Atzinums

Esošā redakcija:
Pielikums
Kā redzams 1. un 2.attēlā, plānošanas reģionu viedokļi savstarpēji nesakrita vairākos specifiskajos atbalsta mērķos un to pasākumos. Attiecīgi tika organizēta diskusija, kurā VARAM un plānošanas reģioni panāca kompromisu (sk. informatīvā ziņojuma sadaļu ar priekšlikumu par specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu sarakstu, kurus reglamentējošie Ministru kabineta noteikumi netiek virzīti Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP portālā) vai uz izskatīšanu Ministru kabinetā bez teritoriālās pieejas.).
Iebildums:
Lūdzam redakcionāli precizēt un papildināt informatīvā ziņojuma pielikumu, skaidrojot, kādēļ 1.attēlā neparādās Kurzemes plānošanas reģiona viedoklis par teritoriālo pieeju 1.-4. PM SAM.
 

-

Esošā redakcija:
Pielikums
Apzinot plānošanas reģionu viedokli par VARAM priekšlikumu teritoriālās pieejas piemērošanai, tika secināts, ka plānošanas reģioni kopumā atbalsta teritoriālās pieejas piemērošanu VARAM priekšlikumā ietvertajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem.
Iebildums:
Lūdzam skatīt LLPA vispārējo iebildumu.
 

-

Esošā redakcija:
Plānošanas reģiona lēmējinstitūcija ir attīstības padome. Saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 17.panta pirmo daļu plānošanas reģiona attīstības padomi no attiecīgo pašvaldību deputātiem ievēlē plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulce. Plānošanas reģiona attīstības padomes loma būtu stiprināma, lai tā var pieņemt lēmumus par reģiona attīstībai būtiskiem jautājumiem, sekmējot nozaru politiku koordināciju atbilstoši teritoriju specifikai. Plānošanas reģionu attīstības padomju sēdēs, iesaistot ministriju pārstāvjus, koordinēti tiek risināti plānošanas reģionu attīstībai nozīmīgi jautājumi, identificējot problēmjautājumus un piedāvājot atbildīgajai institūcijai iespējamos risinājumus (ceļu uzturēšanas, profesionālās izglītības, veselības aprūpes, pasažieru pārvadājumu u.c. jomās). Tā rezultātā vienlaicīgi un ar vienotu pieeju, sadarbojoties ar nacionālā līmeņa institūcijām, tiek risinātas problēmas, kas identificētas vairākas plānošanas reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.
Iebildums:
Atbilstoši Reģionālās attīstības likumam – Plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona, kur Plānošanas reģiona attīstības padomi no attiecīgo pašvaldību deputātiem ievēlē plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulce.  Ņemot vērā, ka viens no katras demokrātiskas iekārtas galvenajiem pamatiem ir vietējā vara, kura varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulē un vada nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs, tieši vietējā vara ir atbildīga par pieņemtajiem lēmumiem, kas skar attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju intereses, savukārt Plānošanas reģioniem šādas atbildības, tajā skaitā politiskās, nav. Deleģējot plānošanas reģioniem kompetenci, ko līdz šim savu iedzīvotāju interesēs īstenoja pašvaldības, tiek kropļoti demokrātiskas varas principi, jo jautājumus, kas skar būtiskas attiecīgās pašvaldības intereses, pieņems nevis konkrētās pašvaldības deputāti (vietējā pārvalde), bet Plānošanas reģiona attīstības padomes vairākums (citu pašvaldību pārstāvji).
 

-

Attiecībā uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu lūdzam informatīvo ziņojumu papildināt ar informāciju kādu finansējuma apmēru no šī fonda varētu novirzīt pašvaldību projektiem un balstoties uz kādiem principiem tas notiktu. Papildus minētajam šādā gadījumā būtu nepieciešamas arī ietvert izvērtējumu pašvaldību finanšu nepieciešamības kritēriju maiņai, papildus demogrāfiskajiem kritērijiem ieviest arī kritērijus, kas vislabāk uztvertu un definētu pašvaldību infrastruktūras uzlabošanas vajadzības.
 

-

Lūdzam skaidrot kā tika aprēķināts finansējums Informatīva ziņojuma 5.tabulā reģionu griezumā, kā arī Informatīva ziņojuma 22.lapas 4.rindkopā Rīgai un Pierīgas reģionam.
 

-

Esošā redakcija:
Pasākumi, kuri plānoti tieši Rīgas plānošanas reģionam, t.sk., ņemot vērā Rīgas plānošanas reģiona investīciju vajadzības (mobilitāte un pirmsskolas izglītības pieejamība):
[..]
- 4.2.1.7.pasākums “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība” (kopējais ERAF finansējums – 25 882 500  euro);
- 4.3.6.6.pasākums “Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi” (kopējais Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 16 269 000 euro).
Iebildums:
Nepieciešams veikt precizējumu paplašinātajā skaidrojumā par 4.2.1.7.pasākuma būtību, neizslēdzot citu Latvijas pašvaldību iespējas saņemt atbalstu šī pasākuma ietvaros. Šobrīd ietvertais uzsvars uz Rīgas metropoles areāla pašvaldībām ir maldinošs, ņemot vērā izstrādāto un saskaņošanā izvirzīto Ministru kabineta noteikumu projektu par konkrētā pasākuma īstenošanas noteikumiem.
Komentārs attiecināms arī uz 4.3.6.6.pasākumu, neskatoties uz to, ka šī pasākuma Ministru kabineta noteikumu projekts vēl nav izstrādāts. 

Papildus ir jāņem vērā, ka rindu uz pirmsskolas izglītības iestādi problēma ir arī daudzās citās Latvijas pašvaldībās.
 

-

Esošā redakcija:
4.2.1.7. pasākuma [..] Līdz ar to pamatā atbalsts ir piešķirams Rīgas metropoles areāla pašvaldībām.
4.3.6.6. pasākuma [..] Līdz ar to pamatā atbalsts ir piešķirams Rīgas metropoles areāla pašvaldībām.

Iebildums:
Nepieciešams veikt precizējumu paplašinātajā skaidrojumā par 4.2.1.7.pasākuma būtību, neizslēdzot citu Latvijas pašvaldību iespējas saņemt atbalstu šī pasākuma ietvaros. Šobrīd ietvertais uzsvars uz Rīgas metropoles areāla pašvaldībām ir maldinošs, ņemot vērā izstrādāto un saskaņošanā izvirzīto Ministru kabineta noteikumu projektu par konkrētā pasākuma īstenošanas noteikumiem.
Komentārs attiecināms arī uz 4.3.6.6.pasākumu, neskatoties uz to, ka šī pasākuma Ministru kabineta noteikumu projekts vēl nav izstrādāts.
 

-

Vispārējs iebildums:

Atbalstām līdzšinējo pieredzi teritoriālās pieejas īstenošanai, it īpaši ES fondu 2007.-2013. gada plānošanas periodā pieeja bija uz pašvaldību vajadzībām vērsta, neierobežojot tās konkrētos atbalsta mērķos, kā tas tika plānots ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā.
Uzskatām, ka Informatīvajā ziņojuma projektā iekļautie priekšlikumi uzliek papildu nevajadzīgu administratīvo slogu pašvaldību projektu īstenošanai. Pašvaldībām tiek noteikti vēl papildu ierobežojumi, lai tās varētu veikt tādus ieguldījumus, kas atbilst katras pašvaldības vajadzībām saskaņā ar tās izstrādāto attīstības programmu. Uzskatām, ka izvēlēto 2021.-2027.gada plānošanas perioda modeli nav korekti pamatot ar pašvaldību administratīvo slogu 2014.-2020. gada perioda ietvaros, kur tas ir risināms, nosakot, ka projektu iesniegumu atlases nodrošina Centrālā finanšu un līguma aģentūra.
Iebilstam, ka pašvaldībām investīcijas jāplāno saskaņā ar plānošanas reģionu attīstības programmām, kā arī iebilstam, ka tiek stiprināta plānošanas reģionu administrāciju loma, izvērtējot, kādi tieši investīciju projekti katrā konkrētā pašvaldībā būtu īstenojami. Nav saprotams, kāpēc būtu jāveido vēl viens atsevišķs administratīvs posms, kas nodrošinās starpnieka funkcijas un prasīs papildu administratīvos resursus. 

Atbilstoši Reģionālās attīstības likumam - Plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona, kur Plānošanas reģiona attīstības padomi no attiecīgo pašvaldību deputātiem ievēlē plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulce. Ņemot vērā, ka viens no katras demokrātiskas iekārtas galvenajiem pamatiem ir vietējā vara, kura varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulē un vada nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs, tieši vietējā vara ir atbildīga par pieņemtajiem lēmumiem, kas skar attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju intereses, savukārt Plānošanas reģioniem šādas atbildības, tajā skaitā politiskās, nav. Deleģējot plānošanas reģioniem kompetenci, ko līdz šim savu iedzīvotāju interesēs īstenoja pašvaldības, tiek kropļoti demokrātiskas varas principi, jo jautājumus, kas skar būtiskas attiecīgās pašvaldības intereses, pieņems nevis konkrētās pašvaldības deputāti (vietējā pārvalde), bet Plānošanas reģiona attīstības padomes vairākums (citu pašvaldību pārstāvji).

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu[1] (turpmāk – Regula) nosaka:
(48) Tiek uzskatīts, ka ilgtspējīgas pilsētvides attīstības ietvarā ir jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās un sociālās problēmas, kas skar pilsētvides teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētvides teritorijas, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saiknes starp pilsētvides un lauku teritorijām. Atbalsts pilsētvides teritorijām varētu būt kā atsevišķa programma vai atsevišķa prioritāte un tam vajadzētu būt iespējai gūt labumu no vairāku fondu finansējuma pieejas. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētvides teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, un šim nolūkam valstu līmenī būtu jāpiešķir vismaz 8 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.

Uzskatām, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidotajām valstspilsētām Latvijas reģionos, kurās saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam VARAM aprēķināto IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par Latvijā vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju, jābūt speciālai atbalsta programmai, novirzot tai 8% no ERAF līdzekļiem, kā to paredz Regula.

Vienlaikus atgādinām Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam ietverto nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru lomu Latvijas reģionu līdzsvarotai attīstībai. Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centri ir “ekonomikas vilcējspēks” - tiem attīstoties, attīstās arī apkārtējie reģioni.

Ņemot vērā minēto, lūdzam rosināt veikt grozījumus Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam (turpmāk – Darbības programma), lai izveidotu atsevišķu prioritāti – atbalsta mērķi pašvaldību pilsētvides atbalstam.

Vispārējs iebildums:
Lūdzam sniegt skaidrojumu vai VARAM vērtējumu, vai apstiprinot informatīvo ziņojumu un pieņemot Ministru kabineta protokollēmumu VARAM piedāvātajā redakcijā, tiks ievērots tiesiskās paļāvības princips. T.i., Informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta protokollēmuma 3.punktā ir uzskaitīti Kohēzijas politikās plānošanas perioda 2021. – 2027. gadam (turpmāk – Kohēzijas politika) specifisko atbalsta mērķi (turpmāk – SAM) vai to pasākumi (turpmāk – SAMP), kuros būtu jāiekļauj Informatīvajā ziņojumā norādīto teritoriālās pieejas īstenošanas veidiem atbilstoši datiem par reģionālās attīstības tendencēm. Atsevišķos gadījumos VARAM redzējums atšķiras jau no  Kohēzijas politikā nostiprinātās finansējuma atbalsta piešķiršanas principiem, kas Kohēzijas politikas izstrādes gaitā tika saskaņoti ar sociālajiem partneriem un par šo pieeju ir saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums, apstiprinot Kohēzijas politiku 2022. gadā. Papildus minētajam atsevišķām ES fondu investīciju programmām jau notiek Ministru kabineta noteikumu, kritēriju un to piemērošanas metodiku izstrāde un skaņošana. Ņemot vērā minēto, sniegt informāciju, vai Ministru kabineta noteikumi par SAM/SAMP ieviešanu, kuri būs stājušies spēkā līdz šī Informatīvā ziņojuma un Ministru kabineta protokollēmuma spēkā stāšanās, tiks grozīti un vai ir ticis vērtēts šajā gadījumā finansiālā ietekme uz projektu īstenotājiem un administratīvais un finansiālais slogs, veicot un saskaņojot grozījumus noslēgtajās vienošanās vai līgumos par projekta īstenošanu


[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32021R1058&qid=1625727068644&from=en

-

1. tabula.
Lūdzam izmantot aktuālākos (2020. gada) IKP datus, kā arī sniegt skaidrojumu datu aprēķiniem.
Rīgas plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pret valsts vidējo IKP rādītāju ir 146% un finansējuma apjoms saskaņā ar 2. tabulu ir 125 823 202 EUR, savukārt, Kurzemes plānošanas reģiona – 72 % un attiecīgi 119 255 012 EUR.

-

Esošā redakcija:
Atbalsta diferenciācija atbilstoši IKP uz vienu iedzīvotāju ir viens no teritoriālās pieejas pielietošanas veidiem, kas ietverts šajā ziņojumā – pavisam tiek definēti trīs teritoriālās pieejas piemērošanas veidi:
1.veids - finansējuma dalījums reģionāli atbilstoši IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju, vai cits reģionālais dalījums;
2.veids - reģionālie projekti, reģionam attīstības programmā iezīmējot potenciāli atbalstāmos projektus, kam būtu jāsniedz priekšroka, vai reģiona iezīmētā atbalstāmā projekta teritorija;
3.veids - plānots finansējums reģiona noteiktajiem virzieniem, t.sk. reģionam piedaloties kā projekta partnerim.

Iebildums:
Ir iesācies ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda trešais gads, bet vēl neviena Darbības programmas projektu iesniegumu atlase nav izsludināta. Aicinām nesarežģīt un netērēt gan laika, gan administratīvos resursus projektu plānošanas, izvērtēšanas procesam, virzot piedāvātos trīs teritoriālos rīkus, aktualizējot plānošanas reģionu attīstības programmas, bet ļaut katrai pašvaldībai pašai lemt par nepieciešamajiem ES fondu ieguldījumiem saskaņā ar tās izstrādāto attīstības programmu.

Lūdzam rosināt veikt grozījumus Darbības programmā, lai izveidotu atsevišķu prioritāti pašvaldību pilsētvides atbalstam saskaņā ar EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 48. rindkopas nosacījumiem.
Lūdzam skatīt LLPA sniegto vispārējo iebildumu.

-

2.tabula
Iebildums:
Lūdzam skaidrot kā tika aprēķināts finansējums Informatīva ziņojuma 2.tabulā, kā arī Informatīva ziņojuma 22.lapas 4.rindkopā Rīgai un Pierīgas reģionam.

-

Lai nodrošinātu skaidru un pārskatāmu informācijas pieejamību par atbalsta mērķiem visu plānošanas reģionu griezumā, lūdzam papildināt Informatīvā ziņojuma projektu ar atbalsta mērķu uzskaitījumu un finansējuma apjomu, kur saņēmējs ir Rīgas plānošanas reģions. Papildinot 2. tabulā sniegto informācijas sadaļu, kur ir identificējams finansējuma sadalījums reģionu ietvarā, ar Informatīvajā ziņojuma projektā iekļauto informāciju, ka Rīgas plānošanas reģionam kopējais novirzāmais finansējums ir 385 613 644 EUR apmērā, veidojas šāda aina, kas ir pretrunā ar apgrieztā IKP “teoriju”.
Rīgas PR / 125 823 202 / 19% / 385 613 644 / 42%

Saskaņā ar 1. tabulu Rīgas plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pret valsts vidējo IKP rādītāju ir 146% un finansējuma apjoms saskaņā ar 2. tabulu ir 125 823 202 EUR, savukārt, Kurzemes plānošanas reģiona – 72 % un attiecīgi 119 255 012 EUR.
Lūdzam sniegt skaidrojumu IKP rādītāja ietekmei uz finansējuma sadalījumu. Vienlaikus aicinām izmantot aktuālākos (2020. gada) IKP datus.
Attiecībā par ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – ANM) plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.3.i. investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" sadalījumu.

Norādām, ka 80 milj. eiro no kopējā ANM plānā pieejamajiem 1,82 mljrd. eiro industriālo parku (ar augstu pievienoto vērtību un uz eksportu orientētu) attīstībai nav pietiekams. Jau 2014.- 2020. gada ES fondu plānošanas periodā industriālo ēku būvniecībai pieprasījums bija būtiski lielāks par pieejamo finansējumu.
Ierosinām paredzēt vismaz 140 milj. EUR, paredzot katrā plānošanas reģionā vismaz divus industriālo parku attīstības projektus, tādējādi nodrošinot līdzsvarotu reģionālo attīstību. Kā arī paredzot, ka par atlikušo finansējumu var veikt šo parku attīstību nākamajās kārtās.
Gadījumā, ja netiks rasta iespēja palielināt programmas finansējumu, tad aicinām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju virzīt jautājumu par programmas līdzekļu palielinājumu, uzņemoties valsts budžeta virssaistības uz laiku, kamēr tiek veiktas izmaiņas programmā. Šāda rīcība dotu iespēju programmu uzsākt nekavējoties ar finansējuma apmēru 140 milj. EUR. Līdzīga pieeja ir jau bijusi atsevišķām programmām iepriekšējos divos plānošanas periodos. Rīkojoties apsteidzoši, tiktu īstenots maksimāls projektu skaits apstrādes rūpniecības attīstībai Latvijas reģionu nacionālas nozīmes attīstības centros.

-

Esošā redakcija:
Līdzšinējie ieguldījumi, balstoties uz teritoriālo pieeju.
Ieguldījumi, kas balstīti uz teritoriālo pieeju, jau īstenoti ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā un 2014.-2020.gada plānošanas periodā. ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā tika īstenota Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzfinansētā darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma prioritāte „Policentriska attīstība”, kas tika ieviesta saskaņā ar teritoriālo pieeju. Šī prioritāte un tās ietvaros īstenotās aktivitātes[1] bija vērstas uz pilsētu kā reģionu attīstības dzinējspēku potenciāla nostiprināšanu, kā arī funkcionālo saišu veidošanos ar apkārtējām teritorijām saskaņā ar integrēto pieeju pilsētu attīstībai, tādā veidā sekmējot valsts policentrisku attīstību.
ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā balstoties uz teritoriālo pieeju, tika īstenotas investīcijas vairākos specifiskā atbalsta mērķos, atbalstu plānojot balstoties uz teritoriju attīstības programmām, tai skaitā, izmantojot jaunu ES izveidotu rīku – integrētās teritoriālās investīcijas (turpmāk – ITI). ERAF Regula[2] noteica, ka vismaz 5% valstij pieejamā ERAF finansējuma jānovirza ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, vides un klimata izaicinājumu risināšanai pilsētās, balstoties uz integrētām pašvaldību attīstības programmām, ņemot vērā arī pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbību.
[..]
Latvija nav izvēlējusies piemērot ITI mehānismu 2021.-2027.gada plānošanas periodā, ņemot vērā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda pieredzi, kas ir radījusi administratīvo slogu vietējām pašvaldībām, jo īpaši gadījumos, kad atlase jāveic tikai pāris projektu iesniegumiem, kuri jāīsteno pašai ITI teritorijai.
Integrētas teritoriālas attīstības veicināšanai ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā izvēlēts nacionālais risinājums, kas paredz turpināt pašvaldībām to attīstības programmās noteikto nozīmīgu projektu īstenošanu caur atbalstu pilsētu funkcionālajām teritorijām, kas definētas integrēto teritoriālo stratēģiju (reģionu attīstības programmu) ietvaros, nodrošinot konkurences elementu un efektīvāko attīstības projektu īstenošanu. Tiks turpināta teritoriālā pieeja virzībā uz RPP noteiktā līdzsvarotas reģionālās attīstības mērķa sasniegšanu.[3]

[1] 3.6.1.1. Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai, 3.6.1.2. Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība un 3.6.2.1. Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai.
[2] EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006.
[3] Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam.

Iebildums:
Atbalstām līdzšinējo pieredzi teritoriālās pieejas īstenošanai, it īpaši ES fondu 2007.-2013. gada plānošanas periodā pieeja bija uz pašvaldību vajadzībām vērsta, neierobežojot tās konkrētos atbalsta mērķos, kā tas tika plānots ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā.
Uzskatām, ka Informatīvajā ziņojuma projektā iekļautie priekšlikumi uzliek papildu nevajadzīgu administratīvo slogu pašvaldību projektu īstenošanai. Pašvaldībām tiek noteikti vēl papildu ierobežojumi, lai tās varētu īstenot tās vajadzības, kas atbilst katras pašvaldības vajadzībām saskaņā ar tās izstrādāto attīstības programmu.

Uzskatām, ka izvēlēto 2021.-2027.gada plānošanas perioda modeli nav korekti pamatot ar pašvaldību administratīvo slogu 2014.-2020. gada perioda ietvaros, kur tas ir risināms, nosakot, ka projektu iesniegumu atlases nodrošina Centrālā finanšu un līguma aģentūra.

Lūdzam skatīt LLPA vispārējo iebildumu.

-

Informatīvā ziņojuma sadaļa “Priekšlikums par teritoriālās pieejas izmantošanu ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda SAM un to pasākumos”
Iebildums:
Lūdzam Informatīvajā ziņojumā iekļaut nozares ekspertu izvērtējumu, vai VARAM piedāvātie teritoriālās pieejas piemērošanas veidi ir visatbilstošākie attiecīgajiem Kohēzijas politikas, Kohēzijas politikas mērķu, to SAM un/vai SAMP mērķu sasniegšanai. Papildus minētajam vēršam uzmanību, ka teritoriālās pieejas piemērošana nozīmē koordinētu vairāku atbalsta mērķu un pasākumu piemērošanu teritorijas attīstībai, tādēļ VARAM piedāvāto atbalsta mērķu pielietošana attiecīgajam specifiskā atbalsta mērķiem, bez koordinācijas ar pārējiem mērķiem un atbalsta pasākumiem var nedod vēlamo teritoriālās pieejas efektu. Piemēram, vai teritoriālās pieejas finansējuma piešķiršanas 1.veids “finansējuma dalījums reģionāli atbilstoši IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju, vai cits reģionālais dalījums” ir vispiemērotākais Kohēzijas politikā aprakstīto sociālo problēmu risināšanai, kas iekļauti Kohēzijas politikas 4.mērķī “Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru”. T.i., ja Rīgas un Pierīgas reģiona pašvaldībās ir vislielākās bērnu dārzu rindas un Latgales reģionā – vismazākās, tad piešķirot vislielāko finansējumu tieši Latgales reģiona pašvaldībām, vai efektīvi un mērķtiecīgi tiks veikts ieguldījums sociālo problēmu risināšanā, vai šādā veidā tiks sasniegti Kohēzijas programmā nospraustie rezultāti – efektīvi samazinātas bērnu dārzu rindas?
Līdzvērtīgi būtu attiecināms arī Kohēzijas politikas 2.mērķī “Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs” iekļauto SAM un SAMP teritoriālā pieejas 1.veida piemērošanu SAM un/vai SAMP.
Ņemot vērā minēto un 1.iebildumā minēto iebilstam pret teritoriālās pieejas 1.veida “finansējuma dalījums reģionāli atbilstoši IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju, vai cits reģionālais dalījums” piemērošanu šādos pasākumos:
2.1.1.6. “Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana”;
2.1.3.1. “Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3.1.1.4. “Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras attīstība”;
4.2.1.7. “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība”;
4.3.1.3. “Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība”;
4.3.1.5. “Sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide un attīstība”.
Papildus minētajam lūdzam sniegt skaidrojumu, vai noteikt teritoriālās pieejas 1.veidu “finansējuma dalījums reģionāli atbilstoši IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju, vai cits reģionālais dalījums” tajos SAM/SAMP, kuros ir definēts viens finansējuma saņēmējs, ir administratīvi efektīvi un lietderīgi, jo šo SAM/SAMP dokumentācija vēl specifiski ir jāsaskaņo ar VARAM (kā norādīts ziņojumā).

-

Esošā redakcija:
25 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam.
Iebildums:
Lūdzam skaidrot 25.atsauci, jo nav saprotama tās būtība un pielietojums konkrētā teikumā.

-

Esošā redakcija:
Ņemot vērā reģionālās attīstības atšķirības, uzņēmējdarbības attīstības finansējumu vairākos pasākumos plānots sadalīt pēc IKP – plānošanas reģionam ar mazāko IKP uz vienu iedzīvotāju piešķirot lielāko finansējumu. Tas ir nepieciešams, lai virzītos uz RPP izvirzīto mērķu[1] sasniegšanu, tādēļ plānošanas reģionos ir nepieciešams papildu 1 657 milj. euro IKP pieaugums. Lai to paveiktu, plānošanas reģionos jānodrošina papildu darba algu pieaugums 729 milj. euro apmērā un papildus jāpiesaista privātās investīcijas 486 milj. euro apmērā:
[1] Vidēja termiņa mērķis – samazināt IKP starpību starp plānošanas reģioniem vismaz par 8 procentpunktiem, panākot reģionālā IKP starpības samazinājumu – mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu veido 55% (bāzes vērtība 2016. gadā – 47%).

Iebildums:
Lūdzam norādīt datu avotu, kā arī skaidrot pieņēmumus aprēķinu veikšanai. Vienlaikus lūdzam aprēķinos piemērot aktuālus statistikas datus.

-

Vispārīgs iebildums.

Iebilstam pret izstrādāto Protokollēmuma projekta redakciju.

Iebilstam, ka pašvaldībām investīcijas jāplāno saskaņā ar plānošanas reģionu attīstības stratēģijām un plānošanas reģioniem deleģēto kompetenci. Uzskatām, ka pašvaldībām pašām būtu jāvērtē un jāplāno nepieciešamās investīcijas saskaņā ar pašvaldību izstrādātajām attīstības programmām.
 
Ņemot vērā to, ka:

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu  (turpmāk – Regula) nosaka:
(48) Tiek uzskatīts, ka ilgtspējīgas pilsētvides attīstības ietvarā ir jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās un sociālās problēmas, kas skar pilsētvides teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētvides teritorijas, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saiknes starp pilsētvides un lauku teritorijām. Atbalsts pilsētvides teritorijām varētu būt kā atsevišķa programma vai atsevišķa prioritāte un tam vajadzētu būt iespējai gūt labumu no vairāku fondu finansējuma pieejas. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētvides teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, un šim nolūkam valstu līmenī būtu jāpiešķir vismaz 8 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.

Aicinām ievērot Regulas nosacījumus un lūdzam Protokollēmuma projektā ietvert punktu šādā redakcijā:

“Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt priekšlikumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumiem, izveidojot atsevišķu atbalsta mērķi pašvaldību pilsētvides atbalstam”.
 

-

Esošā redakcija:
Tāpat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā ir vairāki atbalsta pasākumi, kuru ietvaros paredzēts stiprināt plānošanas reģionu attīstības plānošanas kapacitāti, [..]
Priekšlikums:
Ievada daļā (2.lpp.) tika norādīts saīsinājums ministrijas nosaukumam - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM), līdz ar to tālāk dokumentā būtu jāizmanto šis norādītais saīsinājums.
 

Tāpat VARAM pārziņā ir vairāki atbalsta pasākumi, kuru ietvaros paredzēts stiprināt plānošanas reģionu attīstības plānošanas kapacitāti, [..]

Nepieciešams veikt tehnisku precizējumu.
[..] Tā rezultātā vienlaicīgi un ar vienotu pieeju, sadarbojoties ar nacionālā līmeņa institūcijām, tiek risinātas problēmas, kas identificētas vairākas plānošanas reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

[..] Tā rezultātā vienlaicīgi un ar vienotu pieeju, sadarbojoties ar nacionālā līmeņa institūcijām, tiek risinātas problēmas, kas identificētas vairākās plānošanas reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.
 

Esošā redakcija:
Reģionu griezumā lielākais finansējuma apjoms paredzēts Latgales plānošanas reģionam – 156 323 032 euro. Indikatīvais finansējums Rīgas plānošanas reģionam Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros un AF plāna investīcijās, kurās plānota teritoriālā pieeja un kuras ietver gan pašvaldībām, gan citiem atbalsta saņēmējiem novirzāmu finansējumu, ir 385 613 644 euro. Pasākumi, kuri plānoti tieši Rīgas plānošanas reģionam, t.sk., ņemot vērā Rīgas plānošanas reģiona investīciju vajadzības (mobilitāte un pirmsskolas izglītības pieejamība):
AF reforma 1.1.1.r. “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” (AF finansējums – 295 482 000 euro), vienlaikus jāņem vērā, ka AF reforma 1.1.1.r. skar Rīgas metropoles areāla pašvaldības, t.sk. pašvaldības ārpus Rīgas plānošanas reģiona, taču nav identificējams precīzs summu sadalījums šīs reformas ietvaros.
3.1.1.4. pasākums “Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras attīstība” (kopējais ERAF finansējums – 73 900 000 euro”;
4.2.1.7.pasākums “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība” (kopējais ERAF finansējums – 25 882 500  euro);
4.3.6.6.pasākums “Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi” (kopējais Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 16 269 000 euro).
Priekšlikums.
Ņemot vērā ziņojumā ietverto informāciju, Rīgas plānošanas reģionam kopumā tiek paredzēts indikatīvais finansējums vismaz 2 reizes lielāks nekā pārējiem plānošanas reģioniem, tādējādi sniedzot lielāku atbalstu Rīgas plānošanas reģiona attīstības prioritāšu īstenošanai. Teritoriālās pieejas principiem jābalstās uz mazāk attīstīto reģionu izaugsmes veicināšanu, līdz ar to pārējos atbalsta pasākumos par pamatu pieejas piemērošanai jāņem tieši IKP uz vienu iedzīvotāju.

-

Esošā redakcija:
Tāpat būtiski, ka tiek ņemts vērā arī perspektīvās nozares, kas var tikt izvirzītas kā mērķis un kur ir būtiska loma nozaru piesaistei reģionos ir tieši nākotnes izglītības programmas.
Priekšlikums.
Lūdzam veikt redakcionālu precizējumu, lai būtu uztverama teikuma būtība.

-

Esošā redakcija:
³³ Pirmajās kārtā finansējums sadalāms pa reģioniem pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. Atlikusī summa sadalāma atvērta konkursa kārtībā.

Nepieciešams veikt tehnisku precizējumu.
“³³ Pirmajā kārtā finansējums sadalāms pa reģioniem pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. Atlikusī summa sadalāma atvērta konkursa kārtībā.”
 

³³ Pirmajā kārtā finansējums sadalāms pa reģioniem pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. Atlikusī summa sadalāma atvērta konkursa kārtībā.

Esošā redakcija:
Ekonomikas pārkārtošanās uz klimatneitralitāti rezultātā vissmagāk skartie reģioni tiks noteikti TPTP saskaņā ar veikto analīzi Latvijas reģionos sešās jomās.
Priekšlikums:
Skaidrot lietoto saīsinājumu TPTP, jo šobrīd dokumentā tas netiek definēts, skaidrots.

-

Saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, plānošanas reģions savas kompetences ietvaros nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. 
Pašvaldības ieskatā attiecībā uz infrastruktūras attīstības projektiem pamatā ir nepieciešams noteikt teritoriālās pieejas piemērošanas 1. un 2. veidu, tādējādi nodrošinot pašvaldībām iespēju nepastarpināti piesaistīt investīcijas savas teritorijas attīstības projektiem, ar mērķi veicināt ieguldījumu reģiona attīstībā kopumā un risināt sociālekonomiskās un vidiskās problēmas, kas ilgtermiņā veicinātu teritoriālo izaugsmi mazāk attīstītākajos valsts reģionos. Savukārt, teritoriālās pieejas 3.veidu ir lietderīgi piemērot tādiem pasākumiem, kas skar vairāku pašvaldību sadarbību kopīgu problēmu risināšanā un reģiona izaugsmes veicināšanas kontekstā, nosakot plānošanas reģionu kā projekta partneri un virzītāju.
Ierosinām noteikt teritoriālās pieejas veidu attiecībā uz:
 3.1.1.5. SAM – 1. un 2.
4.3.1.3. SAM – 1. un 2.
4.3.1.5. SAM - 1. un 2.
4.3.2. SAM – 1. un 2.

-

Esošā redakcija:
4.tabulas dati:
Kopējais ES fondu finansējums (85%), euro
1.2.1.2. “Produktivitātes aizdevumi (t.sk., ar granta elementu) inovatīvām iekārtām, pētniecībai un attistībai, tehnoloģiju pārnesei” - 42 500 000
1.2.1.3. “Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos” - 17 000 000
Priekšlikums.
Lūdzam tabulā precizēt 1.2.1.2. un 1.2.1.3. pasākumiem kopējo ES fondu finansējuma apmēru, ņemot vēra, ka pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem, 1.2.1.2. pasākumam pieejamais ES fondu finansējums sastāda 58 769 000 euro, savukārt 1.2.1.3. pasākumam 1 700 000 euro.
Lūdzam labot kļūdu vārdā “attīstībai”.
Papildus tam, lūdzam precizēt tabulā norādītās kopsummas.

-

Esošā redakcija:
Papildus tam, ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā plānošanas reģioni bija finansējuma saņēmēji 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem”, plānošanas reģioniem t.sk., izstrādājot atbalsta plānus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, deinstitucionalizācijas plānus, kā arī veicot aktivitātes mērķa grupas sagatavošanai pārejai uz dzīvi sabiedrībā.
Priekšlikums.
Veikt rindkopas redakcionālu precizējumu, jo šobrīd tā nav pilnvērtīgi uztverama.

-

Esošā redakcija:
¹⁵ Mērķis – 75% no Latvijas vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju – noteikts līdzīgi kā Eiropas Savienības Kohēzijas politikā tiek iedalīti NUTS 2 reģioni (visa Latvija ir viens NUTS 2 reģions), nosakot tiem pieejamo atbalsta intensitāti – virs un zem 75% no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju.
Priekšlikums.
Lūdzam izvērtēt atsauces nepieciešamību, jo tā dublē iepriekš dokumenta 2.lpp. norādīto atsauci Nr.6.

-

Esošā redakcija:
Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums nosaka, ka VARAM kā attiecīgās nozares ministrija nodrošina metodisko vadību ieguldījumu plānošanai un veikšanai teritoriju attīstībā un teritoriālo rīku izmantošanas koordināciju, kā arī uzrauga un novērtē šos ieguldījumus teritorijās. Līdz ar to ministrijām Ministru kabineta noteikumus par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam specifisko atbalsta mērķu īstenošanas nosacījumiem pirms to virzības saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā un projektu iesniegumu vērtēšanas specifiskos atbilstības un  kvalitātes kritēriju izskatīšanas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejā nepieciešams saskaņot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nodrošinot šajā informatīvajā ziņojumā iekļauto teritoriālās pieejas nosacījumu īstenošanu un koordināciju. 
Priekšlikums.
Izvērtēt rindkopā sniegto informāciju, jo tajā paustā informācija daļēji pārklājas ar informatīvā ziņojuma 3.lpp jau sniegto informāciju – par nepieciešamību saskaņot ar VARAM attiecīgos dokumentus. Lūdzam “Ievada” sadaļā šo informāciju norādīt vienreiz.

-

Esošā redakcija:
1.tabula “IKP uz vienu iedzīvotāju pret valsts vidējo IKP rādītāju % (2019.gads)”
Priekšlikums.
Lūdzam veikt 1.tabulā norādīto datu aktualizāciju, norādot datus un aprēķinu situācijai uz 2020.gadu, ņemot vērā, ka Centrālā statistikas pārvaldē ir pieejami dati par 2020.gadu.
 

-

Esošā redakcija:
⁴ Aptverot ES fondus, kas ieplānoti Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam, Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā un Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā (turpmāk visi kopā - ES fondi).
⁴ Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam.

Priekšlikums.
Nepieciešams tehniski precizēt atsauču numerāciju.

⁴ Aptverot ES fondus, kas ieplānoti Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam, Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā un Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā (turpmāk visi kopā - ES fondi).
⁵ Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam.

Nepieciešams veikt tehnisku precizējumu, saīsinājuma IKP lietojumu definējot pirmajā rindkopas teikumā.
[..] RPP izvirza ilgtermiņa mērķi sasniegt reģionālās atšķirības 75%  apmērā no Latvijas vidējā IKP. Tam būtu nepieciešams 7 994 milj. euro iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) pieaugums plānošanas reģionos. [..]
 

RPP izvirza ilgtermiņa mērķi sasniegt reģionālās atšķirības 75%  apmērā no Latvijas vidējā iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP). Tam būtu nepieciešams 7 994 milj. euro IKP pieaugums plānošanas reģionos.
 

Nepieciešams veikt tehnisku precizējumu.
[..] Izvērtēti tika arī Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas. [..]

Izvērtētas tika arī Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas.
 

Lūdzam veikt tehnisku precizējumu.
[..] Lai šādu mērķi sasniegtu, būtisks ir vienota kritēriju pieeja nozaru politiku atbalsta pasākumos, t.sk. IKP kritērija piemērošana pieejamā investīciju apjoma starp reģioniem noteikšanai. [..]

Lai šādu mērķi sasniegtu, būtiska ir vienota kritēriju pieeja nozaru politiku atbalsta pasākumos, t.sk. IKP kritērija piemērošana pieejamā investīciju apjoma starp reģioniem noteikšanai.

Nepieciešams veikt tehnisku precizējumu.
[..] Zemāk ietverts VARAM priekšlikums par teritoriālās pieejas piemērošanu ES fondu specifisko atbalsta mērķos un to pasākumos jeb specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu saraksts… [..]

Zemāk ietverts VARAM priekšlikums par teritoriālās pieejas piemērošanu ES fondu specifiskos atbalsta mērķos un to pasākumos jeb specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu saraksts…

Nepieciešams veikt tehnisku precizējumu.
4.tabula. VARAM priekšlikums par teritoriālās pieejas piemērošanu ES fondu specifiskie atbalsta mērķi un pasākumos jeb specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu saraksts [..]

4.tabula. VARAM priekšlikums par teritoriālās pieejas piemērošanu ES fondu specifiskos atbalsta mērķos un to pasākumos jeb specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu saraksts…

Esošā redakcija:
Pielikums
Kā redzams 1. un 2.attēlā, plānošanas reģionu viedokļi savstarpēji nesakrita vairākos specifiskajos atbalsta mērķos un to pasākumos. Attiecīgi tika organizēta diskusija, kurā VARAM un plānošanas reģioni panāca kompromisu (sk. informatīvā ziņojuma sadaļu ar priekšlikumu par specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu sarakstu, kurus reglamentējošie Ministru kabineta noteikumi netiek virzīti Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP portālā) vai uz izskatīšanu Ministru kabinetā bez teritoriālās pieejas.).
Priekšlikums:
Pielikuma noslēguma rindkopu pārvirzīt uz pielikuma sākumu, lai uzreiz būtu skaidrs, ka dokumentā ietvertā sadaļa “Priekšlikums par teritoriālās pieejas izmantošanu ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda SAM un to pasākumos” ir panāktais kompromiss diskusijās ar plānošanas reģioniem.
Kā arī lūdzam veikt tehnisku precizējumu ziņojuma noslēguma rindkopā:
“Kā redzams 1. un 2.attēlā, plānošanas reģionu viedokļi savstarpēji nesakrita vairākos specifiskajos atbalsta mērķos un to pasākumos. Attiecīgi tika organizēta diskusija, kurā VARAM un plānošanas reģioni panāca kompromisu (sk. informatīvā ziņojuma sadaļu ar priekšlikumu par specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu sarakstu, kurus reglamentējošie Ministru kabineta noteikumi netiek virzīti Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP portālā) vai uz izskatīšanu Ministru kabinetā bez VARAM saskaņojuma par teritoriālās pieejas ievērošanu).”

Kā redzams 1. un 2.attēlā, plānošanas reģionu viedokļi savstarpēji nesakrita vairākos specifiskajos atbalsta mērķos un to pasākumos. Attiecīgi tika organizēta diskusija, kurā VARAM un plānošanas reģioni panāca kompromisu (sk. informatīvā ziņojuma sadaļu ar priekšlikumu par specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu sarakstu, kurus reglamentējošie Ministru kabineta noteikumi netiek virzīti Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP portālā) vai uz izskatīšanu Ministru kabinetā bez VARAM saskaņojuma par teritoriālās pieejas ievērošanu).

Lūdzam veikt tehnisku precizējumu:
“Ņemot vērā Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likumā noteikto, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā attiecīgās nozares ministrija nodrošina metodisko vadību ieguldījumu plānošanai un veikšanai teritoriju attīstībā un teritoriālo rīku izmantošanas koordināciju, kā arī uzrauga un novērtē šos ieguldījumus teritorijās, ministrijām Ministru kabineta noteikumu projektus par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu īstenošanas nosacījumiem pirms to virzības saskaņošanai vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā un projektu iesniegumu vērtēšanas specifisko atbilstības kritēriju un  kvalitātes kritēriju izskatīšanas Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejā saskaņot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju šādus specifiskos atbalsta mērķus un to pasākumus: [..]”
 

Ņemot vērā Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likumā noteikto, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā attiecīgās nozares ministrija nodrošina metodisko vadību ieguldījumu plānošanai un veikšanai teritoriju attīstībā un teritoriālo rīku izmantošanas koordināciju, kā arī uzrauga un novērtē šos ieguldījumus teritorijās, ministrijām Ministru kabineta noteikumu projektus par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu īstenošanas nosacījumiem pirms to virzības saskaņošanai vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā un projektu iesniegumu vērtēšanas specifisko atbilstības kritēriju un  kvalitātes kritēriju izskatīšanas Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejā saskaņot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju šādiem specifiskā atbalsta mērķiem un to pasākumiem: [..]

Nepieciešams veikt tehnisku precizējumu:
“Vides aizsardzībai un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar plānošanas reģioniem un Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju un Veselības ministriju līdz 2023.gada 31.decembrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus plānošanas reģionu darbības pilnveidošanai un attiecīgo ministriju līdzdalībai plānošanas reģionu attīstībai nozīmīgu jomu plānošanā.”
 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar plānošanas reģioniem un Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju un Veselības ministriju līdz 2023.gada 31.decembrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus plānošanas reģionu darbības pilnveidošanai un attiecīgo ministriju līdzdalībai plānošanas reģionu attīstībai nozīmīgu jomu plānošanā.