Atzinums

21. lpp. Izstrādāt programmas vecākiem par drošību attiecībās, konfliktu risināšanu, dažāda veida vardarbības atpazīšanu un rīcību, interneta radītiem riskiem un to novēršanu

Nepieciešams papildināt ar pasākumu “Terapijas ieviešana, atbalsta programmas izstrāde vecākiem, kuru bērni cietuši no vardarbības”.
 

-

7.-10.lpp. 
5. princips - Prevencija kā politikas stratēģiskais virziens

Prevencijas princips ir svarīgs. Valsts un pašvaldību atbalsta resursu mērķtiecīga novirzīšana ģimenēm ar bērniem (tajā skaitā arī alternatīvām aprūpes formām – audžuģimenēm, aizbildņiem, aprūpes institūcijām) pēc iespējas agrīnākā posmā ir ilgtermiņā efektīvākais resursu ieguldījums sabiedrības nākotnē. Ir jāpiemin arī adoptētāji.
Valstiskā līmenī nevar aizmirst arī par “normāli funkcionējošām ģimenēm, kurās it kā viss ir labi”, jo palīdzot viņām, mēs iegūsim laimīgus, apmierinātus vecākus un bērnus.

2. mērķis: Vienlīdzīgas iespējas īpaši atbalstāmo bērnu un jauniešu grupām.
Tas paredz palielināt iespējas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem augt ģimenē vai ģimenei pietuvinātā vidē, kā arī nodrošināt individuālajām vajadzībām atbilstošus atbalsta pakalpojumus, veicinot bāreņu un citu īpaši atbalstāmo bērnu un jauniešu grupu pilnvērtīgu sociālo iekļaušanos sabiedrībā.

Mērķa īstenošanai noteikti šādi rīcības virzieni:
Ģimeniska vide bērniem un jauniešiem ārpusģimenes aprūpē.
Valstiski būtu jādomā par bērniem, kuri dzīvo ārpusģimenes aprūpē institūcijās, pārsvarā tie bērni ar kādām saslimšanām, atkarībām, uzvedības problēmām, smagām vai vidēji smagām garīgās attīstības traucējumiem utt. Saliekot šādus bērnus kopā “ģimeniskā vidē” cieš citi bērni, bet citas aprūpes formas šiem bērniem, dēļ komplicētas uzvedības, nepiedāvā, audžuģimenes atsakās uzņemt savās ģimenēs. Tas nozīmē, ka aprūpes iestādēs būtu nepieciešama palīdzība, resursi, atbalsta plāns. Piemēram, atkarīgs, agresīvs bērns iestādē var apdraudēt citus un sevi, bet valstī šādu bērnu ievietošana ģimenēs ir neiespējama.

Nepieciešams papildināt ar pasākumiem, kas vērsti uz aprūpes iestāžu kapacitātes stiprināšanu.

 

-

23. lpp. “Uzlabojama arī sociālās rehabilitācijas pieejamība un pakalpojumu klāsts, lai nepilngadīgais, kurš uzsācis regulāru apreibinošo vielu lietošanu, nostiprinātu attiekšanos no tām.”

Pašlaik stacionārā rehabilitācija nepilngadīgajiem netiek nodrošināta vispār. 
Rehabilitāciju dzīvesvietā kā vienīgais visā Latvijā teorētiski nodrošina Bērnu un pusaudžu resursu centrs, savukārt gan publiskajā telpā, gan ikdienas darbā Bērnu un pusaudžu resursu centrs sevi pozicionē kā orientēts uz mentālās veselības problēmu risināšanu un palīdzošs vien atkarību riska gadījumos. Svarīgi saprast, ka rehabilitācija (gan stacionārā, gan dzīvesvietā) ir nākamais posms pēc ārstēšanas, tātad attiecināma uz personām, kurām ir atkarības slimība, nevis vienkārši atkarību risks. Nenoliedzot pakalpojuma nepieciešamību nepilngadīgajiem, kuriem raksturīga riskanta vai problemātiska apreibinošo vielu lietošana, svarīgi saprast, ka pakalpojumi, kas tiek nodrošināti šiem pusaudžiem un jauniešiem ir pavisam kas cits nekā tas, kas ir nepieciešams nepilngadīgajiem, kuriem ir atkarība kā saslimšana un vajadzīga rehabilitācija.

-

29. lpp. Bāriņtiesas darbinieku profesionālās kvalitātes paaugstināšanai ESF izmēģinājuma projekta ietvaros tiek plānots izstrādāt bāriņtiesu darbinieku sertifikācijas modeli, ko administrētu VBTAI, tādējādi paaugstinot bāriņtiesu profesionālo kvalifikāciju, kam ir būtiska ietekme uz bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu valstī.


Iebildums – vispārējā prakse ir dažādu nozaru speciālistu sertifikāciju pilnīgi vai daļēji nodot šo speciālistu organizācijām, kas ļautu izvairīties no komisijas subjektīviem lēmumiem, kuri varētu rasties domstarpību gadījumos starp VBTAI un bāriņtiesu darbiniekiem.
 “Bāriņtiesas darbinieku profesionālās kvalitātes paaugstināšanai ESF izmēģinājuma projekta ietvaros tiek plānots izstrādāt bāriņtiesu darbinieku sertifikācijas modeli, ko administrētu VBTAI, nosakot, ka sertifikācijas komisijas locekļu vairākums ir Biedrības “Latvijas bāriņtiesas darbinieku asociācija” nozīmēti pārstāvji, tādējādi paaugstinot bāriņtiesu profesionālo kvalifikāciju, kam ir būtiska ietekme uz bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu valstī.”
 

-

41.lpp. Būtiski  turpināt kompleksas aktivitātes, kas vērstas uz institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanu: [..]
2) uzlabotu speciālistu darbam ar ģimeni un bērniem zināšanas, lai  veicinātu pēc iespējas mazāka skaita ģimeņu nonākšanu bāriņtiesu redzeslokā; [..]

Iespējami mazāka skaita ģimeņu nonākšana bāriņtiesas redzeslokā nevar būt rādītājs.

Piedāvātais formulējums: “[..] 2) uzlabot speciālistu darbam ar ģimeni un bērniem zināšanas, lai  veicinātu, ka pēc iespējas mazākā skaita ģimeņu bāriņtiesām būtu nepieciešams pieņemt lēmumus bērnu tiesību aizsardzībai; [..]”

 

-

75.lpp. Gan vecāku intereses pārstāvošās organizācijas, gan paši vecāki un nozares eksperti norāda, ka saskare  ar negatīvu sabiedrības attieksmi, neiecietību, stereotipos balstītiem pieņēmumiem - jo īpaši par daudzbērnu ģimenēm, kā arī ģimeņu ikdienas problēmas un bērnu aprūpi raksturojošais negatīvais fons nav motivējošs nedz jauniešiem, kuriem savas ģimenes dibināšana vēl priekšā, nedz jau izveidotajām ģimenēm, kuras varētu plānot ģimenes pieaugumu.

Lūdzam skaidrot – kāds ir pamatojums apgalvojumam, ka daudzbērnu ģimenes saskaras ar negatīvu sabiedrības attieksmi un neiecietību? Vai ir veiktas kādas aptaujas, pētījumi, kas to apliecina? Publiski pieejamā un arī pamatnostādnēs iekļautā informācija īsti neapstiprina šādu problemātiku, vienlaikus daudzbērnu ģimenes ir minētas kā nabadzības riska grupas.

-

79.lpp.
Bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamība ir otrs svarīgākais risināmais jautājums - rindā uz bērnudārzu šobrīd gaida vairāk nekā 10 000 bērnu, un šī problēma ir aktuāla ne tikai Rīgā, bet arī citās lielajās pilsētās un Pierīgas pašvaldībās visā Latvijā.

Lūdzam precizēt, uz kuru brīdi šie dati fiksēti, ņemot vērā, ka pašvaldības pastāvīgi veido jaunas vietas un būvē jaunas pirmsskolas izglītības iestādes un veic citas aktivitātes rindu mazināšanā.
 

-

Latvija ir otrajā vietā Eiropas savienībā jaunatklāto HIV gadījumu skaita ziņā, turklāt ~10% no inficētajām personām ir jaunieši. Tāpat Latvijā katru gadu dzimst HIV inficēti bērni. Pamatnostādnēs nevienā vietā nav pieminēti, paredzēti un plānoti HIV profilakses pasākumi bērniem un jauniešiem. Šis ir trūkums, kas būtu labojams.

Nepieciešams papildināt informāciju vai norādīt uz sasaisti ar veselības nozares pasākumiem, ja tādi plānoti.
 

-

Tehniski precizējumi:

56.lpp. 11.3. Pašvaldību īpatsvars, kurās tiek īstenots digitālais darbs ar jaunatni atbilstoši IZM rekomendācijām, %
Tehnisks precizējums - palielināt teksta izmēru, tāpat kā pārējos ierakstos – izmērs 11.

57.lpp. 13.4. Jauniešu vecumā 15-24 gadi īpatsvars aktīvās darba tirgus politikas pasākumu dalībnieku kopskaitā nav mazāks par šīs mērķa grupas īpatsvaru reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā , %
Tehnisks precizējums - palielināt teksta izmēru, tāpat kā pārējos ierakstos – izmērs 11.

60.lpp. JPVP projektu konkursu administrēšanu, t.sk. projektu un to atskaišu vērtēšanu, veic Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra Lai popularizēt darbu ar jaunatni un tā nozīmi jauniešu pilnvērtīgai un vispusīgai attīstībai, […]
Redakcionāls precizējums – ievietot punktu aiz vārda “aģentūra”.

73.lpp. 15.1. Noslēgto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem
Tehnisks precizējums - palielināt teksta izmēru, tāpat kā pārējos ierakstos – izmērs 11 (arī pārējā tabulā ir atšķirīgs izmērs).

74.lpp. 17.3. Diasporas skolās iesaistījušies bērni, kas apmeklē latviešu skolu , %
Tehnisks precizējums - palielināt teksta izmēru, tāpat kā pārējos ierakstos – izmērs 11 (arī pārējā tabulā ir atšķirīgs izmērs).


 

-

13. lpp. Mērķa politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji. 1.1.virziens Agrīnas preventīvas atbalsts veselīgai bērnu un jauniešu attīstībai.

Komentārs: Ļoti svarīgi, ka parādās agrīna prevencija, faktiski no bērna ieņemšanas brīža, kas ietu kopsolī ar bērnu attīstību. Parasti tiek strādāts ar sekām, kas bijušas jau ilgstoši bērna dzīvē. Prevencija ir ļoti būtisks pasākums, kurš ir jāattīsta un mērķtiecīgi jāvirza no bērna ieņemšanas brīža, piedzimšanas, PII (kas patreiz nenotiek), skolas laika.
Prevencijas princips ir svarīgs. Prevenciju attīstot un strādājot valstiskā līmenī var atrāk sasniegt labvēlīgāku mērķi.
 

-

33.lpp. Priekšlikums – papildināt otro rindkopu ar priekšlikumu veikt izmaiņas Kriminālprocesa likumā, lai kriminālprocesā tiktu nodrošināta obligāta nepilngadīga cietušā pārstāvja un nepilngadīgā cietušā aizstāvja piedalīšanās visās procesa stadijās.
Protams, viens no risinājumiem var būt arī 34. lappusē pieminētā līdzgaitnieka institūta ieviešana, tomēr kriminālprocesā virknē gadījumu nepilngadīgo cietušo varētu pārstāvēt bērna vecāks (ja lieta nav saistīta ar vardarbību ģimenē) vai bāriņtiesa.

-

21.lpp. 
Uzlabota interneta droša lietošana:
Interneta policista ieviešana Valsts policijā;
Informatīvi izglītojoši pasākumi skolēniem par drošības riskiem un atbildību internetā;
Preventīvi pasākumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību internetā.

Nepieciešams paredzēt speciālistu apmācību - vecāku izglītošanai par e-vides lietošanas atkarību atpazīšanu bērniem, riskiem (viedierīču lietošanas ilgums, uzvedība, ieteikumi, rīcība)
 

-

Reģionālās attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

Tehnisks precizējums - Pareizais pamatnostādņu nosaukums ir “Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam”.

15.lpp. Rīcības plāna 1.6.3. Pedagogu komandu supervīzijas sarežģītāku ar bērnu attīstības nepietiekamībām un grūtībām saistītu gadījumu risināšanai

Līdzīgi kā sociālajiem darbiniekiem, rīcības plāna 25.lpp., 3.2.2. Nodrošināta sistemātiska, vajadzībās pamatota pedagogu atbalsta sistēma (profesionālā pilnveide, supervīzijas).
Supervīziju pedagogiem nepieciešams nodrošināt ikvienam pedagogam, līdzīgi kā tiek nodrošināti pilnveides kursi.
Sociālā dienesta Ģimenes atbalsta nodaļas speciālsitiem, sadarbojoties ar izglītības iestāžu darbiniekiem, novērots, ka daudzas problēmas nenonāktu līdz  sociālajiem darbiniekiem un tiktu preventīvi risinātas, ja tiktu sniegts supervīzijas pakalpojums– izdegšanas brīžos, konfliktu, dažādās citās situācijās. Sevišķi svarīgi nodrošināt ne tikai grupu supervīzijas, bet arī individuālās supervīzijas, jo, lai dalītos ar grūtām situācijām grupā, ir jābūt drošai videi un uzticības pilnai gaisotnei, paša pedagoga vēlmei savas grūtības uzticēt savam kolēģim. Supervīzijas izvēles iespējas – individuālās vai komandas, ir nozīmīga, lai pedagogi tās izmantotu un saņemtu vajadzīgo atbalstu dažādu situāciju risināšanā.
 

-

21.lpp. Papildināt ar uzdevumu "Izstrādāts vienots, skaidrs sadarbības algoritms speciālistiem, kā reaģēt uz vardarbības riskiem pret bērnu", nosakot konkrētus uzdevumus un atbildības katrai institūcijai (sociālais dienests, bāriņtiesa, krīžu centrs, izglītības iestādes). Nepieciešams nodrošināt apmācibas par izstrādāto algoritmu.
 

-

75.lpp. Ģimene aptver dažādas vienības, kas var nodrošināt mazu bērnu aprūpi, rūpes par viņiem un viņu attīstību, tostarp var būt nukleārā ģimene, paplašinātā ģimene un citi tradicionāli un mūsdienīgi ģimenes veidi, kuru pamatā ir kopiena, ar nosacījumu, ka tie ir saderīgi ar bērnu tiesībām un interesēm.

“Ģimene aptver dažādas vienības, kas var nodrošināt bērnu aprūpi, rūpes par viņiem un viņu attīstību. Vislabākajā gadījumā tā ir nukleārā ģimene  - tradicionālais modelis, kurš sastāv no diviem vecākiem un viņu kopīgiem bērniem. Tomēr tā var būt arī paplašinātā ģimene un citi ģimenes veidi, kuru pamatā ir kopiena, ar nosacījumu, ka tie ir saderīgi ar bērnu tiesībām un interesēm.”
 

18.lpp. 1.2. Rīcības virziens: Visa veida vardarbības izskaušana

Kā izmērīt vardarbību, vai ir šāds instruments? Kā novērtēt efektivitāti vardarbības gadījumos, kas reāli palīdz dažādos vardarbības gadījumos? Vai valsts līmenī ir pētīta vardarbības novērtēšana - kāds pakalpojums, vai tas reāli strādā, kā konkrētais instruments pie vardarbības strādā?
Nepieciešams izstrādāt metodiku vardarbības gadījumos, to novēršanai, ar konkrētiem uzdevumiem un vadlīnijām.

-

80.-81.lpp. Kopumā par 4. MĒRĶI: TAUTAS ATAUDZE LATVIJĀ un 4.4. Rīcības virzienu: Latvieši pasaulē un atgriešanās tēvzemē.
Lūdzam skaidrot, vai un kā pamatnostādnēs ietvertie uzdevumi paredzēs risināt Ukrainas kara bēgļu bērnu un ģimeņu integrāciju. Jau šobrīd pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un pirmskolas izglītības iestādēs mācās ievērojams skaits ukraiņu bērnu, tāpēc ir jābūt plānam, kā nodrošināt atbalstu šīm ģimenēm un bērniem vismaz īstermiņā.

-

21.-25.lpp. 1.3. Rīcības virziens: Atkarību izraisošo vielu un procesu lietošanas izplatības mazināšana

Latvijā procesu atkarība netiek skatīta kā atsevišķa un vienota joma. Valstī nav vienotas sistēmas, kurā viss process – profilakse, risku atpazīšana, ārstēšana un rehabilitācija – veidotu vienotu ciklu.  Tas būtu jāizveido. Valstī bērnam uz pakalpojumu, kas domāts atkarīgam bērnam ir jāgaida rindā (līdz 4 mēnešiem), bet, reālā situācijā, ja bērns nav “motivēts”, ārstēšanu neuzsāk.

-

23. lpp. “Īstenot sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus dažādām mērķa grupām par atkarību izraisošo vielu lietošanas, kā arī  procesu un dažādu jauno moderno tehnoloģiju pārmērīga patēriņa ietekmi uz veselību un ar to saistītājiem riskiem.”

Lai panāktu vienotu sabiedrības izpratni par atkarības riskiem un pazīmēm, vienotu rīcības algoritmu un savlaicīgu iesaisti,  ieteicams izveidot skolas vecuma bērniem atbilstošu programmu, kura ietvertu sevī interaktīvas nodarbības bērniem ar aizraujošiem digitāliem elementiem, pielāgotu mūsdienu bērnu informācijas uztveres īpatnībām. Nodarbībās skolēni interesantā un aizraujošā veidā mācītos par to, kā sevi pasargāt  no atkarību izraisošo vielu un procesu lietošanas, programmu īstenojot ar speciālu interaktīvu aprīkojumu, kas palīdz saskatīt gan nepareizas izvēles iemeslus, gan sekas, gan risinājumu.
Programmas ieviešanai rekomendējams izmantot citur Eiropā jau pielietotas un atzītas atkarību profilakses programmas, piemēram, jau pieminēto “Unplugged”, kā arī “Fred goes net”, “The Drug education forum”, “Good behaviour game”, “KiVa” un citas.

-

24. lpp. “Noteikti jāmeklē jauni atbalsta un palīdzības veidi bērniem, kuri regulāri lieto atkarības vielas.”

“Noteikti jānodrošina atkarību atveseļošanās procesa secīgums ar atbilstošām motivācijas, ārstēšanas un rehabilitācijas programmām, kā arī jāmeklē jauni atbalsta un palīdzības veidi bērniem, kuri regulāri lieto atkarības vielas. Tāpat nepieciešams paredzēt atbalstu ģimenēm, kurās kāds no vecākiem lieto apreibinošās vielas vai ir atkarīgs no atkarību izraisošiem procesiem.”

Nepietiekama ambulatorās un stacionārās ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība nepilngadīgām personām ir nozīmīga problēma. Nepieciešams attīstīt ambulatoro pakalpojumu klāstu pusaudžiem ar lietošanas problēmām, nodrošinot plašāku pieejamība ārstēšanas uzsākšanai jau pusaudžu vecumā, tādējādi izvairoties no smagākas atkarības attīstības vēlākos dzīves gados. Vienlaikus šobrīd Latvijā nav specializētas bērnu narkoloģijas nodaļas, kurā tiktu kupēti akūti stāvokļi, piesaistīts profesionāls medicīnas personāls, kas apmācīts darbam ar bērniem un spētu sniegt tiem narkoloģisko palīdzību. Atkarībās nonākušie bērni un pusaudži nonāk pieaugušo narkoloģijas profila stacionāros, kuros bieži personāls nav apmācīts darbam ar pusaudžiem. Jānodrošina agrāk pieejamie pakalpojumi, piemēram, rehabilitācijas iespējas bērniem, kas ir nonākuši smagā atkarībā un, protams, jāmeklē arī jauni atbalsta un palīdzības veidi bērniem, kuri regulāri lieto atkarības vielas un  nav motivēti saņemt jebkādus atkarību mazināšanas pakalpojumus.
Nepieciešamība palīdzēt ģimenēm, kurās kāds no vecākiem ir atkarīgs, jo bieži viņi nevēršas pēc palīdzības, baidoties, ka var tikt atņemtas bērna aizgādības tiesības vai viņi tiks diskriminēti. Ir jāapzinās, ka ģimene ir bērna un jaunieša dabiskā vide un ir pārdomātāk ieguldīt resursus šīs vides atveseļošanā, nevis piekopt vecāku sodīšanas politiku un vairot bērnu ārpusģimenes aprūpes gadījumu skaitu. Atkarība saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību klasifikatoru (ICD-11 jeb SSK-11) ir atzīta par saslimšanu un nav pareizi, profesionāli un humāni personu, kura ir slima, sodīt par to. Atkarību profilakses darbā jāvērš īpašs uzsvars uz ģimenes vidi, jo pieaugoša pierādījumu bāze liecina par vispusīgu atkarību novēršanas stratēģiju efektivitāti, kuras ir vērstas uz vidi un indivīdiem. Diemžēl Latvijā esošie ģimenes atbalsta pakalpojumi ir nepietiekami tie ir jāpilnveido un jāuzlabo.
 

“Noteikti jānodrošina atkarību atveseļošanās procesa secīgums ar atbilstošām motivācijas, ārstēšanas un rehabilitācijas programmām, kā arī jāmeklē jauni atbalsta un palīdzības veidi bērniem, kuri regulāri lieto atkarības vielas. Tāpat nepieciešams paredzēt atbalstu ģimenēm, kurās kāds no vecākiem lieto apreibinošās vielas vai ir atkarīgs no atkarību izraisošiem procesiem.”
 

24. lpp. "Šādi bērni pēc būtības apdraud savu dzīvību un veselību, izdara noziedzīgus nodarījumus, un tāpēc ir kritiski nepieciešama valsts reakcija, izvērtējot arī iespēju nosūtīt šādus bērnus specifiskas palīdzības/pakalpojumu saņemšanai bez bērna vai vecāku piekrišanas."

Vecākiem, kuru bērni apdraud savu dzīvību un veselību, ir nepieciešams gan izglītojoši, gan atbalstoši pakalpojumi gan individuālā, gan grupu formā, kurus nodrošinātu sociālais darbinieks, sociālais pedagogs, psihologs vai cits kompetents speciālists.

Jāizmanto Eiropā pielietotās labās prakses profilakses programmas, kuras vērstas uz visas ģimenes atveseļošanu un atbalstīšanu, piemēram, Zviedrijā īstenotās “SMART contract” un “Skolas komēta un komēta vecākiem”,  kuru mērķis ir attīstīt veselīga dzīves veida paradumus ģimenē un stiprināt ģimenes savstarpējās attiecības, Vācijā īstenotā programma “Vecāki vecākiem”, kuras mērķis ir veicināt ģimenes emocionāli atbalstoša klimata atjaunošanos, kas var motivēt jauniešus atteikties no psihoaktīvo vielu lietošanas, psiholoģiskā atbalsta nodrošināšana vecākiem, un citas.
 

“Šādi bērni pēc būtības apdraud savu dzīvību un veselību, izdara noziedzīgus nodarījumus, un tāpēc ir kritiski nepieciešama valsts reakcija, izvērtējot arī iespēju nosūtīt šādus bērnus specifiskas palīdzības/pakalpojumu saņemšanai bez bērna vai vecāku piekrišanas, pastiprinātu uzmanību pievēršot vecāku atbildībai un paredzot atbalsta pasākumus vecākiem, kuriem trūkst zināšanu un prasmju bērnu audzināšanā, kā arī sekas par apzinātu un ļaunprātīgu vecāku pienākumu nepildīšanu.”
 

24.lpp. Attīstīti un pilnveidoti universālās un selektīvās profilakses atbalsta mehānismi un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi vielu lietošanas traucējumu risināšanā.

Attīstīti un pilnveidoti universālās un selektīvās profilakses atbalsta mehānismi un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi vielu lietošanas traucējumu un procesu atkarību risināšanā.
 

27. lpp. Rīcības plāna 4.1. Bērnu likumpārkāpumu prevencijas sistēmas pilnveidošana bērnu antisociālas uzvedības novēršanai nodaļu papildināt ar punktu 4.1.5. Atkarības profilakses speciālista pieejamība.

Liela nozīme veiksmīgam darbam ar jauniešiem un resurss atkarības problēmu risināšanā, ir atkarības speciālista pieejamība, kas būtu kā noteiktais pakalpojums katrā novadā.

-

29. lpp. Priekšlikums - jāizskata iespēja valstij iniciēt augstākās izglītības programmas sagatavošanu un ieviešanu specialitātē “Bāriņtiesas speciālists”
 

-

47.lpp. Priekšlikums – papildināt 2. punktu ar tekstu:
“Īpaši jāaktualizē pārejas perioda radīšana sociālās palīdzības sniegšanā tiem bērniem ar invaliditāti, kuriem, sasniedzot 18 gadu vecumu, ar tiesas lēmumu ir jāierobežo rīcībspēja un ieceļams aizgādnis.”

-

75.lpp. Ģimene aptver dažādas vienības, kas var nodrošināt mazu bērnu aprūpi, rūpes par viņiem un viņu attīstību, tostarp var būt nukleārā ģimene, paplašinātā ģimene un citi tradicionāli un mūsdienīgi ģimenes veidi, kuru pamatā ir kopiena, ar nosacījumu, ka tie ir saderīgi ar bērnu tiesībām un interesēm.

 

Ierosinām izteikt šādā redakcijā:
“Ģimene aptver dažādas vienības, kas var nodrošināt bērnu aprūpi, rūpes par viņiem un viņu attīstību. Vislabākajā gadījumā tā ir nukleārā ģimene  - tradicionālais modelis, kurš sastāv no diviem vecākiem un viņu kopīgiem bērniem. Tomēr tā var būt arī paplašinātā ģimene un citi ģimenes veidi, kuru pamatā ir kopiena, ar nosacījumu, ka tie ir saderīgi ar bērnu tiesībām un interesēm.”

ĪSTENOJAMIE UZDEVUMI 78.lpp 
Nr. 6. Nodrošināta vecāku izglītošana un atbalsts, prasmju pilnveide, aptverot vecāku un ārpusģimenes aprūpētāju izglītošanu un atbalstu bērna audzināšanā un attīstībā, kā arī  pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodā, izveidota atbalsta ģimeņu sistēma ar plašu NVO iesaisti

Nr.7 Veselības aprūpes kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība, it īpaši reģionos (zobārstniecības pieejamības absolūta nodrošināšana)


Ieteikums būtu kā atbildīgās/līdzatbildīgās institūcijas iekļaut arī pašvaldības,  jo praktiski pašvaldības ir iesaistītas vecāku izglītošanas darbā, kā arī veselības aprūpes pieejamība ir viena no pašvaldības autonomām funkcijām.
 

-