Projekta ID
24-TA-199Atzinuma sniedzējs
Valsts kanceleja
Atzinums iesniegts
25.09.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Norādām, ka Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam (NAP2027) un tā indikatīvais finanšu pielikums paredz veikt ieguldījumus tikai starptautiskās lidostas “Rīga” un Liepāja lidostas attīstībai, līdz ar to ieguldījumi citos reģionālajos lidlaukos no valsts budžeta un Eiropa savienība (ES) fondu līdzekļiem šādiem mērķiem nav paredzēti. Lai arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam paredz reģionālo lidostu esamību, tomēr kopš 2010.gada, kad stratēģija tika apstiprināta Saeimā, reģionālo lidostu attīstība bijusi ļoti ierobežota, jo īpaši Daugavpils gadījumā, kā arī reģionālo lidostu attīstība nav paredzēta arī Reģionālā attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam. Ņemot iepriekšminēto un riskus satiksmes nozarē plānot liela mēroga infrastruktūras projektus, kuriem ilgtermiņā nepieciešami milzīgi kapitālieguldījumi, kuri izrādās nesamērojami ar valsts budžeta iespējām tos finansēt, kā arī to, ka tiek plānots drīzumā uzsākt jauna Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ar darbības termiņu līdz 2050.gadam izstrāde, reģionālo lidostu nepieciešamība tiktu atkārtoti izvērtēta šīs stratēģijas izstrādes un virzības apstiprināšanai procesā, ņemot vērā esošos sociālekonomiskos un ģeopolitiskos procesus un to iespējamās attīstības tendences, aicinām neiekļaut reģionālo lidostu attīstību konceptuālā ziņojuma projektā.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Valsts kanceleja uztur iepriekš saskaņošanā sniegto iebildumu, ka konceptuālā ziņojuma sadaļā 2.4 “Aviācijas nozares dalībnieki” norādīts, ka “valsts loma reģionālās aviācijas attīstībā ir sniegt atbalstu reģionālo lidojumu un aviācijas savienojamības attīstībai, kas ietver dažādas iniciatīvas un atbalsta veidus, lai garantētu efektīvu, ilgtspējīgu un pieejamu aviācijas infrastruktūru visā valsts teritorijā, kur savienojamība ar citiem sabiedriskā transporta veidiem nav mazāka par divām stundām”. Iebilstam pret šādu valsts lomas formulēšanu un iekšzemes reģionālo lidojumu attīstību aviācijas nozarē, ņemot vērā, ka NAP2027 nosaka dzelzceļu par sabiedriskā transporta mugurkaulu, kopējā Eiropas Savienības tendence un transporta politikas uzstādījums ir atteikties no īsas distances aviopārvadājumiem, kā arī jāņem vērā tas, ka reģionālie aviopārvadājumi būtu savstarpēji konkurējoši ar reģionālajiem sabiedriskā transporta pakalpojumu autobusu un dzelzceļa pasažieru pārvadājumos, kuri jau pašlaik tiek subsidēti ar valsts budžeta dotācijām. Jāņem vērā, ka eVTOL lidaparātu tehnoloģijas ir jaunas un vismaz pašlaik šādi lidaparāti nav paredzēti liela pasažieru skaita pārvadāšanai, kas savukārt nozīmēs relatīvi augstas izmaksas uz vienu pasažieri. Turklāt, jānorāda, ka vertiportu tehnoloģijas un izmantošana nav saistāma ar reģionālo lidostu infrastruktūras attīstību, ņemot vērā, ka vertiportu izmantošanai lidostu infrastruktūra nav obligāti nepieciešama, jo tos var izmantot arī pilsētvidē. Reģionālo lidlauku attīstība būtu padziļināti izvērtējama militārās mobilitātes kontekstā, bet tas šajā stratēģijas projekta izstrādē pirmšķietami nav veikts un atbilstošs pamatojums projektā nav ietverts. Jānorāda atkārtoti, ka arī Transporta pamatnostādnes 2021.2027.gadam paredz tikai Izvērtēt iespējas atbalstīt reģionālo lidostu attīstību, vienlaikus plānojot un īstenojot pasākumus ietekmes uz vidi mazināšanai. Lūdzam, ņemot vērā iepriekšminēto, informāciju par reģionālo lidostu attīstību (izņemot Liepājas lidostu) izslēgt no konceptuālā ziņojuma trešās sadaļas 1.rīcības virziena “Paplašināta Latvijas savienojamība”.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Konceptuālā ziņojumā obligāti iekļaujamo saturu precīzi nosaka Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumi Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi”. Satiksmes ministrijas izstrādātais ziņojums nesatur tādas būtiskas sastāvdaļas, kā:
- iespējamos riskus, ja esošā situācija netiek mainīta, un risku izvērtēšanas metodoloģiju, ar kuru saskaņā veikts risku izvērtējums;
katra risinājuma sākotnējo ietekmes izvērtējumu, tajā skaitā arī iespējamo risinājumu netiešo ietekmi;
- katra risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu;
- detalizētus aprēķinus par papildus nepieciešamā finansējuma ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem atbilstoši normatīvajam aktam par tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtību.
Ņemot vērā minēto, izstrādātais ziņojums neatbilst konceptuālā ziņojuma prasībām. Lūdzam virzīt to kā informatīvo ziņojumu, norādot, ka detalizēts izvērtējums, analīze un aprēķini tiks iekļauti izstrādājot attiecīgu konceptuālo ziņojumu.
- iespējamos riskus, ja esošā situācija netiek mainīta, un risku izvērtēšanas metodoloģiju, ar kuru saskaņā veikts risku izvērtējums;
katra risinājuma sākotnējo ietekmes izvērtējumu, tajā skaitā arī iespējamo risinājumu netiešo ietekmi;
- katra risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu;
- detalizētus aprēķinus par papildus nepieciešamā finansējuma ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem atbilstoši normatīvajam aktam par tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtību.
Ņemot vērā minēto, izstrādātais ziņojums neatbilst konceptuālā ziņojuma prasībām. Lūdzam virzīt to kā informatīvo ziņojumu, norādot, ka detalizēts izvērtējums, analīze un aprēķini tiks iekļauti izstrādājot attiecīgu konceptuālo ziņojumu.
Piedāvātā redakcija
-