Atzinums

Par Bāriņtiesu likuma 29. panta precizēšanu un pieejas maiņu.
Likumprojekta anotācijā sniegtā pieeja, ieceļot aizbildni uz laiku, – “ka atzinums no ģimenes ārsta ir iesniedzams obligāti visos gadījumos, savukārt psihiatra un narkologa atzinumi ir pieprasāmi tikai tad, ja bāriņtiesas rīcībā ir informācija, kas liecina par iespējamu atkarību vai citiem būtiskiem veselības riskiem” – nav viennozīmīgi saprotama no pašas piedāvātas normas redakcijas. Turklāt, iespējams, minētais anotācijas teksts būtu piemērojams arī ieceļot aizbildni vispārīgā kārtība u.c.gadījumos  (piemēram, ieceļot aizgādņus).


No 29. panta trešās prim daļas redakcijas gramatiski neizriet, ka psihiatra un narkologa atzinumus varētu nepieprasīt un nesaņemt ieceļot aizbildni uz laiku: “ņem vērā šā likuma 29. panta otrajā daļā minētos atzinumus, ja bāriņtiesas rīcībā ir informācija, kas liecina par personas psihiskiem traucējumiem vai alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību”. No teksta ir saprotams, ka atzinumi jau ir saņemti, bet tos var neņemt vērā, ja nekas neliecina par psihiskiem traucējumiem vai atkarībām. Aicinām gramatiski precizēt normu.

Aicinām Labklājības ministriju organizēt starpinstitūciju sanāksmi, kurā tiktu uzaicināti ģimenes ārstu, psihiatru un narkologu profesionālo organizāciju pārstāvji, kā arī Veselības ministrijas un atbildīgo institūciju eksperti. Šīs sanāksmes ietvaros būtu jāvienojas par saskaņotu un juridiski precīzu risinājumu, vai psihiatra un narkologa atzinums būtu noteicams kā obligāti saņemama informācija, izvērtējot personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai u.c. gadījumos.

Piemēram, kā viens no iespējamiem risinājumiem būtu apsverams šāds 29. panta otrās daļas normatīvais formulējums:
“(2) Izvērtējot personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa ņem vērā atzinumu par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, kura veselības aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus, kā arī – ja tas izriet no ģimenes ārsta atzinuma vai citu bāriņtiesas rīcībā esošu ziņu kopuma – psihiatra un/vai narkologa atzinumu.” (Līdzīga redakcija ir izteikta 40. panta otrās daļas 4. punkta jaunajā redakcijā, kura attiecas uz aizgādņu iecelšanu.) 


Šāds precizējums būtu saskaņots ar likumprojekta anotācijā ietverto pieeju ieceļot aizbildni uz laiku un ar grozījumiem 40. panta otrās daļas 4. punktā. 

-

4.punkta jautājumu varētu virzīt obligātās veselības pārbaudes kārtībā, jo attiecas uz nodarbināto veselības stāvokli.

-

Par Bāriņtiesu likuma 16. panta pirmās daļas grozījumu pamatojumu
Lūdzam izvērtēt, vai piedāvātajiem grozījumiem Bāriņtiesu likuma 16. panta pirmajā daļā ir pietiekams pamatojums. Piedāvātajā redakcijā lietotais formulējums “īpašu kategoriju personas dati” ir vispārīgs un var radīt dažādas interpretācijas, kas praksē var apgrūtināt tiesību normas piemērošanu.
Nav skaidrs, vai ar šo jēdzienu tiek ietverta arī informācija no pacientu reģistriem, kuros apkopoti dati par personām ar psihiskajiem un uzvedības traucējumiem, kā arī par pacientiem, kuriem ir izsniegta narkoloģiskā pacienta karte. Ņemot vērā, ka šobrīd tiek plānoti grozījumi normatīvajā regulējumā ar mērķi pārtraukt šo reģistru darbību, jo tajos ietvertā informācija neatspoguļo faktiskos apstākļus un nav uzskatāma par izmantojamu pierādījumu, šī jautājuma precizēšana kļūst īpaši būtiska.
Tādēļ lūdzam anotācijā skaidri norādīt, kā saprotams lietotais jēdziens “īpašu kategoriju personas dati”, lai izvairītos no iespējamām interpretācijas grūtībām tiesību normu piemērošanā.

-

No 29.panta ceturtās daļas izriet, ka personas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa iegūs psihiatra un narkologa atzinumus un nosūtīs tos tai bāriņtiesai, kura pieņems lēmumu par aizbildņa iecelšanu. Tādējādi sensitīvi personas dati tiks apstrādāti vēl vienā institūcijā, kurai nav tiešas lēmumpieņemšanas funkcijas attiecīgajā lietā. Ņemot vērā šīs informācijas ierobežotas pieejamības raksturu, būtu lietderīgāk nodrošināt tās nonākšanu tieši pie lēmumu pieņēmējiem, ierobežojot datu apriti tikai nepieciešamajā apjomā.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā skaidri atrunāt Bāriņtiesu likuma 40. panta otrās daļas ceturtā punkta piedāvāto redakciju, proti, ka psihiatra un narkologa atzinumi nav obligāti, ja nav saskatāmas indikācijas to nepieciešamībai.
Šāds precizējums ir būtisks, lai nodrošinātu vienotu izpratni normu piemērošanā un izvairītos no situācijām, kurās personas iecelšana par aizgādni tiek nepamatoti aizkavēta tikai formālu prasību dēļ, īpaši gadījumos, kad bāriņtiesas rīcībā nav informācijas, kas pamatotu šādu speciālistu iesaisti.

-