Atzinums

Likuma “Par nodokļiem un nodevām”, turpmāk tekstā – “Likums” 30.panta pirmā daļa noteic, ka nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1500 euro. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Savukārt Likuma 30.panta trešā daļa noteic: “Šā panta normas neattiecas uz kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.”.

Iepazīstoties ar minētās tiesību normas vēsturisko attīstību, secināms, ka Likuma 30.pantā noteiktie skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi attiecībā uz kredītiestādēm nebija piemērojami kopš Likuma spēkā stāšanās. Savukārt maksājumu pakalpojumu sniedzēji kā subjekti uz kuriem neattiecas Likuma 30.pantā noteiktie skaidras naudas lietošanas ierobežojumi, tika iekļauti ar likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Likumprojekta Nr. 920/Lp13 “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” anotācijas 2.sadaļas “Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība” 10.punktā ir norādīts:

“Šobrīd likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. panta trešajā daļā ir noteikts, ka minētajā pantā noteiktie skaidras naudas lietošanas ierobežojumi nav attiecināmi tikai uz kredītiestāžu pakalpojumiem un skaidras naudas iemaksām kredītiestādēs šā panta pirmajā daļā minēto darījumu dalībnieku kontos.

Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi tika noteikti cita starpā ar mērķi ierobežot iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, tajā skaitā “aplokšņu algas”.

Ņemot vērā, ka atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktajam līdzīgi kā attiecībā uz kredītiestādēm arī uz citām finanšu iestādēm (kas sevī ietver arī maksājumu pakalpojumu sniedzējus likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē) ir attiecinātas paaugstinātas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, kā arī to darbība pastiprināti tiek uzraudzīta no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas puses, ar likumprojektu tiek noteikts, ka arī attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem pakalpojumiem turpmāk nebūs attiecināmi skaidras naudas lietošanas ierobežojumi.”

No minētā secināms, ka ir pieļaujams paplašināt to subjektu loku, uz kuriem Likuma 30. panta skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi vairs nebūtu attiecināmi, ja tiek izpildīti šādi priekšnosacījumi:
subjekts ir finanšu iestāde;
subjekts ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un finansēšanas novēršanas likuma subjekts;
subjekta darbību uzrauga ar speciālo tiesību aktu uzraugošā iestāde;

Pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un finansēšanas novēršanas likuma 1.panta pirmās daļas 7.punktā m) apakšpunktu, par finanšu iestādi uzskatāms ne tikai maksājumu pakalpojumu sniedzējs, bet arī licencēts patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un finansēšanas novēršanas likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktu finanšu iestādes, cita starpā licencētie patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji ir šī likuma subjekti, uz kuriem ir attiecinātas paaugstinātas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā. Turklāt, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 25.panta ceturtās daļas 4.punktu Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic licencēto patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību.

No minētā var secināt, ka licencētie patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atbilst visiem priekšnosacījumiem, lai tos iekļautu subjektu lokā, uz kuriem Likuma 30.panta skaidras naudas lietošanas ierobežojumi neattiecas.

Likuma 30.panta trešā daļa ne tikai palielina licencēto patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju izmaksas salīdzinājumā ar kredītiestādēm un maksājumu iestādēm, bet arī būtiski ietekmē tās spēju nodrošināt pakalpojumu pieejamību saviem klientiem. Tiem ir jāievieš un jāuztur specifiskas IT sistēmas, kas būtiski palielina administratīvo un finansiālo slogu. Šīs izmaksas nav samērīgas ar tirgus iespējām un veido nepamatotas priekšrocības kredītiestādēm un maksājumu iestādēm, kurām līdzīgas prasības netiek piemērotas tādā pašā apjomā.

Papildus tam, licencēto patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jāveic darbinieku apmācības, lai nodrošinātu atbilstību normatīvo aktu prasībām, kas vēl vairāk palielina izmaksas un rada papildu administratīvu slogu. Šīs prasības ierobežo to iespējas efektīvi piedāvāt savus pakalpojumus. Svarīgs aspekts ir arī tirgus pieejamība, proti, licencēto patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju klientu loks tiek ierobežots, jo daudziem cilvēkiem, īpaši reģionos, kur kredītiestāžu filiāles tiek samazinātas, piekļuve skaidras naudas darījumiem ir būtiska, lai izmantotu finanšu pakalpojumus.

Šāda nevienlīdzīga situācija ne tikai ierobežo darbības iespējas, bet arī mazina konkurenci tirgū, kur kredītiestādes un maksājumu iestādes gūst nepamatotas priekšrocības. Licencētie patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji strādā ar mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, kuras bieži ir izslēgtas no kredītiestāžu finanšu pakalpojumu pieejamības. Ierobežojumi skaidras naudas darījumos vēl vairāk pasliktina šo grupu iespējas izmantot finanšu pakalpojumus, padziļinot sociālo un ekonomisko nevienlīdzību. Šāda situācija tieši ietekmē licencēto patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju darbību un tā lomu tirgū, samazinot tā konkurētspēju un spēju apmierināt klientu vajadzības.
 

Ievērojot minēto, aicinām papildināt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” ar grozījumiem Likuma 30.panta trešajā daļā, izsakot to šādā redakcijā:

“3) Šā panta normas neattiecas uz kredītiestāžu, maksājumu pakalpojumu un licencēto patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem.”