Atzinums

Termins "personas mājsaimniecības maksātspēja" šajā redakcijā nozīmē, ka sociālais dienests vērtēs nevis tikai paša klienta (pensionāra vai personas ar invaliditāti) ienākumus, bet gan visu personu ienākumus un uzkrājumus, kuras dzīvo vienā mājoklī un kurām ir kopīgi izdevumi (laulātie, bērni, mazbērni vai pat citi radinieki).

Klients par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu maksā pats no saviem ienākumiem (85%), un, ja ar to nepietiek, starpību piemaksā viņa likumīgie apgādnieki (bērni/laulātie neatkarīgi no dzīvesvietas) un/vai pašvaldība, nevis visa kopā dzīvojošā mājsaimniecība.
 

-

Noteikumu projektā joprojām paredzēts, ka vērtē apgādnieka mājsaimniecības ienākumus.
Šāda pieeja ir pretrunā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (SPSPL) normām, kas nosaka, kā tiek vērtēti apgādnieka ienākumi (8.panta pirmā, astotā daļa), no kurām secināms, ka personai (apgādniekam) ir pienākums sniegt informāciju par saviem ienākumiem. SPSPL 1.panta 37.punkts nosaka, kas ir apgādnieks, savukārt Civillikuma 188.pants nosaka, kam ir pienākums rūpēties par saviem vecākiem. Vērtējot visas mājsaimniecības ienākumus, nesamērīgi tiek pasliktināts visas mājsaimniecības, tajā skaitā nepilngadīgo apgādnieka bērnu (ja tādi ir) materiālais stāvoklis. Papildus jāņem vērā, ka saskaņā ar SPSPL 1.panta 40.punktu mājsaimniecībā var ietilpt arī tādas personas, kurām vispār nav nekādu radniecības saišu ar apgādājamo.

-