Atzinums

BVKB iebildums
Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk - Birojs) uzskata, ka ieviešot plāna projekta 3.2.2. punktā minēto funkcionalitāti, tiks uzlikts papildu slogs būvniecības procesa ierosinātājiem. Vienlaikus Birojam nav skaidrs, kam būs paredzēta šī informācija un kura no valsts institūcijām kontrolēs/analizēs šo informāciju. Birojs norāda, ka 3.2.2. punktā minētais informācijas apjoms būs ļoti liels un tā izpildes kontrole attiecībā uz juridiskām un sevišķi fiziskām personām būs laikietilpīga un prasīs daudz resursu iestādei, kas veiks šo kontroli. 
Tāpat Birojs aicina pārvērtēt šāda plāna pasākuma ieviešanas nepieciešamību un samērīgumu, t.sk. vērtējot to, vai tas uzskatāms par tādu, kas nodrošinās plāna mērķa izpildi pēc būtības.

-

BVKB iebildums
Birojs norāda, ka attiecībā uz 3.1.3. punktu ir nepieciešama informācija no Valsts ieņēmumu dienesta par nepieciešamajiem datiem un to apjomu, kā arī datu struktūru, kas uzlabotu datu apmaiņu starp BIS un VID IS. Atbilstoši VID definētajiem datiem varēs veikt novērtējumu par Birojam nepieciešamo finansējumu sistēmas pielāgošanai. Vienlaikus Birojs norāda, ka jau šobrīd VID tiek nodota informācija pilnā apjomā ar BIS VEDLUDB modulī reģistrētajiem datiem, kā arī ir nodrošināta VID iespēja izmantot BIS BIS2 moduli, kas ietver informāciju par būvniecības procesu un iesaistītajām personām.
Vienlaikus Birojs uzskata, ka par šī uzdevuma izpildi atbildīgā institūcija ir VID, savukārt BVKB norādāma kā līdzatbildīgā institūcija (saistībā ar būvniecības informācijas sistēmas uzturēšanu), jo atbilstoši plānā norādītajam pasākums saistīts ar nodokļu administrēšanu, kas ir VID pārziņā.

-

Iebilstam pret Plāna 1.2.3.punktā ietverto pasākumu, tā kā tiek radīts papildus administratīvais slogs pašvaldībām un uzņēmējiem. Vēršam uzmanību, ka ielu tirdzniecībā piedalās arī pašnodarbinātas personas, IK utt., kam nav “izveidotas darba vietas”.
Vai ar “saimnieciski aktīvs” ir saprotams – pastāvīgi, vai var būt arī sezonāli “saimnieciski aktīvs”, kā arī nav izprotama šīs prasības piemērošana saimnieciskās darbības uzsācējiem, kas  ieņēmumus grāmatotu tikai pēc ielu tirdzniecības pasākuma?
Kā iespēju aicinām izvērtēt ierobežojumu izsniegt ielu tirdzniecības atļaujas, ja saimnieciskās darbības veicējs regulāri prasa ielu tirdzniecības atļaujas, taču ieņēmumi netiek grāmatoti/uzrādīti.

-

Attiecībā uz Plāna 1.3.4.punktā ietverto pasākumu, lūgums ņemt vērā, ka daudziem uzņēmumiem ir vairāki nodarbošanās veidi, respektīvi, vairāki NACE kodi, vai arī NACE kodi neatbilst faktiskajai darbībai.
 Lūgums skaidrot un sniegt piemērus, kas ir “pārliecinoši paskaidrojumi”.

-

Ņemot vērā ka šajā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projektā, kā arī iepriekšējos Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānos (sākot no 2016.gada) būvniecības nozare ir bijusi kā viena no prioritārajām tautsaimniecības nozarēm, kurā ir jāierobežo ēnu ekonomika, lūdzam sniegt detalizētāku informāciju par iepriekšējos Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānos (sākot no 2016.gada) iekļauto pasākumu ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecības nozarē efektivitāti un sasniegtajiem rezultātiem.
Kā arī lūdzam detalizētāk aprakstīt kādi tieši mērķi un galvenie rīcības virzieni attiecība uz ēnu ekonomikas ierobežošanu būvniecības nozarē ir šajā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projektā.
Atgādinām, ka Ekonomikas ministrija 2023.gada 4.jūnija vēstulē Nr. 3.3-6/2023/3577N ir sniegusi informāciju par iepriekšējo ēnu ekonomikas apkarošanas plānos iekļauto uzdevumu rezultātiem attiecībā uz būvniecības nozari.

-

Lūdzam papildināt Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027.gadam projektu aprakstot par VID paredzētajām būvdarbu kontrolēm būvlaukumos, kuros ieviests EDLUS.
 

-

Ekonomikas ministrija iebilst pret plāna projekta 3.1.2. punktu un lūdz to izslēgt no plāna projekta norādot, ka Būvniecībā nav divu vienādu objektu, jo katrā objektā ir sava specifika. Pat ja salīdzinās divas jaunbūves, tad arī tur ir atšķirīgi būvniecības priekšnosacījumi. Attiecībā uz pārbūvēm šāds uzdevums ir praktiski neiespējams, jo katra ēka ir atšķirīga stāvoklī.
Savulaik tika izveidots “Būvdarbu izcenojuma katalogs” (turpmāk BIK), kas apkopoja aktuālo informāciju par vairāk kā 2500 celtniecības darbu un mehānismu nomas izmaksām, ieskaitot materiālu un mehānismu izmaksas un darba algas, dokuments uz vairākiem simtiem lpp.
Lai izstrādātu šādu katalogu, 2006.gadā FM slēdza ārpakalpojuma līgumu (https://building.lv/raksts/IZNACIS-APJOMIGAKAIS-BUVDARBU-IZCENOJUMU-KATALOGS). Lai izpildītu Ēnu plāna VID priekšlikumu, būtu nepieciešams šādu plānu atjaunot, pārskatīt un regulāri atjaunot, kam būtu nepieciešams papildus finansējums un papildus cilvēkresursi.
“Nosacīto būvizmaksu apmēru uz vienu kvadrātmetru” būtiski ietekmē uzņēmuma produktivitāte, darbinieku kvalifikācija, un citi faktori, tāpēc, nosakot vidējo rādītāju, mazāk produktīvi uzņēmumi to apstrīdēs, un otrādi. Rezultātā palielināsies administratīvais slogs valsts iestādēs, jo būs nepieciešams skaidrot uzņēmumiem, kādā veidā ir pieņemts šāds vidējais rādītājs, to pamatot utt. Kā arī regulāri to pārskatīt BIK visās pozīcijās.
Ir jānoskaidro vai BIK uzturēšana ES brīvā tirgus apstākļos ir iespējama un pamatota, ņemot vērā, ka uzņēmumi var iegūt gan būvmateriālus, gan izmantot darbiniekus no citām ES valstīm, kas savukārt var būtiski ietekmēt “nosacīto būvizmaksu apmēru uz vienu kvadrātmetru”, ja, piemēram, tiek izmantoti būvmateriāli, kas ir nopirkti lētāk nekā piedāvā LV tirgus.
Būvniecības tāmes tiek iesniegtas publiskajos iepirkumos, taču privātajā sektorā būvniecība ir iespējama arī bez iepriekš saskaņotas tāmes, īpaši, ja tiek runāts par mazajiem un vidējiem objektiem.
 

-

Ekonomikas ministrija iebilst pret plāna projekta 3.1.4.punktu attiecībā uz VEDLUDB datu ticamības diapazona samazināšana no 20 % līdz 10 %. Norādām, ka šāds priekšlikums netika apspriests Ekonomikas ministrijas organizētajā darba grupā par ēnu ekonomikas ierobežošanu būvniecības nozarē. Norādām, ka pieļaujamais datu atšķirības diapazons tika noteikts 20% apmērā, lai personas darba laikā netiktu iekļauti pusdienas un atpūtas pārtraukumi, kā arī sagatavošanās laiks pirms un pēc darba, jo darbinieks reģistrējas EDLUS ienākot būvlaukumā un izreģistrējas izejot no tā, līdz ar to visi pārtraukumi, kurus darbinieks pavada būvlaukumā arī tiek ieskaitīti EDLUS registrētajā darba laikā. Šādi pārtraukumi sastāda aptuveni 20 % no būvlaukumā pavadītā laika (pie 8 stundu darba dienas, 1 - 1.5 stundas kopā pusdienu un atpūtas pārtraukumi un aptuveni 30 min pirms un pēc darba sagatavošanās pārtraukumi).

Atgādinām ka VEDLUDB datu ticamības diapazons jau tika palielināts no 10% uz 20% (30.05.2019. Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām") ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, līdz ar to lūdzam sniegt skaidrojumu šī diapazona samazināšanas iekļaušanai šajā plāna projektā, kā arī lūdzam sniegt skaidrojumu kā rīkoties būvlaukumos nodarbinātajām personām, lai pusdienu, atpūtas u.c. pārtraukumi netiktu ieskaitīt darba laikā.

-

Ekonomikas ministrija iebilst pret plāna projekta 3.2.1. punktu attiecībā uz būvobjekta platības samazināšanu, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu no 400 m2 uz 240 m2. Esošajā redakcijā tiek runāts par platību, kas ir apbūves laukums, līdz ar to divstāvu ēkas ar apbūves laukumu 240 m2 kopējā platība var sasniegt līdz 480 m2, šādu ēku būvniecības izmaksas ir darbietilpība ir pārāk liela, lai būtu samērīgi būvētājam to būvēt paša spēkiem, līdz ar to pārsvarā gadījumos ēkas ar šādu platību netiek būvētas pašu spēkiem, bet tās būvē būvkomersanti. Ekonomikas ministrija rosina noteikt, ka būvētājs paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu, var būvēt ēkas, kas nav augstākas par diviem stāviem un kuru kopējā platība nepārsniedz 150 m2.
 
Piedāvātā redakcija
Samazināt būvobjekta platību, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu, no apbūves laukuma 400 m2 uz kopējo ēkas platību 150 m2.

-

Ekonomikas ministrija iebilst pret plāna projekta 3.2.2. punktu attiecībā uz attaisnojuma dokumentu pievienošanu BIS par izlietoto finansējumu specializētiem būvdarbiem, kas ietekmē ēkas drošību. Norādām, ka šis priekšlikums neatbilst darba grupas nolemtajam. Darba grupas priekšlikums ir sekojošs:
“Paredzēt pienākumu privātpersonai, ierosinot būvniecību (būvdarbu nosacījumu izpildes posmā), sniegt informāciju BIS par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi”

Piedāvātais priekšlikums tika atbalstīts kā preventīvs, lai veicinātu privātpersonu nodokļu maksāšanas disciplīnas uzlabošanos, norādot ziņas par finansējuma sniegšanu. Saskaņā ar darba grupas vienošanos, šī uzdevuma realizācijai būtu nepieciešams tikai papildināt ailes, ko aizpilda privātpersona norādot finansējuma avotu, piemēram,: kredīts, uzkrājumi, citi. Šāda BIS funkcionalitātes papildināšana neprasa lielu finansiālu ieguldījumu BIS pārprogrammēšanai, tāpēc uzdevums tiktu operatīvi izpildīts.   
BIS nav izstrādāts ar mērķi pirkuma/pakalpojuma attaisnojuma dokumentu pievienošanai un uzglabāšanai. Grāmatvedības dokumenti, iespējams, būtu pievienojami EDS sistēmai.
Papildus norādam, ka vav saprotams, kas ir domāts ar “specializētiem būvdarbiem, kas ietekmē ēkas drošību”. Šobrīd tiek nošķirti būvdarbi un specializētie būvdarbi. Privātpersona var būvēt paša spēkiem. (Šī plāna 3.2.1 punkts jau paredz izmaiņas Ēku būvnoteikumos, lai mazinātu ēnu ekonomiku privātpersonu sektorā.) Līdz ar to, privātpersona var uzrādīt, ka būvniecība ir veikta paša spēkiem, tātad šī priekšlikuma izpildes kontrolei būs nepieciešams apmeklēt būvlaukumu klātienē, lai pārliecinātos par sniegto ziņu patiesumu, kas prasīs lielu VID administratīvo resursu. Privātpersonai, uzsākot būvniecību, nav jānorāda plānoto būvdarbu izmaksas (tāmi), tātad nav iespējams arī salīdzināt plānotas būvniecības izmaksas pret reālajām. Ja privātpersona norāda, ka būvniecība ir veikta paša spēkiem, tad darba veikšanas izmaksas netiks uzrādītas, savukārt, būvmateriālu iegāde, citi pakalpojumi, tiek saņemti no reģistrētājiem uzņēmumiem, kas maksā nodokļus un ir VID uzskaitē.
 
Piedāvātā redakcija
Paredzēt pienākumu privātpersonai, visā būvniecības procesā, sniegt informāciju BIS par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi.

-

Plāna 4.5.1. punktā lūdzam konsekventi pārējiem apakšpunktiem attiecībā uz skaistumkopšanas nozari kā līdzatbildīgo norādīt arī Veselības ministriju, jo īpaši tādēļ, ka skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji var būt arī ārstniecības personas.

-

Ņemot vērā, ka no Plāna 4.6.2. punkta nav saprotams par kādām pretrunām normatīvajos aktos skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas jomā ir runa, lūdzam svītrot EM kā līdzatbildīgos par šo apakšpunktu.

-

Lūdzam svītrot Plāna 4.7.2. punktu, jo saskaņā ar MK noteikumu Nr. 693 “Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu” 8.punktu jau ir izveidots skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nav ārstniecības personas, reģistrs/saraksts, kuru savā tīmekļvietnē publicē un uztur Veselības inspekcija.

-

Attiecībā uz Plāna 1.4.2.punktā ietverto pasākumu, nepieciešams veikt izvērtējumu -  cik uzņēmumus skars.

-

Attiecībā uz Plāna 4.6.1.punktā ietverto pasākumu, vēršam uzmanību, ja jebkuras papildus prasības palielina ēnu ekonomikas riskus.
Lūgums skaidrot minētāsapdrošināšanas  mērķus?
Vai minētā apdrošināšana un ar to saistītās izmaksas ir samērīgas pret plānotajiem ieguvumiem?

-