Atzinums

Latvijas Jūrniecības savienība iebilst pret rīkojuma projekta "Par Latvijas Jūras akadēmijas reorganizāciju" tālāku virzīšanu, jo šāda reorganizācija ir pretrunā ar Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam ir paredzēto pasākums "Saglabāt autonomu jūrniecības izglītības sistēmu un nodrošināt optimālu jūrniecības izglītības programmu klāstu". Integrējot Latvijas Jūras akadēmiju un Liepājas Jūrniecības koledžu RTU, nevar uzskatīt, ka šāda sistēma būtu autonoma - spējīga pastāvīgi realizēties un nebūtu atkarīga no RTU.

-

LJS uztur izziņas 16. un 19. punktā minētos iebildumus, jo IZM nav iedziļinājusies situācijas problemātikā pēc būtības un atkārtoti sausi un formāli atrakstījusies.
Latvijas Jūrniecības savienība iebilst pret šādu sasteigtu reorganizācijas virzību, iebildumu pamatojot ar sekojošo:
- reorganizācijas plāna trūkums ( ko IZM  arī norāda izziņā, ka šāda plāna nav) liecina, ka pats reorganizācijas process nav plānots pēc būtības. Paļaujoties uz sadarbības līgumu, kas regulēs reorganizācijas procesu, apliecina, ka process netiks vadīts un koordinēts, kā arī netiks ievēroti elementāri  pārmaiņu vadības principi jebkurā organizācijā;
- tāpat arī nav veikts jūrniecības izglītības un pētniecības sistēmas izvērtējums, kas apliecinātu, ka  tikai un vienīgi šāds reorganizācijas modelis ir optimāls un atbilst jūrniecības nozares interesēm un vajadzībām un spēj nodrošināt nozares konkurētspēju;
- tāpat nav veikti reorganizācijas ieguvumu un zaudējumu izvērtējums, kas pamatotu  reorganizācijas veikšanas lietderību;
 

-

Minētā reorganizācija ir pretrunā ar Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam ir paredzēto pasākums "Saglabāt autonomu jūrniecības izglītības sistēmu un nodrošināt optimālu jūrniecības izglītības programmu klāstu". Integrējot Latvijas Jūras akadēmiju un Liepājas Jūrniecības koledžu RTU, nevar uzskatīt, ka šāda sistēma būtu autonoma - spējīga pastāvīgi realizēties un nebūtu atkarīga no RTU.

-

Latvijas Jūrniecības savienība uztur izziņas 51. un 99. punktā minētos iebildumus, jo IZM nav ņēmusi vērā tos pēc būtības. 
IZM ir atrakstījusies, ka ciešāku sadarbību starp jūrniecības izglītības institūcijām pēc būtības nodrošinās Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātie reorganizācijas risinājumi, tomēr, lai veicinātu sadarbību starp Latvijas Jūras akadēmiju un Liepājas Jūrniecības koledžu tās nav obligāti jāintegrē RTU.  Reorganizācija nav garantija sadarbībai starp šīm iestādēm.
LJS atkārtoti norāda, ka Latvijas Jūras akadēmijas galvenais uzdevumus ir kuģu virsnieku sagatavošana un pētnieciskajai darbībai jābūt pakārtotai nozares interesēm, arī reorganizācijas, kas ir vērsta uz jūrniecības nozares interesēm, mērķim jābūt saistītam ar kuģu virsnieku sagatavošanas uzlabošanu.
IZM nav neviena  faktos (pētījumos) balstīta pierādījuma, ka esošā sistēma, nenodrošinātu optimālu kuģu virsnieku sagatavošanu Latvijā.  



 

-

Latvijas Jūrniecības savienība uztur izziņas 57. un 104.punktā minētos iebildumus. 
IZM minētais pamatojums, ka  šis risinājums primāri nodrošina, ka Latvijas Jūras akadēmija arī turpmāk pamatatbildība ir studiju programmu īstenošana, pārējās funkcijas veicot sinerģijā ar Rīgas Tehnisko universitāti,  liecina, ka šī pieeja nenodrošina pēc būtības akadēmijas spēju būt daļai no autonomas jūrniecības izglītības sistēmas, kas ir pretrunā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam.

-

Latvijas Jūrniecības savienība uztur izziņas 103. punktā minēto iebildumu. 
Lai arī IZM norāda, ka visa informācija ir publiska un pieejama statistikas un finanšu un zinātniskās darbības pārskatos, ministrijas izstrādātajos informatīvajos ziņojumos.  Tomēr šajā gadījumā nav norādīta saite uz vietni, kur būtu atrodams informatīvs ziņojums, vai cits dokuments, kas ļautu pārliecināties, ka tik tiešām IZM  ir veikusi pasākumu un resursu analīzi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu akadēmijas atbilstību Augstskolu likuma prasībām, lai varētu salīdzināt reorganizācijas izmaksas ar nepieciešamajiem ieguldījumiem akadēmijas atbilstības nodrošināšanai.

-

Latvijas Jūrniecības savienība uztur izziņas 54. un 102. punktā minētos iebildumus. 
IZM minētais pamatojums, ka Reorganizācija tiek veikta, lai saglabātu  jūrniecības izglītību un attīstītu, tostarp arī attīstītu arī lietišķo pētniecību, ir tukša frāze, jo nav balstīts uz IZM veiktu pētījumu par pašu jūrnieku sagatavošanas procesu un optimālu tā nodrošināšanu Latvijas apstākļiem.  
 

-

Latvijas Jūrniecības savienība uztur izziņā 53. un 101. punktā norādītos iebildumu, jo tie nav ņemti vērā pēc būtības. 
LJS atkārtoti norāda, ka IZM nav veikusi un tās rīcībā nav pētījumi, analīze, kuros būtu veikta citu valstu jūrniecības izglītības sistēmas analīze – kļūdu un veiksmes stāstu izvērtējums, lai varētu izstrādāt jūrniecības izglītības un pētniecības attīstības stratēģiju, kā arī tai pakārtoti plānot optimālu reorganizācijas modeli, kas vislabāk atbilstu jūrniecības nozares vajadzībām.

Ņemot vērā, ka reorganizācijas gala rezultāts joprojām nav skaidrs un nav izstrādāts reorganizācijas plāns, IZM nevar garantēt, ka reorganizācijas rezultātā:
- tiks nodrošināta kvalitatīvu jūrniecības speciālistu sagatavošana akadēmijā ilgtermiņā,
- tiks veikta uz jūrniecības nozari vērsta lietišķo pētījumu attīstība.

IZM skaidrojums, ka operacionālās rīcības plāni tiek izstrādāti pēc reorganizācijas lēmuma pieņemšanas, liecina, ka process ir politiski virzīts un nav pēc būtības vērtēti zaudējumi un ieguvumi, kā arī nav vērtēti reorganizācijas procesa riski. Neveiksmīga jūrniecības izglītības reorganizācija apdraud visu jūrniecības izglītības sistēmas pastāvēšanu. 
 

-

Latvijas Jūrniecības savienība uztur izziņā 52. un 100. punktā norādītos iebildumus. 
Latvijas Jūrniecības savienība pēc LJS biedru sapulces (28.04.2022), kurā piedalījās  jūrniecības nozares un arī IZM pārstāvji, nosūtīja (10.05.2022.) sapulces dalībnieku kopēju viedokli IZM, kurā tika norādīts, ka LJS biedri un nozares pārstāvji  sapulcē pauda viedokli, ka IZM dokumenti par LJA un Latvijas Jūrniecības koledžas pievienošanu RTU ir sagatavoti virspusēji, bez ieguvumu un zaudējumu analīzes un faktos balstītas argumentācijas. Lai gan IZM ir definējusi formālus ieguvumus, tomēr tie nesniedz atbildi uz nozares jautājumiem pēc būtības.
Ņemot vērā, ka Jūrniecības nozarei nav pieņemama steiga, ar kādu tiek virzīts jūrniecības izglītības reorganizācijas jautājums, kas stipri vien izskatās pēc politiska lēmuma, jūrniecības nozares pārstāvji rosina IZM atkārtoti pēc būtības skatīt nozares jau iepriekš piedāvāto variantu (jūrniecības izglītības iestāžu iekšēju konsolidāciju),  kā arī vienoties ar nozares pārstāvjiem par nozares atbalstīta jūrniecības izglītības reorganizācijas modeļa īstenošanu.
 

-

Latvijas Jūrniecības savienība uztur izziņas 105. punktā minēto iebildumu. 
No IZM puses veikts atbilstošs pētījums vai analīze, kurā būtu vērtēta jūrniecības izglītības sistēmas un kuģu virsnieku sagatavošanas efektivitāte, vērtējot optimālus risinājumus sistēmas pilnveidošanai, kā arī vērtēta jūrniecības nozarei nepieciešamā pētniecības infrastruktūra, lai nodrošinātu jūrniecības nozares uzņēmumu konkurētspēju. 
Pastāvot alternatīvam reorganizācijas modelim būtu nepieciešams arī vērtēt citus finanšu piesaistes pasākumus akadēmijas finanšu veselības nodrošināšanai, kas nepieciešama, lai risinātu ar jūrniecības izglītības programmu īstenošanu saistītos jautājumus.

 

-

Latvijas Jūrniecības savienība uztur izziņas 106. punktā minēto iebildumu. 
Lai arī IZM norāda, ka tiks veikts Latvijas Jūras akadēmijas darbības rādītāju monitorings vidējā un ilgtermiņā, tomēr tas neizslēdz Ex-post izvērtējumu, kas ir piemērota metode vienreizējai izvērtēšana, lai vērtētu pašu reorganizācijas procesu un tā atbilstību sākotnēji izvirzītajiem reorganizācijas mērķiem.

-

Latvijas Jūrniecības savienība uztur izziņas 107. punktā minēto iebildumu. Lai arī IZM ir papildinājusi anotāciju ar informācija par reorganizācijas ietekmi uz konkurētspēju, tomēr šī informācija pēc būtības  to neskaidro. 
Skaidrojumā norādītais "Nepieciešams attīstīt tādu jūrniecības izglītības sistēmu, kas būtu kvalitatīva, starptautiski konkurētspējīga ar augstu reputāciju un prestižu", jau šobrīd ir attiecināms uz esošo jūrniecības izglītības sistēmu un nav saistāms ar reorganizācijas procesu.

-

Latvijas Jūrniecības savienība uztur izziņas 82. punktā minēto iebildumu, jo IZM nav ņēmusi vērā to pēc būtības.
LJS atkārtoti uzsver, ka anotācijā norādītais attiecībā uz konkurenci nav saistīts ar akadēmijas reorganizāciju un liecina, ka IZM nepārzina jūrniecības nozares uzņēmumu darbības principus.  Ņemot vērā, ka nav skaidrs reorganizācijas galarezultāts, tad nevar noteikt, kāda būs patiesā reorganizācijas ietekme uz konkurenci Latvijas jūrniecības nozarē. 
IZM anotācijā norādot, ka jauno tehnoloģiju ienākšana jūras transportā paaugstinās ne tikai konkurences nosacījumus jūrniecības darba tirgū, bet to rezultātā tiek paaugstinātas arī starptautiskā regulējuma prasības jūrnieku profesionālās izglītības un sertificēšanas sistēmai, apliecina, ka neorientējas starptautiskā regulējuma prasībās un tajā, kā šīs prasības tiek veidotas.

-

Latvijas Jūrniecības savienība uztur izziņas 108. punktā minēto iebildumu. 
Esošā reorganizācijas procesa virzība, liecina, ka tas ir nepārdomāts un sasteigts, tāpēc reorganizācijas rezultāts var būt negatīvs attiecībā uz akadēmijas spēju nodrošināt kuģu virsnieku sagatavošanu Latvijā ilgtermiņā. Pazaudējot jūras virsnieku sagatavošanas kapacitāti, tiks negatīvi ietekmēta ne tikai akadēmijas studējošo nodarbinātības perspektīvas, bet arī visu Latvijas jūrnieku nodarbinātības iespējas uz kuģiem starptautiskajā kuģošanā. 
 

-

Latvijas Jūrniecības savienība uztur izziņas 111. punktā minēto iebildumu.
Tā kā IZM norāda, ka tā vienlīdz neitrāli izvērtē visu tās rīcībā esošo informāciju, tad LJS lūdz ņemt vērā, ka LJS biedru sapulcē (28.04.2022.), kurā piedalījās arī IZM pārstāvji, bija vairāki  anotācijā minēto jūrniecības kompāniju pārstāvji, kas pievienojās LJS kopsapulces  viedoklim, kas tika nosūtīts arī uz IZM, ka nav pieņemama steiga, ar kādu tiek virzīts jūrniecības izglītības reorganizācijas jautājums. Jūrniecības nozares pārstāvji rosina IZM atkārtoti pēc būtības skatīt nozares jau iepriekš piedāvāto variantu (jūrniecības izglītības iestāžu iekšēju konsolidāciju),  kā arī vienoties ar nozares pārstāvjiem par nozares atbalstīta jūrniecības izglītības reorganizācijas modeļa īstenošanu.

-

Latvijas Jūrniecības savienība uztur izziņas 64. un 109. un 110. punktā minētos iebildumus. 

LJS atkārtoti vērš uzmanību, ka  nav pēc būtības vērtēti alternatīvi risinājumi reorganizācijai, lai  nodrošinātu  jūrniecības nozarei nepieciešamo cilvēkresursu sagatavošanas sistēmas nepārtrauktību un ilgtspēju. Ja IZM apgalvo, ka ir vērtējuši alternatīvus variantus, tad šajā procesā nozares pārstāvji nav bijuši iesaistīti.

-

Latvijas Jūrniecības savienība uztur spēkā izziņas 122. un 124. punktā minētos iebildumus, jo IZM tos nav ņēmusi vērā pēc būtības. IZM argumentācija, ka reorganizācijas atlikšana rada lielākus riskus jūrniecības nozares speciālistu sagatavošanas nepārtrauktības un ilgtspējas nodrošināšanai, nekā reorganizācijas īstenošana, neņem vērā, ka nepārdomāta reorganizācija vispār sagraus jūrniecības nozares speciālistu sagatavošanu Latvijā. 

Ņemot vērā LJS biedru sapulces (28.04.2022.) diskusijas,  kurās piedalījās jūrniecības organizāciju un arī IZM pārstāvji,   LJS atkārtoti uzsver, ka  neatbalsta IZM piedāvāto  Rīkojuma projekta un tajā piedāvāto  joprojām neskaidro reorganizācijas modeli un iebilst pret Rīkojuma projekta tālāku virzību izskatīšanai Ministru kabinetā. 

LJS biedri un nozares pārstāvji nozares sapulcē pauda viedokli, ka IZM dokumenti par LJA un Latvijas Jūrniecības koledžas pievienošanu RTU ir sagatavoti virspusēji, bez ieguvumu un zaudējumu analīzes un faktos balstītas argumentācijas. Lai gan IZM ir definējusi formālus ieguvumus, tomēr tie nesniedz atbildi uz nozares jautājumiem pēc būtības.

Ņemot vērā, ka Jūrniecības nozarei nav pieņemama steiga, ar kādu tiek virzīts jūrniecības izglītības reorganizācijas jautājums, kas stipri vien izskatās pēc politiska lēmuma, jūrniecības nozares pārstāvji rosina IZM atkārtoti pēc būtības skatīt nozares jau iepriekš piedāvāto variantu (jūrniecības izglītības iestāžu iekšēju konsolidāciju),  kā arī vienoties ar nozares pārstāvjiem par nozares atbalstīta jūrniecības izglītības reorganizācijas modeļa īstenošanu.
 

-