Atzinums

Lūdzam izslēgt likumprojekta 1.² panta 8.daļu, jo šī uzdevuma tvērums ir neskaidrs. Ne likumprojektā, ne anotācijā nav skaidrots, kas šī likuma izpratnē tiek saprasts ar terminiem “starptautiskie līgumi” un “nodrošina atbalstu”, kas savukārt Ārlietu ministrijai liedz saprast normas mērķi un līdz ar to pienākumu slogu, kas ar šo normu varētu tikt uzdots. Darām zināmu, ka Ārlietu ministrijas kompetence attiecībā uz Latvijas Republikas starptautisko līgumu slēgšanu ir noteikta likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”, Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis”, kā arī Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.237 “Ārlietu ministrijas nolikums”. Atbilstoši minētajos tiesību aktos noteiktajam Ārlietu ministrijas kompetencē ir sniegt juridisko izvērtējumu par starpvalstu un starpvaldību starptautisko līgumu projektiem (starptautisko publisko tiesību joma). Ja Rail Baltica īstenošanā būs nepieciešams slēgt līgumus starptautisko privāttiesību jomā, tas būs ārpus Ārlietu ministrijas kompetences.

 

-

TAP anotācijas projektā problēmas aprakstā par Rail Baltica projekta finansējumu norādīts, ka “likumā nepieciešams noteikt, ka Rail Baltica projektu iespējams finansēt ne tikai no Eiropas Savienības finanšu instrumentiem un valsts budžeta, bet arī no citiem finansēšanas avotiem, piemēram, finanšu institūciju aizdevumiem, pašvaldību budžeta līdzekļiem, valsts kapitālsabiedrību peļņas, privātiem finansēšanas avotiem, ziedojumiem un dāvinājumiem, kā arī citiem finansēšanas avotiem.” Savukārt šīs problēmas risinājuma aprakstā norādīts, ka “Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jauno pantu, nosakot, ka Rail Baltica projekta īstenošanu finansē no Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības instrumentiem, valsts budžeta līdzekļiem, kā arī no citiem finansēšanas avotiem.” Likumprojektā NATO budžeta programmas līdzvērtīgi ar ES politikas instrumentiem un valsts budžeta līdzekļiem tiek izdalītas kā Rail Baltica projekta īstenošanas finansējuma avoti, tomēr TAP anotācijā nav sniegts pamatojums NATO kā projekta finansējuma avota izcelšanai un nodalīšanai no “citiem finansēšanas avotiem”. Anotācijā nav iekļauts izvērtējums par NATO finansējuma saņemšanas prasībām un procedūrām, konkrētām programmām, finansējuma apjomiem, kā arī laika ietvaru finansējuma saņemšanai, kuras būtiski atšķiras no ES programmām, procedūrām un finansējuma piešķiršanas mērķiem un laika ietvariem. 

Ņemot vērā minēto, Ārlietu ministrija izsaka iebildumu par NATO budžeta programmu atsevišķu izdalīšanu likuma grozījumu projektā 1.1 pantā, kas nosaka Rail Baltica projekta finansēšanas avotus, un lūdz svītrot likumprojekta 1.1 panta 1.punkta 3.apakšpunktu: “Ziemeļatlantijas līguma organizācijas budžeta programmām militāro spēju stiprināšanai.” Ārlietu ministrija uzskata, ka likumprojekta 1.1 panta 2.punkts, kas nosaka, ka “Rail Baltica projekta īstenošanu var finansēt arī no citiem finansēšanas avotiem”, jau iekļauj iespējamību veikt izvērtējumu par NATO finansējuma saņemšanas iespējām. Atbilstoši ierosinātajām izmaiņām, Ārlietu ministrija aicina svītrot teikumu “Likumprojekts paredz iespēju piesaistīt Rail Baltica projekta īstenošanai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas budžeta programmas līdzekļus militāro spēju stiprināšanai” anotācijas projektā.

Ārlietu ministrija aicina svītrot likumprojekta 1.1 panta 1.punkta 3.apakšpunktu: “Ziemeļatlantijas līguma organizācijas budžeta programmām militāro spēju stiprināšanai.”

TAP anotācijas projektā problēmas aprakstā par Rail Baltica projekta finansējumu norādīts, ka “likumā nepieciešams noteikt, ka Rail Baltica projektu iespējams finansēt ne tikai no Eiropas Savienības finanšu instrumentiem un valsts budžeta, bet arī no citiem finansēšanas avotiem, piemēram, finanšu institūciju aizdevumiem, pašvaldību budžeta līdzekļiem, valsts kapitālsabiedrību peļņas, privātiem finansēšanas avotiem, ziedojumiem un dāvinājumiem, kā arī citiem finansēšanas avotiem.” Savukārt šīs problēmas risinājuma aprakstā norādīts, ka “Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jauno pantu, nosakot, ka Rail Baltica projekta īstenošanu finansē no Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības instrumentiem, valsts budžeta līdzekļiem, kā arī no citiem finansēšanas avotiem.” Likumprojektā NATO budžeta programmas līdzvērtīgi ar ES politikas instrumentiem un valsts budžeta līdzekļiem tiek izdalītas kā Rail Baltica projekta īstenošanas finansējuma avoti, tomēr TAP anotācijā nav sniegts pamatojums NATO kā projekta finansējuma avota izcelšanai un nodalīšanai no “citiem finansēšanas avotiem”. Anotācijā nav iekļauts izvērtējums par NATO finansējuma saņemšanas prasībām un procedūrām, konkrētām programmām, finansējuma apjomiem, kā arī laika ietvaru finansējuma saņemšanai, kuras būtiski atšķiras no ES programmām, procedūrām un finansējuma piešķiršanas mērķiem un laika ietvariem. 

Ņemot vērā minēto, Ārlietu ministrija izsaka iebildumu par NATO budžeta programmu atsevišķu izdalīšanu likuma grozījumu projektā 1.1 pantā, kas nosaka Rail Baltica projekta finansēšanas avotus, un lūdz svītrot likumprojekta 1.1 panta 1.punkta 3.apakšpunktu: “Ziemeļatlantijas līguma organizācijas budžeta programmām militāro spēju stiprināšanai.” Ārlietu ministrija uzskata, ka likumprojekta 1.1 panta 2.punkts, kas nosaka, ka “Rail Baltica projekta īstenošanu var finansēt arī no citiem finansēšanas avotiem”, jau iekļauj iespējamību veikt izvērtējumu par NATO finansējuma saņemšanas iespējām. Atbilstoši ierosinātajām izmaiņām, Ārlietu ministrija aicina svītrot teikumu “Likumprojekts paredz iespēju piesaistīt Rail Baltica projekta īstenošanai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas budžeta programmas līdzekļus militāro spēju stiprināšanai” anotācijas projektā.
 

Ārlietu ministrija aicina svītrot teikumu “Likumprojekts paredz iespēju piesaistīt Rail Baltica projekta īstenošanai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas budžeta programmas līdzekļus militāro spēju stiprināšanai” anotācijas projektā.