Atzinums

Likumprojekta anotācijā minēts, ka tiks pilnveidota esošā piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldība, lai Latvijā nodrošinātu mūsdienīgu, digitālu, uz vienotām metodēm balstītu piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības sistēmu. Līdz šim Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (turpmāk – LVĢMC) uzturēto Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistru nodos Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) pārziņā, vienlaikus pilnveidojot visu piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldību, izveidojot jaunu pārvaldības sistēmu, kuru turpmāk uzraudzīs VVD. VVD sadarbībā ar LVĢMC īsteno projektu Nr. LV-CLIMATE-0006 “Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija”, kas tiek līdzfinansēts no Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021. gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros. Atbilstoši Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam identificēta nepieciešamība digitāli transformēt vides pārvaldības procesus, tai skaitā uzsvērta nepieciešamība transformēt piesārņoto vietu pārvaldību.
LTRK iebilst plānotajam, jo piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistru nodošana VVD pārziņā nozīmē informācijas pārnesi uz jau pārslogotu valsts institūciju. LTRK nav pārliecības, ka reģistra pārņemšana būtiski uzlabos piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldību. Tā kā izmaiņas saistītas ar projekta, kas paredz vides pārvaldības procesu digitālu transformēšanu, finansējumu, minētā darbība, ļoti iespējams, virzīta uz projekta izpildi, nevis nozīmīgu izmaiņu ieviešanu piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā. LTRK ieskatā ir nepieciešams skaidri definēt, kādas izmaiņas notiks piesārņoto vietu pārvaldības modelī. Ministrijai ir plašāk jāskaidro, ko nozīmē digitālā transformācija piesārņoto vietu pārvaldības procesos, t.sk. kādi procesi attiecināmi uz piesārņoto vietu pārvaldību.
 

-

Likumprojekta anotācijā minēts, ka nepieciešams precizēt Vides aizsardzības likuma 21.pantā noteiktās valsts vides inspektoru tiesības ņemt paraugus un veikt kontrolmērījumus, izmantojot dažādus tehniskos līdzekļus vides normatīvo aktu pārkāpumu fiksēšanai. Precizējot tiesisko regulējumu atbilstoši jaunajai kārtībai, vienlaikus tiek precizētas arī valsts vides inspektoru tiesības ņemt paraugus un veikt kontrolmērījumus, izmantojot dažādus tehniskos līdzekļus vides normatīvo aktu pārkāpumu fiksēšanai. Atbilstoši VVD iniciatīvai, paredzēts papildināt likuma 21. panta pirmās daļas 2. punktu, nosakot, ka, veicot vides valsts kontroli, valsts vides inspektoram ir tiesības ņemt paraugus un veikt kontrolmērījumus, izmantojot dažādus tehniskos līdzekļus vides normatīvo aktu pārkāpumu fiksēšanai. Tas paredz gan VVD, gan Dabas aizsardzības pārvaldes  inspektoriem tiesības pārbaudēs izmantot tehnoloģiskos līdzekļus dažādās to kombinācijās (dronus, novērošanas kameras, eholotes). Paredzēts, ka pārbaužu ietvaros tehnoloģiskie līdzekļi tiks izmantoti, lai aizstātu inspektora darbu un iegūtu tādu informāciju, kuru var iegūt arī inspektors, tomēr ar tehnoloģisko līdzekļu palīdzību šo informāciju var iegūt kvalitatīvāku un ar mazāku laika patēriņu. Anotācijā teikts, ka tehnoloģisko līdzekļu lietošana neaizskar personas tiesības uz privātīpašumu un privāto dzīvi, sekmē cilvēktiesību uz labvēlīgu dzīves vidi ievērošanu. Valsts vides inspektoru veiktajām pārbaudēm ar tehnoloģisko līdzekļu izmantošanu ir leģitīms mērķis. Tehnisko līdzekļu izmantošana pārbaudēs liek pieciest privātpersonai, ka tās īpašumā noteikti objekti vai darbības tiek fiksētas ar tehniskiem līdzekļiem un iegūts vizuāls attēlojums. Šāda privātpersonas īpašuma tehniska fiksēšana ir īslaicīga, neskar zemes īpašnieka vai tajā esošo personu dzīvi, neierobežo īpašuma izmantošanu, tāpēc tehnisko līdzekļu izmantošana ir samērīga ar to labumu, kuru iegūst sabiedrība no labas vides kvalitātes.
LTRK iebilst minētajam un nevar atbalstīt tehnoloģisko līdzekļu nekontrolētu izmantošanu vides piesārņojuma kontrolei un inspektoru darba aizvietošanai. Privātpersonas īpašuma tehniska fiksēšana pilnīgi noteikti skar zemes īpašnieka vai tajā esošo personu dzīvi un ierobežo īpašuma izmantošanu. Dronu izmantošana privātos īpašumos, komerciālās teritorijās obligāti jāsaskaņo ar īpašnieku, valdītāju, komersantu, kā arī jānodrošina kārtību iegūtās informācijas izmantošanai, glabāšanai (datu nesēji) un iznīcināšanai atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem regulējumiem. Tāpat likumprojektā ir jāiekļauj norādes uz pamatprasībām dronu un to ekspluatantu reģistrācijai, dronu marķēšanai. Ņemot vērā minēto, LTRK aicina izteikt 21. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:
 

2) ņemt paraugus, veikt kontrolmērījumus un fiksēt vides normatīvo aktu pārkāpumus, izmantojot dažādus tehniskos līdzekļus, ievērojot  aviācijas jomas normatīvajos aktos  noteiktos ierobežojumus šādu līdzekļu marķēšanai, ekspluatantu reģistrācijai un rakstveidā saskaņojot minētās darbības ar zemes īpašnieku vai valdītāju.
 

LTRK iebilst Likumprojekta 35.⁴ panta redakcijai, jo jebkurai fiziskai vai juridiskai personai nav un nevar būt pietiekama kompetence piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu novērtēšanā. Grozījumi radīs konflikta situācijas un nepieciešamību vides aizsardzības institūciju darbiniekiem pārbaudīt iesniegto informāciju, kas radīs nelietderīgo resursu izšķērdēšanu. Tāpēc LTRK aicina svītrot 35.⁴ panta 1.apakšpunktu.

-

Likumprojekta anotācijā minēts, ka termiņu salāgošanai starp Vides politikas pamatnostādnēm, kas attiecas uz 2021.-2027. gada periodu un Vides monitoringa programmu, kas attiecas uz 2021. – 2026. gada periodu, tiek plānots veikt grozījumus, pagarinot Vides monitoringa programmu darbību par vēl vienu gadu. Šim nolūkam valsts un pašvaldību iestādes, kā arī komersanti, kas organizē un veic vides monitoringu, sniedz ieteikumus un priekšlikumus LVĢMC par aktualitātēm nākamajam plānošanas periodam. Nav dota informācija par augstākminēto iespēju komersantiem, kas veic vides monitoringu, sniegt priekšlikumus LVĢMC. Ņemot vērā minēto, likumprojekta anotācijā ir jāparedz iespēja komersantiem sniegt ieteikumus un priekšlikumus LVĢMC par aktualitātēm vides monitoringa veikšanā nākamajam plānošanas periodam.

-