Atzinums

Tiesību akta projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumos Nr. 147 "Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā" (25-TA-939) izskatāms MK sēdē pēc vai vienlaicīgi ar tiesību akta projektu “Informatīvais ziņojums Par finansējumu pārtikas rezervju izveidei” (25-TA-2348).

-

Lūdzam papildināt anotācijas 3. sadaļas punktu "Cita informācija" ar informāciju par MK noteikumu izpildei pieejamo finansējumu: “Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdē pieņemtajam lēmumam (23-TA-60: Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam”, Nr. 2/1.§) Ekonomikas ministrijas pieteiktajam valsts nozīmes prioritārajam pasākumam – iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā – rezervēts finansējums 31 114 900 euro apmērā. Zemkopības ministrija ierosināja izmantot finansējumu 9 000 000 euro apmērā no budžeta resora 74. “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” pārtikas rezervju izveidei iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā (25-TA-2348: Informatīvais ziņojums Par finansējumu pārtikas rezervju izveidei). Ekonomikas ministrija  informēja, ka neiebilst pret to, ja Ministru kabinetā tiks pieņemts lēmums par līdzekļu pārdali 9 000 000 euro apmērā uz Zemkopības ministriju, lai izveidotu pārtikas rezerves iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā. Vienlaikus Ekonomikas ministrija  norādīja, ka finansējums 9 000 000 euro apmērā nav nepieciešams tās vajadzībām un Ekonomikas ministrija nepretendēs uz to. Zemkopības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgu rīkojuma projektu pēc tiesību akta “Informatīvais ziņojums Par finansējumu pārtikas rezervju izveidei” (25-TA-2348) apstiprināšanas MK sēdē. Jautājums par papildu finansējumu turpmākajiem gadiem pārtikas rezervju uzturēšanai un atjaunošanai risināms atbilstoši Ministru kabineta 2026.gada 29.janvāra rīkojuma Nr.34 “Par konceptuālo ziņojumu “Par materiālo rezervju pārvaldības pilnveidi”” 4. punktā paredzētajam. Ņemot vērā prognozes par tuvākajos gados pieejamo fiskālo telpu, lai nodrošinātu fiskālo nosacījumu ievērošanu, likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā attiecīgā papildu finansējuma nodrošināšanai būs nepieciešams piedāvāt izdevumu pieaugumu kompensējošus (izdevumus samazinošus vai ieņēmumus palielinošus) pasākumus.

-

Anotācijas 3. sadaļā tiesību akta projekta finansiālā ietekme uz valsts pamatbudžetu joprojām tiek uzrādīta kā 24 490 818 euro, kas rada pretrunu ar saistīto Zemkopības ministrijas sagatavoto un virzīto informatīvo ziņojumu “Par finansējumu pārtikas rezervju izveidei” projektu (25-TA-2348), kurā pasākumu īstenošanai ir paredzēts vienreizējs un terminēts finansējums 9 000 000 euro apmēr. Atkārtoti norādām, ka nav atbalstāma tādu Ministru kabineta noteikumu projektu virzība, kura īstenošanai nav nodrošināts finansējums. Lai nodrošinātu noteikumu normu izpildi pieejamā finansējuma ietvaros, lūdzam precizēt anotācijas 3. sadaļu, norādot finansējuma apjomu, kas nepārsniedz pieejamos 9 000 000 euro, un informāciju par iecerēto pārtikas rezervju izveidi un to aprēķinu salāgot ar informatīvo ziņojumu (25-TA-2348).

-

Lūdzam pārskatīt anotācijas 3. sadaļas 6.2. apakšpunktā sniegto informāciju un izdevumu aprēķinus, jo tie joprojām ir nepilnīgi, neskaidri un satur aritmētiskas pretrunas, kas nav novērstas:
- par aprēķinu bērniem līdz 2 gadu vecumam anotācijā joprojām ir atstāta gala summa 214 030,84 euro apmērā (810 personām uz 90 dienām), bet, reizinot anotācijas tekstā doto bāzes cenu (2,43 euro dienā), aprēķins veido 177 147,00 euro, attiecīgi no pašreizējā teksta nav saprotams un izsekojams, kāpēc reālās izmaksas ir palielinātas līdz aptuveni 2,94 euro dienā uz vienu personu, jo tekstā nav sniegts detalizēts finansiālais atšifrējums, kā tieši veidojas šis palielinātais vidējās dienas izmaksas koeficients, attiecīgi nepieciešams precizēt;
- par seku likvidēšanas personāla izmaksām anotācijā ir norādīts, ka šī personāla (15 212 personas uz 90 dienām) izmaksas vienai personai ir noteiktas intervālā no 2,12 līdz 2,57 euro dienā, tomēr gala aprēķinā bez tiesiska un ekonomiska pamatojuma ir izmantota tikai intervāla pati augstākā robeža jeb 2,57 euro, fiksējot gala summu 3 518 756,60 euro apmērā, attiecīgi nepieciešams sniegt skaidru pamatojumu, kāpēc plānošanā netiek izmantots elastīgs intervāla aprēķins un apmēra noteikšana balstīta pēc maksimālās likmes;
- par uzturdevu normu no anotācijā sniegtās informācijas joprojām nav saprotams, kāpēc valsts apdraudējuma gadījumā gatavā ēdiena sagatavju (MRE paku) diennakts norma vienai personai ir noteikta tieši 4 pakas dienā, attiecīgi nepieciešams precizēt.

-

Lūdzam papildināt protokollēmumu ar punktiem piedāvātajā redakcijā:

3. Pieņemt zināšanai, ka Zemkopības ministrijai pārtikas rezervju izveidei iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā ir pieejams finansējums 9 000 000 euro apmērā izmantošanai 2026. un 2027. gadā, kas pieprasāms no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” un, ka šie Zemkopības ministrijas izdevumi ir uzskatāmi par vienreizējo pasākumu likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” 5. panta 3.punkta izpratnē un likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 5. panta 3. punkta izpratnē.4. Pieņemt zināšanai, ka jautājums par papildu finansējumu turpmākajiem gadiem pārtikas rezervju uzturēšanai un atjaunošanai risināms atbilstoši Ministru kabineta 2026. gada 29. janvāra rīkojuma Nr.34 “Par konceptuālo ziņojumu “Par materiālo rezervju pārvaldības pilnveidi”” 4. punktā paredzētajam. Ņemot vērā prognozes par tuvākajos gados pieejamo fiskālo telpu, lai nodrošinātu fiskālo nosacījumu ievērošanu, likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā attiecīgā papildu finansējuma nodrošināšanai būs nepieciešams piedāvāt izdevumu pieaugumu kompensējošus (izdevumus samazinošus vai ieņēmumus palielinošus) pasākumus.

Ievērojot to, ka finansējums pastāvīgu pārtikas rezervju izveidei šobrīd ir paredzēts 9 000 000 euro apmērā kā vienreizējs un terminēts periodam līdz 2027. gadam, norādām, ka noteikumu projekta jaunajā 10.¹ punktā ir jāiekļauj tieša norāde, ka šis valsts pārvaldes uzdevums sabiedrībai Possessor ir deleģēts un īstenojams tikai šim mērķim apstiprinātā un pieejamā finansējuma ietvaros, jo noteikumu projekta tekstā nav pieļaujams deleģēt pastāvīgu valsts pārvaldes uzdevumu bez finanšu seguma.

-

No noteikumu projektā un anotācijā pieejamās informācijas nav skaidrs, kāds ir mērķis noteikumu projekta 10.¹1. apakšpunktā iestrādātajam uzdevumam „finanšu līdzekļu plānošana pārtikas rezervju iegādei”, ņemot vērā, ka šobrīd pārtikas rezervju izveidei pieejamais finansējums ir vienreizējs, terminēts un plānots 9 000 000 euro apmērā. Lūdzam minēto uzdevumu no noteikumu projekta svītrot vai arī sniegt izvērstu un skaidru pamatojumu par to anotācijas 1.3. sadaļā.

-

Anotācijā norādīts, ka: "Saskaņā ar izdarītajiem grozījumiem Mobilizācijas likumā (grozījumi stājās spēkā 18.06.2025.) pārtikas preces, kas iegādātas iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā, citu uzdevumu izpildei turpmāk varēs nodot ar Ministru kabineta lēmumu, vienlaikus nosakot arī pārtikas preču rezervju atjaunošanas finansēšanas avotu.  Tādējādi tas ļaus steidzami iedzīvotājus nodrošināt ar pirmās nepieciešamības precēm un pārtiku arī tādās krīzes situācijās, kas neatbilst valsts apdraudējuma raksturam, kā piemēram, plūdi, ārvalstu bēgļu uzņemšana u. c.
Pārtikas rezerves tiks iepirktas ar nosacījumu, ka pārtikas ražotājiem būs jānodrošina pārtikas rezervēs iepirkto preču uzglabāšana un aprite atbilstoši to derīguma termiņam noteiktam laika periodam. Tā kā uzņēmumiem būs pienākums nodrošināt pārtikas preču apriti atbilstoši to derīguma termiņam, tad neveidosies situācija, kad valsts iegādātās pārtikas rezerves ir tuvu to derīguma termiņa beigām un steidzamības kārtā būtu jārisina jautājums par to realizācijas iespējām.
Iepirktās pārtikas preces gan tās, kas tiks uzglabātas pārtikas uzņēmumu noliktavās, gan tās, kas tiks uzglabātas Possessor noliktavās, būs valsts īpašumā. Nepieciešamības gadījumā valsts pārtikas rezerves tiks atsavinātas atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajai kārtībai ."

Ņemot vērā to, ka atbilstoši Mobilizācijas likumā noteiktajam, citu uzdevumu izpildei ( neattiecas uz jebkāda uzdevuma izpildi, bet uz neikdienišķām situācijām) pārtikas preces varēs nodot ar MK lēmumu, savukārt, pārtikas rezervēs iepirktā preču aprite atbilstoši to derīguma termiņam - tā ir atsavināšana un šo jautājumu regulē Publiskas personas mantas atsavināšanas likums, aicinām skaidrot,  kas anotācijā ir domāts ar nepieciešamības gadījumiem, kuros valsts pārtikas rezerves tiks atsavinātas atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajai kārtībai.  Aicinām priekšlikumā izcelto teikumu vai nu no anotācijas svītrot vai arī sīkāk skaidrot, kas un kādi ir nepieciešamības gadījumi, ko ar tiem saprot. 

-

Atkārtoti aicinām ietvert anotācijā skaidrojumu par nepieciešamo grozījumu MK 01.03.2022. noteikumu Nr.147 9.1. apakšpunktā, tā kā izziņā ir norādīts, ka priekšlikums ir ņemts vērā, taču anotācijā skaidrojums nav ietverts.
 

-