Atzinums

Tā kā regulējums skar privātpersonas, kurām ir pretējas intereses: zemes īpašniekus un uz šīm zemēm esošo ēku īpašniekus, Latvijas Pašvaldību savienības ieskatā ir nepieņemami šādu likumprojektu nenodot sabiedrības līdzdalībai publiskā apspriešanā, turklāt arī Tiesību aktu portālā pieprasīt atzinumu sniegšanu par minēto likumprojektu steidzamības kārtībā. 

-

 Likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam"58. pants nosaka:
"Likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. pantā noteikto likumiskās lietošanas maksas apmēru, ja zemes īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, 2026. gadam aprēķina no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības pēc stāvokļa 2026. gada 1. janvārī."

Minētā norma tika iekļauta, lai mazinātu birokrātisko slogu un samazinātu administratīvo izdevumu pieaugumu valsts un pašvaldību budžetos, kas rodas gadījumos, kad  kalendārā gada laikā mainās kadastrālās vērtības.  Valsts budžeta likumā minētā norma tika iekļauta, jo nebija iespējams līdz 2026.gada 1.janvārim izgrozīt likumu "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"
Lūdzam šo normu iekļaut šajā likumprojektā kā pastāvīgu regulējumu

Papildināt likuma 38.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: 
"Likumiskās lietošanas maksas apmēru, ja zemes īpašnieks ir valsts vai pašvaldība,  aprēķina no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības pēc stāvokļa uz katra gada 1. janvārī."

Šobrīdējais likuma regulējums, kā arī Tieslietu ministrijas piedāvātie grozījumi neparedz risinājumu konstatētajai sistēmiskajai problēmai- objekta- zemes, kas ir likumiskajā lietošanā, biežai nenoteiktībai, gadījumos, kad viena māja atrodas uz vairākām zemes vienībām, vai gadījumos, kad uz vienas lielas zemes vienības atrodas daudzas ēka, turklāt ne tikai dzīvojamās ēkas. Lai arī daudzos gadījumos zemes īpašnieki savas zemes vienības sadala, lai katrai ēkai būtu piekritīga tikai viena zemes vienība vai arī savās zemes vienībās izdala zemes vienību daļas, tomēr katrai mājai publiskā reģistrā nevar noskaidrot precīzu objekta- likumiskajā lietošanā esošās zemes platību, tās robežas, tādējādi arī nav iespējams noskaidrot objekta kadastrālo vērtību. Tas ir īpaši nepieņemami, jo spēkā esošā likuma regulējums paredz ēkas īpašnieka pienākumu maksāt likumisko lietošanas maksu pat nesaņemot rēķinu no zemes īpašnieka, bet dzīvokļu īpašnieku iespējas noskaidrot objekta kadastrālo vērtību, ja kadastrā nav paša objekta, ir problemātiskas. Turklāt nav pieņemami, ja lielām zemes vienībām uz kurām atrodas ne tikai dzīvojamās mājas, bet arī cita lietojuma ēkas, dzīvojamo ēku īpašniekiem likumisko lietošanas maksu jāaprēķina no visai zemes vienībai noteiktās kadastrālās vērtības proporcionāli likumiskajā lietošanā esošās zemes platībai, ja Valsts zemes dienests šādās zemes vienībās biroju, veikalu aizņemto platību novērtē augstāk, nekā dzīvojamo ēku aizņemto platību, vai arī otrādi- ja uz zemes vienības ir  arī sabiedriskās ēkas, to aizņemtā zemes platība tiek vērtēta zemāk.  Gadījumos, kad viena ēka atrodas uz vairākām zemes vienībām, ir izveidojusies nepieņemama situācija, kurā katras šādas zemes vienības 1m2 kadastrālā vērtība ir atšķirīga, proti, ēkai likumiskajā lietošanā esošās zemes ir novērtētas atšķirīgi, lai arī likuma regulējums paredz šo tikai kā pārejas situāciju, kamēr ēkas un zemes īpašums netiek apvienots vienā īpašumā.

Ja valsts nosaka regulējumu start 2 privātpersonām, tad regulējumam jāparedz, ka ir skaidri zināms objekts uz kuru minētais regulējums attiecas, kā arī ja regulējumā tiek ietverta obligāti pienākumi maksāt no valsts noteiktas kadastrālās vērtības, tad valstij ir jānodrošina, ka objektam eksistē  kadastrālā vērtība, nepieļaujot interpretācijas šādas vērtības 'izgūšanā' no citam, lielākam objektam noteiktas vērtības.  Skaidrība par objektu, tā vērtību, kā arī šo datu esība Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā varētu sekmēt arī šādu zemju izpirkšanu, jo šobrīd pirms izpirkšanas uzsākšanas ēkas īpašnieki nezina faktisko izpērkamās zemes kadastrālo vērtību, ja tā visa nav vienas mājas likumiskajā lietošanā.

Lūdzam papildināt 38.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: 

Ja ēkai likumiskajā lietošanā ir tikai daļa no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas zemes vienības, Valsts zemes dienests bez maksas izveido un reģistrē atbilstošu zemes vienības daļu, kā arī šādu zemes vienības daļu kadastrāli vērtē kā atsevišķu zemes vienību, nodrošinot savstarpējās salīdzināmības principa ievērošanu zemēm ar vienādu lietojumu, kā arī nodrošinot, visām zemes vienībām, ja tās visas ir tikai vienas ēkas likumiskajā lietošanā, un zemes vienību daļām, kas ir tikai vienas ēkas likumiskajā lietošanā, vienādu 1m2 kadastrālo vērtību.

Tieslietu ministrijas piedāvātā norma ir pretrunā pašas Tieslietu ministrijas iepriekš virzītajam konceptam, kura rezultātā likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" tika veiktas izmaiņas, nosakot, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek pašvaldībai piederošo zemi (tās daļu), uz kuru pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesības. Minētā neaplikšanas pazīme no Tieslietu ministrijas puses tika pamatota ar vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanas nepieciešamību, ka visiem zemes īpašniekiem jāsaņem vienāda atlīdzība, t.sk. pašvaldībām, tādējādi pašvaldību kā zemes īpašnieku atlīdzība par minētajām zemēm ir noteikta tikai kā likumiskās lietošanas maksa. Vienlaikus piedāvātie grozījumi radīs nevienlīdzīgu attieksmi arī pret dzīvokļu īpašniekiem, jo tiem, kuru ēkas neatrodas uz pašvaldībām piederošās zemes, papildus likumiskās zemes lietošanas maksai būs jākompensē NĪN, bet blakusesošo ēku īpašniekiem, kuru ēka atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes, šis papildus maksājums nebūs. 
Lūdzam novērst nevienlīdzīgu attieksmi.

-

Tieslietu ministrijas piedāvātie grozījumi mehāniski uzliek papildus slogu dzīvokļu īpašniekiem, paredzot, ka visos gadījumos tiem papildus likumiskās lietošanas maksai par zemi ir jākompensē zemes īpašniekam arī nekustamā īpašuma nodoklis par zemi.  Vēršam uzmanību uz faktu, ka daudzos gadījumos likumiskās lietošanas maksa būtiski pieauga ar 2025.gada universālajām kadastrālajām vērtībām, kas bija lielākas nekā fiskālās kadastrālās vērtības un minētajos gadījumos zemes īpašnieku ienākumi no likumiskās lietošanas bija būtiski  lielāki nekā nekustamā īpašuma nodoklis. Grozījumi šajos gadījumos vēl vairāk palielinās zemes īpašnieku ienākumus, kas būtiski pieauga jau 2025.gadā saistībā ar universālo kadastrālo vērtību būtisku pieaugumu salīdzinājumā ar fiskālajām kadastrālajām vērtībām. LPS ieskatā uz šiem gadījumiem neattiecas Satversmes tiesas spriedums, bet piedāvātie grozījumi rada bažas par satversmību attiecībā uz ēku īpašniekiem.

Turklāt visiem dzīvokļu īpašniekiem un viņu mantiniekiem, kas dzīvokļus privatizēja, faktiski nebija izvēles iespēju, jo iespēja - neprivatizēt dzīvokli, nevar tikt uzskatīta par izvēli attiecībā uz esību piespiedu nomas attiecībās ar zemes īpašnieku jeb likumiskās lietošanas tiesībās ar zemes īpašnieku.

Savukārt zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem, kas atjaunoja īpašuma tiesības, bija reālas izvēles: atjaunot īpašuma tiesības, zinot, ka uz zemes atrodas ēkas, kas viņiem nepieder, pieprasīt zemes īpašuma tiesības atjaunot citā vietā, saņemt īpašuma kompensācijas privatizācijas sertifikātus.

Turklāt gan zemes, gan dzīvokļu īpašnieki iedalās tajos, kas aprakstīti iepriekš, un tādos, kas brīvprātīgi 'iestājās' šajās attiecībās dažādos veidos kļūstot par dzīvokļu vai zemju īpašniekiem, zinot, ka zeme ir piespiedu nomā jeb likumiskajā lietošanā. Tātad apzinājās šādu attiecību esību un saskatīja izdevīgumu kļūt par dalītā īpašuma īpašniekiem.

Savukārt šie brīvprātīgie gan zemju, gan dzīvokļu īpašnieki savstarpēji iedalās fiziskajās un juridiskajās personās. Juridiskās personas, kas ir komersanti ir vēl specifiskāka apakšgrupa, jo pēc definīcijas komersanta jeb komercsabiedrību mērķis ir gūt peļņu, t.sk. uzņemoties daudzus un dažādus riskus.

Latvijas Pašvaldību savienības ieskatā regulējumā būtu jāņem vērā šie būtiski dažādie apstākļi kādos privātpersonas kļuva par dalītā īpašuma īpašniekiem, kā arī šādu privātpersonu iedalījumu fiziskajās un juridiskajās personās, kā arī , iespējams, fizisko personu tālāku iedalījumu, piemēram, trūcīgās un maznodrošinātās personas, ģimenes ar bērniem, viena vecāka mājsaminiecības, utt.

 

-

Tā kā nekustamā īpašuma nodokli aprēķina par visu zemes vienību, bet likumiskajā lietošanā bieži ir tikai daļa zemes vienības, kā arī šādos gadījumos, zemes vienību, atbilstoši dažādam lietojumam, Valsts zemes dienests kadastrāli vērtē dažādi, kā arī zemes vienībā var būt ar nodokli neapliekamā zemes platība, kā arī citi nosacījumi, nav pietiekošs regulējums, kurš tika mehāniski noteic nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas pienākumu, neatbildot uz jautājumiem - kā maksātājs var noskaidrot nodokļa maksājuma apmēru tieši par lietošanā esošo zemi, kā arī netarisinot jautājumu gadījumiem, kad zemes vienība tikai daļēji ir likumiskajā lietošanā vai arī tā ir vairāku ēku likumiskajā lietošanā, bet kadastrālā vērtība (kas ir pamats nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam) tiek noteikta kā vidējā svērtē visai zemes vienībai, nevis likumiskajā lietošanā esošajai zemes vienības daļai.

-

Tā kā kadastrālā vērtība ne tikai var mainīties, bet gadījumos, kad Ministru kabinets pieņem jaunu kadastrālo vērtību bāzi vai maina kadastrālās vērtēšanas metodiku, kadastrālās vērtības noteikti mainās,  nav iespējams maksāt likumisko lietošanas maksu par katru ceturksni uz priekšu. Arī rēķinu izrakstīšana par likumiskās lietošanā esošās zemes lietošanu ir iespējama tikai pēc tam, kad uz katra gada 1.janvāri ir zināmas kadastrālās vērtības, kuras gadījumos, kad Ministru kabinets pirms tam ir mainījis vērtēšanas metodiku, vai kadastrālo vērtību bāzi, vienmēr mainīsies 1.janvārī. Lūdzam šo pretrunu atrisināt.

-

Tā kā kadastrālā vērtība var mainīties, gan mainot objekta datus Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā, gan gadījumos, kad stājas spēkā  Ministru kabineta noteikumi par kadastrālās vērtēšanas kārtību, gan gadījumos, kad stājas spēkā jauna kadastrālo vērtību bāze, nav iespējams visos gadījumos paredzēt, kāda būs maksājamā lietošanas maksa ceturksni uz priekšu. Rosinām noteikt vai nu, ka lietošanas maksa ir maksājama par katru ceturksni pēc tā iztecēšanas, vai arī noteikt, ka lietošanas maksa tiek rēķināta pēc kadastrālās vērtības stāvokļa katra gada 1.janvārī, līdzīgi kā tas ir reglamentēts attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli. bet arī šādā gadījumā, par 1.ceturksni nav iespējams paredzēt kāda būs vērtība un maksājumu veikt pirms 1.janvāra.

Vienlaikus lūdzam mainīt normu, kas pēc būtības uzliek par pienākumu dzīvokļa īpašniekam maksāt likumiskās lietošanas maksu arī bez rēķina no zemes īpašnieka saņemšanas, īpaši sitiuācijās, kurās Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav ne objekta- likumiskajā lietošanā esošās zemes, ne tās kadastrālās vērtības, gadījumos, ja uz kadastrā reģistrētās zemes vienības atrodas vairāk nekā viena māja vai arī zemes vienība ir lielāka par likumsikajā lietošanā esošo zemi.

-

Nevar pieņemt, ka līdz 2031.gada 31.decembrim lielākā daļa likumiskajā lietošanā esošās zemes būs izpirktas un tādēļ atkritīs nepieciešamība regulēt 2 privātpersonu ar pretējām interesēm attiecības, kuras radušās valsts īstenoto likumu rezultātā. Šāda norma tikai radīs papildus tiesvedību izdevumus kā publiskajā sektorā (tiesu noslodze), tā pašām privātpersonām.

-