Atzinums

Ziņojuma projekta sadaļā “Studējošo pašpārvalžu loma finansējuma sadalē” ietverti virkne priekšlikumu, kas būtiski pārskata IZM iniciētās 2020.-2022. gada augstskolu pārvaldības reformas rezultātā ieviestos risinājumus un ir pretrunā ar pašas IZM virzītajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

IZM ierosinājums vietu augstskolas padomēs nodrošināt arī studējošo pašpārvaldes (SP) pārstāvim (“Viens no ierosinājumiem ir paplašināt studējošo pārstāvniecību valsts AII padomēs, tādējādi nodrošinot studējošajiem iespējas aktīvāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā par finanšu atbalsta jautājumiem.”) pēc būtības ir pretrunā ar pašas IZM virzītajiem grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu padomju locekļu skaita samazināšanu.

Jautājums par SP pārstāvi padomēs tika plaši diskutēts Saeimas komisijā 2020.-2021. gadā, izskatot IZM virzītos grozījumus likumā. Saeima nevienojās garantēt vietu studējošajam. Jāizvērtē – cik mērķtiecīgi ir šos jautājumus sākt risināt 14. Saeimas 4 gadu darba cikla noslēguma fāzē, salīdzinoši neilgu laiku pirms jauno padomju locekļu atlases procedūru uzsākšanas - jaunajiem padomju sastāviem darbu jāsāk 2026. gada pirmajā pusē, un jau tuvākajā laikā būs jāsāk atlases procedūras.

Ziņojuma projektā IZM vēlas būtiski palielināt vienas augstskolas personāla grupas pilnvaras, pretstatā citām (“Šajā sakarā būtu jāizvērtē iespēja noteikt, ka studējošo pašpārvalžu atzinumus par konkrēto kategoriju jautājumiem ir obligāti ņemams vērā. Šāds regulējums attiektos ne tikai uz budžeta līdzekļu sadali, bet arī uz dokumentiem, kas reglamentē studiju procesu, studiju vides attīstības stratēģiskajiem plāniem un studentiem sniegto pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas mehānismiem.”) Jāuzsver, ka tādu privilēģiju kā “obligāti vērā ņemams atzinums” nav nevienai citai augstskolas personāla grupai. Ar SP atzinumu, kas “obligāti ņemams vērā” var ļoti sekmīgi sabotēt augstskolas darbību.

SP jau ir iesaistītas augstskolas iekšējos procesos, deleģē savus pārstāvjus augstskolas institūcijās (t.sk. ar veto tiesībām); tās tiek finansētas 1/200 apmērā no augstskolas budžeta (Augstskolu likuma 53. panta ceturtā daļa https://likumi.lv/ta/id/37967#p53), kas ir unikāla prakse pasaules mērogā. Minēto ierosinājumu ietveršana ziņojumā, kura tvērums nekādi nav saistīts ar SP lomas pārskatīšanu (“Šāds regulējums attiektos ne tikai uz budžeta līdzekļu sadali, bet arī uz dokumentiem, kas reglamentē studiju procesu, studiju vides attīstības stratēģiskajiem plāniem un studentiem sniegto pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas mehānismiem.”) ir populistiska un faktiski ir vērsta uz nesaskaņu radīšanu starp studentiem un augstskolu administrāciju, apzinoties, ka studentiem šie nepārdomātie un neizdiskutētie priekšlikumi šķitīs atbalstāmi, bet augstskolu administrācijai – nē.

Kā ministrija norāda ziņojuma projekta sadaļas “Priekšlikumi augstākās izglītības finansēšanas sistēmas nākotnes attīstībai” ievadā, šis un citi “papildu jautājumi (..) būtu izskatāmi atsevišķi no institucionālā finansējuma sistēmiskas ieviešanas, jo tie prasa papildu diskusijas ar nozari un lielāku detalizāciju”. Piekrītot, ka arī ziņojuma projekta sadaļā “Studējošo pašpārvalžu loma finansējuma sadalē” minētie risinājumi prasa papildu diskusijas ar nozari un lielāku detalizāciju, aicinām šo sadaļu svītrot.
 

-

Ziņojuma projekta sadaļā “Studējošo pašpārvalžu loma finansējuma sadalē” norādīts: “Jāuzsver, ka studējošo pašpārvalde ir neatņemama un nozīmīga AII iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas daļa.”

Studējošo pašpārvalde ir neatņemama un nozīmīga augstskolas sastāvdaļa, līdzās citiem iekšējiem orgāniem (Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē) un struktūrām. Tomēr, jāšaubās vai studējošo pašpārvalde ir uzskatāma par iekšējās kvalitātes sistēmas daļu.

Augstskolu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidi un saturu nosaka Augstskolu likuma 5. panta 2-1. daļa (https://likumi.lv/ta/id/37967#p5). Saskaņā ar minēto normu studējošo pašpārvalde nav AII iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas daļa. Studentiem ir ļoti būtiska loma iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas uzturēšanā – visdažādākajos aspektos, tomēr SP nevar uzskatīt par iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas daļu arī saskaņā ar Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā (ESG).
 

-

Rektoru padome konceptuāli atbalsta institucionālā finansējuma sistēmas ieviešanu valsts augstskolās (ziņojuma projekta sadaļa “Secinājumi un nākamie soļi” – “Institucionālā finansējuma ieviešana sistēmiski”). Vienlaikus nevaram atbalstīt sadaļā “Finansējuma pārdale starp augstākās izglītības iestādēm ar mērķi veicināt kvalitāti un atbilstību tautsaimniecības vajadzībām” minētos risinājumus, proti, 15% no kopējā augstākās izglītības sistēmas budžeta ikgadēju pārdali saskaņā ar IZM piedāvātajiem kritērijiem, kurus – spriežot pēc ziņojumā ietvertā apraksta – grūti nosaukt par “konkrētiem un izmērāmiem”, kā to norādījis ziņojuma autors.

Piemēram, kritērija “attiecīgās studiju jomas resursietilpīgums” aprakstā norādīts, ka “medicīnā vai inženierzinātnēs salīdzinājumā ar humanitārajām zinātnēm, ir atšķirīgas izmaksas”, tomēr nav skaidrots kā dažādu nozaru studiju atšķirīgās izmaksas ietekmēs pārdali un kā izpaudīsies “taisnīgāku izmaksu segšana”.

Bez tam, vairāki no norādītajiem potenciālajiem kritērijiem tādā vai citādā veidā jau tiek izmantoti snieguma finansējuma aprēķinā, piemēram, nodarbināto absolventu skaits, kas tiek reizināts arī ar darba tirgus pieprasījuma koeficientu (sk. Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", 17.4. un citi pkt. https://likumi.lv/ta/id/149900). Tādējādi vieni un tie paši kritēriji tiks izmantoti gan bāzes finansējuma pārdalē, gan snieguma finansējuma aprēķinā.

Ja IZM ieskatā ar valsts budžeta dotācijas studijām pārdales palīdzību nepieciešams un ir iespēja “veicināt kvalitāti un atbilstību tautsaimniecības vajadzībām”, tad mērķtiecīgāk būtu piesaistīt papildus finansējumu snieguma sadaļā, novirzot to aprakstītajiem mērķiem. Bāzes finansējumam ir jāatbilst reālajām studiju izmaksām, un to nevar pakļaut ikgadējas samazināšanās riskam.

Kā ministrija norāda ziņojuma projekta sadaļas “Priekšlikumi augstākās izglītības finansēšanas sistēmas nākotnes attīstībai” ievadā, šis un citi “papildu jautājumi (..) būtu izskatāmi atsevišķi no institucionālā finansējuma sistēmiskas ieviešanas, jo tie prasa papildu diskusijas ar nozari un lielāku detalizāciju”. Piekrītot, ka ziņojuma projekta sadaļā “Finansējuma pārdale starp augstākās izglītības iestādēm ar mērķi veicināt kvalitāti un atbilstību tautsaimniecības vajadzībām” minētie risinājumi prasa papildu diskusijas ar nozari un lielāku detalizāciju, aicinām šo sadaļu svītrot.
 

-

Ziņojuma projekta sadaļā “Nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā” uzskaitītas vairākas IZM ieceres, izstrādājot grozījumus likumos un MK noteikumos. Aicinām minēto ziņojuma projekta sadaļu papildināt ar termiņiem, kuros minētos normatīvo aktu grozījumus plānots izstrādāt.
 

-

Ziņojuma projekta sadaļas “Priekšlikumi augstākās izglītības finansēšanas sistēmas nākotnes attīstībai” 3. sadaļā "Finansējuma piešķiršana juridisko personu dibinātām augstskolām” paredzēti vairāki risinājumi juridisko personu dibinātu AII, “mērķtiecīgākai integrācijai valsts finansēšanas mehānismos”.

Minētie risinājumi (piemēram, papildu statuss juridiskajai personai – "bezpeļņas augstskola" vai "sabiedriskā labuma augstskola") aprakstīti ļoti vispārīgi, neviešot skaidrību par nepieciešamajām darbībām to ieviešanai to ieviešanas iespējām vispār.

Ziņojuma projekta sadaļā “Nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā” nav norādīts – kurus likumus IZM plāno grozīt, lai ieviestu minētos papildus statusus.
 

-

Lūdzam sasaukt saskaņošanas sanāksmi, lai izvērtētu ministriju un organizāciju iesniegtos priekšlikumus un iebildumus pret ziņojuma projektu.
 

-