Atzinums

1. Ņemot vērā to, ka automatizēti individuāli lēmumi rada personām juridiskas sekas, likumā ir jābūt skaidri noteiktam, kādos gadījumos ir pieļaujama automatizēta individuālu lēmumu pieņemšana, kā arī jābūt skaidri noteiktam iespējamo automatizēto individuālo lēmumu veidiem vai to pieņemšanas robežām.

Regulējums, kas paredz Valsts ieņēmumu dienestam pieņemt automatizētus individuālus lēmumus, lai "veicinātu nodokļu nemaksāšanas un muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu, nodrošinātu nodokļu administrēšanu, tostarp nodokļu nomaksas uzraudzību, kā arī izpildītu citus Valsts ieņēmumu dienestam noteiktos uzdevumus" ir pārāk plašs un nekonkrēts. Būtībā tas aptver visu Valsts ieņēmumu dienesta darbību. Šāds regulējums neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 22. panta prasībām ("atļauts saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem"). Sistēmiski raugoties, tas neatbilst jaunākajai praksei, kā tiek veidots regulējums par automatizētu lēmumu pieņemšanu (salīdzinājumam skatīties Administratīvās atbildības likuma 164. pantu un 42. nodaļu).
 
Turklāt atbilstoši projekta anotācijā ietvertajam skaidrojumam Valsts ieņēmumu dienesta likuma 13. pantā noteiktās Valsts ieņēmumu dienesta tiesības pieņemt automatizētus individuālus lēmumus ir vispārīga norma, kas tiek konkretizēta nozares speciālajos likumos un var ietvert ļoti plaša spektra dažādus lēmumus, sākot no informatīviem paziņojumiem personām par personas riska izvērtējumiem bez juridiskām sekām līdz dažāda veida sodoša rakstura lēmumiem. Kā tas pareizi norādīts anotācijā, šā projekta regulējums neattiecas uz administratīvā pārkāpuma procesu. Tomēr joprojām ir sastopami administratīvajai atbildībai līdzīgi piespiedu ietekmēšanas līdzekļi (krimināltiesiska rakstura administratīvas sankcijas), ko piemēro ārpus administratīvā pārkāpuma procesa. Projekta regulējums nenodrošina, ka Valsts ieņēmumu dienestam nebūtu tiesību automatizēti pieņemt arī šādus sodoša rakstura lēmumus.
 
Ja projektā ietver šādu regulējumu, tad Valsts ieņēmumu dienesta likumā ir jābūt nepārprotami skaidrām automatizētas individuālu lēmumu pieņemšanas robežām, kuras attiecīgi tiek ievērotas citos likumos (speciālajās tiesību normās). Tomēr kritiski vērtējama tamlīdzīga sadrumstalota regulēšanas pieeja.
 
2. Aicinām pilnveidot vispārīgo automatizētas lēmumu pieņemšanas regulējumu, ievērojot un attīstot jaunāko praksi (salīdzinājumam skatīties Administratīvās atbildības likuma 42. nodaļu).
 
Citastarp, uzmanība pievēršama ne tikai personas tiesībām saņemt paskaidrojumu, apstrīdēt vai pārsūdzēt lēmumu, paust viedokli un panākt cilvēka līdzdalību, bet arī citiem formālajiem, procesuālajiem un materiālajiem priekšnoteikumiem. Ja veido vispārīgu regulējumu grozāmajā likumā un speciālas tiesību normas ir ietvertas vai tās paredzēts iekļaut citos likumos, tad izvērtējama esošā un iespējamā regulējuma sistēma. Vispārīgajam regulējumam jābūt iespējami pilnīgam, visaptverošam. Nevajadzētu radīt šķietamas vai īstas kolīzijas ar citām tiesību normām.
 
Piemēram, uzmanība pievēršama lēmuma saturam, kas raksturo tieši automatizēti pieņemtu lēmumu. Lēmumā ir tieši jānorāda, ka tas ir pieņemts, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi (norāde, ka "lēmums pieņemts Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās" ir neprecīza). Neskatoties uz to, ka lēmumu pieņem automatizēti, lēmumam joprojām jābūt saistītam ar noteiktiem nodarbinātajiem, kas nodrošina lēmuma pieņemšanu un nodrošina personai tiesības saņemt paskaidrojumu (sk. arī  Sarlin R. Automation in Administrative Decision-Making Concerning Social Benefits. In: The Rule of Law and Automated Decision-Makings. Cham: Springer, 2023, p. 101).
 
Pašsaprotami, ka automatizēti pieņemtu lēmumu neparaksta amatpersona. Tomēr mūsdienās vairs nav arī attaisnojuma regulējumam, ka lēmums ir derīgs bez paraksta vai tamlīdzīgi. Katram juridiski nozīmīgam dokumentam jāpiemīt tādām īpašībām kā uzticamībai un autentiskumam (Informācijas un komunikāciju tiesības. I sējums. Ulda Ķiņa redakcijā. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2002, 65.-66. lpp.). Iestādes izveidota dokumenta izcelsmi un integritāti var apliecināt, piemēram, kvalificēts elektroniskais zīmogs un laika zīmogs. Jo sevišķi tam ir nozīme, ievērojot to, ka krāpnieciskas darbības elektroniskajā saziņā kļūst arvien populārākas.
 

-

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – VDAR) 72. apsvērumu profilēšanai un automatizēto lēmumu pieņemšanai piemērojami visi regulas noteikumi, kas reglamentē personas datu apstrādi, tostarp apstrādes juridiskais pamats un datu aizsardzības principi. Tas nozīmē, ka, ja dalībvalsts tiesību aktos saskaņā ar VDAR 22. panta 2. punkta b) apakšpunktu ir atļauts pieņemt lēmumu, pamatojoties tikai uz automatizētu apstrādi, šādai apstrādei jāatbilst ne tikai šī panta prasībām, bet arī VDAR 5. un 6. pantā noteiktajiem principiem. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši likumīguma, godprātības un pārredzamības principam un nolūka ierobežojuma principam, precizēt tiesību normu, skaidri nosakot kādos gadījumos ir pieņemams automatizēts individuāls lēmums un veicama fizisko personu datu profilēšana.
 

-