Atzinums

Lūdzam likumprojektā definēt vai anotācijā skaidrot terminu “Publiskās personas iestādes”, tai skaitā skaidrot, vai likumprojekta 3.¹ pantā noteiktie pienākumi attiecināmi uz visām Būvniecības valsts kontroles biroja publicētā Publiskā sektora sarakstā [1] iekļautajām ēkām, tai skaitā attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrībām vai publiski privātām kapitālsabiedrībām, kas pilda pārvaldes uzdevumus vai sniedz sabiedriskos pakalpojumus?

[1] https://www.bvkb.gov.lv/lv/publiska-sektora-eku-saraksts
 

-

Lūdzam likumprojektā un anotācijā attiecībā uz terminu “grīdas platība” lietot terminoloģiju, kas ir saskanīga ar būvju kadastrālās uzmērīšanas lietās lietoto terminoloģiju, piemēram, izsakot kā ēkas vai būves “kopējo platību”, vai arī likumprojektā papildinot 1. pantu ar papildu terminu un attiecīgu skaidrojumu.

-

Ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) 6. panta 1. punktā noteiktais pienākums renovēt vismaz 3 % kopējās grīdas platības attiecināms uz terminu “kopējās grīdas platība”, kas atbilstoši direktīvas 2. panta 13. punktam ietver ne tikai visas ēkas platību, bet arī ēkas daļas platību, lūdzam mērķa izpildē iekļaut iespēju ieskaitīt arī atjaunotās ēkas daļas. Vēršam uzmanību, ka pašvaldību sektorā, īpaši reģionos, ir ēkas, kas pašvaldību funkciju nodrošināšanai var nebūt pilnvērtīgi nepieciešamas vai ir nepieciešamas mazākā apjomā, kā tās projektētas un būvētas, līdz ar to ir aktuāls jautājums gan par pakalpojumu un funkciju klāsta koncentrēšanu multifunkcionālās būvēs, gan vairs pakalpojumu un funkciju sniegšanai neizmantoto ēku daļu nodošanu privātajam sektoram, vienlaikus saglabājot nepieciešamību pašvaldību sniegtos pakalpojumus nodrošināt tikai atsevišķās ēku daļās, kurām saglabājas nepieciešamība veikt pašvaldību ieguldījumus ēku daļas atjaunošanā. Ja šādus ieguldījumus nevarēs ieskaitīt mērķa izpildē, samazināsies iespējas un publiskais finansējums šādus ieguldījumu veikt un tikai palielināsies reģionālās atšķirības, kur reģiona centros un valstspilsētās ir plašākas iespējas pakalpojumus izvietot un koncentrēt atsevišķās būvēs.

 

VARAM piedāvātā redakcija:
(3) Publisko personu iestādes ikgadējā renovācijas apjomā ieskaita to ikgadēji atjaunotās ēkas vai ēku daļas saskaņā ar šī panta pirmo daļu. Publisko personu iestādes ikgadējā renovācijas apjomā var ieskaitīt jaunas ēkas, kas ir to īpašumā un aizstāj konkrētas publisko personu iestāžu ēkas, kuras ir nojauktas vai atsavinātas divu iepriekšējo gadu laikā

Saredzam par nepieciešamu likumprojektā noteikt izņēmumu vai atkāpi, kas ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) 6. panta 1. punkta trešās daļas prasībām, kur noteikts, ka dalībvalstis no šā punkta pirmajā daļā minētā pienākuma renovēt var atbrīvot sociālos mājokļus, ja renovācija izmaksu ziņā nebūtu neitrāla vai cilvēkiem, kuri dzīvo sociālajos mājokļos, radītu ievērojamu īres maksas pieaugumu, izņemot gadījumus, kad šādi īres maksas pieaugumi nav lielāki par ekonomiskajiem ietaupījumiem no enerģijas rēķina. Papildus lūdzam anotācijas 5. sadaļā iekļaut attiecīgu skaidrojumu.

-

Ņemot vērā, ka pašvaldības un pašvaldības pārstāvošās institūcijas ir izteikušas bažas par šobrīd noteikto gandrīz nulles enerģijas ēkas patēriņa līmeņa prasību sasniegšanu pašvaldību sektora ēkām, tās atjaunojot un pārbūvējot, un to, ka Ekonomikas ministrija neformāli ir informējusi, ka tā pārskata gandrīz nulles enerģijas ēku prasību noteiktos līmeņus un tuvākajā laikā rosinās grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi”, lūdzam papildināt anotācijas 4.1.1. sadaļu “Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi”” ar informāciju, ka paredzētajos grozījumos iecerēts pārskatīt noteiktos gandrīz nulles enerģijas ēku prasību noteiktos līmeņus atjaunošanai un pārbūvei, lai prasības tuvinātu izmaksu optimālam līmenim.
 

-

Lūdzam likumprojektā iekļauto terminu “atjaunošanas pase” salāgot ar Anotācijā minēto, kur minēts “renovācijas pase” vai sniegt skaidrojumu par atjaunošanas pasi un renovācijas pasi. Anotācijā minēts, ka Direktīva (ES) 2024/1275 paredz renovācijas pases koncepta ieviešanu kā brīvprātīgu instrumentu, kas palīdz īpašniekiem plānot ēku atjaunošanu pakāpeniski un izmaksoptimāli.  Likumprojektā tiek ieviests renovācijas pases koncepts, nosakot, ka renovācijas pases izstrāde ir brīvprātīga.
 

-

Lūdzam izvērtēt 3.¹ pantā iekļauto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību attiecībā uz kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, to attiecinot tikai uz publiskām personu iestādēm, jo izņēmumu kārtībai būtu jābūt attiecināmai arī uz pārējo ēku fondu.
 

-