Atzinums

Lūdzam precizēt informācijas un dokumentu, tajā skaitā fizisko personu datu, pieprasīšanas nolūku, anotācijā sniedzot detalizētāku skaidrojumu par šādu ziņu pieprasīšanas nepieciešamību, norādot arī piemērus, kādas ziņas varētu tikt pieprasītas. Paskaidrojam, ka fizisko personu datu apstrādei jāatbilst personas datu apstrādes principiem, kā, piemēram, likumīguma, godprātības un pārredzamības principam. Ievērojot minēto, tiesiskajam pamatam un personas datu apstrādes nolūkam jābūt noteiktam ar normatīvo aktu, turklāt normatīvajam aktam būtu jātiek veidotam tik pārredzami, lai datu subjekts varētu saprast, ka viņa personas dati tiks apstrādāti un kādā nolūkā tas tiks darīts, kā arī izslēgtu tiesību normas patvaļīgas piemērošanas iespēju (godprātības princips).Šobrīd projekta 12.punktā norādītais Valsts kases ziņu pieprasīšanas nolūks “lai veiktu pārbaudi” ir pārāk vispārīgs, nepieciešams norādīt, par kādiem apstākļiem vai faktiem Valsts kasei nepieciešams veikt pārbaudi.

-

Lūdzam no projekta svītrot punktus (projekta 20., 22. un 23.punkts) attiecībā uz klienta pienākumiem un atbildību, ņemot vērā, ka atbildība ir materiāltiesks regulējums, savukārt Likuma par budžetu un finanšu vadību 27. panta sestā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot kārtību par informācijas apriti. Jēdziens "kārtība" norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu

-

Lūdzam svītrot projekta 24. punktu, jo šāda veida tiesiskais regulējums ir iekļaujams likumā, nevis Ministru kabineta noteikumos, atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumā noteiktajam, proti, minētā likuma 1. panta otrā daļa paredz, ka dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju izmantot attiecīgo dokumentu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram un saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta pirmo daļu,  lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus:
1) dokumenta autoru nosaukums;
2) dokumenta datums;
3) paraksts (izņemot likumā paredzētus gadījumus).
 

-

Lūdzam projekta anotācijā konkretizēt pieteikuma saturu, sniedzot skaidrojumu, vai tā ietvaros tiek plānota fizisko personu datu apstrāde.

-

Lūdzam papildināt anotāciju, pamatojot 32.2., 32.3. un 32.4. apakšpunktā minēto datu glabāšanas termiņu . Paskaidrojam, ka atbilstoši personas datu glabāšanas ierobežojuma principam, personas datus glabā tikai tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami nolūkiem, kuros to apstrādā. Proti, personas datu glabāšanas termiņi ir cieši saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu. Vēršam uzmanību, ka anotācijā nav dots skaidrojums nepieciešamībai uzglabāt 32.2., 32.3. apakšpunktā minētos datus sešus mēnešus no notikuma brīža. Attiecībā uz 32.4. apakšpunktā minēto datu (balss zvanu ierakstu dati) glabāšanas termiņu, no anotācijā ietvertās informācijas saprotams, ka lietotāja balss zvanu ierakstu datu glabāšanas termiņš noteikts, salāgojot to ar zvanu centra tehniskā nodrošinājuma iespējām. Attiecībā uz minēto, norādām, ka šāds datu glabāšanas termiņa pamatojums nav atbilstošs personas datu glabāšanas ierobežojuma principam, proti, datu glabāšanas termiņš nav saistīts ar nolūkiem,kādēļ šie dati ir tikuši ievākti.

-

Aicinām anotācijas 8.1.13. apakšpunktā norādīt skaidru un saprotamu informāciju par projektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei (tostarp arī spēkā esošu ārējo normatīvo aktu (-us) un tā normu (-as), no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus projektā paredzētajā veidā), kā arī sniedzot īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādu kategoriju datus paredz apstrādāt projekts, kādos konkrētos nolūkos, kāds būs datu glabāšanas termiņš, kāds ir pamatojums glabāšanas termiņam, kā arī informāciju par to, vai dati tiks nodoti citām institūcijām un kādā nolūkā.
 

-