Atzinums

Vārdā "augstākajā" izlaists burts.

2) dzīvojamā telpa – šā likuma izpratnē slēdzama telpa, kurā ar brīvības atņemšanu notiesātajam jāatrodas naktsmiera laikā slēgtā cietuma augstākajā pakāpē vai atklātajā cietumā;

Turpmāk likumprojektā tiek lietots termins "sociālā rehabilitācija", aicinām atbilstoši precizēt normu. 

Nodaļā par Resocializāciju skaidrots, ka sociālā rehabilitācija ir daļa no resocializācijas, tomēr konkrētajā punktā izvēlēts termins nevis "resocializācija" vai  "sociālā rehabilitācija"bet "rehabilitācija". 
 
 

6) kriminogēna rakstura problēmas – kriminālsodu izpildē ir faktori un apstākļi, kas veicina noziedzīgu uzvedību vai kavē notiesāto personu sociālo rehabilitāciju (vai resocializāciju) un reintegrāciju sabiedrībā;

Turpmāk likumprojektā tiek lietots termins "radinieks" vairākos pantos kopā ar radniecības pakāpi. Būtu precizējamas pie definīcijām arī radniecības pakāpes, proti, kas ir pirmās pakāpes radinieki. Kā arī 33.pantā ir arī minēts termins "ģimenes locekļi", kas nav atrunāts pie definīcijām. 
Vienlaikus iztrūkst regulējums, kas ļautu arī reģistrētā partnera vai laulātā nepilngadīgajiem bērniem izmantot tiesības, piemēram, satikties ar notiesāto, kā tas būtu iespējams viņa bioloģiskajiem bērniem. Gadījumos, kad iepriekš notiesātās personas ģimenē auguši bērni, kuri nav notiesātā bioloģiskie bērni, bet viņš ir nozīmīga persona, kas piedalījusies bērna audzināšanā, būtu jāparedz iespēja uzturēt saikne bērnam ar notiesāto arī šādos gadījumos, nodrošinot bērnu labākās intereses. 
 

-

Nepieciešams precizēt normu, norādot, ka nodod kriminālsodu izpildei ārvalstī drīkst tikai, ja ir pārliecība, ka cilvēktiesību ievērošana šajā valstī tiek nodrošināta ne mazākā līmenī kā tas būtu izpildot sodu Latvijas Republikā. 

-

Nepieciešams precizēt normu, norādot, ka jāievēro ar starptautiskiem līgumiem uzņemtās Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā.

Kriminālsodu izpildē tiek ievērotas starptautiski atzītas cilvēktiesības un Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi.

Nepieciešams precizēt normu, norādot diskriminācijas aizlieguma pamatus, kas noteikti Latvijai saistošos starptautiskos instrumentos, kā arī nomainot terminu "citiem apstākļiem" uz "citiem pamatiem".
 
Papildus aicinām papildināt diskriminācijas aizlieguma pamatus balstoties, piemēram, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu, kas noska: "diskriminācijas aizliegums, nosaka: aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ." Kā arī 10. pantu, kas paredz: "domu, pārliecības un ticības brīvība, nosaka: ikvienam ir tiesības uz domu, pārliecības un ticības brīvību. Šīs tiesības ietver brīvību mainīt ticību vai pārliecību un brīvību individuāli vai kolektīvi un publiski vai privāti paust ticību vai pārliecību lūgšanās, mācībās, ieražās un ceremonijās."

Savukārt Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9. pants atrunā pārliecības un ticības brīvību: "ikvienam cilvēkam ir tiesības uz domu, pārliecības un ticības brīvību; šīs tiesības ietver arī brīvību mainīt savu reliģisko piederību vai ticību un nodoties savai reliģijai vai pārliecībai, kā vienatnē tā kopā ar citiem, publiski vai privāti, pielūdzot, izpildot reliģiskas vai rituālas ceremonijas, ievērojot paražas un sludinot mācību."
 

Likuma priekšā visi notiesātie ir vienlīdzīgi un kriminālsodu izpildes procesā nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, ādas krāsas, tautības vai etniskās izcelsmes, valodas, sociālās izcelšanās, izglītības, dzimuma, dzimumorientācijas, vecuma, veselības stāvokļa,  invaliditātes, ģenētisko īpatnību, ģimenes, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem vai citiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības, ticības, nodarbošanās veida un citiem pamatiem.

Normas pirmais teikums nav gramatiski saskaņots. 
Vai nu "iestāde nodrošina statiskās drošības (..), organizatoriskās drošības (..),  un dinamiskās drošības pasākumu līdzsvaru."
vai "iestādē tiek nodrošināts statiskās drošības (..), organizatoriskās drošības (..),  un dinamiskās drošības pasākumu līdzsvars."

-

Normu aicinām papildināt ar atsauci uz  "naida kurināšanas" nepieļaušanu.  

Par personu ar radikalizācijas pazīmēm šā likuma izpratnē uzskata personu, kura, pamatojoties uz ideoloģiska, politiska, reliģiska, sociāla, ekonomiska un personīga rakstura iemesliem, pakāpeniski pieņem vardarbīgu ekstrēmismu. Vardarbīgs ekstrēmisms izpaužas kā tādu darbību popularizēšana, atbalstīšana un veikšana, kuras var novest pie terorisma un kuru mērķis ir aizstāvēt ideoloģiju, kas sludina rases, nacionālo, etnisko vai reliģisko pārākumu vai kurina naidu vai noliedz demokrātijas pamatprincipus un pamatvērtības.

9.panta pirmā daļa paredz kriminālsoda izpildes kārtību, ja tā izpilde nodota ārvalstij.
Precizējams, kādā kārtība pārsūdzams/apstrīdams Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī.

Ar brīvības atņemšanu saistīta kriminālsoda izpilde tiek apturēta līdz ar notiesātā pārvietošanu turpmākai soda izpildei uz ārvalsti vai ar brīdi, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī.

-

Divdabja teiciens  "atrodoties atklātajā cietumā" no teikuma jāatdala ar komatiem.
 

4) lēmumu par notiesātās sievietes, kurai, atrodoties atklātajā cietumā, ir piedzimis bērns, pārvietošanu kopā ar bērnu uz slēgtā cietuma nodaļu, kurā atrodas sievietes ar bērniem;

Aicinām norādīt atsauci uz normu, kas reglamentē šos "sadzīves apstākļus", kas nosaka minimālās nodrošināmās prasības.

-

 Aicinām labot pārrakstīšanās kļūdu.

(2) Pārvalde šajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, tiesu, kas notiesājusi personu, un informāciju par visiem tiesu nolēmumiem, ar kuriem persona notiesāta.  

Aicinām labot pārrakstīšanās kļūdu.

2) soda izpildi turpina notiesātie, kuri soda izpildes pastiprināšanas ietvaros pārvietoti no slēgtā cietuma augstākās pakāpes.

Aicinām izvērtēt nepieciešamību norādīt informāciju par izvērtēšanas komisijas sēžu biežumu. 

-

Aicinām izvērtēt iespēju arī notiesātajam minēto lēmumu apstrīdēt.

-

Aicinām precizēt normu, norādot informāciju, kādā kārtībā un termiņos par sēdi tiek paziņots likumiskajiem pārstāvjiem.  

-

Iepriekš likumprojektā atrunāti trīs resociālizācijas programmu veidi. Kā arī papildus tiek atrunāta sociālās korekcijas programma, kas likumā pieminēta vēl vienu reizi, bet nav skaidrs, ko šī programma ietver un kādas darbības paredz.  

-

Aicinām precizēt veidu, laiku un kārtību, kādā persona tiek informēta par resocializācijas līdzekļu pieejamību. 

-

Aicinām apsvērt formulējuma iekļaušanu, kas noteiktu izņēmumus, kas pieļauj resocializācijas programmas noteikumu un prasību neievērošanu attaisnojošu iemeslu dēļ. Piemēram, ja persona nepiedalās kādā noteiktā resocializācijas pasākuma posmā, jo ir devusies uz radinieka bērēm utmldz.

-

Aicinām precizēt 9) punktu, nosakot kādā laika periodā notiesātajam ir tiesības uz divu stundu ilgu pastaigu - piemēram, reizi dienā. 

(1) Notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā:
1) var atļaut radinieku, laulātā, partnera un citu personu apmeklējumu brīvības atņemšanas iestādes pārstāvju klātbūtnē vienu reizi mēnesī uz laiku no vienas stundas līdz sešām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu;
2) ir tiesības saņemt mācību materiālus, ja notiesātais apgūst izglītību;
3) atļauts koplietošanas telpās izmantot brīvības atņemšanas iestādes nodrošināto sadzīves tehniku saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteikto dienas kārtību;
4) ir tiesības veikt telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem katru dienu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā dienas kārtībā paredzētajā laikā. Vienas telefonsarunas ilgums nedrīkst pārsniegt 20 minūtes, un tā notiek vizuālas kontroles apstākļos;
5) ir tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, ja tas paredzēts atkarību mazināšanas programmas nosacījumos;
6) ir tiesības vērsties pie Olaines cietuma priekšnieka ar iesniegumu par vienošanās par notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā izbeigšanu;
8) ir tiesības iesaistīties vispārējās un profesionālās izglītības apguvē un profesionālajā tālākizglītībā un profesionālajā pilnveidē, ja atkarību mazināšanas programmas nosacījumi to pieļauj;
9) ir tiesības uz divu stundu ilgu pastaigu reizi dienā;
10) ir tiesības ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma;
11) ir tiesības ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību sūtīt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma radiniekiem, laulātajam un partnerim, bet ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju – citām personām.

Aicinām precizēt termiņu, kādā ir jāpieņem lēmums par atļauju notiesātajam atstāt brīvības atņemšanas iestādi. Līdzīgi arī attiecinot šo termiņu uz nākamo apakšpunktu.

-

Aicinām precizēt normu un kā citos likumā minētos gadījumos, piemēram, 110., 116. pantos, norādīt, ka ieskaitāmos naudas līdzekļus Pārvaldes kontā izlieto notiesāto komunālo apstākļu uzlabošanai.

(5) Ja vēstulē atklāj narkotiskās, citas apreibinošās vai citas neatļautas vielas, vai priekšmetus, tiek veiktas neatliekamās izmeklēšanas darbības. Pēc tam materiālus nodod pēc piekritības. Ja vēstulē tiek atrasta nauda, tā tiek ieskaitīta Pārvaldes kontā un tiek izlietota notiesāto komunālo apstākļu uzlabošanai.

Aicinām precizēt normu, norādot, ka notiesātā tikšanās ar savas valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi vizuālās kontroles nodrošināšana tiek veikta bez skaņas ierakstīšanas. 

-

Aicinām labot pārrakstīšanās kļūdu: "ar šajā likumā minētajām institūcijām netiek kontrolēta". 

(1) Lai novērstu neatļautu saziņu, notiesātā telefonsarunas un videosaziņa notiek vizuālās kontroles apstākļos bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes. Telefonsarunas un videosaziņa ar šajā likumā minētajām institūcijām netiek kontrolēta.

Aicinām labot pārrakstīšanās kļūdu, dzēšot lieko vārdu "piedalīties" frāzē "Notiesātais var piedalīties piedalīties audzināšanas".

(8) Notiesātais var piedalīties audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem un tās apkārtējās teritorijas uzturēšanā, labiekārtošanā un sadzīves apstākļu uzlabošanā.

Aicinām precizēt, ka Pārvaldes priekšnieks lēmumu, ka pārvietošana no atklāta cietuma uz slēgta cietuma nodaļu atbilst bērna labākajām interesēm, pieņem, balstoties Bāriņtiesas lēmumā.

-

Aicinām izlabot pārrakstīšanās kļūdu - "ienest".

Personai, kura ierodas uz ilgstošo satikšanos, ir pienākums veikt ēdināšanas pakalpojuma apmaksu pirms ierašanās brīvības atņemšanas iestādē atbilstoši normatīvajam aktam par Pārvaldes maksas pakalpojumiem. Personas drīkst ienest satikšanās telpā tikai priekšmetus, kurus notiesātajam ir atļauts glabāt.

Aicinām paredzēt iespēju, ka notiesātai personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu priekšapmaksas veidā varētu segt cita persona, papildinot atbilstoši septīto apakšpunktu ar  "un nav iesniegti pierādījumi par notiesātajam nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojuma veikto priekšapmaksu". 

7) notiesātajam nav personisko līdzekļu veselības aprūpes pakalpojuma izmaksu segšanai un nav iesniegti pierādījumi par notiesātajam nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojuma veikto priekšapmaksu.

Aicinām precizēt normu, jo Latvijā nav atrodama norma, kas nosaka "valsts atzītas reliģiskās konfesijas". Tai pašā laikā Reliģisko organizāciju likums 3.panta pirmajā daļā nosaka, ka "reliģiskās organizācijas ir šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas), diecēzes un nodaļas" līdz ar to norma būtu precizējama. 

(3) Notiesāto garīgo aprūpi nodrošina brīvības atņemšanas iestādes kapelāns atbilstoši normatīvajiem aktiem. Ja notiesātais vēlas saņemt tādas Latvijas Republikā reģistrētas reliģiskās organizācijas garīdznieka īstenotu garīgo aprūpi, kuru nevar nodrošināt brīvības atņemšanas iestādes kapelāns, kapelāns organizē attiecīgās konfesijas garīdznieka pieaicināšanu.

Aicinām precizēt normu, aizstājot terminu "likumīgi"  ar atsauci uz likumu "Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā" , ņemot vērā Reliģisko organizāciju likums 3.panta pirmajā daļā noteikto, ka "reliģiskās organizācijas ir šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas), diecēzes un nodaļas".

(4) Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās reliģiskās organizācijas un biedrības ar Pārvaldes priekšnieka atļauju var piedalīties notiesāto garīgās aprūpes pasākumos.

Aicinām precizēt normu, nosakot ne tikai pieļaujamo minimālo gaisa temperatūru, bet arī pieļaujamo maksimālo gaisa temperatūru gada siltajā laikā, piemēram, Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa noteikumu Nr.359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” 1. pielikumā atrunāts, ka gada siltajā laikā maksimālā pieļaujamā temperatūra telpās strādājošiem, kuru darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli pieļaujamā maksimālā gaisa temperatūra ir  +28° C. 
Nebūtu pieļaujama notiesāto atrašanās pārkarsušās telpās, nodrošinot Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. panta  -  necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums, ievērošanu.

(2) Kamerās un dzīvojamās telpās nodrošina dabisko apgaismojumu, bet diennakts tumšajā laikā — mākslīgo apgaismojumu, kā arī gaisa temperatūru, kas nav zemāka par +18° C un nav augstāka par +28° C, un ventilāciju.

Aicinām gramatiski saskaņot vārdu galotnes - "apaviem".

Notiesātos apgādā ar sezonai atbilstošu apģērbu, apaviem un veļu, ja tas nepieciešams. Notiesātajam nodrošina personiskās higiēnas ievērošanas iespējas, kā arī iespēju mazgāt savu veļu un drēbes.

Aicinām teikumā gramatiski saskaņot galotnes. 
Vienlaikus aicinām izvērtēt vai  pie noteiktu pārtikas produktu nepanesības, tas būtu attiecināms uz izņēmumu, kas atrunāts šā paša panta otrajā daļā - "slimajiem notiesātajiem". Proti, vai glutēna nepanesība, cistiskās fibrozes utmldz. gadījumos ir iespējams nodrošināt atsevišķu ēdiena veidu. Kā arī paredzēt kārtību, kas būtu pamats šāda uztura nodrošināšanai notiesātajam. 

 Nepilngadīgais notiesātais saņem ēdienu, kas nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko attīstību. 
vai 
 Nepilngadīgie notiesātie saņem ēdienu, kas nodrošina viņu pilnvērtīgu fizisko attīstību. 

Aicinām svītrot lieko prievārdu "ar".

(1) Notiesātie saņem no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus normatīvajos aktos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un samaksu noteiktajā apjomā un kārtībā. No valsts budžeta neapmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ar notiesātie saņem Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā.

Aicinām papildināt normu, norādot, līdzīgi kā citos pantos, ka satikšanās iespējama arī ar "laulāto, partneri", kas nav iekļauts pie definīcijas "radinieki". 

(6) Notiesātais, kas atrodas ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes var satikties ar laulāto, partneri vai radiniekiem un citām personām atbilstoši normatīvajiem aktiem par apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas kārtību. 

Aicinām izvērtēt vai būtu jāizceļ atsevišķi kāršu spēles, jo arī šahs, domino un citas galda spēles pieļauj materiālu labumu gūšanu kā vinnestu.

7) piedalīšanās kāršu galda spēlē vai citā azartspēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, vai vinnesta izspiešana;

Aicinām izvērtēt iespēju vai nu definēt terminu "zīdainis", piemēram, nosakot, ka termins tiek attiecināts uz bērniem vismaz līdz viena gada vecumam vai kuri ir agrīnā dzīves posmā un uzturā lieto mātes pienu vai tā aizstājējus. Kā arī izvērtēt iespēju nodrošināt bērnam tikšanos ar māti, kas atrodas soda izolatorā, lai nepieļautu bērna sodīšanu ar nošķiršanu no mātes par mātes izdarītu pārkāpumu, kas nebūtu bērna labākajās interesēs. 

(5) Sievietes, kuras brīvības atņemšanas iestādē atrodas kopā ar bērnu līdz viena gada vecumam vai kurš ir agrīnā dzīves posmā un uzturā lieto mātes pienu vai tā aizstājējus, un grūtnieces, nedrīkst ievietot soda izolatorā. Nodrošinot bērna intereses pieļaujama bērna tikšanās ar māti arī gadījumā, ja māte atrodas soda izolatorā. 

Rosinām precizēt terminoloģiju attiecībā uz ievietošanas soda izolatorā ilgumu. Proti, likumprojekta 168.panta otrās daļas 6.punktā un trešās daļas 5.punktā noteikts termiņš "līdz 14 diennaktīm", savukārt 173.panta ceturtajā daļā noteikts, ka termiņš nedrīkst pārsniegt "14 dienas".

-

1) Rosinām papildināt anotācijas pirmās sadaļas 1.3.punktu "Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi" (6.lpp.), iekļaujot informāciju arī par citām lietām, kuras ir bijušas nozīmīgas attiecībā uz ieslodzījuma apstākļiem un ieslodzīto cilvēktiesībām Latvijā. Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Tiesa) nolēmumi ir nozīmīgs avots, kas nosaka cilvēktiesību standartu ievērošanu arī Latvijas tiesību sistēmā. Tiesas spriedumos ir paustas atziņas, kurām ir tieša ietekme uz nacionālo regulējumu un tiesu praksi, īpaši attiecībā uz ieslodzījuma apstākļiem un ieslodzīto personu cilvēktiesību nodrošināšanu.
Lietās “J.L. pret Latviju” (iesnieguma Nr.23893/06, 2012.gada 17.aprīļa spriedums) “D.F. pret Latviju” (iesnieguma Nr.11160/07, 2013.gada 29.oktobra spriedums)  tika konstatēts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 3.panta pārkāpums saistībā ar pret iesniedzējiem vērsto vardarbību no citu ieslodzīto puses, un nepietiekamu šo incidentu izskatīšanu, uzraudzību no atbildīgo institūciju puses. Pēc minēto pārkāpumu konstatēšanas tika veikti uzlabojumi normatīvajā regulējumā, tai skaitā Sodu izpildes kodeksā, lai novērstu ieslodzīto savstarpējo vardarbību. Minētie Tiesas secinājumi un sekojošie grozījumi ir būtiski sasaistāmi ar šā brīža regulējumu un likumprojekta 10.nodaļā iekļauto sadaļu “Drošība un uzraudzība brīvības atņemšanas iestādē”, kurā tai skaitā paredzēta notiesāto bīstamības izvērtēšana un efektīva brīvības atņemšanas iestādēs izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, lai nodrošinātu atbilstošu ieslodzīto aizsardzību un tiesību ievērošanu.
Attiecībā uz ieslodzījuma apstākļiem Tiesa ir izskatījusi vairākas Latvijas lietas. Viena no tām – “Bazjaks pret Latviju” (iesnieguma Nr.71572/01, 2010.gada 19.oktobra spriedums)– saistīta ar Konvencijas 3. un 13. panta pārkāpumiem, kas attiecās uz iesniedzēja, Daugavpils cietuma ieslodzītā, uzturēšanās apstākļiem. Tiesa uzsvēra, ka valstīm ir pienākums organizēt ieslodzījuma vietu sistēmu tādā veidā, lai tiktu nodrošināta apcietināto personu cieņas aizsardzība, neatkarīgi no finansiālām vai loģistikas grūtībām. Pēc šī, kā arī vairākiem citiem spriedumiem līdzīgās lietās, kas attiecās uz uzturēšanās apstākļiem ieslodzījuma vietās, tika veikti grozījumi normatīvajos aktos, lai uzlabotu ieslodzījuma vietu stāvokli. Tiesas konstatējumi nodrošināt uzturēšanās apstākļus sasaucas ar likumprojekta 14.nodaļā “Notiesāto sadzīves vajadzību un uztura nodrošināšana” noteikto, paredzot, piemēram, minimālo dzīvojamās telpas platību kvadrātmetros uz personu, nodrošinot dabisko un mākslīgo apgaismojumu, telpu ventilāciju un minimālo telpu gaisa temperatūru.
Savukārt saistībā ar ieslodzīto tiesībām atstāt brīvības atņemšanas vietu sakarā ar tuvinieka nāvi, zīmīga ir lieta "Ēcis pret Latviju" (iesnieguma Nr.12879/09, 2019.gada 10.janvāra spriedums). Iesniedzējam – vīrietim, kurš izcieta cietumsodu slēgta tipa cietumā, netika atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi sakarā ar tuva radinieka nāvi. Tiesa atzina, ka šāda situācija veido Konvencijas 8. un 14.panta pārkāpumu, jo sievietes, kuras notiesātas par tāda paša smaguma nozieguma izdarīšanu, soda izciešanu automātiski uzsāka daļēji slēgta tipa cietumā un tādējādi varēja saņemt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi. Pēc minētā sprieduma, kā arī Satversmes tiesas sprieduma Nr.2019-32-01, ar kuru norma, kas noteica notiesāto personu tiesības atstāt brīvības atņemšanas iestādi radinieka nāves gadījumā, tika atzīta par neatbilstošu Satversmei, tika veikti atbilstoši grozījumi, lai nodrošinātu ieslodzīto tiesības apmeklēt radinieka bēres. Minētais sasaucas ar likumprojekta 13.5.apakšnodaļā “Notiesātā tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi” noteikto, paredzot iespēju ieslodzītajiem atvadīties no radinieka, laulātā vai partnera.

2) Lūgums precizēt anotācijas pirmās sadaļas 1.3.punktā "Starptautiskie standarti" (7.lpp) iekļauto starptautiskā dokumenta nosaukumu – ANO Minimālie noteikumi attiecībā uz izturēšanos pret ieslodzītajiem, aizstājot vārdu "noteikumi" ar "standarta noteikumi". Tāpat lūgums precizēt atsauci anotācijas pirmās sadaļas 1.3.punktā “Cieņpilnas attieksmes princips” (17.lpp.) uz Ieteikumu CM/Rec(2017)3 par Eiropas noteikumiem par sabiedrībā izciešamajiem sodiem un piespiedu līdzekļiem, aizstājot vārdu "izciešamajiem" ar "izciešamiem".

3) Nepieciešams redakcionāli precizēt anotācijā izmantotos apzīmējums, nodrošinot vienotu valodas lietojumu, piemēram, anotācijas pirmās sadaļas 1.3. punktā (1. un 6.lpp.) atkārtoti tiek veidots saīsinājums – ECT. Tāpat rosinām pārskatīt anotācijas tekstu, izlabojot gramatikas kļūdas, piemēram, 21.lpp. aizstājot vārdu “attīs” ar “attīstās”.

4) Anotācijas sadaļā 1.3. Pašreizējā situācija pie informācijas par “Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (turpmāk – CPT) ieteikumi” aicinām papildināt informāciju ar norādi, ka projekts ļautu izpildīt CPT ziņojumos ietvertās rekomendācijas:

1) CPT rekomendācija, ka sodu izciešanas režīma līmeņi ir jēgpilni jāpārskata, pamatojoties uz individuāliem soda izciešanas mērķiem, kas noteikti soda izciešanas sākumā un regulāri pārskatāmi pēc tam. Līdz ar to CPT iesaka pārskatīt pašreizējo progresīvās soda izpildes sistēmu. Virzīšanās uz minētās rekomendācijas ieviešanu notiek pakāpeniski, un tas jau ir iestrādāts Resocializācijas politikas pamatnostādnēs 2022.–2027.gadam, kas paredz kontaktpersonu ieviešanu. Tāpat notiek jaunā Liepājas cietuma būvniecība, kas ļaus risināt CPT rekomendācijās uzrunātās problēmas. Jaunajā cietumā būs atšķirīgs nodarbināto sadalījums, vairāk amatpersonu būs iesaistītas saturiskajā darbā ar ieslodzītajiem. Minētais ļaus izpildīt arī CPT rekomendāciju,  lai palielinātu mērķtiecīgu aktivitāšu nodrošināšanu ieslodzītajiem, kuriem tiks nodrošināta iespēja pavadīt noteiktu dienas daļu ārpus kamerām, iesaistoties mērķtiecīgās un daudzveidīgās nodarbēs (darbs; arodapmācība; izglītība; sports).

-

Aicinām aizpildīt anotācijas piekto sadaļu “Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām”. Ņemot vērā, ka likumprojekts skar un efektīvi pilnveido Latvijas Republikas normatīvo regulējumu atbilstoši starptautiskajām cilvēktiesību prasībām sodu izpildes jomā, kas uzskaitītas arī anotācijas pirmās sadaļas 1.3.punktā, piektā sadaļa būtu aizpildāma, ietverot atsauces uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Papildus likumprojekta izstrādē ņemti vērā Eiropas Padomes un ANO izstrādātie ieteikumi, noteikumi sodu izpildes jomā – ANO Minimālie standartnoteikumi par nepilngadīgo tiesisko stāvokli (pieņemti 1985. gada 29. novembrī) (Pekinas noteikumi); ANO Standarta minimuma noteikumi par sodiem bez brīvības atņemšanas (Tokijas noteikumi) (pieņemti 1990. gada 14. decembrī); ANO Vadlīnijas par nepilngadīgo noziedzības novēršanu (pieņemtas 1990. gada 14. decembrī) (Rijādas vadlīnijas); ANO Noteikumi par apiešanos ar notiesātajām sievietēm un ar ieslodzījumu nesaistītu līdzekļu piemērošanu sievietēm likumpārkāpējām (pieņemti 2010. gada 21. decembrī) (Bangkokas noteikumi); ANO Minimālie standarta noteikumi attiecībā uz izturēšanos pret ieslodzītajiem (pieņemti 2015. gada 17. decembrī) (Nelsona Mandelas noteikumi); Ministru komitejas Ieteikums Rec(2003)22 dalībvalstīm par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu (personiskais galvojums); Ieteikums Rec(2003)23 dalībvalstīm par cietuma administrācijas izturēšanos pret uz mūžu ieslodzītajiem un ilgtermiņa ieslodzītajiem; Eiropas cietumu noteikumi (Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Rec(2006)2 dalībvalstīm par Eiropas cietumu noteikumiem); Ieteikums CM/Rec(2010)1 par Eiropas Padomes Probācijas noteikumiem; u.c.
Papildus aicinām papildināt likumprojekta anotāciju, iekļaujot izvērtējumu par likumprojekta normās paredzēto ieslodzīto tiesību ierobežojumu atbilstību Konvencijai. Personu Konvencijā garantētās tiesības var tikt ierobežotas, tomēr šiem ierobežojumiem jābūt pamatotiem ar leģitīmu mērķi, kas nereti izriet no drošības apsvērumiem, un samērīgiem.
Tā, piemēram, taču ne izsmeļoši, likumprojekta 163.panta piektā daļa noteic, ka, atrodoties ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, uz ieslodzīto neattiecas likumprojektā minētās tiesības, piemēram, uz videosaziņu vai telefonsaziņu, tiesības nosūtīt un saņemt vēstules, u.c. Vēršam uzmanību, ka minētās tiesības izriet no Konvencijas 8.panta (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību). Tiesa, skatot lietas par ieslodzīto tiesībām uz komunikāciju, ir atzinusi, piemēram, tiesības veikt telefona zvanus par veidu, kā uzturēt kontaktus ar ģimenes locekļiem (Danilevich pret Krieviju, iesnieguma Nr.31469/08, 2021. gada 19.oktobra spriedums, 49.rindkopa). Tiesa ir atzinusi, ka svarīga ieslodzītā tiesību uz ģimenes dzīvi sastāvdaļa ir tā, ka valsts iestādēm jānodrošina vai, ja nepieciešams, jāpalīdz saglabāt kontakts ar tuvākajiem ģimenes locekļiem (Khoroshenko pret Krieviju, iesnieguma Nr.41418/04, 2015.gada 30.jūnija spriedums, 106.rindkopa). Tādēļ būtu nepieciešams izvērtējums par šīs normas pamatotību un samērīgumu.
Savukārt likumprojekta 106.pants paredz iespēju ievietot personu ieslodzījuma kamerā, kas ir aprīkota ar videonovērošanu. Minētais ietekmē ieslodzītā tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas aizsargātas ar Konvencijas 8.pantu. Attiecībā uz ieslodzīto kontroli un novērošanas kameru izmantošanu Tiesa ir lēmusi, ka personas pastāvīga videonovērošana apcietinājuma laikā, kas jau pati par sevi ievērojami ierobežo personas privātumu, ir jāuzskata par nopietnu iejaukšanos indivīda tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību kā “privātās dzīves” jēdziena elementu (Van der Graaf pret Nīderlandi, iesnieguma Nr.8704/03, 2004.gada 1.jūnija lēmums). Videonvērošanas iespēja paredzēta arī likumprojekta 112.panta septītajā daļā, lai veiktu apmeklējuma un satikšanās kontroli. Tiesa šajā sakarā ir konstatējusi, ka, lai gan komunikācijas uzraudzība cietuma apmeklējuma zonā drošības apsvērumu dēļ var būt leģitīma, sistemātiska komunikācijas uzraudzība un ierakstīšana citu iemeslu dēļ noteiktos apstākļos pārkāpj Konvencijas 8.panta tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, un šajā kontekstā īpašu nozīmi piešķir likumības prasībai, tostarp normatīvā regulējuma skaidrībai un paredzamībai (Wisse pret Franciju, iesnieguma Nr.71611/01, 2005.gada 20.decembra spriedums, 29.–34.rindkopa).

-