Atzinums

Tieslietu ministrija atkārtoti lūdz pārvērtēt likumprojektā (un nākotnē -  arī citās likuma vienībās) paredzētos fiksētos naudas sodus un precizēt tos. Ja tādi tomēr būs paredzēti likumprojektā, fiksēto sodu noteikšanas pamatojumam anotācijā jābūt par katru pārkāpumu. Lūdzam ņemt vērā zemāk minētos argumentus, kopsakarā ar Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīlī pieņemto spriedumu lietā Nr. 2020-31-01 "Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34. panta pirmās daļas, ciktāl tā nosaka soda naudas 100 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas aprēķinu un piedziņu no nodokļu maksātāja, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam".

1.1. Lai gan likumdevējam, nosakot to, kāds sods piemērojams  par  konkrēta nodarījuma  izdarīšanu,  ir  zināma  rīcības  brīvība (sk.,piemēram, Satversmes tiesas 2011.gada 6.janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-31-01 5. punktu), tomēr pieņemot tiesisko regulējumu, valsts pienākums ir, cik vien to pieļauj konkrēto tiesisko attiecību raksturs, nodrošināt soda individualizāciju, proti, tā atbilstību izdarītajam pārkāpumam (sal.sk. Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa  sprieduma  lietā  Nr. 2007-23-01  11. punktu). Administratīvo pārkāpumu gadījumā individuālo apstākļu izvērtējums palīdz pieņemt taisnīgu un konkrētajiem apstākļiem atbilstošu sodu.  Tipiskā gadījumā atkarībā no pieļautā  pārkāpuma rakstura, arī soda veids vai apmērs var būt atšķirīgs. Attiecīgi likumdevējam maksimāli jārada sodu sistēma, kas paredz iespēju veikt soda individualizāciju.  Savukārt fiksētu sodu noteikšana ir izņēmums.

Izziņas 29. punktā fiksēto sodu paredzēšana tiek saistīta ar pārkāpumiem, kas ir beigušies. Savukārt sodu individualizācija tiek pieļauta tikai par ilgstošiem pārkāpumiem. Vēršam uzmanību, ka tas, vai pārkāpums ir ilgstošs, nav būtiskas ietekmes uz fiksētu sodu noteikšanu kā tādu. Fiksētu sodu noteikšana pamatā ir saistīta ar pārkāpumiem, kur būtu maz vērtējami kritēriji (piemēram, nelieli satiksmes pārkāpumi) un  pārkāpuma izdarīšanas faktiskie apstākļi būs salīdzināmi (Ģenerāladvokāta Mihala Bobeka 2018. gada 26. jūnija secinājumu lietā C-384/17 43. punkts). 

1.2. Aplūkojot likumprojektā paredzētos administratīvā pārkāpuma sastāvus, rodas šaubas par paredzēto sodu atbilstību soda individualizācijas principam, ieskaitot, ka šādu sodu paredzēšana padara soda noteikšanas vispārīgos noteikumos Administratīvās atbildības likumā (piemēram, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi) par praktiski neizmantojamiem.

Arī likumprojektā minētajos gadījumos pārkāpumu izdarīšanas apstākļi var būt atšķirīgi, piemēram, darbinieks vienkārši pieļāvis nepilngadīgajam iekļūt azartspēļu spēlēšanas vietā, apzinoties, ka to nedrīkst vai darbinieks pieļāvis nepilngadīgajam iekļūt azartspēļu spēlēšanas vietā, balstoties uz viltotu dokumentu un nožēlojis šo darbību; azartspēļu organizētājs kavējies nodrošināt darba laika pārtraukumu, jo bijis nepieciešams novērst apmeklēju pretošanos pamest azartspēļu spēlēšanas vietu vai azartspēļu organizētājs vienkārši ignorējis esošās prasības un turpinājis nodrošināt piekļuvi azartspēlēm.
 

-

Atkārtoti norādām, ka saistībā ar administratīvās atbildības paredzēšanu likumprojektā, uzmanība pievēršama administratīvās atbildības kritērijiem. Izložu un azartspēļu jomā īpaša vērība būtu pievēršama  tieši administratīvā akta (procesa) prioritātes principam, kā arī bīstamībai un kaitīgumam.

Piemēram, administratīvās atbildības kritērijiem škietami neatbilst likumprojekta 29. pantā paredzētā likuma 89. panta septiņpadsmitā daļa, kas noteic atbildību par  ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, pārtikas aprites veikšanu vai pārtikas patēriņa pieļaušanu azartspēļu telpās. Proti, lai gan mērķis atturēt personu no ilgstošas azartspēļu spēlēšanas un no to kaitīgās ietekmes, ir sociāli derīgs mērķis, tomēr šajos gadījumos nav saskatāms acīmredzams publiskais apdraudējums un bīstamība, lai par to paredzētu administratīvo sodu. Šajos gadījumos būtu iespējams izmantot administratīvā procesa līdzekļus, piemēram, noteikt pienākumu juridiskajai personai nodrošināt ēdināšanas zonas norobežošanu no azartspēļu spēlēšanas vietas, izvērtēt azartspēļu atļaujas apturēšanu vai pat anulēšanu, ja pārkāpumi tiek turpināti u.tml.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka anotācijā norādītā informācija, ka "prioritāte ir administratīvā soda piemērošanai, jo paredzēt par šādiem pārkāpumiem azartspēļu organizēšanas vietas licences darbības apturēšanu līdz pārkāpuma novēršanai ir nesamērīgi, ņemot vērā, ka šādus pārkāpumus ir iespējams novērst nekavējoties", ir pretrunā sodu tiesību mērķim. Sods lielākoties ir saistīts ar represijas (sodošu) funkciju, nevis ar korektīviem pasākumiem, kādi ir administratīvā procesa līdzekļi.Ja nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības, nevis sodam.
 

-

Ievērojot administratīvās atbildības jomā pieņemtās juridiskās tehnikas prasības, pārkāpumi panta ietvaros jāsarindo no vieglākā uz smagāko (pamatā jāskatās pēc maksimālā naudas soda apmēra; ja sankcijā ir paredzēts soda veids brīdinājums un arī naudas sods, pamatā uzskatāms, ka tas ir vieglāks pārkāpums salīdzinājumā ar tādu, kur paredzēts tikai naudas sods).

-

Aicinām izvērtēt dispozījas precizēšanu, atstājot tajā tikai nepieciešamās pārkāpuma pazīmes. Šobrīd esošā dispozīcija ir smagnēja un rada jautājumus, par tās atbilstību juridiskās tehnikas un skaidrības prasībām.

-

Aicinām precizēt likumā paredzētās 89. panta devītās daļas vārdisko izteiksmi "par normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošanu".  Proti, panta dispozīcijai, lai arī vispārīgi, bet ir jāsatur pārkāpuma pazīmes jeb tiesību normā ir jābūt skaidri un paredzami noteiktam, kāda darbība vai bezdarbība ir atzīstama par sodāmu un kāds sods par to piemērojams. Likumdevējam ir aizliegts pieņemt pārlieku neskaidras tiesību normas.

-