Atzinums

Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumos Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr.16) trokšņa robežlieluma termins atšķiras no noteikumu projektā ietvertā termina. Tas ir definēts kā pieļaujamā trokšņa rādītāja vērtība, kuru pārsniedzot attiecīgā institūcija izskata iespēju vai veic pasākumus, kas samazina trokšņa rādītāja vērtību. Piedāvātā redakcija faktiski pieprasa veikt pasākumus visos gadījumos, kad ir pārsniegti robežlielumi. Ņemot vērā pieejamos finanšu līdzekļus un to, ka daļā autoceļu posmu apbūves tuvumā un lielā ceļu pievienojumu skaita dēļ tādus pasākumus, kas nodrošina trokšņa robežlielumu nepārsniegšanu, nav iespējams veikt, noteikumu projekta redakcija faktiski nosaka nepieciešamību veikt nepamatoti dārgus pasākumus jebkuras trokšņa robežlielumu pārsniegumu zonas tuvumā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt noteikumu projekta 1.pielikumā "Vides trokšņa indikatori" ietvertos vides trokšņa robežlielumus, jo lielā daļā Eiropas Savienības valstu trokšņa robežlielumi ir noteikti lielāki, nekā Latvijā. https://mp.nl/sites/default/files/publications/IG%20Noise_Critical%20noise%20values%20in%20EU.pdf

-

Ņemot vērā, ka trokšņa stratēģisko karšu apstiprināšana nav Satiksmes ministrijas kompetencē, lūdzam precizēt noteikumu projekta 20.punktu, izsakot to jaunā redakcija.

20. Ar Centru saskaņoto transporta infrastruktūras objekta vides trokšņa stratēģisko karti apstiprina transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs.

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 22.punktu, ietverot noteikumu projektā lietoto terminu "transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs".

22. Aglomerācijas pašvaldība un transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs attiecīgās vides trokšņa stratēģiskās kartes pārskata un vajadzības gadījumā pārstrādā, ja notiek svarīgas izmaiņas, kas ietekmē esošo stāvokli attiecībā uz vides troksni, tomēr to dara ne retāk kā reizi piecos gados. Pārstrādātās vides trokšņa stratēģiskās kartes iesniedz Centrā.

Noteikumu projekta 25.punkta redakcijā nav skaidrs, kā rīkoties tad, ja transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs nespēj vienoties ar pašvaldību. Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 25.punktu vai to skaidrot noteikumu projekta anotācijā.

-

Ņemot vērā, katransporta infrastruktūras objekta rīcības plāna apstiprināšana nav Satiksmes ministrijas kompetencē, lūdzam precizēt noteikumu projekta 30.punktu, izsakot to jaunā redakcijā.

30. Ar Centru saskaņoto transporta infrastruktūras objekta rīcības plānu apstiprina transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs.

Tā kā valsts autoceļiem satiksmes intensitāte ir atšķirīga katru gadu, lūdzam precizēt, kad ir jāveic noteikumu projekta 46.3.apakšpunktā minētās informācijas aktualizācija. Atbilstoši Noteikumiem Nr.16 aktuālā informācija bija jāiesniedz kopā ar stratēģiskajām trokšņa kartēm.

-

Atkārtoti norādām, ka nav novērstas pretrunas ar Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" ietverto terminu "funkcionālās zonas". Tā kā trokšņa karšu un rīcības plāna izstrādei par pamatu tiks izmantoti teritorijas plānojumi, Satiksmes ministrija ieskatā atšķirības ir jānovērš.

Atbilstoši  Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" nav šāda funkcionālā zonējuma (apbūves veida) "viensētu apbūve". Līdz ar to robežlielumi tiks attiecināti arī uz lauksaimniecības teritorijām un atsevišķām viensētām. Trokšņa samazināšana gar atsevišķām viensētām būs ļoti dārgs pasākums un ņemot vērā pieejamo finansējumu, tos nebūs iespējams veikt.
 
Papildu lūdzam skaidrot, ko saprot ar punkta formulējumu "publiskās apbūves teritorijas ar papildizmantošanas veidu - dzīvojamā apbūve". Atbilstoši Noteikumiem Nr.16 trokšņa robežlielumi attiecas uz publiskās apbūves teritoriju, kurā galvenais izmantošanas veids ir dzīvojamā apbūve. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt, vai šajā gadījumā ir paredzēts attiecināt trokšņa robežlielumus uz publiskās apbūves teritoriju, kurā dzīvojamā apbūve ir gan galvenais, gan papildizmantošanas veids.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 1.pielikuma 4.punkta tabulas 3.punktu, paredzot, ka trokšņa indikatora vērtības attiecina uz attiecīgās zonas dzīvojamo apbūvi, izsakot punktu šādā redakcijā: “Dzīvojamā apbūve Publiskās apbūves teritorijā ar papildizmantošanas veidu – dzīvojamā apbūve” vai “Publiskās apbūves teritorijas dzīvojamā apbūve”. Ja netiek ņemts vērā iebildums, ka saglabājams spēkā esošais nosacījums, ka piemērošanas robežas noteic atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajai informācijai, lūdzam noteikumu projekta 1.pielikuma 4.punkta tabulas 3.punktam pievienot arī piezīmi, norādot, ka publiskās apbūves teritorijas dzīvojamā apbūvē vides trokšņa indikatora vērtības attiecina uz ēkām, kurām ir noteikts dzīvojamās mājas lietošanas veids. Atbilstību novērtē 2 m attālumā no fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai (atbilst Noteikumu Nr.16 2.pielikuma 3.2.apakšpunktā pašlaik noteiktajam trešajam vērtēšanas nosacījumam). Pretējā gadījumā iztrūkst tiesību normai nepieciešamās noteiktības attiecībā uz teritorijas robežām, kurās troksnis nedrīkst pārsniegt noteiktās vērtības.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu projekta 1.pielikuma 4.punkta tabulas 3.punktu vai pievienot skaidrojošu piezīmi atbilstoši iebildumā norādītajam.

-

Ja netiek ņemts vērā līdz šim izteiktais Satiksmes ministrijas iebildums, ka saglabājams spēkā esošais nosacījums, ka piemērošanas robežas noteic atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajai informācijai, lūdzam noteikumu projekta 1.pielikuma 4.punkta tabulas 4.punktam pievienot piezīmi, norādot, ka jauktas centra apbūves teritorijas dzīvojamā apbūvē vides trokšņa indikatora vērtības attiecina uz ēkām, kurām ir noteikts dzīvojamās mājas lietošanas veids. Atbilstību novērtē 2 m attālumā no fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai (atbilst Noteikumu Nr.16 2.pielikuma 3.2.apakšpunktā pašlaik noteiktajam trešajam vērtēšanas nosacījumam).
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta 1.pielikuma 4.punkta tabulas 4.punktu ar piezīmi: "Jauktas centra apbūves teritorijas dzīvojamā apbūvē vides trokšņa indikatora vērtības attiecina uz ēkām, kurām ir noteikts dzīvojamās mājas lietošanas veids. Atbilstību novērtē 2 m attālumā no fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai.".

-

Satiksmes ministrija atzinīgi vērtē pilnveidoto noteikumu projekta 1.pielikuma 4.punkta tabulas 1.punktā noteikto, bet, ja netiek ņemts vērā iebildums, ka saglabājams spēkā esošais nosacījums, ka piemērošanas robežas noteic atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajai informācijai par zemes lietošanas veidu “dzīvojamo ēku pagalmi”, nepieciešams noteikumu projekta 1.pielikuma 4.punkta tabulas 2.piezīmi papildināt vismaz ar nosacījumu, ka atbilstību novērtē 2 m attālumā no fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai (atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr.16 2.pielikuma 3.2.apakšpunktā pašlaik noteiktajam trešajam vērtēšanas nosacījumam). Pretējā gadījumā iztrūkst tiesību normai nepieciešamās noteiktības attiecībā uz to, ko nozīmē “attiecina uz ēkām” un šī norma kļūst faktiski neizpildāma gan no atbilstības pierādīšanas (piemēram, trokšņu mērītājs vai aprēķinātājs), gan atbilstības vērtēšanas (piemēram, iestāde vai tiesa).
Ņemot vērā minēto lūdzam papildināt noteikumu projekta 1.pielikuma 4.punkta tabulas 2.piezīmi ar nosacījumu: "atbilstību novērtē 2 m attālumā no fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai". 

-

Noteikumu projekta 12.1. un 12.2. apakšpunkta redakcijas dublējas ar noteikumu projekta 12.punkta ievaddaļu. Lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 12.1. un 12.2.apakšpunkta redakciju.

-