Atzinums

Lūdzam papildināt ziņojumu ar izvērtējumu par regulējuma ietekmi uz spēkā esošajiem informācijas sistēmu uzturēšanas līgumiem un to ietvaros veicamajiem izmaiņu pieprasījumiem.

Ziņojumā nav skaidri noteikts, vai jaunais izvērtēšanas process būs piemērojams arī uzturēšanas līgumu ietvaros veiktajiem pasūtījumiem, kas nepieciešami sistēmu drošības un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

-

Lūdzam papildināt ziņojumu ar izvērtējumu par regulējuma ietekmi uz Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto pienākumu izpildi.

Nav izvērtēta iespējamā ietekme uz Eiropas Savienības centralizēto informācijas sistēmu (piemēram, EES, ETIAS, IO, SIS, VIS un citu) attīstības termiņu ievērošanu, kuru izpildi nosaka tieši piemērojamās Eiropas Savienības regulas.

-

Nav noteikts, kuram novērtēšanas līmenim tiek pieskaitītas aktivitātes, kas paredz integrācijas ar Eiropas Savienības centralizētajām informācijas sistēmām, vai Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto pienākumu izpildi, kas jārealizē nacionālajās informācijas sistēmās, un kuras pēc būtības ir uzskatāmas par stratēģisku aktivitāti, netakarīgi no finansējuma apjoma. 

-

Aicinām papildināt Valsts IKT vadības biroja funkcijas ar normatīvo aktu un to grozījumu ietekmes uz valsts pārvaldes IKT resursu attīstību izvērtēšanu.
Informācijas sistēmu attīstības nepieciešamību nereti nosaka jaunu normatīvo aktu vai to grozījumu virzība, kas paredz jaunas funkcionalitātes vai izmaiņas konkrētās informācijas sistēmās. Tādēļ birojam būtu jāvērtē šādu normatīvo aktu ietekme uz IKT vidi, nepieciešamības gadījumā piedāvājot alternatīvus risinājumus vai sniedzot viedokli par attiecīgā normatīvā akta turpmākas virzības lietderību.

-

Informatīvā ziņojuma sadaļā “Jomu arhitektūru koordinācija un sadarbspēja” precizēt teikumu:
Esošā redakcija:
“Birojs nosaka tehniskos standartus un principus, kas nodrošina, ka dažādu iestāžu sistēmas spēj sadarboties un koplietot datus. Tas novērš situāciju, kurā katra ministrija veido savas, ar citām nesavietojamas sistēmas.”
Aicinām izteikt:
“Birojs nosaka tehniskos standartus un principus, kas veicina dažādu iestāžu informācijas sistēmu savietojamību un funkcionālu integrāciju.”
Datu apmaiņa starp valsts pārvaldes informācijas sistēmām jau tiek nodrošināta, tādēļ esošais formulējums par nespēju apmainīties ar datiem nav precīzs.

-

Informatīvā ziņojuma sadaļā, kur paredzēts ieviest “publiski pieejamu IKT projektu statusa paneli”, precizēt, vai tā izveide paredz jaunas informācijas sistēmas vai cita atsevišķa IKT risinājuma izstrādi.

-

Informatīvā ziņojuma sadaļā “2. Vidējas IKT resursu attīstības aktivitātes (140 000–3 000 000 EUR)” precizēt jēdzienu “IKT resursu attīstības aktivitāte”, skaidri nosakot, kas šajā kontekstā ar to tiek saprasts.
Vai ar “IKT resursu attīstības aktivitāti” šeit tiek saprastas konkrētas izmaiņas vai papildinājumi informācijas sistēmā, vai arī atsevišķs iepirkums? Vai noteiktā saskaņošanas kārtība būtu piemērojama arī gadījumos, kad informācijas sistēmas izmaiņas nepieciešamas normatīvajā aktā noteikta pienākuma izpildei un tādēļ nepieciešams veikt jaunu iepirkumu? Vai arī šī kārtība attiecas uz iepirkumiem, piemēram, informācijas sistēmas uzturēšanai, ja to paredzamā līgumcena pārsniedz noteikto slieksni?

-

Informatīvā ziņojuma sadaļā par “Pirmkoda un datu pārvaldību”, precizēt formulējumu “vai pirmkods tiek publicēts publiskās pārvaldes centralizētajā vai ārējā programmatūras koda repozitorijā”. Vai ar šo prasību ir paredzēta arī kritiskās infrastruktūras (KI) sistēmu pirmkoda publiskošana? Ja jā, lūdzam precizēt, kā šī prasība piemērojama, ņemot vērā KI sistēmām noteiktās kiberdrošības un informācijas aizsardzības prasības.

-

Informatīvā ziņojuma sadaļā, kur norādīts, ka “vidējais rādītājs iestādēs ar augstāku IKT pārvaldības procesu brieduma līmeni ir vidēji 4–5 IKT darbinieki uz vienu sistēmu vai platformu”, precizēt, kā šis rādītājs ir piemērojams gadījumos, kad iestādei nav iespējams nodrošināt atbilstošu IKT personāla kapacitāti. Ņemot vērā FM iebildumus par IKT personāla piesaisti, nepieciešams izvērtēt, vai šāds rādītājs ir uzskatāms par sasniedzamu un pamatotu minimumu visām iestādēm.

-

Informatīvā ziņojuma sadaļā, kur norādīts, ka “speciālisti ir ‘piesieti’ relatīvi šaurām struktūrām, kaut arī viņu kompetences būtu noderīgas arī citu iestāžu darbā”, precizēt šo apgalvojumu. Viens darbinieks var veikt tikai noteiktu darba apjomu, un, ja viņam ir iespēja uzņemties papildu darbus, tas varētu liecināt, ka viņa kapacitāte konkrētajā darba vietā nav pilnībā noslogota.

-

Informatīvā ziņojuma 7. attēlā “Digitālās pārvaldes arhitektūra” precizēt attēloto jomu uzskaitījumu, jo tajā nav iekļauta iedzīvotāju uzskaites joma.

-

Lūdzam papildināt regulējumu, paredzot izņēmumu gadījumiem, kad nepieciešama steidzama informācijas sistēmu uzturēšana vai attīstība kiberdrošības incidentu novēršanai, kritisku ievainojamību novēršanai, drošības atjauninājumu ieviešanai, darbības nepārtrauktības nodrošināšanai vai Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu izpildei.

Piedāvātajā regulējumā nav paredzēts izņēmums kritiski svarīgu uzturēšanas darbu veikšanai. Šāda prasība var radīt būtisku kavējumu A klases informācijas sistēmu uzturēšanā un neatbilstību kiberdrošības prasībām, kā arī palielināt valsts drošības riskus.

Šajā punktā noteiktā izvērtēšanas kārtība netiek piemērota neatliekamiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst kiberdrošības incidentus, kritiskas ievainojamības, nodrošināt A klases informācijas sistēmu darbības nepārtrauktību vai izpildīt Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktus.

Paredzēta jaunā procesa piemērošana jau no 2026. gada 1. septembra, vienlaikus metodikas, pārvaldības mehānismi un atbalsta procesi vēl tikai tiek izstrādāti.

Līdz jaunās izvērtēšanas kārtības pilnīgai ieviešanai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. septembrim, iestādes ir tiesīgas piemērot līdzšinējo IKT attīstības aktivitāšu saskaņošanas kārtību

Lūdzam precizēt, ka informācijas sistēmu uzturēšanas pakalpojumu ietvaros veikti izmaiņu pieprasījumi un drošības uzlabojumi netiek kumulatīvi uzskatīti par vienotu attīstības investīciju, ja tie tiek veikti informācijas sistēmas darbības nepārtrauktības, kiberdrošības vai normatīvo aktu prasību izpildes nodrošināšanai.

Šāda pieeja ir saprotama no finanšu uzskaites viedokļa, taču var radīt situāciju, ka regulāri uzturēšanas darbi, drošības atjauninājumi un normatīvo aktu prasību izpilde tiek pielīdzināti jaunas attīstības investīcijām. A klases informācijas sistēmu gadījumā tas var nepamatoti kavēt kiberdrošības pasākumu īstenošanu un informācijas sistēmu nepārtrauktu darbību.

-

Informatīvajā ziņojumā nav norādīta tieša finansējuma pārdale no nozaru ministrijām uz VARAM, tomēr virkne priekšlikumu paredz IKT funkciju, kompetenču un atbalsta pakalpojumu centralizāciju un konsolidāciju. Ņemot vērā, ka šādu pasākumu īstenošana var ietekmēt ministriju rīcībā esošos cilvēkresursus un finanšu līdzekļus, nepieciešams papildināt informatīvo ziņojumu informācija par iespējamām resursu pārdalēm, tostarp attiecībā uz nozaru ministrijām un to padotības iestādēm.

-

Papildināt 5.pielikumu, lai būtu saprotams, kas ir tabulā iekļautie finanšu dati, kā arī norādīt datu avotu.

-

Informatīvā ziņojuma ievadā ir norādīts 1664 personas, tālāk tekstā - amatu slodzes. Persona var aizņemt vairāk kā vienu slodzi, kā arī turpmākā tekstā pie skaitļa 1664 norādīts amatu slodzes vai darbinieki. Lūdzam precizēt terminoloģiju.
 

-

Informatīvā ziņojuma ievadā norādīts: “nodarbinātas 1 664 personas, kas veido 3,39% no kopējā nodarbināto skaita tiešās pārvaldes un neatkarīgajās iestādēs”, savukārt,  II nodaļā ir norādīts, ka “no valsts tiešajā pārvaldē 44643 nodarbinātajiem, 1664 amatu slodzes ir IKT amatu saimes. Tie ir vidēji 3,95%”. Informācija nav savstarpēji salāgota. Ja 1 664 ir tiešās pārvaldes un neatkarīgo iestāžu slodžu skaits, tad kāpēc % aprēķina tikai pret valsts tiešajā pārvaldē nodarbināto skaitu? Turklāt 1 664 / 44 643 × 100 = 3,73%, nevis 3,95%  Lūdzam precizēt informāciju par IKT darbiniekiem. 

 
 

-

Ierosinām skaidri nodalīt informācijas sistēmu attīstības aktivitātes no informācijas sistēmu uzturēšanas aktivitātēm, paredzot atšķirīgu izvērtēšanas kārtību.

Informācijas sistēmu attīstības aktivitāšu mērķis ir radīt jaunu funkcionalitāti, būtiski pilnveidot esošu risinājumu vai īstenot jaunu investīciju projektu. Savukārt informācijas sistēmu uzturēšanas mērķis ir nodrošināt jau ekspluatācijā esošas informācijas sistēmas drošu, nepārtrauktu un normatīvajiem aktiem atbilstošu darbību.

Šīs darbības pēc būtības nav uzskatāmas par jaunu investīciju attīstību, bet gan par informācijas sistēmas dzīves cikla obligātu sastāvdaļu.
Vienotas izvērtēšanas procedūras piemērošana gan attīstības, gan uzturēšanas aktivitātēm var radīt nesamērīgu administratīvo slogu, kavēt kiberdrošības pasākumu savlaicīgu īstenošanu un apdraudēt kritisko informācijas sistēmu nepārtrauktu darbību.

-

Lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu, skaidri nodalot kompetenču centru sniegtās tehnoloģiskā atbalsta funkcijas no informācijas sistēmas pārziņa funkcijām.

Informatīvajā ziņojumā paredzēta kompetenču centru attīstība un atbalsta funkciju centralizācija. Vienlaikus nav skaidri noteikts, ka šādas izmaiņas nemaina normatīvajos aktos noteikto informācijas sistēmu pārziņa atbildību un kompetenci.
Informācijas sistēmas pārzinis ir atbildīgs par informācijas sistēmas mērķi, funkcionalitāti, datu apstrādes tiesisko pamatu, risku pārvaldību, kiberdrošības prasību izpildi un informācijas sistēmas attīstības prioritātēm.
Savukārt kompetenču centrs var nodrošināt tehnoloģisko atbalstu, konsultācijas, koplietošanas platformas, infrastruktūru, arhitektūras ekspertīzi vai izstrādes pakalpojumus, taču tas pats par sevi nepārņem informācijas sistēmas pārziņa funkcijas, ja vien to tieši neparedz normatīvais regulējums.
Šāda nodalījuma neesamība var radīt neskaidrības atbildības sadalījumā, jo īpaši gadījumos, kad jāpieņem lēmumi par personas datu apstrādi, kiberdrošības risku pārvaldību, incidentu novēršanu vai Eiropas Savienības regulās noteikto pienākumu izpildi.

Kompetenču centru izveide un centralizētu tehnoloģisko pakalpojumu nodrošināšana nemaina normatīvajos aktos noteiktās informācijas sistēmas pārziņa funkcijas un atbildību. Kompetenču centri sniedz tehnoloģisko atbalstu un konsultācijas, savukārt informācijas sistēmas pārzinis saglabā atbildību par informācijas sistēmas mērķi, attīstību, darbības nepārtrauktību, kiberdrošību un normatīvo aktu prasību izpildi.

Lūdzam papildināt ziņojumu ar izvērtējumu par "tehnoloģiskās pauzes" risku, kas var rasties pārejas periodā starp līdzšinējās IKT pārvaldības kārtības piemērošanu un jaunā centralizētā izvērtēšanas modeļa pilnvērtīgu darbības uzsākšanu. Šāda pārrāvuma risks var ietekmēt ne vien jaunu projektu uzsākšanu, bet arī ekspluatācijā esošu informācijas sistēmu uzturēšanu, kiberdrošības pasākumu īstenošanu un normatīvajos aktos noteikto pienākumu savlaicīgu izpildi. Tādēļ lūdzam paredzēt pārejas mehānismu, kas nodrošina nepārtrauktu informācijas sistēmu attīstības un uzturēšanas procesu visā reformas ieviešanas laikā.

-

Informatīvajā ziņojumā pie priekšlikuma 1.3: Ieviest IKT projektu lietderības izvērtēšanas modeli, lūdzam norādīt informāciju, proti, vai IKT aktivitāšu izvērtējuma modeļu noteiktajās summās ir iekļautas visas projekta izmaksas (piem. administratīvās, komandējumi u.c. aktivitātes) un, vai arī tās ir attiecināmas tikai uz IT aktivitātēm.

-

Informatīvajā ziņojumā pie priekšlikuma Nr. 1.5: Uz riskiem un ieteikumiem balstīta uzraudzība, neatkarīgi izvērtējumi un korektīvās darbības  norādīts, ka, lai nodrošinātu uz aktivitātes īstenošanas riskiem un ietekmi balstītu IKT resursu attīstības aktivitāšu uzraudzību un savlaicīgu iejaukšanos problēmu gadījumā, augstas ietekmes aktivitāšu īstenošanas termiņu un izmaksu pārvaldībai ir jāievieš tostarp šādi standarti - Eskalācija – izmaksu pārsniegums virs 20% vai termiņa kavēšanās virs 90 dienām automātiski
aktivizē projekta izvērtēšanas procesu.
Norādām, ka Publisko iepirkumu likuma 61. panta piektās daļas 2. punkts noteic, ka iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumu vērtība, ko noteic kā visu secīgi veikto grozījumu naudas vērtību summu (neņemot vērā to grozījumu vērtību, kuri izdarīti saskaņā ar šā panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktu), vienlaikus nesasniedz 10 % no sākotnējās iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcenas publiska piegādes un publiska pakalpojuma līguma gadījumā un 15 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcenas publiska būvdarbu līguma gadījumā.
Attiecīgi lūdzam precizēt informāciju, jo izmaksu pārsniegums virs 20% ir pretrunā Publisko iepirkumu likuma 61. panta piektās daļas 2. punktā noteiktajam.

-