Atzinums

LTRK aicina paplašināt Veselības inspekcijas tiesību tvērumu. Kā norādām iepriekš, darba devējiem nereti ir pieejama informācija, ka darbinieks, kuram ir izsniegta darbnespējas lapa, patiesībā tajā laikā nodarbojas ar citām aktivitātēm, nevis veseļošanos. Uzņēmumi šādos gadījumos mēdz rakstīt iesniegumu Veselības inspekcijai (turpmāk – Inspekcijai), tomēr atbilde visbiežāk ir, ka slimības lapa ir noformēta pareizi. Atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajiem datiem no veiktajām kontrolēm, mazāk par 1 % tika atzīts par nepamatoti izsniegtām, kas LTRK liek apšaubīt Inspekcijas veikto pārbaužu efektivitāti.[1] Vēršam uzmanību, ka uzņēmējiem interesē slimības lapas izsniegšanas pamatotība, nevis vai lapa noformēta un izrakstīta juridiski pamatoti. Inspekcija veic vienīgi formālu medicīnisko dokumentu pārbaudi, taču LTRK ieskatā Inspekcijas tiesības būtu paplašināmas, lai varētu pilnvērtīgi izvērtēt un iedziļināties darbnespējas lapas izsniegšanas apstākļos.

Nepieciešams uzlabot darbnespējas lapu izsniegšanas pamatotību un reģistra aktualitāti un ticamību, neatkarīgi, vai to apmaksā kā A vai B lapu. Saprotam, ka personas datu aizsardzība pieprasa neizpaust darbinieka veselības stāvokli darba devējam, kuram vienīgā informācija VID EDS ir “Cits cēlonis”, kurš var būt gan pamatots, gan simulēts. Ģimenes ārsts darbnespējas lapu var atvērt arī pacientu neizmeklējot, tāpat sūdzības par, piemēram, sāpēm mugurā praktiski nav pārbaudāmas īsās vizītes laikā. Par to, ka ģimenes ārsti reizēm darbnespējas lapas izsniedz bez pārbaudes, kas var radīt objektīvu priekšstatu par pacienta veselības stāvokli, liecina arī fakti, ka tās tiek strauji aizvērtas pēc tam, kad uzņēmums ir vērsies Inspekcijā ar lūgumu izvērtēt darbnespējas lapas izsniegšanas pamatotību. Vienlaikus ir arī bijušas reizes, kad Inspekcija izmanto tiesības sniegt atbildi mēneša laika no iesnieguma, bet tikmēr negodīgais darbinieks ir saņēmis gan slimības pabalstu, gan tam turpina uzskaitīt pienākošās apmaksātā atvaļinājuma dienas.

[1] Veselības ministrijas vēstule ar atbildēm uz uzņēmēju jautājumiem 29.01.2024. LTRK Zemgales padomes un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas sanāksmē ar Veselības ministrijas pārstāvjiem.
 

-

LTRK vērš uzmanību, ka uzņēmēji bieži saskaras ar nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu un konstatē, ka “slimais” darbinieks darbnespējas laikā faktiski piekopj tādu dzīves veidu, kas uzņēmēju izpratnē nav savienojams ar darba nespēju. No uzņēmējiem izskanējušie piemēri ir dažādi – darbinieks devies atpūtā uz ārzemēm, nolēmis nodarboties ar zemledus makšķerēšanu, pēc svētku svinēšanas nepieciešams brīvs, utt. Diezgan izplatīta situācija ir, ka darbinieks vēlas saņemt ārpuskārtas atvaļinājumu, ko darba devējs nevar apstiprināt, šādā gadījumā darbinieks atver darbnespējas lapu, lai realizētu savas ieceres. Šādā situācijā darba devējs nespēj kontrolēt iemeslus un saprast pamatojumu, kādēļ darba nespējas lapa izsniegta, taču rezultātā uzņēmumiem rodas zaudējumi. Esošais tiesiskais regulējums neveicina cilvēku būt veselam, apņemties mainīt ieradumus, dzīvot veselīgāku dzīvi, turklāt papildus tiek veicināta nevajadzīga ārstu noslodze, kura nereti tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem. Pēc Veselības ministrijas datiem, tendence rāda, ka gadā ir aptuveni miljons (nedaudz virs) izsniegto darbnespējas lapu, saistībā ar Covid-19 bija vērojams pieaugums, bet to ietekmēja ne vien saslimšana, bet arī mainīgie DNL izrakstīšanas nosacījumi. Šobrīd redzam, ka izsniegto lapu veids B (valsts apmaksā) un A (darba devējs apmaksā) ir puse uz pusi: (B - 54,5 %, A - 45,5 %).  No minētā 1 miljona izsniegtām DNL, 2023. gadā: uz 9 dienām DNL ņemtas 78,6% gadījumu, bet īsākas par 9 dienām 21,4% gadījumu. [1]

LTRK ieskatā ir jāizvērtē, cik pamatoti jau automātiski paredzēt sākotnējo darbnespēju 9 dienas. Statistika liecina, ka lielākā daļa darbnespējas lapu tiek izsniegtas uz 9 dienām, un darbinieki šādā gadījumā nesteidzas atgriezties darbā ātrāk. LTRK ieskatā darbiniekam būtu jādodas uz atkārtotu ārsta vizīti pēc 5 dienām vai jāsamazina dienu skaits, uz cik dienām ārsts bez pārbaudes var izsniegt darbnespējas lapu. Lai samazinātu ārstu iespējas izsniegt nepamatotas slimības lapas, ierosinām izvērtēt iespēju, ka attālināti var izsniegt limitētu apjomu darbnespējas lapas vienā gadā. 


[1] Veselības ministrijas vēstule ar atbildēm uz uzņēmēju jautājumiem 29.01.2024. LTRK Zemgales padomes un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas sanāksmē ar Veselības ministrijas pārstāvjiem.
 

-

LTRK atkārtoti uzsver, ka būtu jāizskauž darba nespējas lapu ļaunprātīga vai nesamērīgi ilga izmantošana, pilnveidojot to kontroli. Būtu jāizvērtē pirmreizēji izsniegto darba nespējas lapu izsniegšana līdz maksimāli 5 dienām (nevis 9, kā tas ir šobrīd). Nepieciešams stiprināt veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Darba nespējas ilguma samazināšanai būtu pozitīva fiskālā ietekme, gan palielinoties ekonomiskajai aktivitātei (darbaspēka nodokļi, PVN, UIN u.c. nodokļu pozīcijas), gan arī samazinoties sociālā budžeta izdevumiem.

LTRK iepriekš pauda iebildumus un priekšlikumus saistībā ar to, ka darbnespējas lapu izmaksas darba devējiem ir augstākās starp Baltijas valstīm. Lai arī Veselības ministrija Projekta izziņā pamatoti norāda, ka darbnespējas lapu apmaksa tiek regulēta likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu un nav nedz Veselības ministrijas kompetences joma, nedz arī nosakāma ar noteikumu projektu, LTRK lūdz Veselības ministriju iniciēt pieteikto jautājumu apspriešanu Labklājības ministrijā.

LTRK uzsver, ka ir nepieciešama vienkārša, operatīva sistēma, kādā varētu notikt darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzība, ārstu atbildības palielināšana, un dotu tiesības darba devējam lūgt pārbaudīt A darba nespējas lapas izsniegšanas pamatotību. 

-

LTRK ieskatā nepieciešams risināt arī jautājumu par atvaļinājuma uzkrājumiem ilgstošas slimības laikā. LTRK ieskatā būtu nepieciešams mainīt situāciju, ka darbiniekiem, kas ilgstoši atrodas uz darbnespējas lapas, tiek papildus uzkrāts arī atvaļinājums. Piemēram, darbinieks slimo 6 mēnešus, savus pienākumus ilgstoši neveic, bet darba devējam veidojas atvaļinājuma uzkrājums par periodu, kamēr darbinieks reāli nav darbā – 6 mēneši un uzkrājums 14 kalendārās dienas.

-

LTRK ir pateicīgi, ka Projekta 9. punktā termiņš, kurā reģistrē darbnespējas lapu, jaunajā Projekta redakcijā tika samazināts no 5 uz 3 dienām, tomēr LTRK aicina liegt izsniegt darba nespējas lapas ar atpakaļejošu datumu, jo vēršam uzmanību, ka darba devēju pusē tas rada nesamērīgas problēmas saistībā gan ar pašu slimības naudas izmaksu, gan arī aizvietotāju nodrošināšanu, gan iespējamo labticīguma pārbaudi. Turklāt uzņēmēji ir norādījuši uz pieredzi ar vairākiem gadījumiem, kad negodprātīgi darbinieki izmanto iespējamību atvērt darbnespējas lapu ar atpakaļejošu datumu.
 

-

Aicinām palielināt darba ņēmēju un ārstu/ārstu palīgu atbildību. LTRK ieskatā atbildību būtu jānosaka arī darbiniekam gadījumos, ja ir apzināti sniedzis nepatiesu informāciju, kā rezultātā tikusi izsniegta darbnespējas lapa. Lai novērstu nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, būtu nepieciešams palielināt arī ārstu atbildību. Papildus viens no iespējamajiem risinājumiem ir jau sākotnējā darbnespējas lapas atvēršanas posmā noteikt skaidrākus un stingrākus kritērijus ārstniecības personām, kuros gadījumos darbnespējas lapas tomēr netiek izsniegtas, piemēram, ja persona ir vērsusies pie ārstniecības personas alkohola reibuma stāvoklī.

-