Atzinums

1. Ziņojumā norādīts, ka būtu nepieciešams atteikties no nomas tiesību institūta piemērošanas elektronisko sakaru infrastruktūrai publiskajām personām, tā vietā nosakot samērīgu un vienreizēju atlīdzību par nekustamā īpašuma aprobežojumu. Lai to ieviestu būtu jāveic grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi”, nosakot, ka šie noteikumi neattiecas uz līgumiem par publiskas personas īpašuma izmantošanu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajai infrastruktūrai, kā arī  grozījumi Elektronisko sakaru likumā, tostarp paredzot “[..] ja publiskie elektronisko sakaru tīkli tiek būvēti publiskas personas nekustamajā īpašumā, tad vienreizējās atlīdzības apmēru par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojuma atlīdzības noteikšanas kārtībai”. (skat. Ziņojuma 5.lpp, 1.rindkopu).
Norādām, ka Ministru kabinets var noteikt dažādas kārtības nekustamā īpašuma lietošanas atlīdzības noteikšanai (piemēram, noma, servitūts u.c.), tādēļ vēlams Ziņojumā noteikt precīzāk, kāda veida atlīdzības noteikšanas kārtību paredzētu Ministru kabinets.

2. Ziņojuma 2.2.4. apakšpunktā lietots jēdziens “elektronisko sakaru operators”, savukārt Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumos Nr.501 “Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi” lietots jēdziens “elektronisko sakaru komersants”.
Lūdzam Ziņojumā lietot vienotu normatīvajos aktos noteiktu terminoloģiju.

3. Ziņojumā minēts, ka nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums ir spēkā no dienas, kad attiecīgais elektronisko sakaru tīkls nodots ekspluatācijā, līdz dienai, kad attiecīgais elektronisko sakaru tīkls elektronisko sakaru komersantam ir nepieciešams publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai, paredzot ka tiek slēgts līgums starp elektronisko sakaru komersantu un nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju. (skat. Ziņojuma 15.lpp, 3.rindkopu).
Vēršam uzmanību, ka praksē puses ne vienmēr vēlas un slēdz līgumu, īpaši gadījumos, kad nekustamā īpašuma īpašnieks nepieprasa atlīdzību. Tādēļ norādām, ka līguma esamībai nevajadzētu būt obligātam nosacījumam tīkla ierīkošanai. Aicinām Ziņojumā ietvert tiesības nevis pienākumu pusēm noslēgt šādu līgumu.

-