Atzinums

2021.gada 30.septembra Grozījumu likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" anotācijā ir norādīts, ka papildus ir izstrādājami arī grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (44. panta piektā daļa).
Anotācijā atbildīgā institūcija par papildus grozījumu izdarīšanu normatīvajā regulējumā (likumos), kas regulē piespiedu nomas tiesiskās attiecības, kā pirmā ir noteikta Tieslietu ministrija.
Vienlaikus norādām, ka uzdevums Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā saistīto normatīvo aktu grozījumu projektus neizriet tikai no Grozījumu likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" anotācijā norādītā, bet ir noteikts ar Ministru kabineta sēdes 2020.gada 20.oktobra protokollēmumu (prot. Nr.62 23.§).

Ņemot vērā minēto, lūdzam izstrādāt attiecīgus grozījumus Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (44. panta piektā daļa) un virzīt tos vienlaicīgi ar jau izstrādātajiem likumprojektiem.
 

-

Atbilstoši spēkā esošai normas redakcijai, tā ir attiecināma ļoti šauri, proti, uz dažādiem zemes un apbūves īpašniekiem likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta pirmās daļas gadījumos. Savukārt likumprojektā noteiktā redakcija ir vispārināta uz jebkuru gadījumu, kad zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi. Ņemot vērā minēto, normatīvo aktu uzskaitījums, kas regulētu to savstarpējās attiecības, nav pilnīgs. Lūdzam attiecīgi izvērtēt un precizēt normu.

-

Ierosinām  izvērtēt 29.panta ceturtās daļas izslēgšanas nepieciešamību no likuma.

Izstrādātajā likumprojektā ir  paredzēts izslēgt 29. panta ceturto daļu  - “(4) Ja persona, kurai ir šajā nodaļā paredzētās pirmpirkuma tiesības, tās neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības attiecībā uz zemes gabalu, uz kura atrodas minētajai personai piederošais īpašuma objekts, un minētais zemes gabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.”
Tieslietu ministrija anotācijā pamato, ka  likuma 29. panta ceturtā daļa dublē Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. panta piekto daļu.
Tomēr jānorāda, ka  likuma 29. panta ceturtā daļa garantē lietošanas tiesības tādai personai, kura īpašuma tiesības uz būvēm ir ieguvusi privatizācijas ceļā saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2.panta otrās daļas 2.punkts noteic, ka likums neattiecas uz valsts un pašvaldību mantu, kuru privatizē atbilstoši likumiem "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un zemes reformas likumiem. Līdz ar to teorētiski joprojām var pastāvēt gadījumi, kuros nebūs piemērojama Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. panta piektā daļa.

Ievērojot iepriekš minēto, lai netiktu aizskartas personas, kura īpašuma tiesības uz būvēm ir ieguvusi privatizācijas ceļā, garantētās tiesības, lūdzam atkārtoti izvērtēt 29.panta ceturtās daļas izslēgšanu no likuma.
 

-

Ņemot vērā, ka uzdevums Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā saistīto normatīvo aktu grozījumu projektus  ir noteikts ar Ministru kabineta sēdes 2020.gada 20 oktobra protokollēmumu (prot. Nr.62, 23.§), lūgums atsaukties uz to pamatojot likumprojekta izstrādi.

 

-

Lūdzam izstrādāt tiesību aktu lietai saistošu Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu.
Vēršam uzmanību, ka TAP portālā katram projekta veidam ir definēts TA lietai obligāti sagatavojamās informācijas komplekts, kas paredz izstrādāt un TA lietai pievienot aizpildītu MK sēdes protokollēmuma projektu.
 

-