Atzinums

Saskaņā ar likumprojekta anotācijā norādīto Likumprojekta mērķi, situācijas aprakstu un piedāvāto risinājumu, pašlaik (atbilstoši spēkā esošajiem Regulatora izdotajiem Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sadales sistēmai (turpmāk – Noteikumi)) noteiktais pieslēguma izmaksu sadalījums, kad sistēmas lietotājs (galalietotājs) un sistēmas operators katrs sedz 50% no attiecīgā sistēmas pieslēguma ierīkošanas (būvdarbu) izmaksām, turpmāk būtu piemērojams visiem pieslēgumiem sistēmas operatora, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simts tūkstošiem lietotāju, sistēmai, ja pieslēguma spriegums nepārsniedz 20 kilovoltus.
Ievērojot minēto, pirmkārt, Likumprojektā nav pamata paredzēt pilnvarojumu Regulatoram noteikt izmaksu sadalījumu starp sistēmas dalībnieku (galalietotāju) un sistēmas operatoru, jo būtībā šāds sadalījums izriet no likumprojekta mērķa, ir skaidri norādīts anotācijā un būtu jāprecizē likuma tekstā.
Otrkārt, jāņem vērā, ka pieslēguma maksu veido dažādas izmaksas, kas atkarībā no pieslēguma īpatnībām uzskatāmas par pamatotām konkrēta pieslēguma ierīkošanā. Absolūti lielāko daļu pieslēguma maksas jauniem pieslēgumiem vai esošās atļautās slodzes palielināšanai esošajos pieslēgumos veido būvdarbu izmaksas. Ievērojot minēto, kā arī to, ka pārējās izmaksas, kuras ir pamats iekļaut pieslēguma maksā, ir salīdzinoši nelielas, iepriekš minētais izmaksu sadalījums (50/50) Noteikumos attiecas tikai uz būvdarbu izmaksām, nevis pieslēguma maksu kopumā. Regulatora ieskatā, minētā izmaksu sadalījuma proporcija arī Likumprojektā būtu jāattiecina tikai uz būvdarbu izmaksām, bet pārējās pamatotās pieslēguma ierīkošanas izmaksas sistēmas dalībniekam (galalietotājam) būtu jāsedz pilnā apmērā.
Līdz ar to, treškārt, iepriekš minēto izmaksu sadalījumu būtu pamats piemērot tikai gadījumā, ja pieslēguma nodrošināšanai jāveic būvdarbi Būvniecības likuma izpratnē, bet to nebūtu jāpiemēro pagaidu pieslēguma nodrošināšanai, pieslēguma atjaunošanai, kā arī citos gadījumos, kad pieslēguma nodrošināšanai būvdarbi nav nepieciešami.
Ceturtkārt, jāņem vērā, ka sistēmas operatoru, kura sistēmai ir pieslēgti mazāk par simts tūkstošiem lietotāju, licenču darbības zonas ir ierobežotas un ierobežota ir arī sistēmas jauda, kuru šādi sistēmu operatori var izmantot pieslēgumu nodrošināšanā. Savukārt papildu sistēmas jaudas nodrošināšana ir saistīta ar ievērojamām izmaksām. Tāpat ir ierobežotas arī šādu sistēmas operatoru finansiālās iespējas līdzfinansēt jaunu pieslēgumu ierīkošanu, jo sistēmas lietotāju skaits ir salīdzinoši neliels. Līdz ar to, ja pieslēgumu ierīko sistēmas operatoru, kura sistēmai ir pieslēgti mazāk par simts tūkstošiem lietotāju, sistēmai, visas pieslēgumu ierīkošanas pamatotās izmaksas būtu jāsedz galalietotājam un pieslēguma izmaksu sadalījumu starp sistēmas dalībnieku (galalietotāju) un sistēmas operatoru nebūtu pamata noteikt.
Ievērojot visu iepriekš minēto, attiecīgi būtu jāprecizē arī Likumprojekta anotācija.
 

9.pantā:
otrajā daļā svītrot teikumu - Izmaksu sadalījumu starp sistēmas dalībnieku un sistēmas operatoru šā panta 2.1 daļā noteiktajos gadījumos nosaka regulators.
 21. daļu izteikt šādā redakcijā:
(21) Ja galalietotāja pieslēguma spriegums nepārsniedz 20 kilovoltus, sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simts tūkstošiem lietotāju, sedz 50% un galalietotājs sedz 50% no būvdarbu izmaksām, kas ietvertas pieslēguma maksā.
izslēgt 22 daļu.

Regulatora ieskatā Anotācija ir nepilnīga attiecībā uz matemātiskajiem aprēķiniem un izteiktajiem pieņēmumiem, lai pamatotu piedāvāto regulējuma izmaiņu ietekmi uz sistēmas operatora izmaksām (pakalpojuma tarifiem). Pirmšķietami būtiskais faktors, kas var veicināt tarifu palielināšanos – regulējamo aktīvu bāzes vērtības pieaugums, ņemot vērā, ka līdz šim trešo pušu finansētie aktīvi regulējamo aktīvu bāzē netika iekļauti un kapitāla izmaksas par tiem tarifos neradās. Anotācijā ir secināts, ka operatora ieguldījumu daļa ar attiecīgā lietotāja pakalpojumu maksu tiktu operatoram kompensēta viena līdz divu gadu laikā, un tālākos gados radītu pozitīvu efektu uz tarifa apmēru, jo pieslēguma lietotājs piedalās kopējo tīkla izmaksu segšanā, samazinot izmaksu daļu, kas jāsedz pārējiem sistēmas lietotājiem. Vienlaikus nav skaidrs vai šis secinājums ietver arī aplēses par riskiem, kas saistīti ar juridisko lietotāju, kuri īstenojuši lieljaudas pieslēgumus, maksātnespējas gadījumiem, uzņēmējdarbības potenciāla nerealizēšanos un tam sekojošu lūgumu samazināt izbūvētajā pieslēgumā atļauto slodzi.
Regulators norāda uz nepieciešamību pārbaudīt Lietuvas pieredzes izklāstu. Pretēji Anotācijā minētajam, ka Lietuvā lielas jaudas pieslēgumiem izmaksas tiek kompensētas līdz pat 90%, Lietuvas regulatīvās iestādes tīmekļvietnē publicētā informācija ar ietvertiem paskaidrojumiem liecina, ka visi citi lietotāji, izņemot aizsargājamos mājsaimniecības lietotājus, sedz 50% no apstiprinātajām pieslēguma izmaksām. Regulators arī aicina apsvērt Anotācijā ietvertās atsauces [1] aizstāšanu ar atsauci uz Lietuvas regulatora tīmekļvietnes sadaļu, kur šī informācija pieejama angļu valodā: https://www.regula.lt/en/Pages/connection-fees.aspx Iespējams, tieši tas, ka informācija Anotācijā izmantotajā atsaucē ir lietuviešu valodā, ir traucējis tulkošanas iespējas un tamdēļ radusies atšķirīga interpretācija no Lietuvas faktiskās prakses.
 

-