Atzinums

Aicinām informatīvā ziņojuma projektu papildināt ar detalizētāku analīzi par vairumtirdzniecības apakšnozares nodokļu maksātājiem, it īpaši vērtējot nozari, kas atbilst NACE 2.red saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā  (turpmāk – NACE 2.red) kodam 46.2 Lauksaimniecības izejvielu un dzīvu lopu vairumtirdzniecības apakšnozari un konkrētāk 46.23 Dzīvu lopu vairumtirdzniecība, kā arī 46.3 Pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība un konkrētāk 46.32 Gaļas un gaļas produktu vairumtirdzniecība.
Norādām, ka PVN krāpniecības darījumos ar lauksaimniecības produktiem galvenokārt iesaistās ne jau lauksaimniecības produkcijas ražotāji, kas atbilst NACE 2.red kodam 01 Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības, bet gan preču uzpircēji, starpnieki un vairumtirgotāji. Arī Valsts ieņēmumu dienesta veiktais novērtējums liecina, ka vairumtirdzniecības nozarē ir visaugstākais kopējais risku līmenis.
Zemkopības ministrijas veikusi Eurostat datu analīzi, kas ir indikatīva informācija par iespējamiem negodīgiem darījumiem ar lauksaimniecības produkciju un kas apliecina, ka ir nepieciešama padziļināta Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo datu analīze par PVN darījumiem ar šiem lauksaimniecības produktiem.
Vērtēti tirdzniecības dati cūkgaļas un dzīvo cūku, kā arī liellopu gaļas un dzīvo liellopu jomā, lai saprastu, vai tirdzniecības dati atspoguļo kādas nesakritības. Pēc tā sauktās „spoguļstatistikas” izpētes par Latvijas un partnervalstu ārējās tirdzniecības statistikas datiem cūkgaļai, dzīvām cūkām, liellopu gaļai un dzīvajiem liellopiem, sākotnējā analīze liecina par šādiem rezultātiem:
Liellopu gaļas un dzīvo liellopu tirdzniecības jomā:
Var saskatīt vairākas nesakritības gan apjoma, gan vērtības ziņā starp to, cik daudz Latvija importē dzīvus liellopus un liellopu gaļu no partnervalstīm un to, cik daudz partnervalstis eksportē attiecīgas vienības uz Latviju.
Kopumā dati parāda, ka pēdējo trīs gadu laikā Latvijas dzīvo liellopu ievedums no ES valstīm (Lietuvas, Igaunijas, Nīderlandes, Ungārijas) bija divreiz mazāks par šo valstu dzīvo liellopu eksportu uz Latviju. Savukārt Latvijas liellopu gaļas imports, attiecīgajā laika periodā, bija krietni lielāks par šo ES valstu liellopu gaļas eksportu uz Latviju.
Dzīvo liellopu un liellopu gaļas tirdzniecības datos lielākās neatbilstības novērojamas ar kaimiņvalstīm - Igauniju un Lietuvu.
Igaunijas ziņotie dzīvo liellopu eksporta dati dubultā pārsniedz Latvijas ziņotos dzīvo liellopu importa datus, t.i., 2020.gadā Latvija no Igaunijas importēja 1 797 dzīvos liellopus ar kopējo vērtību 1 649 281 EUR, savukārt statistika par Igaunijas eksportu uz Latviju liecina, ka Igaunija ir eksportējusi 3 631 dzīvos liellopus ar kopējo vērtību 2 417 606 EUR. 2021.gada janv.-jūlijā šī atšķirība ir pat trīs reizes lielāka.
Savukārt tirdzniecībā ar liellopu gaļu, Latvijas importa dati dubultā pārsniedz Igaunijas eksporta datus, t.i., 2020. gadā Latvija no Igaunijas importēja 872 tonnas liellopu gaļas ar kopējo vērtību 3 441 048 EUR, savukārt statistika par Igaunijas eksportu uz Latviju liecina, ka Igaunija ir eksportējusi 2,2 reizes mazāku apjomu jeb 394 tonnas liellopu gaļas ar kopējo vērtību 1 491 961 EUR.
Tirdzniecībā ar Lietuvu, 2020. gadā un 2021. gada janvārī-jūlijā Latvijas dzīvo liellopu imports no Lietuvas nav norādīts. Savukārt Lietuvas dzīvo liellopu eksportā uz Latviju ir norādītas 275 govis (240 tūkst. EUR) 2020.gadā un 34 govis (45 tūkst. EUR) 2021. gada janvārī-jūlijā.
Liellopu gaļas tirdzniecībā, Latvijas importa dati krietni pārsniedz Lietuvas eksporta datus. 2020. gadā Latvija no Lietuvas importēja 3 347 tonnas liellopu gaļas ar kopējo vērtību 12 092 181 EUR, savukārt statistika par Lietuvas eksportu uz Latviju liecina, ka Lietuva ir eksportējusi 1,4 reizes mazāku apjomu jeb 2 381 tonnas liellopu gaļas ar kopējo vērtību 9 128 286 EUR.
Cūkgaļas un dzīvo cūku tirdzniecības jomā:
Analizējot to, cik daudz Latvija importē dzīvas cūkas un cūkgaļu no partnervalstīm un to, cik daudz partnervalstis eksportē attiecīgos produktus uz Latviju, ir jāsecina, ka kopumā vērojamas būtiskas tirdzniecības datu nesakritības.
Dzīvo cūku un cūkgaļas tirdzniecības datos lielākās neatbilstības novērojamas ar vairākām partnervalstīm – Somija, Dānija, Beļģija, Spānija, kā arī Francija, Ungārija, Nīderlande.
Salīdzinot Latvijas cūkgaļas importa statistikas datus ar Somijas cūkgaļas eksporta datiem – Latvijas importā 2019.gadā un 2020.gadā parādās uz pusi mazāki apjomi, bet 2021.gadā (janvāris-augusts) nav norādīts, ka Somija būtu eksportējusi uz Latviju cūkgaļu vispār, kaut arī Latvijas importā parādās 22,5 tonnas ar kopējo vērtību 58 130 EUR.
Salīdzinot Latvijas cūkgaļas importa statistikas datus ar Beļģijas cūkgaļas eksporta datiem, no 2019.gada līdz 2021.gadam (jan.-aug.) Latvijas importa dati (gan kvantitātē, gan vērtības izteiksmē) konstanti ir zemāki nekā Beļģijas eksportā uz Latviju.
Līdzīgas šādas datu nesakritības ir arī, salīdzinot Latvijā importētās cūkgaļas datus ar Spānijas, Francijas, Ungārija un Nīderlandes cūkgaļas eksporta datiem uz Latviju. Piemēram, ja Latvija 2020.gadā importēja cūkgaļu no Spānijas 531 tūkst. EUR vērtībā, tad Spānija Latvijā attiecīgajā gadā Latvijā eksportēja cūkgaļu 1,5 milj. EUR vērtībā.
Attiecībā uz dzīvu cūku statistikas datiem, novērojama līdzīga situācija – salīdzinot Latvijas dzīvu cūku importu no Dānijas bieži atspoguļoti mazāki apjomi (gan kvantitātē, gan vērtības izteiksmē), nekā Dānijas eksportā (dzīvu cūku) uz Latviju, piemēram, 2021.gadā (jan.-aug) Latvija no Dānijas importēja dzīvas cūkas 122 tūkst. EUR vērtībā, bet Dānija Latvijā dzīvas cūkas eksportēja 555 tūkst. EUR apmērā.
Tāpat, salīdzinot Latvijas dzīvu cūku importa datus ar Nīderlandes eksporta datiem  - Latvijas importā nav norādīts dzīvu cūku imports no Nīderlandes kopš 2018.gada, kamēr Nīderlandes eksportā uz Latviju parādās dzīvu cūku eksports: 2018.gadā 103 tūkst EUR vērtībā, 2019.gadā 82 tūkst EUR vērtībā, 2020.gadā 38 tūkst. EUR vērtībā un 2021.gadā (jan.-aug) 73 tūkst. EUR apmērā.
Minētā informācija liecina, ka tomēr ir nepieciešama padziļināta izpēte un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo datu analīzes šajās lauksaimniecības nozarēs.

 

-