Atzinums

Lai sasniegtu BRIDGEforEU regulas sākotnējo mērķi – dot iespēju pierobežu iedzīvotājiem ziņot par problēmām un saņemt atgriezenisko saiti par pārrobežu juridisko un administratīvo šķēršļu novēršanu - Rīkojumā būtu jānosaka darbības pamatprincipi:
1) No “reizi gadā sanākošas komisijas” uz pastāvīgu koordinācijas mehānismu 
Rīkojumā jāiekļauj, ka VARAM: 
-nodrošina pastāvīgu pārrobežu šķēršļu apzināšanas un novēršanas koordināciju visa gada garumā, nevis tikai SVK sēdes sagatavošanai,  
-uztur vienotu iesniegšanas un uzskaites kārtību pārrobežu šķēršļiem,  
-koordinē jautājumu izskatīšanu ar nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem un pašvaldībām.  
 2) Jāievieš obligāta lietu reģistrēšana un statuss 
Katram iesniegtajam šķērslim jābūt: 
reģistrētam, klasificētam, ar norādītu atbildīgo institūciju, statusu, nākamo darbību, termiņu. 
Tas atbilst regulas mērķim radīt strukturētu lietu apstrādi un caurspīdīgumu, ko CBCP modelis tieši akcentē.  
3) Jānosaka termiņi 
Ja termiņu nav, tad viss paliek pie “apkopojam pirms sēdes”. Rīkojumā var noteikt, piemēram: 
10 darbdienās – reģistrācija un paziņojums iesniedzējam, 
30 dienās – sākotnējais izvērtējums, 
60 dienās – atbildīgās iestādes nostāja vai rīcības plāns, 
ja problēma nav atrisināma operatīvi – iekļaušana starpinstitucionālā darba grupā vai SVK darba kārtībā. 
Šāda procedurālā loģika atbilst BRIDGEforEU mērķim nodrošināt strukturētu pārrobežu lietu apstrādi, nevis ad hoc politisku pārrunāšanu.  
4) Jāparedz pienākums sniegt motivētu atbildi 
Ja jautājums tiek atzīts par neesošu pārrobežu šķērsli, neprioritāru, atrisināmu citā formātā, tad iesniedzējam un iesaistītajām pusēm jāsaņem rakstiska, motivēta atbilde. 
Regulas sistēma paredz, ka lietu izskatīšanā ir jādod skaidrojums par izvērtējuma rezultātu un turpmāko rīcību.  
5) Jāparedz problēmu aktualizēšanas mehānisms 
Lielākā problēma līdzšinējā praksē ir tā, ka problēmjautājumiem nereti nav virzības. 
To var novērst, ja rīkojumā paredz: 
ja šķērslis nav atrisināts noteiktā termiņā, VARAM sasauc tematisku starpinstitucionālu darba grupu, 
vai nodod jautājumu ministru/politiskajam līmenim SVK ietvaros.  
6) Jāparedz darbs starp SVK sēdēm 
Šobrīd rīkojuma projekts būtībā balstās uz SVK kā sanāksmju formātu. 
Tādēļ jāpapildina, ka:  
-lēmumi un koordinācija var notikt arī rakstiskajā procedūrā, 
-tematiskajās darba grupās, 
-divpusējos institūciju formātos starp sēdēm. 
Tas ir ļoti svarīgi, jo regulas mērķis ir pārrobežu šķēršļu risināšana kā process, nevis tikai viena ikgadēja sanāksme.  
7) Jānostiprina robežreģionu loma 
Ja robežreģions ir tas, kurš reāli identificē šķēršļus, tad rīkojumā būtu nepieciešams ierakstīt, ka: 
plānošanas reģioni un pašvaldības var iesniegt šķēršļus tieši, 
tie tiek iesaistīti izvērtēšanā, 
tiem tiek sniegta informācija par izskatīšanas gaitu, 
un tie piedalās darba grupās par viņu iesniegtajiem jautājumiem.  
8) Jāparedz ikgadējs publisks/iekšējs pārskats 
Anotācijā jau ir minēts, ka informācija par šķēršļiem jāsniedz Eiropas Komisijai. 
Trūkst nacionālās atgriezeniskās saites un pārskata: 
-cik šķēršļi iesniegti, 
-cik atzīti, 
-cik atrisināti, 
-cik pārcelti, 
-kādi ir sistemātiskie iemesli kavējumiem. 
Tas radītu atbildību par rezultātu, ne tikai par fakta “apkopots un nosūtīts” izpildi.  
 

-

Rīkojumā "Par Latvijas - Igaunijas starpvaldību komisijas pārrobežu sadarbības veicināšanai Latvijas Republikas pārstāvju grupu un darbību" būtu jānosaka darbības pamatprincipi, attiecīgi papildinot anotāciju.

-