Atzinums

LDDK uztur iebildumu pret Projekta Pielikuma punktu 7.1. EM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Kā norāda EM, no kopā pārbaudītajiem 72 siltumenerģijas skaitītājiem par neatbilstošiem atzīti 7 skaitītāji jeb 10%, līdz ar to mērīšanas līdzekļa lietotājs neievēro verificēšanas periodiskumu, kā tas noteikts normatīvajā regulējumā. Bet EM nav norādījusi nevienu gadījumu, kad būtu bijusi mērīšanas līdzekļa kļūda.
Turklāt, kā LDDK iepriekš ir norādījusi, Pielikuma punktā 7.1.ietvertās mērīšanas ierīces var tikt izmantotas gan norēķiniem starp siltumenerģijas piegādātāju un daudzdzīvokļu māju, kā vienotu patērētāju, gan arī veikt tikai savstarpējo norēķinu sadalījuma funkciju starp dzīvokļiem.  LDDK ieskatā dzīvojamo māju ievadā uzstādītajām mērīšanas ierīcēm obligātās prasības var būt atbilstīgas Projektā paredzētajām, savukārt dzīvokļos uzstādītajām mērīšanas ierīcēm atkārtotā verificēšana varētu būt nepieciešama tikai gadījumos, kad to pieprasa dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, vai gadījumos, kad apsaimniekotājs konstatē būtisku atšķirību starp mājas ievadā uzstādītās mērīšanas ierīces rādījumiem un dzīvokļos uzstādīto mērīšanas ierīču rādījumu kopsummu. Pārējos gadījumos tas ir uzskatāms par uzspiestu pienākumu finansēt trešo personu rūpalu.
 

-

LDDK uztur iebildumu pret Projekta Pielikuma punktu 4.5. un 4.6. EM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Pielikuma punktā 4.5. un 4.6. ietvertajām mērīšanas ierīcēm ir jānosaka atšķirīgi atkārtotās verificēšanas nosacījumi atkarībā no pielietošanas mērķa un veida.
Kā iepriekš minēts, Latvijā vairāk nekā 600 tūkstoši mājsaimniecību ir nodrošināta centralizētā ūdensapgāde. Liela daļa mājokļu ir izvietoti daudzdzīvokļu mājās, kurās ir dubulta uzskaite - dzīvojamo māju ievadā uzstādīta mērīšanas ierīce un dzīvokļos uzstādītas mērīšanas ierīces, tostarp daļā gadījumu ir divas un pat vairāk mērīšanas ierīču. To kopskaits ir ļoti liels. Turklāt, daļā apdzīvotu vietu verificēšanai nepieciešamo darbaspēka izmaksu pieauguma dēļ atkārtotā verificēšana netiek piedāvāta. Sagaidāms, ka nākotnē atkārtotā verificēšanas pakalpojuma pieejamība darbaspēka izmaksu pieauguma dēļ vēl vairāk samazināsies, kā rezultātā liela daļa izmantošanai derīgas  mērīšanas ierīces nonāks atkritumos (labākajā gadījumā kā daļēji atkārtoti izmantojami atkritumi).
Ņemot vērā, ka daudzdzīvokļu mājās šobrīd ir dubulta uzskaite, un dzīvokļos uzstādītās mērīšanas ierīces veic tikai savstarpējo norēķinu sadalījuma funkciju starp dzīvokļiem, LDDK ieskatā dzīvojamo māju ievadā uzstādītajām mērīšanas ierīcēm obligātās prasības var būt atbilstīgas Projektā paredzētajām, savukārt dzīvokļos uzstādītajām mērīšanas ierīcēm atkārtotā verificēšana varētu būt nepieciešama tikai gadījumos, kad to pieprasa dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, vai gadījumos, kad apsaimniekotājs konstatē būtisku atšķirību starp mājas ievadā uzstādītās mērīšanas ierīces rādījumiem un dzīvokļos uzstādīto mērīšanas ierīču rādījumu kopsummu.
 

-

LDDK uztur iebildumu pret Projekta Pielikuma 2.punktu EM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
LDDK ieskatā Pielikuma 2.punktā ietvertajām mērīšanas ierīcēm ir jānosaka atšķirīgi atkārtotās verificēšanas nosacījumi atkarībā no pielietošanas mērķa un veida.  EM norāde, ka tā nav saņēmusi informāciju no nozares, ka garuma mēri radītu kādas grūtības mērīšanas līdzekļu lietotajam, varētu būt arguments iebilduma noraidīšanai gadījumā, ja EM būtu uzdevusi atbilstīgu jautājumu.  Arī tas, ka EM nav saņēmusi no LDDK pamatojumu, kādēļ būtu jāpārskata verificēšanas periodiskums, nav pietiekams arguments LDDK iebilduma noraidīšanai, jo LDDK nav saņēmusi no EM pamatojumu, kādēļ būtu jāsaglabā esošais verificēšanas periodiskums.  

Papildus iepriekš minētajiem argumentiem LDDK vērš uzmanību uz šādiem apstākļiem:
1) Kā norāda EM, 2022. gadā konstatēts, ka no mazumtirdzniecībā  pārbaudītajiem 74 neautomātiskajiem svariem, 41 gadījumā jeb 55,4% netika ievērots atkārtotās verificēšanas periodiskums;
2) Savukārt 2023.gadā no kopā 418 pārbaudītajiem svariem 56 svariem jeb 13,4% konstatētas neatbilstības attiecībā uz atkārtotās verificēšanas periodiskuma ievērošanu;
3) No PTAC 2023.gadā svariem veiktajām metroloģiskās testēšanas pārbaudēm nav konstatēta neviens gadījums, kad šī svaru kļūda būtu bijusi par sliktu pircējam. Gluži pretēji - 22% gadījumu konstatētas svaru kļūdas ir par labu patērētājam. Tas nozīmē, ka 78% svaru precizitāte ir normas robežās, savukārt 22% gadījumu ir ievērota  piesardzība par labu patērētājam.

Tas nozīmē, ka līdzšinējā sistēma ir nevajadzīgs administratīvais un finansiālais slogs, kura izmaksas ir jāsedz patērētājiem.
Attiecībā EM viedokli, ka tirdzniecības vietām būtu jābūt ieinteresētām, lai lietošanā norēķinos netiktu izmantoti svari, kas ir noregulēti par labu patērētājiem, jāpaskaidro, ka tirdzniecības vietām daudz būtiskāk ir samazināt administratīvo un finansiālo slogu. 
 

-

LDDK uztur iebildumu pret Projekta Pielikuma punktu 1.1., 1.2. un 1.3. EM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Pielikuma punktā 1.1., 1.2. un 1.3. ietvertajām mērīšanas ierīcēm ir jānosaka atšķirīgi atkārtotās verificēšanas nosacījumi atkarībā no pielietošanas mērķa un veida.
 

-

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas (turpmāk tekstā - EM) precizēto normatīvā akta projektu “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” (turpmāk tekstā - Projekts) un uztur šādus iebildumus:

LDDK iebilst pret Projekta Pielikumu kopumā
Pamatojums
Papildus iepriekš minētajiem argumentiem LDDK vērš uzmanību uz šādiem apstākļiem:
1) Kā norāda EM, 2022. gadā konstatēts, ka no mazumtirdzniecībā  pārbaudītajiem 74 neautomātiskajiem svariem, 41 gadījumā jeb 55,4% netika ievērots atkārtotās verificēšanas periodiskums;
2) Savukārt 2023.gadā no kopā 418 pārbaudītajiem svariem 56 svariem jeb 13,4% konstatētas neatbilstības attiecībā uz atkārtotās verificēšanas periodiskuma ievērošanu;
3) No PTAC 2023.gadā svariem veiktajām metroloģiskās testēšanas pārbaudēm nav konstatēta neviens gadījums, kad šī svaru kļūda būtu bijusi par sliktu pircējam. Gluži pretēji - 22% gadījumu konstatētas svaru kļūdas ir par labu patērētājam. Tas nozīmē, ka 78% svaru precizitāte ir normas robežās, savukārt 22% gadījumu ir ievērota  piesardzība par labu patērētājam.

Tas nozīmē, ka līdzšinējā sistēma ir nevajadzīgs administratīvais un finansiālais slogs, kura izmaksas ir jāsedz patērētājiem.
Attiecībā EM viedokli, ka tirdzniecības vietām būtu jābūt ieinteresētām, lai lietošanā norēķinos netiktu izmantoti svari, kas ir noregulēti par labu patērētājiem, jāpaskaidro, ka tirdzniecības vietām daudz būtiskāk ir samazināt administratīvo un finansiālo slogu. 
 

-