Atzinums

Tieslietu ministrija šobrīd nevar atbalstīt likumprojekta "Militāro poligonu izveides likums" (turpmāk - Likumprojekts) tālāku virzību. Īsumā rezumējot visus atzinumā ietvertos iebildumus - Tieslietu ministrijas ieskatā Likumprojektam trūkst vairāku būtisku elementu, kas nepieciešami, lai varētu atzīt, ka radītais normatīvais regulējums ir kvalitatīvs, pietiekami izvērtēts, saskanīgs un to būs iespējams piemērot bez sarežģījumiem un neskaidrībām tā piemērošanā.
Īpaši ņemot vērā, ka Likumprojektā ietvertas atsevišķas tiesību normas, kas ierobežo privātpersonu Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk - Satversme) noteiktās pamattiesības, ir nepieciešams veikt arī kvalitatīvu satversmīguma izvērtējumu, kurš, ja arī tomēr ir veikts, tad nav pietiekami atspoguļots Likumprojekta anotācijā. Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) savos spriedumos ir norādījusi, ka Satversmes 105. pants paredz īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, kā arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu. Lai noskaidrotu, vai īpašuma tiesību ierobežojums ir attaisnojams, ir jāizvērtē: 1) vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu; 2) vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis (ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, tas tiek noteikts svarīgu interešu labad); 3) vai ierobežojums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi. Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, Satversmes tiesa pārbauda: 1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai jeb vai ar izraudzīto līdzekli var sasniegt leģitīmo mērķi; 2) vai šāda rīcība ir nepieciešama jeb vai leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem (saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt tādā pašā kvalitātē); 3) vai ierobežojums ir atbilstošs jeb vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu (ierobežojumu). Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tad tā neatbilst arī samērīguma principam un ir uzskatāma par prettiesisku¹, piemēram, konstatējot, ka ir kaut viens mazāk ierobežojošs līdzeklis, ir arī pamats atzīt, ka norma nesamērīgi ierobežo pamattiesības².
Satversmes tiesa daudzos savos spriedumos ir arīdzan norādījusi, ka, noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību saturu, jāņem vērā Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, un ka starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas prakse kalpo kā interpretācijas līdzeklis, lai noteiktu pamattiesību saturu un apjomu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – Tiesa) savos spriedumos ir skaidrojusi, ka Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola (turpmāk – Pirmais protokols) 1. pantā ir ietverti trīs atšķirīgi noteikumi - pirmajam ir vispārīgs raksturs un tas apstiprina īpašuma miermīlīgas izmantošanas principu, otrais attiecas uz īpašumu atņemšanu, savukārt trešais nosaka, ka valstīm ir tiesības kontrolēt, ierobežot īpašuma izmantošanu atbilstoši vispārējām interesēm.³ Tiesa savos spriedumos ir secinājusi, ka, ievērojot Pirmā protokola 1. pantā paredzēto īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, ir jārada taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības vispārējām interesēm un indivīda pamattiesību aizsardzības prasībām.⁴
Vienlaikus, lai arī Likumprojekts, kā augstāk secināts, paredz personu pamattiesību ierobežojumus, kā arī paredz būtiskus izņēmumus/izmaiņas jau ar citiem normatīvajiem aktiem noregulētos procesos, vairākas tajā ietvertās tiesību normas ir neskaidras (pat ņemot vērā arī Likumprojekta anotācijā ietverto skaidrojošo informāciju), atsevišķas normas neatbilst tiesību sistēmai, pietiekami nav vērtēts atsevišķu noteikto tiesību ierobežojumu satversmīgums (vismaz Anotācijā tas nav pietiekami atainots), vairākām tiesību normām Anotācijā iztrūkst pamatojuma, līdz ar to nav iespējams izvērtēt dažādu Likumprojektā noteikto izņēmumu pamatotību, tāpat arī Anotācijā nav visa nepieciešamā informācija un tā nav aizpildīta atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ņemot vērā minēto, lūdzam, ievērojot tālāk atzinumā minētos iebildumus, rūpīgi izvērtēt Likumprojektā ietverto regulējumu un attiecīgi precizēt to, lai tas atbilstu Latvijas Republikas Satversmei un tiesību sistēmai kopumā, pievēršot īpašu uzmanību tam, lai tajā ietvertais regulējums būtu loģisks, skaidrs, pamatots, pēc iespējas mazāk aizskartu privātpersonu tiesības un tiesiskās intereses, un būtu arī praksē efektīvi īstenojams.


¹Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2015. gada 3. jūlija spriedums lietā Nr. 2014-12-01.
²Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra spriedums lietā Nr. 2020-26-0106.
³Guide on Article 1 of Protocol No. 1  to the European Convention  on Human Rights. Protection of property. p.19.  Pieejams: https://www.echr.coe.int/Documents/Guide_Art_1_Protocol_1_ENG.pdf
⁴Ibid, p.29.

-

Ņemot vērā likuma 3. pantā ietverto regulējumu un tā skaidrojumu anotācijā, Tieslietu ministrijas ieskatā Likumprojekta 1. pantā ir jābūt ietvertai skaidrai norādei uz to, ka Likumprojekta mērķis nav noteikt īpašus noteikumus jebkura nākotnē plānota militāra poligona izveidei, bet gan tikai tādu militāro poligonu izveidei, kuri ar Ministru kabineta lēmumu ir atzīti par īpaši steidzamiem un svarīgiem (citi kritēriji?) valsts aizsardzības vajadzībām. Vismaz šāda plānotā pieeja šobrīd ir izsecināma no Likumprojekta 3. panta un skaidrojuma anotācijā. Tieslietu ministrijas ieskatā tieši šāda pieeja būtu atbalstāma, ņemot vērā to, ka Likumprojekts paredz dažādus tiesību ierobežojumus un specifiskus izņēmumus/modifikācijas dažādiem jau regulētiem procesiem, tādējādi Likumprojektā ietvertais regulējums būtu attiecināms tikai uz ierobežotu loku gadījumiem, nevis uz visiem nākotnē izveidojamiem militārajiem poligoniem, jo Tieslietu ministrijas ieskatā ne visu militāro poligonu izveide  būs saistāma ar īpašu steidzamību un attiecīgi nepieciešamību neievērot citos normatīvajos aktos līdz šim noteikto vispārējo kārtību un prasības. Tāpat arī lūdzam skaidrot (nepieciešamības gadījumā precizējot Likumprojekta 1. pantu (iespējams, arī citus pantus)), vai Likumprojektā ietvertais regulējums attiecināms tikai un vienīgi uz jaunu poligonu izveidi vai arī, piemēram, uz jau esošu poligonu paplašināšanu. Anotācijā attiecībā uz šo sniegta šķietami pretrunīga informācija, proti, Anotācijas  4.lp. teikts, ka nepieciešams regulējums attiecībā uz jau esošiem militārajiem poligoniem, vienlaikus tajā pašā Anotācijas lapā minēts, ka regulējums attiecināms tikai uz jaunveidojamiem poligoniem.

-

Tieslietu ministrijas ieskatā šajā normā ietvertais regulējums nav pietiekami skaidrs un jāprecizē. No otrā teikuma nav saprotams, vai plānots, ka Ministru kabinets lemj par visa Likumprojekta piemērošanu konkrēta poligona izveidei, vai, piemēram, par Likumprojekta atsevišķos pantos noteiktas izņēmuma kārtības piemērošanu konkrētam militārajam poligonam, kā arī tādā gadījumā - vai Ministru kabinets var lemt par, piemēram, divu no Likumprojektā ietverto pantu piemērošanu vai tikai par atsevišķu nodaļu piemērošanu vai nepiemērošanu. Ņemot vērā Tieslietu ministrijas iebildumu pie Likumprojekta 1. panta un 15. panta, un Ministru kabineta kompetences, ierosinām izvērtēt, vai drīzāk nebūtu nosakāms, ka Ministru kabinets lemj par konkrēta poligona teritoriju un tā izveidi Likumprojektā noteiktajā kārtībā kopumā, nevis par atsevišķu Likumprojektā ietvertu tiesību normu piemērošanu vai nepiemērošanu katram konkrētam gadījumam.

-

Kontekstā ar šī panta otro daļu, kur noteikts, ka "atlīdzība netiek noteikta valstij, pašvaldībai un valsts kapitālsabiedrībām piederošiem nekustamiem īpašumiem", uzskatām, ka panta pirmajā daļā nepieciešams precizēt, kas domāts ar "citām personām", uz kurām piederošām zemes vienībām tiek nodibināts servitūts. Saistībā ar subjektiem, uz kuriem piederošām zemēm plānots nodibināt servitūtu, rodas, piemēram, jautājums, vai šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nepieļauj vienoties ar pašvaldībām par būvniecības uzsākšanu zemēs, kuras plānots iegūt valsts īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto. Tāpat arī vēršam uzmanību uz to, ka valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona nevar nodibināt servitūtu sev piederošās zemēs sev par labu, līdz ar to valsts nevar būt subjekts, uz kurai piederošām zemes vienībām par labu valstij Aizsardzības ministrijas personā tiek nodibināts servitūts ar Likumprojektu. Attiecīgi saistībā ar šo precizējama arī 7. panta otrā daļa.

-

Tieslietu ministrijas ieskatā šādas normas ietveršanai Likumprojektā ir vairāki šķēršļi.
Pirmkārt, nav skaidrs, kā plānots šo tiesību normu praksē piemērot. Tieslietu ministrijas ieskatā, ņemot vērā Likumprojektā ietverto pārējo regulējumu, tas var nebūt iespējams. Ja servitūts tiek nodibināts ar likumu, tad ir jābūt arī skaidrībai, uz kuriem nekustamajiem īpašumiem tas attieksies. Ar Likumprojektu noteiktais servitūts būs nodibināts līdz ar Likumprojekta spēkā stāšanos, tādējādi pašā Likumprojektā ir jābūt ietvertam regulējumam, kas pietiekami konkrēti identificē tos nekustamos īpašumus, uz kuriem minētais servitūts attiecas. Lietu tiesības (t.i., arī servitūts) nevar būt abstraktas un attiekties uz nezināmiem nekustamiem īpašumiem. Tādējādi 7.panta pirmajā daļā ietvertā tiesību norma nav savienojama ar plānoto, ka Likumprojekts attiecināms arī uz nāktonē izveidojamiem militāriem poligoniem. Tāpat arī atbilstoši Civillikuma 1130. un 1132. pantam servitūtam ir jābūt skaidram apmēram, t.i., ja tiek nodibināts servitūts, ir jābūt skaidram tā saturam - ko tas paredz un kādā apmērā īpašnieks tiek aprobežots – ko tas nevar darīt vai ko tam ir jāpacieš, ka darīs kāds cits. Likumprojekta 7. pants šādu skaidrību nesniedz, līdz ar to šāds neskaidrs personas īpašuma tiesību ierobežojums nav atbilstošs Satversmei. Vienlaikus anotācijā minēts, ka Likumprojektā paredzētais servitūts ir personālservitūts, līdz ar to vēršam uzmanību, ka attiecībā uz personālservitūtu Civillikumā ir ietverts regulējums, kurš, ja šajā Likumprojektā netiek atrunāts citādi, būs piemērojams arī Likumprojekta kontekstā. Norādām arī, ka lietu tiesībām, kas nodibinātas ar likumu, nav nepieciešama korroborācija saskaņā ar Civillikuma 1477. pantu. Tādējādi servitūta ierakstīšana zemesgrāmatā nav nepieciešama, lai tas būtu spēkā (protams, lai tas būtu spēkā, kā jau minēts augstāk, tam jābūt arī pietiekami skaidram - tā saturam jāatbilst servitūta elementiem un ir identificējami nekustamie īpašumi, kurus tas skars). Vienlaikus tas nozīmē, ka ar Likumprojektu nodibināts servitūts būs spēkā no Likumprojekta spēkā stāšanās brīža, tā spēkā stāšanās nebūs atkarīga no ierakstīšanas zemesgrāmatā brīža.
Otrkārt, Likumprojekta 7.pants ir viens no tiem pantiem, attiecībā uz kuriem būtu veicams atzinuma pirmajā iebildumā minētais satversmīguma izvērtējums. Lai arī anotācijā ir ietverts daļējs izvērtējums, tomēr Tieslietu ministrijas ieskatā tas nav pilnīgs.

Rezumējot visu augstāk minēto, lūdzam atkārtoti izvērtēt servitūta piemērošanas iespējamību un piemērotību Likumprojektā ietverto mērķu sasniegšanai. Lūdzam arī ņemt vērā, ka jebkādiem tiesību ierobežojumiem jābūt pietiekami skaidri noteiktiem un saprotamiem. Tāpat arī Likumprojekta anotācijā nepieciešams pilnīgāk atspoguļot, kā 7. pantā ietvertie risinājumi varētu ietekmēt privātpersonu Satversmē noteiktās pamattiesības, kā arī šo risinājumu samērīguma izvērtējumu.

Papildus vēlamies norādīt, ka ar servitūtu apgrūtina nekustamos īpašumus, un Likumprojektā trūkst konsekvences saistībā ar servitūtu apgrūtinātā objekta termina izvēli (zemes vienība/nekustams īpašums), tajā pašā laikā, ņemot vērā, piemēram, Likumprojekta 7. panta otrajā daļā ietverto atlīdzības noteikšanas metodiku, ir jāizvērtē izstrādāto Likumprojekta pantu redakciju atbilstība vēlamajām tiesiskajām sekām, jo, piemēram, viena nekustamā īpašuma sastāvā var būt arī vairākas zemes vienības, kas, iespējams, neatrodas poligona teritorijā, taču tās visas kopā veido nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Ievērojot minēto, ka termins "nekustamais īpašums" var raksturot atšķirīgu faktisko situāciju kā termins "zemes vienība", ierosinām no šāda aspekta atkārtoti izvērtēt ne tikai 7. pantā ietverto regulējumu, bet visu Likumprojektā ietverto regulējumu.

-

Lūdzam ietvert anotācijā pamatojumu izvēlētajam risinājumam attiecībā uz nosakāmo atlīdzību - 4% apmērā no nekustamā īpašuma zemes kadastrālās vērtības gadā, kā arī pamatojumu un samērīguma izvērtējumu tam, kādēļ nav nosakāma atlīdzība šajā tiesību normā noteiktajiem subjektiem.

-

Attiecībā uz šajā panta daļā noteikto, ka "strīds par servitūta noteikšanu neietekmē militārā poligona infrastruktūras izbūves darbu uzsākšanu", arīdzan Likumprojekta anotācijā būtu iekļaujams izvērtējums par to, ka šāds noteikums būtu atzīstams par samērīgu.

-

Lūdzam Likumprojekta anotācijā ietvert izvērtējumu un pamatojumu šāda risinājuma izvēlei, proti, kādēļ īpašumu atsavināšanas process uzsākams tikai pēc tam, kad persona informēta par poligona infrastruktūras izbūvi (un attiecīgi viņas īpašuma tiesību ierobežojums jau noteikts), nevis otrādi. Tieslietu ministrijas ieskatā kārtība, kad būvniecība tiek uzsākta nekustamajā īpašumā, kur atsavināšana sabiedrības vajadzībām ir vismaz uzsākta, ir privātpersonām labvēlīgāks risinājums ar mazākiem riskiem dažādos aspektos, kas vienlaikus būtiski neietekmē Likumprojekta mērķu sasniegšanu.

-

7. panta piektajā un sestajā daļā ietvertais regulējums Tieslietu ministrijas ieskatā var radīt riskus saistībā ar Satversmē un attiecīgi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā (turpmāk - Atsavināšanas likums) ietverto pienākumu valstij (pašvaldībai), atsavinot privātpersonas nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām, nodrošināt, ka tā saņem taisnīgu atlīdzību. Taisnīgas atlīdzības noteikšana saskaņā ar Atsavināšanas likuma regulējumu ir tieši saistīta arī ar atsavināmā nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanu - piemēram, Atsavināšanas likuma 20.panta pirmajā daļā noteikts, ka "atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu institūcija nosaka, ņemot vērā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu un nekustamā īpašuma īpašniekam nodarītos zaudējumus. Sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja veiktais atsavināmā nekustamā īpašuma novērtēšanas process ietver arī nekustamā īpašuma apsekošanu. Lai arī 7. panta piektajā un sestajā daļā noteikts, ka būvdarbu veicējs pēc servitūta nodibināšanas veic zemes vienību un uz to esošo būvju apsekošanu, fiksē to stāvokli apsekošanas aktā, un jebkuri darbi nekustamajā īpašumā tiek plānoti un veikti tādā veidā, lai neradītu šķēršļus noteikt nekustamā īpašuma tirgus vērtību un zaudējumus, kas atlīdzināmi nekustamā īpašuma īpašniekam atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām, Tieslietu ministrijas ieskatā, ja tiek paredzēts attiecīgs regulējums, nepieciešams gūt pilnīgu pārliecību, ka būvdarbu veicējs ir kompetents veikt attiecīgo uzdevumu un varēs nodrošināt nekustamo īpašumu vērtētāju ar visu nepieciešamo informāciju, kā arī, ka nekustamo īpašumu vērtētājs var novērtējuma veikšanai izmantot šādā kārtībā iegūtu informāciju. Tāpat arī, vai būvdarbu veicējs ir ar attiecīgām zināšanām, lai nodrošinātu to, ka būvdarbu tiek veikti tā, lai neradītu šķēršļus noteikt nekustamā īpašuma tirgus vērtību un zaudējumus. Tāpat arī nepieciešams noregulējums par to, vai un kā nekustamā īpašuma īpašnieks var ietekmēt būvdarbu veicēja aspekošanas aktā ieverto informāciju. Lūdzam izvērtēt minēto un izvērtējuma secinājumus iekļaut anotācijā.
Kā jau minēts iebildumā pie 7. panta ceturtās daļas,Tieslietu ministrijas ieskatā mazāki riski privātpersonu tiesību nodrošināšanā rastos tad, ja būvdarbu uzsākšana notiktu pēc tam, kad nekustamo īpašumu atsavināšana sabiedrības vajadzībām jau būtu uzsākta un nekustamo īpašumu vērtētājs būtu veicis nekustamā īpašuma novērtēšanu (vai vismaz būtu uzsācis novērtēšanas procesu - būtu notikusi īpašuma apsekošana).

 

-

Attiecībā uz noteikto 10 dienu termiņu, lūdzam ietvert anotācijā skaidrojumu, kā secināts, ka šāds termiņš varētu būt pietiekams, lai persona attiecīgi varētu sagatavoties būvdarbu uzsākšanai savā īpašumā.

-

Lūdzam anotācijā ietvert informāciju ar pamatojumu šādas normas nepieciešamībai.

-

Tieslietu ministrijas ieskatā 8. panta otrā daļa ir svītrojama šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nav nepieciešams Likumprojektā ietvert regulējumu par to, ka zemesgrāmatā uz akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” vārda reģistrētus nekustamos īpašumus Aizsardzības ministrija atsavina saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma noteikumiem, jo tas jau izriet no šobrīd spēkā esošajām tiesību normām. Savukārt regulējums, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datos akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” tiesiskā valdījumā reģistrētas inženierbūves Aizsardzības ministrija atsavina saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma noteikumiem, nav atbilstošs tiesību sistēmai. Norādām, ka Atsavināšanas likums piemērojams tikai un vienīgi nekustamo īpašumu atsavināšanai no to īpašniekiem - personām, kam īpašuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu nostiprinātas zemesgrāmatā. Regulējums, kas stājās spēkā 2022. gada 3. maijā, par zemesgrāmatā neierakstīto zemju un būvju atsavināšanu savukārt ir attiecināms tikai uz zemēm, uz kurām tiesības persona ieguvusi zemes reformas ietvaros. Papildus norādām, ka Tieslietu ministrijas rīcībā ir informācija par tādu šobrīd īstenoto praksi, kas, iespējams, ir pretrunā brīvprātīgā dalītā īpašuma izbeigšanas regulējumam, proti, saistībā ar iespēju būvēt būves uz citai personai piederošas zemes un šādas būves reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā būvniecības ierosinātāja tiesiskajā valdījumā (bez apbūves tiesības nodibināšanas) var rasties situācijas, kas patiesībā pielīdzināmas labprātīgā dalītā īpašuma tiesiskajām attiecībām, kuras šobrīd saskaņā ar spēkā esošo regulējumu vairs nav pieļaujamas. Tādējādi 8. panta otrā daļa svītrojama arī tādēļ, lai neradītu situācijas, ka valsts tērē budžeta līdzekļus tādu būvju atsavināšanai, kas, kā uz valsts īpašumā esošas zemes uzbūvētas būves, ir šīs zemes sastāvdaļa un tādējādi arī pieder valstij.

-

Arī attiecībā uz 9. pantā ietverto regulējumu Tieslietu ministrija lūdz veikt izvērtējumu par to, vai pantā noteiktie personu tiesību ierobežojumi ir samērīgi, par ko lūdzam ietvert informāciju arī anotācijā. Minētais attiecas uz 9. panta otrajā un trešajā daļā noteikto, un izvērtējams ir gan ierobežojums pats par sevi (īpašuma tiesību zaudēšana uz kokiem; iegūto koku ciršanas apliecinājumu spēka zaudēšana attiecībā uz visu nekustamo īpašumu), gan noteiktais 10 dienu termiņš, kurā personai jāpieņem lēmums par koku paturēšanu sev. Tāpat arī, ņemot vērā iespējamās izmaiņas Likumprojekta redakcijā tā saskaņošanas laikā, vēlamies atzīmēt, ka attiecībā uz 9. panta trešo daļu uzmanība pievēršama tam, no kura brīža būtu pamatotāk noteikt 6 mēnešu termiņu izsniegto koku ciršanas apliecinājumu spēka zaudēšanai, ievērojot, ka tas noteikts ar mērķi, lai dotu laiku personām pabeigt iesāktos darbus.
Vēršam uzmanību arī uz to, ka šobrīd 9. pantā ietvertais regulējums nav pietiekami skaidrs, jo tajā nav atrunāts, no kura brīža noteiktais 10 dienu termiņš tiek skaitīts. Tāpat arī attiecībā uz atlīdzības noteikšanu un izmaksāšanu par nocirstajiem kokiem, lai neradītu riskus, ka nekustamā īpašuma īpašniekam netiek nodrošināta taisnīga atlīdzība, pie šāda regulējuma ir jābūt noteiktai stingrai kārtībai, kā koksne pirms nociršanas tiek novērtēta (vai vismaz uzskaitīta), lai attiecīgā informācija būtu pietiekami precīza taisnīgās atlīdzības noteikšanai. Arī šī iemesla dēļ Tieslietu ministrijas ieskatā par labvēlīgāku regulējumu privātpersonām būtu uzskatāms tāds, kas  minēts Tieslietu ministrijas iebildumos pie 7. panta ceturtās un piektās daļas.


 

-

Lūdzam precizēt projekta 9. panta ceturtās daļas otro teikumu, ņemot vērā to, ka apstrīdēšana un pārsūdzēšana var neapturēt administratīvā akta darbību, kas ietver arī administratīvā akta izpildi, proti, apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur koku ciršanas apliecinājuma darbību.

-

Arī šajā pantā minētais ir atzīstams par personu īpašuma tiesību ierobežojumiem (pārvietošanās pa īpašumu, koku ciršana īpašumā), līdz ar to nepieciešams veikt izvērtējumu, vai šādi ierobežojumi ir samērīgi un ietvert informāciju par veikto izvērtējumu anotācijā. Tāpat būtu nepieciešams skaidrāk noformulēt to, ka šajā pantā noteiktais attiecas nevis uz tiem īpašumiem (zemes vienībām), uz kuriem nodibināts servitūts, bet gan uz vēl citiem īpašumiem caur kuriem iespējams piekļūt ar servitūtu apgrūtinātajiem īpašumiem.
Tieslietu ministrijas ieskatā šobrīd panta redakcija ir pārāk neskaidra un trūkst arī konkrētākas kārtības, kādā tiks nodrošināta personu tiesību aizsardzība. Piemēram, nav skaidrs, vai panta otrajā daļā noteiktais informēšanas pienākums attiecas tikai uz gadījumiem, kad tiks cirsti koki vai arī uz pirmajā daļā ietvertajām darbībām. Nav arī skaidrs, kādā veidā konkrēti īpašumu īpašnieki tiks brīdināti par to, ka viņu īpašums tiks izmantots, un nav arī vērtēts, vai 10 dienas ir pietiekams laika periods, lai personas varētu sagatavoties tam (ja nepieciešams). Būtu nepieciešams ietvert šajā pantā arī norādes par to, kuram ir pienākums fiksēt īpašuma stāvokli pirms tā izmantošanas un kādā veidā tiek piefiksēti nocirstie koki, tāpat arī ietvert skaidrus noteikumus par to, kas notiek ar nocirstajiem kokiem. Vienlaikus Tieslietu ministrijas ieskatā pārvietošanās pa privātpersonu īpašumiem ārpus ceļiem (vai teritorijām, ko īpašumu īpašnieki paši izmanto, lai pārvietotos pa tām ar mehāniskiem transporta līdzekļiem) būtu nosakāma kā īpašs izņēmums, ja piekļuve nav nodrošināma citos veidos.

-

Likumprojekts skar tādus Valsts zemes dienesta pakalpojumus kā būves kadastrālā uzmērīšana, datu reģistrācija vai aktualizācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts zemes dienesta rīcībā esošās informācijas izsniegšana. Ar likumprojekta 11. pantu paredzēts noteikt Valsts zemes dienesta pienākumu minētos pakalpojumus sniegt prioritārā kārtībā. Paskaidrojam, ka Valsts zemes dienests konceptuāli neiebilst pret likumprojekta 11. pantā ietverto principu likumprojektā noteiktajos gadījumos pakalpojumus sniegt prioritārā kārtībā, taču jau šobrīd Valsts zemes dienests pakalpojumu izpildes termiņus nosaka, ievērojot ārējos normatīvajos aktos noteiktos termiņus attiecīgā pakalpojuma izpildei un publiskā pakalpojuma sniegšanai noteiktos principus (piemēram, pakalpojuma sniegšana tiek organizēta pēc iespējas efektīvi, procedūru īstenošanu veicot saprātīgā laikā un pēc iespējas ērti). Taču atsevišķu Valsts zemes dienesta pakalpojumu sniegšanu tehniski nav iespējams nodrošināt vēl īsākos termiņos, kā jau ir noteikts attiecīgajam pakalpojumam. Turklāt zemes vienību sadale vai apvienošana Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā tiek veikta integrēto procedūru ietvaros, sadarbojoties Valsts zemes dienestam un attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesai atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 60.¹ pantam un Zemesgrāmatu likuma 56. pantam. Līdz ar to lūdzam likumprojekta 11. pantu precizēt, to neizsakot kā imperatīvu tiesību normu, bet tajā ietverot principu, ka iesniegumus un jautājumus izskata, un lēmumus pieņem prioritārā kārtībā pēc iespējas īsākā termiņā. Attiecīgi veicami precizējumi anotācijā.

Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī citas institūcijas visus iesniegumus un jautājumus, kas saistīti ar militārā poligona infrastruktūras izbūvi un ar to saistīto darbu nodrošināšanu un veikšanu, tai skaitā apliecinājumus koku ciršanai, militārā poligona izbūvei nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu vai valsts īpašuma valdītāja maiņu, kā arī militārā poligona infrastruktūras būvju nodošanu ekspluatācijā, izskata un lēmumus pieņem prioritārā kārtībā pēc iespējas īsākā termiņā.

Lūdzam precizēt projekta 12. panta otro daļu, ņemot vērā to, ka apstrīdēšana un pārsūdzēšana var neapturēt administratīvā akta darbību, kas ietver arī administratīvā akta izpildi, proti, apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur būvatļaujas darbību.

-

Vienlaikus norma ir formulēta par plašu. Tā kā šeit paredzēts izņēmums no Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām, tad tiesībām, kas noteiktas "Latvijas valsts mežiem" ir jābūt formulētām pēc iespējas šauri, sasaistot tās ar pamatotiem iemesliem un apmēriem, kādā militāro poligonu izveide radījusi negatīvu ietekmi, un tikai tādā apmērā atbilstoši piešķiramas arī tiesības. Turklāt anotācijā tam nepieciešams izvērsts pamatojums.

-

Lūdzam precizēt projekta 14. pantu, ņemot vērā to, ka no tā nav skaidrs, kā tajā noteiktais attiecināms uz projektā noteikto militāro poligonu izveides kārtību.

-

Arī attiecībā uz šo normu anotācija trūkst izvērtējuma, ka tā ir samērīga, turklāt nav arī noregulēta kārtība, kādā tiek atlīdzināti zaudējumi licenciātam, ja tādi rodas.

-

Lūdzam izvērtēt projekta 15. panta pirmajā teikumā ietvertā regulējuma samērīgumu, ņemot vērā to, ka personai var būt nepieciešams laiks, lai pabeigtu iesāktos derīgo izrakteņu ieguves darbus un atbrīvotu teritoriju, taču atļaujas un licences šīm darbībām būs anulētas jau ar dienu, kad stāsies spēkā Ministru kabineta lēmums.

-

Lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt projekta 15. panta pirmajā teikumā ietverto atsauci uz Ministru kabineta lēmumu par poligona izveidošanu, ņemot vērā to, ka projekta 3. pantā ir paredzēts, ka militāro poligonu teritoriju apstiprina Ministru kabinets, kā arī Ministru kabinets poligona izveidei var noteikt īpašus nosacījumus, taču projekta 15. panta pirmajā teikumā minētais Ministru kabineta lēmums projektā nav minēts.

-

Kā jau minēts Tieslietu ministrijas pirmajā iebildumā par Likumprojektu anotācijā vietām trūkst pietiekama skaidrojuma par Likumprojektā ietvertajām normām (to būtību, mērķi, nepieciešamību), atsevišķām Likumprojektā ietvertajām tiesību normām trūkst satversmīguma izvērtējuma atspoguļojums, tāpat arī anotācija nav aizpildīta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, konkrētāk, Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība". Lūdzam pārskatīt anotācijā ietverto informāciju un novērst augstāk minētos trūkumus (uz dažiem no tiem Tieslietu ministrija norādīs konkrētāk, pievienojot iebildumus pie atsevišķām anotācijas sadaļām). 

-

Attiecībā uz Likumprojekta 7. pantu anotācijā norādīts sekojošais: "Lai nodrošinātu, ka militārā poligona izveides darbus varētu uzsākt nekavējoties, tiklīdz ir noteiktas ar servitūtu apgrūtinātās teritorijas, likumprojekts paredz, ka militārā poligona izveidei nepieciešamos darbus var uzsākt pirms servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā, tādējādi servitūta ierakstīšana zemesgrāmatā nebūs priekšnoteikums izbūves darbu uzsākšanai." Lūdzam precizēt minēto informāciju, jo nav skaidrs, kura 7. pantā ietvertā tiesību norma to paredz. Turklāt, kā Tieslietu minstrija skaidrojusi iebildumā par Likumprojekta 7. pantu, servitūta, kas nodibināts ar likumu, ierakstīšana zemesgrāmatā nav nepieciešama, lai tas būtu spēkā.

Anotācijā saistībā ar Likumprojekta 7. pantu ietverts arī secinājums, ka "Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā ir noteikts aizliegums īpašumu izmantot pretēji sabiedrības interesēm, kas norāda uz to, ka sabiedrības intereses prevalē pār atsevišķu indivīdu interesēm". No anotācijas šāds apgalvojums ir dzēšams vai arī ietverama atsauce uz avotu, no kurienes šāds secinājums ir aizgūts. Tieslietu ministrijas ieskatā šāds apgalvojums neatbilst Satversmes 105. panta jēgai un būtībai. Aizliegums izmantot īpašumu pretēji sabiedrības interesēm Satversmes 105. panta otrajā teikumā ir noteikts tāpēc, lai nodrošinātu saprātīgu līdzsvaru starp īpašnieka personiskajām interesēm un pārējo sabiedrības locekļu kolektīvajām un individuālajām interesēm.¹  Tieši tāpēc, lai nodrošinātu šī taisnīgā līdzsvara ievērošanu, attiecībā uz regulējumu, kas var skart personas pamattiesības, vienmēr jāveic satversmīguma izvērtējums, kuru Tieslietu ministrija jau minējusi atzinuma pirmajā iebildumā par Likumprojektu. 

¹Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. - Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 468. lpp.

 

-

Attiecībā uz Likumprojekta 4. pantu anotācijā norādīts sekojošais: "Likumprojektā ietvertā norma paredz arī to, ka par katru jaunu nekustamo īpašumu vai to kopumu, kas iekļauts militāra poligona teritorijā un tiek pārņemts Aizsardzības ministrijas valdījumā, nebūs nepieciešams sagatavot Ministru kabineta rīkojumu par nacionālo interešu objekta noteikšanu, tādējādi taupot iesaistīto iestāžu administratīvos resursus." Lūdzam minēto informāciju vai nu dzēst vai skaidrot, no kuras 4. panta daļas Aizsardzības ministrijas ieskatā tas izriet.
 

-

Tieslietu ministrijas ieskatā atkārtoti izvērtējams Likumprojektā ietvertais regulējums un šī anotācijas sadaļa papildināma gan attiecībā uz fiziskām personām, gan juridiskām personām, kuras varētu skart Likumprojektā ietvertais regulējums, turklāt papildināms ne tikai subjektu loks, bet arī ietekmes apraksts, konkretizējot, kā tieši personas var tikt ietekmētas.

-

Lūdzam precizēt/ papildināt anotācijas apakšsadaļu "Ar atsavināšanas procesu saistītās izmaksas", jo šobrīd ietvertā informācija ir neskaidra, piemēram, ko nozīmē "pārņemšana valdījumā", ko attiecībā uz AS “Latvijas valsts meži” pamatkapitālā esošajām inženierbūvēm meža meliorācijas sistēmām plāno Aizsardzības ministrija, tāpat arī nav skaidrs, kas ir "prioritārās atsavināmās zemes vienības", attiecībā uz kurām būs nepieiešams izmaksāt atlīdzību par servitūta nodibināšanu.

-

Lūgums izvērtēt, vai šī norma nedublē likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4.panta septīto daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets, izdodot atsevišķu rīkojumu, var nepiemērot ietekmes novērtējumu paredzētajām darbībām, kas saistītas ar valsts aizsardzību, ja ietekmes novērtējuma procedūras piemērošana var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgo paredzēto darbību mērķu sasniegšanu.

-

Ņemot vērā, ka 9. panta pirmajā daļā tiek paredzēta iespēja privātpersonai rīkoties ar īpašumā esošo koksni, tad privātpersonai par šo būtu jāsniedz informācija par tās tiesībām vienlaikus ar paziņošanu par servitūta noteikšanu tai piederošam īpašumam. Lūgums papildināt anotāciju, norādot, ka personām līdz ar rakstveida informāciju, ka personas īpašumam ir noteikts servitūts, tiks sniegta arī informācija par šajā likumā 9.panta pirmajā daļā noteiktajām tiesībām rīkoties ar īpašumā esošo koksni.

-

Attiecībā uz nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumu sniegt rakstveida atbildi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram par vēlmi cirsts vai realizēt koksni būtu izvērtējams noteikt garāku termiņu, ņemot vērā personas intereses, piemēram 30 dienas, lai persona var kvalitatīvi izvērtēt savu vajadzību un iespējamos ieguvumus, piemēram, no koksnes realizācijas.

-

Vieglākai uztveramībai aicinām vārdus "tehnikas pārvietošanai trešo personu īpašumos" ievietot pirms vārda "akciju". Kā arī izvērtēt, vai nav jāiekļauj arī šajā normā teksts, kurā paredz tiesību novērst arī citus fiziskus šķēršļus, kas traucē tehnikas pārvietošanos (piemēram, zemes reljefa izlīdzināšana).

-

Anotācijas risinājuma apraksta 1.3. apakšpunkta 7. punkta trešajā rindkopā  lūdzam aizstāt tekstu "4 % apmērā no īpašuma zemes kadastra vērtības" ar tekstu "4 % apmērā no  zemes vienības  kadastrālās vērtības"
Ievērojot 7.panta otrās daļas pirmajam teikumam izteikto iebildumu -  kompensāciju nosaka no zemes vienības,  nevis visa īpašuma zemes kadastrālās vērtības.

"4 % apmērā no zemes vienības kadastrālās vērtības"