Atzinums

Attiecībā uz plānā paredzētajiem pasākumiem 2024.-2027.gadam lūdzam Ekonomikas ministriju skaidrot, kādi dati izmantoti aprēķinam par mājsaimniecību īpatsvaru, kurām kopējie ar mājokli saistītie izdevumi sagādā finansiālas grūtības. Informējam, ka saskaņā ar Klimata un enerģētikas ministrijas veikto izpēti un aprēķiniem, izstrādājot Energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmas un mērķēta energoresursu atbalsta konceptu (detalizētu informāciju lūdzam skatīt Ministru kabineta apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni" (23-TA-1101)), attiecīgo mājsaimniecību īpatsvars ir 42-45%. Aprēķinam Klimata un enerģētikas ministrija izmantojusi OECD pieejama mājokļa konceptu un tajā ietvertās izdevumu par mājokli pozīcijas, kā arī CSP neregulārā apsekojuma datus par mājsaimniecību izdevumiem par mājokli, un CSP datus par personu vidējiem ienākumiem.
Papildus norādām, ka kopējos izdevumos par mājokli nebūtu ietverams hipotekārā kredīta maksājums, bet gan īres maksājums, kas pieejams CSP apkopotajos datos par mājokļu izdevumiem, un lielākoties korelē ar izdevumu apjomu par hipotekārā kredīta vidējo apmēru mājsaimniecībām.
Vienlaikus lūdzam Ekonomikas ministriju izvērtēt rādītāju un tā nosaukumu pēc būtības. Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā attiecīgās rādītāja vērtības būtu atbilstošas to mājsaimniecību īpatsvaram, kurām ir grūtības iegādāties jaunu mājokli, to mājsaimniecību īpatsvaram, kurām ir grūtības segt kopējos izdevumus par mājokli.
Tāpat informējam, ka ir izstrādāta Energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēma (turpmāk - EIKIS), kuras pārvaldnieks ir Būvniecības valsts kontroles birojs, un kurā ir integrēti valsts datu bāzēs esošie dati par personu ienākumiem un personu deklarētajām adresēm, un kā algoritms paredz mājsaimniecības ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķinu. Lūdzam Ekonomikas ministriju izvērtēt, vai attiecīgā sistēma un tajā integrētie dati un algoritms būtu derīgs objektīvu aprēķinu veikšanai par mājokļu pieejamību Latvijā. Papildus informējam, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi un tuvākajā laikā virzīs saskaņošanai likumprojektu "Grozījumi Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā", kas cita starpā ietver grozījumus, kas paredz papildu EIKIS integrēto datu apstrādes mērķus, un nepieciešamības gadījuma Klimata un enerģētikas ministrija ir gatava papildināt EIKIS datu apstrādes mērķus ar jaunu, Ekonomikas ministrijas vajadzībām atbilstošu mērķi.

-

Klimata un enerģētikas ministrija norāda, ka saskaņā ar Direktīvas 2023/1791 6.pantu dalībvalstīm jānodrošina, ka ik gadu tiek renovēts vismaz 3% no publiskajām struktūrām piederošo ēku grīdas platības, panākot, ka pec renovācijas tās atbilst vai nu gandrīz nulles enerģijas ēku prasībām vai arī gandrīz nulles emisiju ēķu prasībām. Šis mērķis attiecas uz visām apkurināmām publiskajām struktūrām piederošām ēkām, tostarp uz pašvaldībām piederošo sociālo dzīvojamo fondu. Lūdzam plānā aprakstīt un ņemt verā šo aspektu, paredzot, ka ēkas atbildīs noteiktajām prasībām
Lūdzam noteiktās prasības attiecināt vismaz uz 1.5. uzdevumu un pēc iespējas arī uz citiem uznevumiem.

-

Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - ministrija) iebilst pret 2.5. uzdevuma īstenošanai paredzēto finansējuma avotu. Ministrija norāda, ka konceptuālais ziņojums "Valsts atbalsts pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus" ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2022. gada 20. jūlija rīkojumu Nr. 537 "Valsts atbalsts pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus". Savukārt, kā jau ministrija norādīja Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023.–2027. gadam (22-TA-1550) izstrādes laikā, saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 968 "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" ir reorganizēta Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ar 2023. gada 1. janvāri izveidota Klimata un enerģētikas ministrija. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" Klimata un enerģētikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde klimata politikas un enerģētikas politikas jomā, tajā skaitā attiecībā uz ieņēmumu izmantošanu, kas gūti no emisijas kvotu izsolīšanas. Attiecībā uz 2.5. uzdevuma īstenošanai norādīto budžeta programmu, atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.² panta 3² un 3³ daļā noteiktajam, finansējumu likuma "Par piesārņojumu" 32.² panta 4⁴ daļā minētajiem mērķiem paredz kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmā (apakšprogrammā) atbilstoši iepriekšējos gados iegūto un neizlietoto izsoļu ieņēmumu apmēram. Klimata un enerģētikas ministrija ir likuma "Par piesārņojumu" 32.² panta 3² daļā minētās programmas (apakšprogrammas) izpildītāja.
Vienlaikus norādām, ka šāda uzdevuma īstenošana attiecīgās budžeta programmas (apakšprogrammas) ietvaros nav nedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvā 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK noteiktajiem emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanas virzieniem, kam dalībvalstis ir tiesīgas novirzīt emisijas kvotu izsoļu ieņēmumus, nedz saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.² panta 4⁴ daļā noteiktajiem emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanas mērķiem, kā arī likuma "Par piesārņojumu" 32.² panta 4⁶ daļā ietvertajam nosacījumam, ka emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanu likuma "Par piesārņojumu" 32.² panta 4⁴ daļas 1. un 2. punktā minētajiem mērķiem nodrošina, organizējot atklātos projektu iesniegumu konkursus. Ministrija ar līgumu deleģē sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja) uzdevumu pieņemt, vērtēt un apstiprināt projektu iesniegumus, pieņemt lēmumus par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, līgumu par projekta īstenošanu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārbaudīt pārskatus un kontrolēt projektu īstenošanu, atgūt projektiem izmaksātos finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem, un veikt monitoringa uzraudzību. Attiecībā uz šajā punktā minēto uzdevumu izpildi Vides investīciju fonds ir ministrijas pārraudzībā.
Papildus vēršam uzmanību, ka, ņemot vērā iepriekš minētajos normatīvajos aktos noteiktos emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanas virzienus un finansējuma izmantošanas mērķus, emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošana tiek plānota saskaņā ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģiju (deleģējums stratēģijas izstrādei, tāpat kā emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanas virzieni ir noteikti arī izstrādes stadijā esošajā likumprojektā “Klimata likums” (21-TA-62), kurš iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā), nosakot prioritāros virzienus izsoļu ieņēmumu izmantošanai, atbalstāmās aktivitātes vērtējot, ievērojot dažādus aspektus, tostarp, ņemot vērā potenciālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma apjomu un pasākumu izmaksu efektivitāti, vienlaikus vērtējot tās kontekstā ar Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. – 2030. gadam ietvertajām rīcībpolitikām un pasākumiem plāna noteikto mērķu sasniegšanai.

-

Aicinām salāgot plāna projektā un 1. pielikumā ietvertā 2.5. uzdevuma redakciju, ņemot vērā, ka no abiem dokumentiem skaidri neizriet, vai kārtība, kādā tiek veikta Mājokļu fonda atbalsta īstenošana, uzraudzība un finansēšana tiks noteikta likumprojektā vai Ministru kabineta noteikumu projektā. Vienlaikus aicinām reālistiski izvērtēt plāna projektā ietvertā 2.5. uzdevuma izpildes termiņu. 

-

Neatkarīgi no noteiktā finansējuma avota, nav saprotams, kādēļ 2.5. uzdevuma īstenošanai noteiktā 1. pasākuma - Sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par kārtību, kādā tiek veikta Mājokļu Fonda atbalsta īstenošana, uzraudzība un finansēšana īstenošanai - nepieciešams finansējums 100 000 000 euro apmērā. Aicinām izvērtēt, vai normatīvo aktu projektu izstrāde nebūtu veicama Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas esošā budžeta ietvaros, attiecīgi nenorādot nepieciešamo papildu finansējumu šāda pasākuma īstenošanai.

-

Lūdzam precizēt ministriju nosaukumus, aizstājot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.

-

Lūdzam plāna 12. lappusē otrajā apakšpunktā labot tehnisku kļūdu, aizstājot vārdus "ar pārāk zemiem ienākumiem" ar vārdiem "ar pārāk augstiem ienākumiem".

-

1,2.uzdevumā lūdzam izvērtēt iespēju iekļaut minimālajās prasībās arī paaugstinātus ēku energoefektivitātes rādītājus, salīdzinot ar minimālajām ēku energopatēriņa prasībām, lai sniegtu pienesumu Direktīvas 2023/1791 8.panta mērķu sasniegšanai, mazinātu enerģētisko nabadzību un uzlabotu pašvaldības izīrēto dzīvojamo telpu iemītnieku dzīves kvalitāti.

-

Priekšlikums ir Esošās situācijas aprakstā, kur tiek uzskaitītas atbalsta programmas, iekļaut arī balsts subsīdiju daudzbērnu ģimenēm un balsts subsīdiju ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti.

-

Priekšlikums ir Esošās situācijas raksturojumā, ja tas ir attiecināms, apsvērt un iekļaut atsauces uz materiāliem, ja tādi ir pieejami, uz situācijas raksturojumu attiecibā uz sabiedrībā pastāvošām bailēm, zināšanu trūkumu un nedrošību uzņemties finansiālās saistības hipotekārajam kredītam un līdz ar to sava mājokļa iegādē.

-

Lūdzam visā Plānā apsvērt, kur ir attiecināms tikai uz jaunu (īres) mājokļu (ēku) būvniecību un kur nepieciešams pieminēt, gan jaunu mājokļu būvniecību, gan esošo dzīvojamo ēku atjaunošanu (vai ēkas funkciju pielāgošanu, lai ēku varētu izmantot mājokļu iekārtošanai), ņemot vērā, ka mājokļu pieejamību un mājokļu apjoma palielināšanos nodrošinās gan būvniecība no jauna, gan ēku atjaunošana.

-

Priekšlikums nodaļai “Esošās situācijas raksturojums”.

Aicinām papildināt nodaļu “Esošās situācijas raksturojums” ar informāciju par nepieciešamību mājokļu būvniecībā ievērot klimata pārmaiņu radītos riskus un nodrošināt virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā vides, sociālo un ekonomisko ilgtspēju.
Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē ir novērotas būtiskas klimata pārmaiņas, kuru ietekme arvien vairāk vērojama arī tādā tautsaimniecības nozarē kā būvniecība. Saskaņā ar 2019. gadā apstiprināto Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam Latvijā būvniecībai un infrastruktūras plānošanai ir būtiskas vairākas klimata pārmaiņu izpausmes (tai skaitā ekstrēmi):
•           gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, karstuma viļņu biežuma un ilguma pieaugums, meteoroloģiskās vasaras pagarināšanās, diennakts maksimālās temperatūras maksimālās vērtības paaugstināšanās;
•           sala dienu un dienu skaita bez atkušņa samazināšanās;
•           nokrišņu daudzuma palielināšanās un maksimālā vienas diennakts nokrišņu daudzuma palielināšanās, dienu skaita ar ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, maksimālā piecu diennakšu nokrišņu daudzuma palielināšanās, virs normas strauju sniega nokrišņu palielināšanās;
•           vidējā jūras ūdens līmeņa celšanās ilgtermiņā un krasta erozijas attīstība, kā arī gruntsūdeņa līmeņa svārstības, ko ietekmē nokrišņu un jūras ūdens līmeņa izmaiņas, un upju noteces režīma izmaiņas.

Klimata pārmaiņas ietekmē visus būvniecības un infrastruktūras objektus – ēkas, ūdens apgādes un kanalizācijas infrastruktūru, meliorācijas, transporta, sakaru un enerģētikas tīklus un to funkcionēšanu, kur lielākā ietekme ir klimata pārmaiņu radītiem ekstrēmiem laika apstākļiem. Kā iespējamās negatīvās sekas klimata pārmaiņu riskiem identificēti, piemēram, ēku bojājumi piekrastē, mitruma, intensīvu nokrišņu un strauju gaisa temperatūras svārstību radīti bojājumi ēkām un kanalizācijas sistēmām, nepieciešamība pielāgot ēkas karstuma viļņu gadījumiem, invazīvo svešzemju kukaiņu sugu izplatība koka konstrukciju ēkās un tml. Tāpat būvniecībā nepieciešams adekvāti ietver zaļās infrastruktūras prasības. Zaļā infrastruktūra kalpo gan kā temperatūras izmaiņu, gan mitruma režīma regulators, kā arī vienlaikus sniedz ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanā.
Papildus nepieciešamībai pielāgoties klimata pārmaiņām, būvniecības sektoram ir svarīga loma SEG emisiju samazināšanā. Svarīgi uzlabot ēku un inženierbūvju energoefektivitāti un ieviest atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas un materiālus.

Lai veicinātu būvniecības nozares klimatnoturību, jaunajā Eiropas Savienības (ES) pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijā valstis tiek aicinātas darīt vairāk, lai sagatavotu Eiropas ēku fondu tā, ka tas spētu izturēt klimata pārmaiņu ietekmi. Stratēģijā uzsvērts, ka ekstrēmi laikapstākļi un ilgstošas klimata pārmaiņas var bojāt ēkas un kaitēt to SEG samazināšanas potenciālam, piemēram, saules enerģijas paneļiem vai siltumizolācijai. Tomēr ēkas var arī veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām plašā mērogā, piemēram, ar vietējo ūdens aizturi, kas samazina urbāno siltumsalu efektu, ar zaļajiem jumtiem un sienām. Renovācijas viļņa iniciatīvā un Aprites ekonomikas rīcības plānā klimatnoturība ir identificēta kā viens no pamatprincipiem. Eiropas Komisija pētīs, kā labāk prognozēt klimata izraisītu slodzi uz ēkām un klimatnoturības apsvērumus integrēt ēku būvniecībā un renovācijā, piemērojot zaļā publiskā iepirkuma kritērijus publiskā sektora ēkām, digitālo ēku reģistrācijas žurnālu, kā arī ēku energoefektivitātes direktīvas un būvizstrādājumu regulas pārskatīšanas procesa ietvaros.

Lai sekmētu būvniecības nozares klimatnoturīgumu un virzību uz klimatneitralitāti, kā arī mazinātu ekonomiskos zaudējumus būvniecības nozarē un riskus civilās aizsardzības jomā, palielinoties klimata pārmaiņu ietekmēm, ir nepieciešams izvērtēt pašreizējo izmantoto praksi ēku būvniecībā, kā arī ņemt vērā aktuālās klimata pārmaiņas un to prognozes. Mājokļu būvniecībai ir jābūt virzītai uz Latvijas un ES klimata mērķu sasniegšanu un jāparedz risinājumi konstatētajiem klimata pārmaiņu riskiem. Vienlaikus ir lietderīgi izvērtēt jau esošo pašvaldībām piederošo ēku pārbūves iespējas par dzīvojamajām ēkām.

Lai veicinātu būvniecības nozares virzību uz klimatnoturību un klimatneitralitāti, 2023. gadā Klimata un enerģētikas ministrija īstenoja pētījumu ēku būvniecības regulējuma pilnveidošanai. Pētījuma mērķis bija novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas ēku būvniecības regulējuma pilnveidošanai, ņemot vērā nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgoties klimata pārmaiņām un veicināt oglekļa dioksīda piesaisti. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi pētījuma ietvaros tika veikta ēku būvniecības nozares pašreizējās izmantotās prakses (normatīvo prasību, administratīvo procedūru, institucionālo atbildību u.c.) novērtējums un analīze starptautiskā, Eiropas Savienības un Latvijas līmenī, ārvalstu labās prakses piemēru identificēšana, vadlīniju izstrāde klimata pārmaiņu aspektu integrācijai ēku būvniecības nozares regulējumā.