Atzinums

Aicinām precizēt projekta 5. pantā paredzēto administratīvās atbildības regulējumu, ievērojot turpmāk norādītos apsvērumus:

1. Sankcijas formulējums saskaņojams ar citviet Alkoholisko dzērienu aprites likuma 14. pantā izmantoto un administratīvās atbildības sistēmā vispārpieņemto formulējumu. Ja fiziskai un juridiskai personai atšķiras tikai piemērojamais naudas sods, tad brīdinājumu atkārtoti sankcijā nenorāda. Līdz ar to grozāmā likuma 14. panta devītajā un desmitajā daļā paredzētā sankcija būtu izsakāma, piemēram, šādā redakcijā: "piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – naudas sodu no desmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām". Šāda redakcija nozīmē, ka brīdinājums ir piemērojams gan fiziskai, gan juridiskai personai.

2. Ja kā viens no iespējamajiem soda veidiem ir paredzēts brīdinājums, tad nav ieteicams paredzēt īpašu naudas soda minimālo robežu. Soda veids un apmērs ir nosakāms un piemērojams atbilstoši pārkāpuma smagumam. Piemēram, projektā paredzētajā situācijā var būt gadījumi, kad piemērotājam ir jāizšķiras starp brīdinājumu un 10 naudas soda vienībām. Rodas jautājums, kas pārkāpuma iespējamajās izpausmēs ir tāds, ka pārkāpuma smagums nekādi nevarētu atbilst naudas sodam divu līdz deviņu naudas soda vienību apmērā. Iespējamā reakcija varētu būt, piemēram, šāda: "piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām".

3. Projekta anotācija saskaņojama ar projekta tekstu. Piemēram, projekta anotācijā ir norādīts, ka par papildu marķēšanas prasību neievērošanu paredzēts "piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām (500 euro), bet juridiskajai personai – no četrām līdz trīssimt naudas soda vienībām (20–1500 euro)". Tas neatbilst projekta 5. pantam.

Tāpat projekta anotācijā norādīts, ka minētais soda apmērs izvēlēts, balstoties uz soda apmēru, kas ir noteikts Pārtikas aprites uzraudzības likuma 29. pantā par līdzvērtīgu pārkāpumu pārtikas apritē. Tomēr pašreizējā projekta redakcija ir krasi atšķirīgi. Aicinām skaidrot šīs izmaiņas.

4. Ja vien pārkāpuma izpausmēs nepastāv īpašas atšķirības, tad fiziskai un juridiskai personai piemērojamais naudas soda maksimālais apmērs ir sabalansējams. Nevarētu būt tā, ka juridiskās personas pārkāpums, salīdzinot to ar fiziskās personas pārkāpumu un personām iespējamo naudas soda maksimālo apmēru (Administratīvās atbildības likuma 16. panta ceturtā daļa), ir nepamatoti atšķirīgs.

5. Projekta 5. pantā paredzēta administratīvā atbildība par "alkoholisko dzērienu papildu marķēšanas prasību neievērošanu". Šajā ziņā mulsinoša varētu būt projekta 3. pantā ietvertā grozāmā likuma 7.¹ panta pirmā daļa, kura satur informatīvu atsauci, domājams, uz vispārīgajām marķēšanas prasībām.

Projekta anotācijā skaidrots: "Attiecīgi par vispārējo pārtikas marķēšanas prasību neievērošanu, t. sk. attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem, tiks piemērots Pārtikas aprites uzraudzības likuma 29. pants, savukārt, par  papildu marķēšanas prasību neievērošanu – neizvietojot uz alkoholisko dzērienu pudelēm informāciju par enerģētisko vērtību un sastāvu, kā arī neizvietojot brīdinājuma piktogrammu (prasība neattiecas uz mazajām alkoholisko dzērienu darītavām), tiktu piemērotas Alkohola likumā noteiktās prasības."

Lai precīzāk norādītu, kuras prasības uzskatāmas par "papildu marķēšanas prasībām", aicinām apsvērt iespēju papildināt grozāmā likuma 7.¹ panta otro daļu, piemēram, ar šādiem vārdiem "papildus alkoholisko dzērienu vispārīgajām marķēšanas prasībām izvieto viegli pamanāmu un skaidri salasāmu [..]".

6. Lai arī pārkāpuma definējumam nav jādublē korespondējošā norma, tomēr tam jābūt pietiekami skaidram un jāsatur visas nepieciešamās pārkāpuma pazīmes. Projekta 5. pantā ir paredzēta administratīvā atbildība par "redzama uzraksta nenovietošanu mazumtirdzniecības vietās". Tomēr nav saprotams, uz kādu uzrakstu tas tieši attiecas.

Projekta 2. pantā ir iekļauts pienākums, ka mazumtirdzniecības vietās jāizvieto redzams uzraksts, kas brīdina, ka  alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību, alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot nepilngadīgām personām, kā arī nepilngadīgas personas nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabā.

Ieteicams administratīvā pārkāpuma definējumā iespējami īsi raksturot šo uzrakstu (piemēram, "par brīdinājuma uzraksta par alkoholisko dzērienu negatīvo ietekmi un aprites ierobežojumiem").

7. Jāņem vērā, ka administratīvos pārkāpumus pantā sarindo līdzīgi kā Krimināllikumā, proti, no vieglākā uz smagāko (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 58. lpp.). Pašreizējā redakcijā minētā prasība nav ievērota. Attiecīgi precizējams arī projekta 6. pants.
 

-

1. Aicinām projekta anotāciju saskaņot ar projektā esošo regulējumu (sk., piemēram, skaidrojumu par paredzētajiem sodiem par papildu marķēšanas prasību neievērošanu).

2. Projekta anotācijā vairākkārt norādīts šāda veida apgalvojums: "Likumprojektā ietvertais administratīvais pārkāpums ir izvērtēts, ņemot vērā nodarījuma bīstamību, sekas, aktualitāti un attiecināmību uz publiski tiesiskajām attiecībām, kā arī sabiedrisko kaitīgumu." Tam seko īss pamatojums pārkāpuma bīstamībai.

Pirmkārt, šeit nav minēti visi administratīvās atbildības kritēriji, kas jāizvērtē, lai pamatotu, ka administratīvais pārkāpums ir nepieciešams un pieļaujams. Minētie kritēriji ir: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.  Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis.

Otrkārt, kritēriju izvērtējums nozīmē to, ka projekta anotācijā ir atrodams pilnīgs, sistēmisks, argumentēts un viegli uztverams minēto kritēriju izvērtējums. Ar norādi par izvērtējuma esību vien nepietiek.
 

-

Projekta anotācijas 7. sadaļā norādīts, ka projekta rezultātā institūciju funkcijas un uzdevumi netiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti). Tas neatbilst projekta saturam. Jau jaunu administratīvo pārkāpumu esība pati par sevi maina vismaz attiecīgo iestāžu amatpersonu uzdevumu apjomu.

-