Atzinums

Iebildums
Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 19.panta piektā daļa nosaka, ka  Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu un atlīdzinājuma apmēru vai arī par iesnieguma noraidīšanu. Savukārt minētā panta sestā daļa paredz, ka Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot motivētu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

Iepriekš LLPA bija sniegusi iebildumu par terminu” lēmējiestāde” lietošanu.
Nevaram piekrist izziņā attiecībā uz šo iebildumu sniegtajam skaidrojumam par nepieciešams saglabāt terminu “lēmējiestāde”, jo privātvātpersonas iesnieguma par zaudējumu atlīdzināšanu izskatīšanas procedūras noteikšana būs pašvaldības darba organizācijas, nevis likuma regulējuma jautājums. Kā norādīts Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023.gada 24.oktobra Spriedumā Lieta Nr. A420193521, SKA-756/2023: [..] pašvaldību domes gan agrāk, gan tagad ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija, ko veido ievēlētie deputāti. Tieši dome pieņem būtiskos lēmumus pašvaldības kompetences jautājumos.[..] Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, kurai atbilstoši veidots arī Pašvaldību likuma regulējums, pašvaldībā ir lēmējinstitūcija jeb orgāns – dome – un tās izveidotas citas organizatoriski nodalītas institūcijas jeb iestādes. Minētajā tiesas spriedumā tiesa ir norādījusi, ka ar “lēmējiestādi” pašvaldību gadījumā saprot pašvaldības domi: iesniegums par zaudējumu atlīdzību ir jāizskata pašvaldības domei, tad tikai dome ir kompetenta par to lemt.  
Ievērojot, ka augstākas iestādes identificēšana (departaments, izpilddirektors) ir katras pašvaldības darba organizācijas jautājums, rosinām aizstāt vārdu  “Lēmējiestāde”  ar vārdiem “augstākā iestāde”.

Piedāvātā redakcija :
19.panta piektajā un sestajā daļa
aizstāt vārdu  “lēmējiestāde”  ar vārdiem “augstākā iestāde”.

-

Par: 4. Izteikt likuma 19. panta otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kas ar savu rīcību, pildot pašvaldības autonomās funkcijas vai uzdevumus, vai īstenojot savu brīvprātīgo iniciatīvu, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu augstākai iestādei, bet, ja tādas nav, attiecīgās pašvaldības domei, bet iesnieguma kopiju nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.”


Nepiekrītam likumprojekta izziņā sniegtajam viedoklim, ka nebūtu pieļaujams atteikties no pašvaldību pienākuma informēt VARAM, jo Pašvaldību likuma 64.panta pirmā daļa jau paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) pārraudzību pār pašvaldības darbību, t.i, tiesības īstenot kontroli un atcelt prettiesiskus lēmumus.
Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3. panta pirmā daļa paredz, ka Vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Līdz ar to pašvaldības pašas ir atbildīga par tās lēmumu atbilstību augstāka juridiskā spēka normatīvo aktu prasībām, un šis pienākums ir normatīvi nostiprināts. Atzīstot vietējās pašvaldības autonomiju lēmumu pieņemšanā,  pieņemot jauno Pašvaldību likumu, VARAM ir atteikusies no visu pašvaldības izdotu saistošo noteikumu tiesiskuma pirmspārbaudes. Vienlaikus šobrīd Saeimā VARAM ir iesniedzis priekšlikums (https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/2DD14D0EF5C481E9C2258AD9002ADA78?OpenDocument ), kas paredz atteikties no pašvaldību pienākuma informē un saskaņot ar VARAM deleģēšanas līgumus, kuru termiņš pārsniedz gadu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī ievērojot, ka mūsu rīcībā nav zināmi gadījumi, kad VARAM būtu reaģējusi uz šiem privātpersonu iesniegtajiem zaudējumu atlīdzināšanas iesniegumiem,  nav gūta pārliecība par pienākuma informēt VARAM saglabāšanas lietderību.
Kā norādīts likumprojekta izziņā, administratīvā procesa izpratnē augstākas iestādes identificēšana (departaments, izpilddirektors) būs katras pašvaldības darba organizācijas jautājums. Ievērojot, ka pašvaldības dome Administratīvā procesa likuma izpratnē arī tiek uzskatītās par iestādi, nav saskatāma nepieciešamība atsevišķi izdalīt pašvaldības domi.

Vienlaikus rosinām veikt grozījumus arī Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 19.panta trešajā daļā, kas nosaka, ka Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kas ar savu rīcību, pildot citas pašvaldības autonomās funkcijas vai uzdevumus, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu piekritīgās pašvaldības domei, bet iesnieguma kopiju nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Rosinām svītrot vārdus, kas paredz pienākumu informēt VARAM.
  
Piedāvātā redakcija: 
19.panta otrajā daļā svītrot vārdus “bet, ja tādas nav, attiecīgās pašvaldības domei, bet iesnieguma kopiju nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.”
19.panta trešajā daļā svītrot vārdus “bet iesnieguma kopiju nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.”

-