Atzinums

Lūdzam skaidrot anotācijā vai papildināt noteikumu projektu ar regulējumu par to, kādā veidā apgūstamas šajā punktā ietvertās apmācības. Proti, noteikumu projekts paskaidro kompetences pilnveides programmas ietvaru, kas pirmšķietami neattiecas uz šo noteikumu punktu. Proti, noteikto apgūstamo stundu skaits attiecināms uz kompetences pilnveides programmu, kas ietverta noteikumu projekta 2.2.apakšpunktā. Turklāt tiesu sistēmas piederīgās amatpersonas regulāri ceļ kvalifikāciju atbilstoši to jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, līdz ar ko varētu secināt, ka uz viņiem attiektos noteikumu projekta 2.1.apakšpunkts, kas nenoteic konkrētu apgūstamo modeļu un stundu skaitu noteikta laika periodā. Turklāt noteikumu projekta 8.punkts norāda, ka sākotnēja programma attiecas uz visiem subjektiem, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas. Attiecīgi no noteikumu projekta nav skaidrs, ko lūdzam skaidrot, kuros gadījumos un ka apgūstamas 2.1.apakšpunkta noteiktās apmācības.

-

No noteikumu 4. un 5. punkta izriet, ka ir sākotnējā programma un pēc tam ik pa 2 gadiem pa vienam no trim moduļiem. Turklāt no anotācijā iekļautās informācijas izriet, ka būs arī pēc šīm apmācībām kāda mācību pilnveide kādā termiņā izveicama. Proti, anotācija norādīts, ka: "Pēc sākotnējās programmas apguves turpmāko sešu gadu periodā speciālists apgūst kārtējo programmu 24 akadēmisko stundu apjomā, ko veido trīs tematiski atšķirīgi moduļi, katrs no tiem ir 8 akadēmisko stundu apjomā. Kārtējās programmas apguve
noris - katru divu gadu periodā speciālists pēc izvēles apgūst vienu kārtējās programmas moduli, līdz sešu gadu periodā tiek apgūti visi trīs kārtējās programmas moduļi. Ņemot vērā, ka kārtējās programmas moduļi ir veidoti tā, lai speciālo zināšanu pilnveides process balstītos uz zināšanu aktualizēšanu caur tiesību principiem, atbilstoši tam laika brīdim, kurā konkrētās mācības notiks, pēc visu
kārtējās programmas moduļu apguves speciālists turpina zināšanu pilnveidi atkārtoti izvēloties vienu no kārtējās programmas moduļiem.". Tāpat no anotācijā iekļautās informācijas nav skaidrs, ko nozīmē “zināšanu pilnveide, izvēloties vienu no kārtējās programmas moduļiem”. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt noteikumu projektu un tā anotāciju, lai praksē izslēgtu interpretācijas iespējas par apgūstamo apmācību daudzumu un laika tvērumu.

-

Lūdzam precizēt šo punktu, neizceļot advokātus atsevišķi, bet iekļaujot tos vispārējā regulējumā, kas attiecas uz amata pienākumu pildīšanas uzsākšanas.

-

Kopumā ar noteikumu projektu netiek izpildīts likumdevēja dotais pilnvarojums Ministru kabinetam pilnā apjomā, proti, netiek noteikts speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā satura un apjoma regulējums. 

Vispārīga norāde uz tiesisko regulējumu nerada vienotas prasības par minimāli nepieciešamo zināšanu saturu un apjomu un nenodrošina to, ka dažādu jomu bērnu tiesību aizsardzības subjekti apgūst savai darba specifikai nepieciešamās zināšanas (iebildums attiecināms arī uz projekta 10. punktu). 

Ministru kabinets drīkst izdot tikai tādas normas, kas sasniedz likumdevēja noteikto mērķi (Satversmes tiesas 2018.gada 12.decembra sprieduma lietā Nr.2018-06-0103 18.punkts). Satversmes tiesa ir norādījusi, ka ar pilnvarojuma mērķi saprot to, ko likumdevējs vēlējies panākt, piešķirot Ministru kabinetam tiesības noregulēt kādu jautājumu (Satversmes tiesas 2007.gada 9.oktobra sprieduma lietā Nr.2007-04-03 19.punkts).
Latvijas Republikas Satversmes 64.panta tvērums noteic pilnvarojuma īstenošanas robežas, kuras izpildvarai ir jāievēro, lai tās izdotie normatīvie tiesību akti nebūtu atzīstami ultra vires. Tas ietver sevī gan pilnvarojuma ārējās robežas ievērošanu, piemēram, to, ka izpildvarai nav tiesību pieņemt tādas tiesību normas, kas bez likumdevēja pilnvarojuma veidotu jaunas tiesiskās attiecības, gan arī pilnvarojuma iekšējās robežas ievērošanu – to, ka pilnvarojums ir izpildīts tikai tad, ja tas īstenots pienācīgi un pilnā apjomā. Proti, izpildvaras rīcībai jābūt tiesiskai, racionālai, savlaicīgai, kā arī jāatbilst likumdevēja gribai un izvirzītajiem kritērijiem (Xanthaki H. Drafting Legislation: Art and Technology of Rules for Regulation. Oxford: Hart, 2014, p.267). Likumdevēja piešķirtajam pilnvarojumam jābūt izpildītam tādā apjomā, lai radītais likuma īstenošanas mehānisms būtu efektīvs un pilnībā nodrošinātu likumdevēja noteiktā mērķa sasniegšanu. Turklāt tikai tāds tiesiskais regulējums, kas sasniedz tā mērķi, var tikt atzīts par efektīvu un atbilstošu tiesiskas valsts principam (sal. sk. Satversmes tiesas 2013.gada 19.novembra sprieduma lietā Nr.2013-09-01 12.punktu) (Satversmes tiesas tiesnešu Daigas Rezevskas un Artūra Kuča atsevišķās domas lietā Nr.2018-16-03, https://likumi.lv/ta/id/307584).

Ievērojot minēto, projektu ir nepieciešams precizēt, papildinot ar regulējumu par minimāli nepieciešamo zināšanu saturu un apjomu bērnu tiesību aizsardzības subjektiem.

 

-

Lūdzam ņemt vērā, ka paredzētā speciālista informācijas dzēšana no valsts informācijas sistēmas bez iepriekšēja brīdinājuma, var radīt riskus datu precizitātei un ietekmēt personas tiesību nodrošināšanu. Iesakām ieviest papildu pārbaudes un brīdinājuma mehānismus, kas veicinātu gan datu kvalitātes uzturēšanu, gan atbilstošu procedūru ievērošanu. Atbilstoši iepriekšminētajam lūdzam veikt nepieciešamos precizējumus noteikumu projektā.

-

No noteikumu projekta nav skaidrs, kā šajā jaunajā apmācību sistēmā iekļausies tie, kuri jau ir apguvuši sākotnējo programmu un ik pa diviem gadiem apgūst kārtējo. Proti, lielākā daļa zvērinātu tiesu izpildītāju un viņu palīgu, kā arī zvērināti notāri kārtējo 8h apmācību programmu izgājuši 2025. gadā un paļaujas, ka nākamās 8h apmācības būs jāiziet pēc diviem gadiem. Līdz ar to nav skaidrs, vai šīm personām jāapgūst apmācības no jauna un par kādiem līdzekļiem, ja tā. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projektu un tā anotāciju ar atbilstošu regulējumu un skaidrojumu.

-

Noteikumu projektā nav skaidri noteikta datu pieejamība par speciālās zināšanas apguvušajiem speciālistiem līdz valsts informācijas sistēmas darbības uzsākšanai. Lai gan mācību organizētājs atbild par šīs informācijas uzkrāšanu un glabāšanu, nav precizēts, kam un kā tā būs pieejama. Lūdzam noteikumu projektā un anotācijā skaidri noteikt, kā pārejas periodā informācija tiks nodrošināta darba devējiem, kompetentajām institūcijām un bērnu interešu pārstāvjiem.

-

Anotācijā norādīts, ka: "Ja Bērna tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā minētais subjekts nav apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, tam nav tiesības veikt Bērna tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā minētos profesionālos pienākumus.". Vēršama uzmanību, ka ne visiem subjektiem, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas, pienākumi aptver darbu tikai ar bērniem. Piemēram, zvērināti notāri ar bērniem tiešā veidā, veicot amata pienākumus, nemaz nesaskaras. Tāpat arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem ne visu nolēmumu izpilde ir saistīta ar bērna interešu aizskaršanu. Attiecīgi lūdzam precizēt anotāciju, ka gadījumos, kad speciālists nav apguvis apmācības, viņš nav tiesīgs veikt tos amata pienākumus, skar bērna intereses.

-

Lūdzam precizēt anotācijas rindkopu, kurā attiecībā uz advokātiem norādīts "uzņemšanas advokātu skaitā", tos iekļaujot vispārējā apzīmējumā, kas attiecas uz personām, kuras uzsāk amata pienākumus.

-

Lai būtu izprotams normas mērķis un to pēc iespējas efektīvāk varētu piemērot praksē, lūdzam papildināt projektu,norādot kādam nolūkam piešķirama piekļuve noteiktajai valsts informācijas sistēmai.

-

Lūdzam anotācijā sniegt skaidroju, un ja, nepieciešams papildināt projektu, norādot kāds ir plānotais datu apstrādes termiņš tiem dokumentiem, kas apliecina pasniedzēja atbilstību šo noteikumu 14. vai 15. punktā minētajām prasībām. No anotācijā sniegtā skaidrojuma izriet, ka centrs pēc saskaņojuma sniegšanas neuzglabā minētos dokumentus, vienlaikus anotācijā nav sniegts skaidrojums par procedūru - cik ilgi centrs tos apstrādā izvērtēšanas laikā, kādā veidā un pēc cik ilga laika, tie tiek atgriezti iesniedzējam.

-

Lai tiesību normu varētu piemērot atbilstoši tās mērķim, lūdzam precizēt projektu kopumā, skaidri norādot, kādu tieši kontaktinformāciju par datu subjektu plānots apstrādāt. Atbilstoši anotācijā norādītajam tiek plānots apstrādāt noteiktus datu veidus - tālruņa numuru un e-pasta adresi. Tādēļ arī projektā būtu skaidri norādāms, kādus datu veidus plānots apstrādāt, tādējādi izvairoties no situācijām, kad datu subjekts iesniedz tikai vienu datu veidu, piemēram, tikai tālruņa numuru, vai arī iesniedz pasta adresi. Minētais priekšlikums attiecināms arī uz projekta 18.punktu un 26.1.apakšpunktu.

-

Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu par speciālistu apmācību saturu bērnu tiesību aizsardzībā digitālajā vidē, īpaši ņemot vērā ANO Bērnu tiesību komitejas vispārējā komentāra Nr. 25 rekomendācijas par bērnu tiesībām digitālajā vidē. Vienlaikus aicinām izvērtēt nepieciešamību papildināt noteikumu projektu ar konkrētiem apmācību tematiem, kas nodrošinātu speciālistu zināšanu un prasmju pilnveidi bērnu tiesību aizsardzībā digitālajā vidē, tostarp jautājumos par privātuma aizsardzību, drošību tiešsaistē, kā arī kaitīga satura atpazīšanu un novēršanu.

-

Sadaļā Valsts probācijas dienesta organizētās mācības sabiedriskā darba devējiem, konstatēta gramatiska kļūda vārdā uzdevumi: "Valsts probācijas dienesta organizēto mācību programma sabiedriskā darba devējiem tiks veidota, vadoties no šādiem uzdevumi:"

Ņemot vērā minēto, lūdzam izlabot teikumu šādā redakcijā: "Valsts probācijas dienesta organizēto mācību programma sabiedriskā darba devējiem tiks veidota, vadoties no šādiem uzdevumiem:"