Atzinums

Lūdzam atkārtoti izvērtēt likumprojekta 1. pantā ietverto regulējumu un izstrādāt to citādāku, vai anotācijā izvērstāk skaidrot un pamatot esošo regulējumu, ņemot vērā šādus apsvērumus:
1) līdzšinējā Zemes pārvaldības likuma 7. panta otrā daļa paredz, ka vietējā pašvaldība un zemes īpašnieki vienojas par ielu vai ceļu būvniecībai nepieciešamās zemes atsavināšanu vietējai pašvaldībai. Savukārt likumprojekta 1. pantā ietvertās tiesību normas redakcijā paredzēs, ka zemes īpašniekam pēc apbūves teritorijā plānoto ielu vai ceļu izbūves un nodošanas ekspluatācijā ir pienākums tos bez atlīdzības nodot un vietējai pašvaldībai pārņemt savā īpašumā. Attiecīgi no normas redakcijas var secināt, ka pašvaldības īpašumā tiek nodoti un pašvaldība pārņem tikai ielas/ ceļus kā patstāvīgus īpašuma objektus, nevis nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemes un inženierbūvēm - ceļiem/ ielām. Tieslietu ministrijas ieskatā šāds risinājums nav atbalstāms, jo tādējādi tiktu radīts dalītais īpašums;
2) līdzšinējā Zemes pārvaldības likuma 7. panta otrā daļa paredz, ka notiek vai nu vienošanās par zemes atsavināšanu pašvaldībai vai nu pašvaldība uzsāk sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu, kas liecina par to, ka zemi pašvaldība iegūst īpašumā par atlīdzību. Savukārt likumprojektā ietvertā tiesību norma paredz, ka zemes īpašniekam izbūvētos ceļus/ielas ir pienākums nodot vietējai pašvaldībai bez atlīdzības. Šķietami tas būtiski maina modeli, kādā pašvaldība iegūst savā īpašumā privātpersonai piederošu īpašumu. Jebkuras privātpersonas īpašums tiek aizsargāts ar Satversmes 105. pantu. Vienlaikus īpašuma tiesības var tikt ierobežotas, taču ierobežojumam jābūt samērīgam. Šobrīd no anotācijas nevar pārliecināties par to, ka ierobežojuma satversmīguma izvērtējums ir veikts;
3) līdzšinējā Zemes pārvaldības likuma 7. panta otrā daļa paredz, ka par zemes nodošanu vienojas vai, ja vienošanos nevar panākt, pašvaldība to atsavina sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā. Tātad jau šobrīd likumā ir noteikts konkrēts rīcības modelis, kurā pašvaldībai saskaņā ar likumu vienā (vienošanās) vai otrā (sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procedūra) veidā ir jāiegūst īpašumā zemes, kas nepieciešamas piekļuves nodrošināšanai jaunās apbūves teritorijās vai paplašinoties ciemiem/pilsētām. Anotācijā norādīts, ka šis regulējums praksē nedarbojas, jo no vienas puses ir zemes īpašnieka jeb attīstīja nevēlēšanās izbūvēto ceļu nodot pašvaldībai, no otras puses - pašvaldību nevēlēšanās šo infrastruktūras objektu pārņemt.
Attiecībā uz anotācijā ietverto norādi, ka regulējums šobrīd praksē ne vienmēr izpildās gan attīstītāju, gan pašvaldību dēļ rada neskaidrību, jo no normas redakcijas ("pašvaldība uzsāk sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu" nevis "var uzsākt sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu") šķietami var secināt, ka nevienošanās gadījumā pašvaldībai ar normu ir uzlikts pienākums uzsākt atsavināšanas sabiedrības vajadzībām. Attiecīgi tādā gadījumā, ja tiek piemērots Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums, privātpersonai īpašums var tikt atsavināts arī piespiedu kārtā pat, ja tā nepiekrīt atsavināšanai. Līdz ar to no anotācijā ietvertās informācijas nav saprotama līdzšinējā regulējuma problemātika, jo gan publiska persona, gan privātpersona nedrīkst nepildīt likumā ietvertas tiesību normas.
Vienlaikus minētais rosina domāt, ka arī likumprojekta 1. pantā ietvertais regulējums praksē nespēs sasniegt mērķi un efektīvi darboties, jo, pirmkārt, tāpat kā šobrīd spēkā esošā Zemes pārvaldības likuma 7. panta otrās daļas normā, tiek paredzēts pieņemšanas-nodošanas process (tātad vienošanos starp attīstītāju un pašvaldību), otrkārt, nav paredzēts mehānisms, kas notiek, ja vienošanās starp pusēm par pieņemšanu-nodošanu nenotiek. Turklāt no regulējuma nav skaidrs, kā normā minētā pieņemšana-nodošana bez atlīdzības tiks īstenota, piemēram, vai ir plānots, ka tas notiks noslēdzot līgumu vai kā citādāk.

-

Ierosinām skaidrības labad panta nosaukumā jēdziena "bezsaimnieka manta" vietā lietot Civillikumam atbilstošu jēdzienu, kā tas jau korekti lietots pantā ietvertajā tiesību normā - "bezmantinieka manta".

Vienlaikus norādām, ka regulējums par pašvaldībai piekritīgo nekustamo īpašumu - bezmantinieka mantu vai bezīpašnieka lietu, ietverts Pašvaldību likuma 73. panta piektajā daļā, līdz ar to būtu vērtējams, vai arī likumprojekta 2. pantā ietvertajam regulējumam piemērotāka vieta nav tieši Pašvaldību likumā.

Visbeidzot lūdzam izvērtēt likumprojekta 2. pantā ietvertās normas redakciju tādā aspektā, ka, ja ir noteikts, ka pašvaldībai piekrīt zemes gabals zem ceļa vai ielas, tad nav īsti skaidrs, kam pieder uz šī zemes gabala esošais ceļš vai iela, vai veidojas dalītais īpašums, vai tomēr šeit tiek runāts tikai par zemēm zem Zemes pārvaldības likuma 8. panta otrajā daļā minētajiem koplietošanas ceļiem vai ielām, vai tomēr par zemēm, uz kurām vēl inženierbūves - iela vai ceļš, neatrodas.
 

-

Lūdzam skaidrības labad šajā anotācijas sadaļā precizēt sekojošu informāciju:
1) anotācijā norādīts, ka tādu īpašumu, kas sastāv no zemes vienības, kas atbilstoši detālplānojumam vai zemes ierīcības projektam,  paredzēta ielas vai ceļa izbūvei, nonākšana privātpersonu īpašumā rada vairākus riskus attiecībā uz privātpersonu piekļuves iespējām tiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tieslietu ministrija pilnībā piekrīt šim secinājumam, vienlaikus precizēt nepieciešams tālāk norādīto informāciju - ka šāda nekustamo īpašumu atsavināšana un iziešana no publiskās personas kontroles nākotnē, iespējams, būs jārisina ar citiem līdzekļiem, piemēram, tiesas ceļā vai piemērojot īpašuma piespiedu atsavināšanu. Lūgums anotācijā izvērstāk skaidrot, kas domāts ar konkrētas problemātikas risināšanu "tiesas ceļā", kā arī lūdzam vārdu "īpašuma piespiedu atsavināšana" vietā lietot vārdus "īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām" vai ietverot atsauci uz Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu, tādējādi tādējādi skaidrāk norādot uz šajā likumā noregulēto procedūru īpašumu atsavināšanā;
2) anotācijā norādīts: "Lai nodrošinātu, ka izbūvētā publiskā infrastruktūra kalpotu daudz plašākiem mērķiem un sabiedrības interesēm, Zemes pārvaldības likuma 7. panta otrā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, kas noteic, ka veidojot jaunu apbūves teritoriju (teritorijas, kurās ir trīs vai vairāk apbūvējamas zemes vienības, kas tiek veidotas ar atbilstošiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem (lokālplānojumu, detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu) un kas ir paredzētas jaunai apbūvei, zemes īpašniekam ir pienākums izbūvēt plānotās ielas un ceļus, un tos noteiktā kārtībā nodot vietējās pašvaldības īpašumā." Lūdzam papildināt anotāciju ar atsauci uz normatīvo aktu, kurā definēts anotācijā minētais, ka apbūves teritorija ir tāda teritorija, kurā ir trīs vai vairāk apbūvējamas zemes vienības.



 

-

Tieslietu ministrijas ieskatā likumprojektā ietvertais regulējums ietekmē arī juridiskās personas - attīstītājus. Lūdzam attiecīgi papildināt šo anotācijas apakšsadaļu.

-