Atzinums

Rīkojuma projekta 2. pielikumā "Centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns ostu pārvaldības pakalpojumu grupai" un 3. pielikumā "Centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns multimodālo ostu kravu pārvaldības pakalpojuma kopai" attiecībā uz pakalpojuma saņēmēju loku (4. punkts) un pakalpojuma sniegšanu nodrošinošo IKT risinājumu (5.punkts) ir ietverta identiska informācija. Savukārt no rīkojuma projekta 1.pielikuma 5.2.apakšpunkta izriet, ka pakalpojumu lietotāji (institūcijas) katrai no minētajām pakalpojumu grupām atšķirsies, tostarp valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – LJA) pirmās pakalpojumu grupas lietotāja (institūcija) nav ietverta, bet otrās pakalpojumu grupas lietotāja (institūcija) ir ietverta. Līdz ar to nav skaidra LJA loma kontekstā ar katru no plānotajām pakalpojumu grupām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt rīkojuma projekta pielikumus un anotāciju ar plašāku informāciju par plānoto LJA lomu kontekstā ar katru no plānotajām pakalpojumu grupām.

-

Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 435) 17.1.apakšpunkts paredz, ka Rīgas brīvostas pārvalde novērtē rīkojuma projekta saturu saskaņā ar šo noteikumu 16.1.apakšpunktā minētajiem kritērijiem un iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apliecinājumu saskaņā ar šo noteikumu 16.2.apakšpunktu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apliecinājumu pēc saskaņošanas iesniedz Ministru kabinetā. Ņemot vērā minēto, lūdzam pievienot rīkojuma projektam minēto apliecinājumu, kas sagatavots atbilstoši noteikumu Nr. 435 5. pielikumā ietvertajai veidlapai.

-

No rīkojuma projekta 1. pielikuma 6. punkta trešās un ceturtās rindkopas var noprast, ka jau šobrīd ir izveidota Platformas attīstības darba grupa, kurā ietilpst visi rīkojuma projekta 1.pielikuma 1.2. apakšpunktā norādītie Projekta īstenošanas partneri, un ar visiem šiem partneriem jau šobrīd ir noslēgtas vienošanās par sadarbību Projekta īstenošanā. Vēršam uzmanību, ka neviens LJA pārstāvis Platformas attīstības darba grupā šobrīd neietilpst, kā arī savstarpējās vienošanās par sadarbību Projekta īstenošanā ar LJA šobrīd nav parakstītas.

Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt rīkojuma projekta 1. pielikuma 6. punktu.

-

No rīkojuma projekta 1. pielikuma 3.1.apakšpunkta izriet, ka viens no projekta “Ostu pārvaldības digitālā transformācija, pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi” (turpmāk – Projekts) rezultātiem būs izstrādāta modulāra Latvijas Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platforma (turpmāk – Platforma) vienotai ostu transporta un loģistikas sauszemes un jūras kravu digitālai pārvaldībai, datu apmaiņai un pakalpojumu piegādei, tostarp, kravu plānošanai, izsekošanai un dokumentu apstrādei. Principā neiebilstam pret Platformas izstrādi, tomēr, lai netiktu pārkāpts vienreizējas iesniegšanas princips, Platforma nedrīkstētu dublēt nacionālo jūras vienloga sistēmu, kas Latvijā ir SKLOIS. Rīkojuma projekts, tostarp tā 1.pielikums, nesatur tik detalizētu informāciju par plānotajiem Platformas moduļiem, lai jau šobrīd būtu iespējams viennozīmīgi secināt, ka attiecīgā funkcionalitāte nedublēs SKLOIS.
Līdz ar to Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" anotācijā tika noteikts, ka sagatavojot plānoto Rīgas brīvostas pārvaldes projekta “Ostu pārvaldības digitālā transformācija pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi” finansējuma saņēmējs izvērtēs risinājuma integrāciju ar SKLOIS funkcionalitāti un saskaņos aktivitātes ar SKLOIS pārzini. Atbilstošs izvērtējums un saskaņojums nav veikts.

Līdz ar to lūdzam precizēt rīkojuma projekta 1.pielikuma 5.1.apakšpunktu un papildināt rīkojuma projekta 1.pielikuma 8.punktu ar šādu nosacījumu Projekta īstenošanai: “Projekta ietvaros izstrādātā Platforma nesatur funkcionalitāti par tādu ziņošanu, kas saskaņā ar starptautiskajiem, Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir jāveic, izmantojot nacionālo jūras vienloga sistēmu.”

-

Lūdzam papildināt rīkojuma projekta 1.pielikuma 3.2. apakšpunkta "Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma)" 4.rindkopas ceturto apakšpunktu ar VAS "Latvijas dzelzceļš" informācijas sistēmas nosaukumu.

- nepietiekama integrācija starp ostu, kontroles dienestu un uzņēmumu informācijas sistēmām - nav ieviesta integrācija ar svarīgākajām kontroles dienestu un trešo pušu IS, tostarp SKLOIS, EMDAS, LDz KPS, koplietošanas risinājumiem (DAGR, Nacionālais federētais mākonis, eCMR reģistrs, Vienotais autentifikators u.c.), ostu terminālu vadības sistēmām u.c., un nepieciešamo IS papildinājumu izstrāde;

Rīkojuma projekta 1.pielikuma 1.2.apakšpunktā “Projekta īstenošanas partneri ” kā isadarbības partneris ir norādīta LJA. Informējam, ka LJA ir valsts informācijas sistēmas SKLOIS turētājs un šo funkciju pilda kā deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu atbilstoši deleģēšanas līguma un uz tā pamata piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietošanas prasībām. Saskaņā ar SKLOIS pārziņa Satiksmes ministrijas un SKLOIS turētāja LJA noslēgtā deleģēšanas līguma prasībām (22.12.2021. līgums “Deleģēšanas līgums par Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas turētāja funkciju izpildi”, https://www.sam.gov.lv/lv/padotibas-iestades), LJA piedalās SKLOIS investīciju un attīstības projektos atbilstoši projektu pieteikumos un deleģēšanas līgumā noteiktajam un nodrošina šo projektu ietvaros izstrādātās programmatūras nodevumu un iegādāto infrastruktūras resursu uzstādīšanu produkcijas un testa vidē, kā arī turpmāko uzturēšanu. Taču LJA nepieņem lēmumus par būtiskiem risinājumiem SKLOIS attīstībai un patstāvīgi nerealizē šādus projektus. Vienlaikus, LJA var patstāvīgi ierosināt un realizēt SKLOIS papildinājumu un izmaiņu izstrādes un ieviešanas projektus deleģēšanas līguma termiņā, kuriem LJA nodrošina finansējumu un saskaņo ar Satiksmes ministriju šo projektu ietvaros izstrādājamo SKLOIS papildinājumu un izmaiņu tehnisko specifikāciju.
Norādām, ka projekta pasē nav pieejama precīza informācija par SKLOIS nepieciešamās integrācijas un izmaiņu apjomu, kā arī plānotais projekta realizācijas laiks pārsniedz deleģēšanas līguma termiņu. Ņemot vērā minēto, lūdzam projekta pasē kā sadarbības partneri norādīt arī Satiksmes ministriju.

Vienlaikus lūdzam atbilstoši precizēt rīkojuma projekta 1. pielikuma 5. un 6. punktu, kā arī rīkojuma projekta anotāciju.

-

Lūdzam papildināt rīkojuma projekta 1.pielikuma 8.punktu “Cita būtiska informācija” ar informāciju par projekta sasaisti ar Satiksmes ministrijas plānoto projektu Regulas (ES) 2019/1239 ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ direktīvu 2010/65/ES prasību ieviešanai.

Projektā plānotā integrācija ar SKLOIS ir saistīta ar Satiksmes ministrijas tuvākajā 3 gadu laika posmā realizējamo projektu Regulas (ES) 2019/1239 ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ direktīvu 2010/65/ES prasību ieviešanai (turpmāk – SKLOIS3 projekts). SKLOIS3 projekta ietvaros tiks veikti būtiski ieguldījumi SKLOIS IKT resursu attīstībā, tajā skaitā datu bāzes migrācija un programmatūras saskarņu modifikācija, lai līdz 2025. gada 15. augustam nodrošinātu visu Eiropas Savienības tehnisko un funkcionalitātes prasību iestrādi nacionālajā SKLOIS sistēmā un uzsāktu darbu vienotā Eiropas Jūras vienloga sistēmā EMSWe. Satiksmes ministrija neplāno jaunu saskarņu izstrādi līdz SKLOIS3 projekta uzsākšanai. SKLOIS3 projekta ietvaros tiks nodrošināta tikai to izmaiņu, kas saistītas ar minētās Regulas ieviešanu, veikšana esošajās saskarnēs to iepriekš ieviestajā apjomā. SKLOIS3 projekta ietvaros  SKLOIS pārzinis neparedz finansējumu tādu izmaiņu veikšanai SKLOIS, kas nepieciešamas Platformas izstrādei un ieviešanai.

Lūdzam rīkojuma projekta 1.pielikuma 6.punktā “Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte” norādīt informāciju par finanšu resursu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem. Ievērojot platformas specifiku, lielo integrēto sistēmu skaitu un integrējamo datu apjomu, lūdzam papildināt ar informāciju par šī projekta realizācijai nepieciešamo finanšu resursu kapacitāti, kas būs vai ir pieejama integrējamo sistēmu pārziņiem gan projekta realizācijas laikā, gan integrētajās sistēmās izveidoto risinājumu uzturēšanai.
Vienlaikus lūdzam papildināt ar informāciju par platformas IKT izstrādes un  darba grupā nepieciešamo personālu, kas nodrošinās saskarņu un integrāciju izstrādes vadību, norādot gan informācijas sistēmas pārzini, katram nepieciešamā personāla specializāciju, veicamos darbus un aptuveno atbildības jomu.

-

Rīkojuma projekta 1.pielikuma 4.punktā kā projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējumi ir norādītas tādas darbības kā “Platformas un pakalpojumu izstrāde” un “Platformas, t.sk. OIS, ieviešana”, kas satur informāciju par šajās darbībās paredzētajām aktivitātēm. Pārsvarā aktivitāšu apraksts tiek attiecināts uz Platformas, t.sk.OIS izstrādei nepieciešamajiem darbiem, kā arī darbību izmaksas netiek specificētas ne aktivitātēm, ne projekta partneriem.
Informējam, ka projektā ir plānota plaša sadarbība ar partneriem, to informācijas sistēmu pielāgošana, integrācija un izmaiņu ieviešana, kā arī Platformas ieviešana VPB un LSEZ. Paredzētā integrācija ar citām informācijas sistēmām, tostarp SKLOIS, prasa veikt analoģiskas darbības, kādas tiek uzskaitītas attiecībā pret Platformu un OIS (prasību analīze un projektēšana, servisu izstrāde, servisu un integrācijas testēšana un ieviešana). Paredzētā Platformas pielāgošana un ieviešana VPB un LSEZ prasa noteiktu finansējumu un aktivitātes, kas būs jāveic VPB un LSEZ ietvaros. Darbībās iekļautā informācija, ka ir plānota aktivitāte “Partneru informācijas sistēmu pielāgošana sadarbībai ar Platformu” ar norādīto rezultātu “Partneru informācijas sistēmas pielāgotas un integrētas datu apmaiņai” nerada pārliecību, ka projektā paredzētajai integrācijai ar citām informācijas sistēmām un pielāgošanai un ieviešanai VPB un LSEZ tiks piešķirti atbilstoši resursi (finanšu, personāla, laika) minēto darbību veikšanai un tiks ņemtas vērā to intereses.

Vienlaikus Satiksmes ministrija 22.12.2022. ir saņēmusi VBP vēstuli "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” projektu", kurā VBP sniedz viedokli, ka šādā redakcijā projekta partneriem netiek nodrošinātas iespējas pilnvērtīgi iesaistīties projekta īstenošanā, kā arī Rīgas brīvostas pārvaldei nav pienākuma finansēt projekta aktivitāšu ieviešanu Ventspils un/vai Liepājas ostās.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt rīkojuma projekta 1.pielikumu ar jaunām darbībām:
1) “Integrēto informācijas sistēmu pielāgošana sadarbībai ar Platformu”, izdalot to atsevišķi un sniedzot informāciju par konkrētajām integrējamajām sistēmām, attiecībā uz tām plānotajām aktivitātēm un tām indikatīvi plānotajām izmaksām (visām integrētajām sistēmām kopā);
2) “Platformas pielāgošana VPB un LSEZ vajadzībām”, izdalot to atsevišķi un sniedzot informāciju par konkrētajām aktivitātēm, kas tiks attiecinātas uz VBP un LSEZ vajadzībām, kā arī tām indikatīvi plānotajām izmaksām.
Šāda darbību izdalīšana projekta pasē ļaus projekta partneriem pārliecināties, ka tiks ievērotas to intereses un projektā būs pieejami nepieciešamie līdzekļi partneru dalībai projektā. Vienlaikus, finansējot aktivitātes, kas ir kopīgas gan Platformai, gan OIS, gan VPB un LSEZ (piemēram: vajadzību analīze, pakalpojumu groza definēšana, tehniskās specifikācijas izstrāde un tml.), finansējumu tām var piešķirt no vairākām darbībām.

-

Rīkojuma projekta 1.pielikuma 3.2. apakšpunktā “Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma)” ir ietvertas risināmās problēmas. Lūdzam precizēt šādu risināmu problēmu aprakstus un formulēt tos atbilstoši reālajai situācijai:
- vienas pieturas principu trūkums. Problēmas aprakstā norādīts, ka uzņēmumiem nav nodrošinātas vienas pieturas principa risinājums un datu koplietošanas – vienreizes princips saziņai ar iestādēm un kontroles dienestiem. Informējam, ka SKLOIS un arī analoģiskās valsts resoru pārvaldītās valsts informācijas sistēmas (EMDAS, REIS) nodrošina vienas pieturas principa risinājumu un datu koplietošanas – vienreizes principa ievērošanu atbilstoši savai kompetencei. Ja projektā paredzēts risināt problēmu par vienreizes principa ieviešanu attiecībā pret visiem ostu pakalpojumiem, lūdzam šo problēmu atbilstoši formulēt (vienas pieturas principa paplašināšana attiecībā uz...);
- administratīvais slogs un papīra dokumentu aprite. Problēmas aprakstā norādīts, ka nozarē izmanto papīra dokumentu apriti. Informējam, ka SKLOIS nodrošina tikai un vienīgi elektronisku dokumentu apriti, līdz ar to nav pamatoti norādīt, ka nozarē tiek izmantota tikai papīra dokumentu aprite;
- nepietiekama integrācija starp ostu, kontroles dienestu un uzņēmumu informācijas sistēmām. Problēmas aprakstā norādīts, ka nav ieviesta integrācija ar svarīgākajām kontroles dienestu un trešo pušu IS, tostarp SKLOIS. Informējam, ka integrācija ar SKLOIS ir ieviesta 2019.gadā.

-

Rīkojuma projekta 1.pielikuma 3.1. apakšpunktā “Projekta mērķis un galvenais saturs” ir norādīts, ka projekta ietvaros tiks izstrādāta Platformas integrācijas vārteja un veikta integrācija ar svarīgākajām kontroles dienestu un trešo pušu informācijas sistēmām, tostarp Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (turpmāk -  SKLOIS). Analoģiska informācija tiek sniegta rīkojuma projekta 1.pielikuma 3.3.2.apakšpunktā. Tādējādi, secināms, ka projekta ietvaros paredzēts izstrādāt jaunu datu apmaiņas saskarni, kas nodrošinās datu apmaiņu starp Platformu un SKLOIS. Informējam, ka SKLOIS pašlaik jau ir integrēta ar vienu no Platformā integrētajām sistēmām - Rīgas Brīvostas pārvaldes (turpmāk – RBP) sistēmu OIS, ar kuru tiek veikta liela apjoma datu apmaiņa. SKLOIS pārzinis neuzskata par atbalstāmu dubultu līdzekļu ieguldīšanu un dubultas integrācijas uzturēšanu gan ar pašu Platformu, gan atsevišķi ar tajā iekļautu informācijas sistēmu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam rīkojuma projekta 1.pielikumā norādīt:
1) vai tiks saglabāta RBP OIS un SKLOIS esošā integrācija un vai tajā tiks veiktas izmaiņas vai papildinājumi;
2) vai tiks izstrādāta un ieviesta jauna SKLOIS integrācija ar Platformu.

Vienlaikus lūdzam papildināt rīkojuma projekta anotāciju ar plašāku informāciju par plānoto Platformas integrāciju ar SKLOIS.

-

Rīkojuma projekta 2.pielikuma 5.punktā “Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums” sadaļā "Integrācijas ar valsts un pašvaldību IKT sistēmām" kā IKT sistēma norādīta Latvijas jūras administrācijas Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS).
Atbilstoši sadaļas virsrakstam lūdzam rīkojuma projekta 2.pielikuma 5.punktā norādīt sistēmas nosaukumu - Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma, nevis institūciju.

-

Rīkojuma projekta 3.pielikuma 6.punktā “Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija” ir noteikts, ka pakalpojumu sniegšanas tiesisko regulējumu nosaka Ostu likums un ir nosauktas Ostu likumā noteiktās ostu pārvalžu funkcijas publisko tiesību jomā. Vienlaikus, rīkojuma projekta 3.pielikuma 1.punktā multimodālo (jūras, auto un dzelzceļa) kravu kustības datu ieguves un apstrādes pakalpojumu aprakstā ir norādīts, ka dati par katra veida kravām tiek iegūti no sadarbības partneru informācijas sistēmām, piemēram, LJA, tādējādi domājot tās turējumā esošo SKLOIS. Informējam, ka Ministru kabineta 2020.gada 11.februāra noteikumi Nr.92 “Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas noteikumi” nosaka SKLOIS lietotājus un SKLOIS datu lietošanas kārtību un nosaka, ka sistēmas lietotājiem dati tiek nodrošināti atbilstoši to darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un nepieciešamās informācijas apjomam. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 11.februāra noteikumu Nr. 92 “Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas noteikumi” 1.pielikuma 2.2.apakšpunktu ostu pārvaldes SKLOIS iekļautajiem datiem ir tiesīgas piekļūt tikai ierobežotā apjomā (ostu pārvaldēm nav tiesību piekļūt visiem datiem par kravu, Rīgas brīvostas pārvaldei nav tiesību piekļūt visiem datiem par kravu citā ostā u.tml.). Attiecīgi arī Rīgas brīvostas pārvaldes pārziņā esošajai Platformai SKLOIS iekļautos datus būs iespējams nodot tikai ierobežotā apjomā.

Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot rīkojuma projekta 3.pielikuma 6.punktā minētā tiesiskā regulējuma saikni ar pakalpojuma sniegšanu un saņemšanu 4.punktā norādītajam komersantu pakalpojuma saņēmēju lokam, kā arī papildināt rīkojuma projekta 3.pielikuma 6.punktu ar informāciju par esošo un plānoto (projekta īstenošanas laikā) tiesisko regulējumu datu sniegšanai multimodālo ostu kravu pārvaldības pakalpojuma kopai.

Papildus lūdzam atbilstoši papildināt rīkojuma projekta anotāciju.

-

Rīkojuma projekta 3.pielikuma 5.punktā “Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums” sadaļā "Integrācijas ar valsts un pašvaldību IKT sistēmām" kā IKT sistēma norādīta Latvijas jūras administrācijas “Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma” (SKLOIS).
Atbilstoši sadaļas virsrakstam lūdzam rīkojuma projekta 3.pielikuma 5. punktā norādīt sistēmas nosaukumu - Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma, nevis institūciju.
 

-

Lūdzam papildināt rīkojuma projekta anotācijas 1.3. sadaļu "Problēmas apraksts" ar VAS "Latvijas dzelzceļš" informācijas sistēmas nosaukumu.

- nepietiekama integrācija starp ostu, kontroles dienestu un uzņēmumu informācijas sistēmām - nav ieviesta integrācija ar svarīgākajām kontroles dienestu un trešo pušu informācijas sistēmām (turpmāk – IS), tostarp Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (turpmāk -  SKLOIS), Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (turpmāk – EMDAS), valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (turpmāk – LDz) Kravu kustības pārvaldības informācijas sistēmu (turpmāk – KPS), koplietošanas risinājumiem (Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (turpmāk – DAGR), Nacionālais federētais mākonis, elektronisko pavadzīmju (turpmāk – eCMR) reģistrs, Vienotais autentifikators u.c.), ostu terminālu vadības sistēmas u.c., un nepieciešamo IS papildinājumu izstrāde;

Lūdzam papildināt rīkojuma projekta anotācijas 1.3. sadaļu "Risinājuma apraksts" ar informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" anotācijas prasībām, kurā noteikts, ka sagatavojot plānoto Rīgas brīvostas pārvaldes projekta “Ostu pārvaldības digitālā transformācija pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi” finansējuma saņēmējs izvērtēs risinājuma integrāciju ar SKLOIS funkcionalitāti un saskaņos aktivitātes ar SKLOIS pārzini.

-

Lūdzam precizēt šādu risināmu problēmu aprakstus un formulēt tos atbilstoši reālajai situācijai:
•           vienas pieturas principu trūkums. Problēmas aprakstā norādīts, ka uzņēmumiem nav nodrošinātas vienas pieturas principa risinājums un datu koplietošanas – vienreizes princips saziņai ar iestādēm un kontroles dienestiem. Informējam, ka SKLOIS un arī analoģiskās valsts resoru pārvaldītās valsts informācijas sistēmas (EMDAS, REIS) nodrošina vienas pieturas principa risinājumu un datu koplietošanas – vienreizes principa ievērošanu. Ja projektā paredzēts risināt problēmu par vienas pieturas principa ieviešanu ostā, lūdzam šo problēmu atbilstoši formulēt (vienas pieturas principa paplašināšana attiecībā uz……);
•           administratīvais slogs un papīra dokumentu aprite. Problēmas aprakstā norādīts, ka nozarē izmanto papīra dokumentu apriti. Informējam, ka SKLOIS  nodrošina tikai un vienīgi elektronisku dokumentu apriti, līdz ar to nav pamatoti norādīt, ka nozarē tiek izmantota tikai papīra dokumentu aprite;
•           nepietiekama integrācija starp ostu, kontroles dienestu un uzņēmumu informācijas sistēmām. Problēmas aprakstā norādīts, ka nav ieviesta integrācija ar svarīgākajām kontroles dienestu un trešo pušu IS, tostarp SKLOIS. Informējam, ka integrācija ar SKLOIS ir ieviesta 2019.gadā.

-

Lūdzam papildināt rīkojuma projekta anotācijas 1.3. sadaļas pašreizējās situācijas aprakstu ar informāciju par pašreizējo situāciju Rīgas brīvostā, Ventspils brīvostā un Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, kā arī mazajās ostās saistībā ar IKT risinājumiem-  elektroniskajiem dokumentiem, digitalizāciju un informācijas sistēmām. Projekta joma ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un tā mērķis ir ieviest jaunu informācijas sistēmu “Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformu", tādējādi ir būtiski sniegt informāciju par pašreizējo situāciju arī šajā jomā.
Papildus lūdzam informēt par Rīgas Brīvostas pārvaldes informācijas sistēmu OIS, tās pamata funkcionalitāti un izmantojamību pašlaik, kā arī lūdzam sniegt informāciju par sistēmām, kas integrētas ar OIS, un datu aprites kārtību starp tām.
Lūdzam sniegt informāciju par SKLOIS, kas nodrošina ziņošanas formalitāšu kārtošanu un kravas datu apriti izmantojot informācijas iesniegšanas vienreizes principu, kuģiem ienākot un izejot no visām Latvijas ostām.

Informācija par SKLOIS:
“Rīgas Brīvostas pārvaldes informācijas sistēma OIS ir integrēta ar valsts informācijas sistēmu “Starptautiskā kravas loģistikas un ostu informācijas sistēma”, kuras darbību nosaka Ministru kabineta 11.02.2020. noteikumi Nr.92 “Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas noteikumi”. Integrācijas rezultātā OIS tiešsaistes režīmā, kopā ar nepieciešamajiem sistēmas klasifikatoriem un metadatiem, saņem šādu elektronisko dokumentu datus:
paziņojumu par kuģa faktisko ienākšanas laiku (ATA);
paziņojumu par kuģa faktisko iziešanas laiku (ATD);
kuģa manifestu;
apkalpes sarakstu (FAL 5. veidlapa);
pasažieru sarakstu (FAL 6. veidlapa);
paziņojumu par bīstamu un piesārņojošu kuģa kravu (HAZMAT);
paziņojumu par kuģa atkritumu nodošanu;
kuģa pirmsienākšanas aizsardzības informāciju;
jūras sanitāro deklarāciju;
paziņojumu par kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no tās;
ziņas par lietotāju labotajiem elektroniskajiem dokumentiem.
SKLOIS nodrošina elektronisku ziņošanu un pilnu elektronisko dokumentu apriti, kā arī visu formalitāšu kārtošanu visās Latvijas ostās kuģiem gan ienākot, gan izejot. SKLOIS nodrošina informācijas iesniegšanas vienreizes principa ievērošanu formalitāšu kārtošanai publiskās pārvaldes iestādēs. Vienlaikus, SKLOIS nodrošina datu apmaiņu ar Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju SafeSeaNet.
Attiecībā uz sadarbību ar citām publiskās pārvaldes institūcijām, kas nodrošina ziņošanas formalitāšu ievērošanas kontroli, SKLOIS ir nodrošināta integrācija ar Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS) un Valsts robežsardzes elektronisko informācijas sistēmu (REIS).”
 

Lūdzam precizēt rīkojuma projekta 1.pielikuma 3.2. apakšpunkta "Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma)" 4.rindkopas astoto apakšpunktu, labojot drukas kļūdu.

- nepietiekama datu pieejamība un analītika – nav pieejama detalizēta un homogēna reāllaika dažādu datu ieguve un apstrāde, datu komplektu konfigurēšana un nodrošināta efektīva pieejamība, piemēram, citu valstu pārvadātājiem, kas neļauj operatīvu datu analīzi un veikt datos balstītu lēmumu pieņemšanu;

Rīkojuma projekta 2. pielikumā (par ostu pārvaldības pakalpojumiem) ir saskatāma korelācija starp 1. punktu, kurā ir aprakstīts plānoto pakalpojumu saturs, un 6. punktu, kurā ir aprakstīts attiecīgo pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums jeb atbilstošas valsts pārvaldes funkcijas. Rīkojuma projekta 3. pielikumā (par multimodālo ostu kravu pārvaldības pakalpojumiem) attiecīgu korelāciju ir grūti saskatīt.

Lūdzam atbilstoši precizēt rīkojuma projekta 3. pielikuma 6. punktu.

-

Lūdzam rīkojuma projekta anotācijas 1.3. sadaļā "Risinājuma apraksts" lietot VAS "Latvijas dzelzceļš" informācijas sistēmas saīsinājumu, kas definēts iepriekš.

- izstrādāt Platformas integrācijas vārteju un veikt integrāciju ar svarīgākajām kontroles dienestu un trešo pušu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) sistēmām, tostarp SKLOIS, EMDAS, Valsts robežsardzes elektroniskās informācijas sistēmu (REIS), LDz KPS, koplietošanas risinājumiem (DAGR, Nacionālais federētais mākonis, eCMR reģistrs, Vienotais autentifikators u.c.), Rīgas brīvostas pārvaldes OIS,

No rīkojuma projekta 1. pielikuma 3.1.apakšpunkta izriet, ka viens no Projekta rezultātiem būs izstrādāta Platforma vienotai ostu transporta un loģistikas sauszemes un jūras kravu digitālai pārvaldībai, datu apmaiņai un pakalpojumu piegādei, tostarp, kravu plānošanai, izsekošanai un dokumentu apstrādei. Savukārt rīkojuma projekta anotācijas 2. sadaļā (2.1. un 2.2.2. apakšpunktā) rīkojuma projekts ir sasaistīts tikai ar sauszemes kravu pārvadājumiem.
Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt rīkojuma projekta anotācijas 2. sadaļu.

-

Rīkojuma projekta anotācijas 6. sadaļā ir norādīts, ka Projekta saturs ir noteikts Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” īstenošanas noteikumi”. Vēršam uzmanību, ka minētie Ministru kabineta noteikumi nosaka tikai projektu īstenošanas un uzraudzības kārtību, proti, vispārējo ietvaru, nevis konkrētu projektu detalizētu saturu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt rīkojuma projekta anotācijas 6. sadaļu, nenorādot atsauci uz MK noteikumiem Nr.435.

-

No rīkojuma projekta 1. pielikuma 1.2. apakšpunkta izriet, ka LJA būs Projekta īstenošanas partneris, savukārt no rīkojuma projekta anotācijas 7. sadaļas 7.1. apakšpunkta izriet, ka LJA nebūs rīkojuma projekta izpildē iesaistīta institūcija.
Ņemot vērā minēto, lūdzam rīkojuma projekta anotācijas 7. sadaļā kā projekta izpildē iesaistīto institūciju norādīt arī LJA, kā arī izvērtēt, kāds princips tika izmantots, norādot institūcijas minētajā anotācijas sadaļā.

-