakstus ar patvertnēm ņemot vērā, ka tām ir publiskā funkcija un tām nav obligāti jābūt tieši saistītām ar konkrētām ēkām.

-

Lūdzam precizēt 4.Pielikuma Noliktavu apbūves (14004) aprakstā (vai detalizēti paskaidrot anotācijā), kā interpretējams “…videi nekaitīgu atkritumu (kas nerada ietekmi uz vidi vai draudus cilvēku veselībai) uzglabāšanai…”, lai novērstu neskaidrību, vai teritorijā, kur atļauta šī izmantošana (“noliktavu apbūve”), būtu pieļaujama atkritumu apsaimniekošana, kam nepieciešams saņemt atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas atļauju, un ja tas tā tiek paredzēts, tad kā būs iespējams nošķirt paredzamo ietekmi – veicot sākotnējo ietekmes novērtējumu, vai pēc kādiem konkrēti definētiem kritērijiem, un vai tas būtu pašvaldības vai vides institūciju uzdevums?

Lai normu būtu iespējams piemērot atbilstoši, lūdzam veikt 4.Pielikuma Noliktavu apbūves (14004) apraksta precizējumu, vai to detalizēti paskaidrot anotācijā.

-

Vēršam uzmanību uz 4.Pielikuma teritorijas izmantošanas veida Smagā rūpniecība (13002) aprakstu saistībā ar ķīmisko rūpniecību, lai nebūtu pārpratumu lūdzam to papildināt ar vārdiem “izņemot uzņēmumus, kas ražošanas procesā izmanto tikai fizikālās metodes”, jo šī darbība ir atļauta pie vieglās rūpniecības.

-

Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un arvien biežākiem jautājumiem no teritoriju attīstītāju puses un pašvaldību būvvalžu pieredzes, izvērtējot būvniecības ieceres, pašvaldības norāda uz nepieciešamību noteikumos iestrādāt informāciju par BESS sistēmām (Elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas), paredzot kurās teritorijās šādu sistēmu būvniecība tiek pieļauta.

 

-

Pārskatīt lauku teritorijās jaunveidojamās zemes vienības minimālo platību, kas šobrīd nedrīkst būt mazāka par 2ha, veicot tās samazināšanu.

-