Atzinums

Projekta ID
22-TA-210
Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
12.04.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Tieslietu ministrija ir izskatījusi Pārresoru koordinācijas centra izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām” (turpmāk – Ziņojums) un tam pievienoto Ministru kabineta rīkojuma projektu un atbalsta to tālāku virzību, vienlaikus izsakot šādus iebildumus.

1. Ziņojuma 2.2. sadaļā (Ziņojuma 9.lpp. 2.attēls) norādīts uz nepilnībām pārvaldības politikā, kas atstāj ietekmi uz dažādiem lēmumu pieņemšanas līmeņiem. Tostarp norādīts, ka Saeimas līmenī šādas nepilnības konstatējamas vēsturiski atšķirīgos pārvaldības principos, taču Ziņojumā tas nav plašāk skaidrots. Attiecīgi lūdzam papildināt Ziņojumu ar skaidrojumu par to, kas ir šie vēsturiskie pārvaldības principi, cik daudz tādu ir, un kādas ir to nepilnības.
Tāpat norādīts uz nepilnībām Ministru kabineta līmenī, proti, ka tas neveicina aktīva īpašnieka lomu. Lūdzam izvērtēt šāda secinājuma iekļaušanu Ziņojumā, ņemot vērā, ka Ministru kabineta kompetenču robežas, tas ir, Ministru kabinetam nav aktīvi jānodarbojas ar komercdarbību.

 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
2. Ziņojuma 2.2. sadaļā (Ziņojuma 10.lpp.) norādīts uz nepieciešamību veidot vienotu kapitālsabiedrību pārvaldības politikas dokumentu tā vietā, lai vadītos no vairākiem politikas dokumentiem. Ņemot vērā, ka Ziņojumā nav norādīts uz izmaiņām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā kā "jumta" likumā un nozaru likumos, nav skaidrs, kā vienota politikas dokumenta sagatavošana novērstu to, ka pašreizējais regulējums ir sadrumstalots. Aicinām papildināt Ziņojumu ar attiecīgu skaidrojumu.
Tāpat Ziņojumā norādīts, ka šādu politiku varētu nostiprināt vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentā, kas saskaņots ar politisko ciklu un valdības darbības periodu. Tieslietu ministrijas ieskatā nepastāv ierobežojumi, kas liegtu Pārresoru koordinācijas centram jau šobrīd īstenot attiecīgo priekšlikumu.
 
Piedāvātā redakcija
-
3.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
3. Ziņojuma 2.4. sadaļā (Ziņojuma 13.lpp.) skaidrots, ka "Latvijā kompetence par valsts finanšu resursu izlietojumu un valsts pārvaldes iestāžu kompetences robežām, funkcijām un uzdevumiem piekrīt Saeimai." Vienlaikus tajā pašā sadaļā (Ziņojuma 16.lpp.) secināts, ka "Latvijas situācijā politiskā līmenī ir nepieciešams pārskatīt gan publisku personu komercdarbības vispārīgos principus, gan izvērtēt aktuālos sociāli-ekonomiskos aspektus, nepieciešamības gadījumā paplašinot publisku personu iesaistes komercdarbībā nosacījumus vai spēkā esošā regulējuma tvērumu, un dot iespēju izpildvarai politiskā cikla ietvaros piemērot valsts kapitāla izmantošanas virzienus aktuālajām ekonomiskajām nepieciešamībām." Aicinām precizēt Ziņojumu, novēršot pretrunas starp likumdevējam un izpildvarai piekrītošajām kompetencēm, lai skaidri būtu saprotams, kādas funkcijas veic vai veiks konkrētais varas atzars, tām nepārklājoties.
 
Piedāvātā redakcija
-
4.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
4. Ziņojuma 2.4. sadaļā (Ziņojuma 17.lpp. 4. tabula) norādīts, ka viens no ieguvumiem valsts kapitālsabiedrību politikas izstrādei būtu "Regulāri pārskatīti nosacījumi valsts dalībai kapitālsabiedrībās un līdzdalības veidi (tieša, netieša līdzdalība, pilnīga, daļēji līdzdalība)". Lūdzam papildināt Ziņojumu ar izvērstāku skaidrojumu par to, kā tieši politikas izstrāde mainītu šobrīd pastāvošo kārtību regulārai valsts līdzdalības pārskatīšanai, ja izvērtējumu par valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā jau pašlaik regulāri saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7. pantu sniedz pašas kapitālsabiedrības (kapitāla daļu turētāji). Tāpat aicinām Ziņojumā iekļaut skaidrojumu ar to, kas šobrīd pie spēkā esošā regulējuma traucē Pārresoru koordinācijas centram konceptuāli vērtēt līdzdalības ziņojumus un iebilst par tiem, lai no Ziņojuma skaidri būtu secināma izmaiņu nepieciešamības pamatotība.
 
Piedāvātā redakcija
-
5.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
5. Norādām, ka Ziņojumā nav sniegts izvērtējums priekšlikumam samazināt valsts kapitālsabiedrību kopējo skaitu (Ziņojuma 18.lpp. priekšpēdējā rindkopa). Lūdzam papildināt Ziņojumu ar skaidrojumu, kā to darītu – vai likvidējot vai pārveidojot valsts kapitālsabiedrības? Savukārt pārveidojot no valsts budžeta dotētas kapitālsabiedrības, šobrīd kā iespējamā organizatoriskā formā ir  tiešās pārvaldes iestāde vai Publiskā aģentūra. Daudzās jomās ļoti birokratizētais iestāžu un/vai Publisko aģentūru darbību ietekmējošais tiesiskais regulējums ir būtisks šķērslis vairāku organizācijām (kapitālsabiedrībām) ar likumu noteiktu uzdevumu izpildē un ilgtermiņa mērķu sasniegšanā.[GD1] 
 
Piedāvātā redakcija
-
6.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
6. Norādām, ka no Ziņojuma nav pietiekami skaidra nepieciešamība iedalīt valsts kapitālsabiedrības grupās, ja Ziņojuma 4. sadaļā (Ziņojuma 22.lpp.) norādīts, ka neatkarīgi no kapitālsabiedrību grupēšanas, tām tiek saglabāti dažādi individuālie mērķi un attīstības virzieni, kamēr Ziņojuma 3. sadaļā (Ziņojuma 18.lpp.) skaidrots, ka iedalīšana grupās ļauj ieviest atšķirīgus pārvaldības elementus un ka katrai grupai tiks definēti savi darbības mērķi (Ziņojuma 20.lpp.). No tā var secināt, ka par spīti valsts kapitālsabiedrību grupēšanai un grupu darbības mērķu noteikšanai, tām joprojām tiks saglabāta individuāla pārvaldības pieeja, līdz ar to grupēšana ir vairāk formāla, nekā praktiski noderīga darbība. Attiecīgi aicinām precizēt vai papildināt Ziņojumu, lai nepārprotamāk skaidrotu valsts kapitālsabiedrību grupēšanas nepieciešamību.
 
Piedāvātā redakcija
-
7.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
7. Ziņojuma 4. sadaļā (Ziņojuma 24.lpp.) iekļauts priekšlikums akceptēt īpašnieka gaidu vēstules ieviešanu pirms vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes uzsākšanas. Ņemot vērā, ka gaidu vēstules gatavos katra kapitālsabiedrība, aicinām Ziņojumu papildināt ar skaidrojumu, kā gaidu vēstules gatavošana no procesa viedokļa atšķirsies no līdzdalības izvērtējuma, un kāpēc šajā aspektā netiek saskatīta problēma par individuālu vērtējumu.
 
Piedāvātā redakcija
-
8.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
8. Ziņojuma 7. sadaļā (Ziņojuma 37.lpp.) norādīts uz zemo pētniecības, attīstības un inovāciju līmeni valsts kapitālsabiedrībās, sasaistot to ar mandāta neesamību jaunu inovatīvu pakalpojumu un produktu attīstīšanai, kā risinājumu tam saskatot īpašnieka gaidu vēstuļu ieviešanu. Lūdzam papildināt Ziņojumu ar skaidrojumu par to, kāpēc valstij būtu nepieciešams iesaistīties pētniecībā un inovāciju attīstībā.
 
Piedāvātā redakcija
-
9.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
9. Ziņojuma 7. sadaļā (Ziņojuma 38.lpp.) norādīts, ka nepieciešams pilnveidot regulējumu, kas ļautu Pārresoru koordinācijas centram nodrošināt atbilstošu personālu un izveidot kompetences, lai tas varētu uzsākt kapitāla daļu turētāja funkciju izpildi. Aicinām papildināt Ziņojumu ar skaidrojumu, ka konkrētās izmaiņas nepieciešamas tieši Pārresoru koordinācijas centra nolikumā, jo Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu, ar kuru noteiktu Pārresoru koordinācijas centru par kapitāla daļu turētāju konkrētās valsts kapitālsabiedrībās.
 
Piedāvātā redakcija
-
10.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
10. Saskaņā ar Ziņojuma 8. sadaļā ietverto 3. variantu (Ziņojuma 41.lpp.) un 6. sadaļā (Ziņojuma 33.lpp., 34.lpp.) apsvērta jaunas kapitālsabiedrības (meitas sabiedrības) veidošana, kurā nodalītu valsts aktīvus, lai emitētu akcijas. Norādām, ka saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 8. pantu šādai sabiedrībai būtu jāizstrādā stratēģija, jānominē valde un jānodrošina citas administratīvās un atbalsta funkcijas, turklāt jaunu kapitālsabiedrību izveidošana būtu pretrunā ar Ziņojumā secināto, ka Latvijā ir liels skaits valsts kapitālsabiedrību, un to būtu nepieciešams samazināt. Līdz ar to aicinām papildināt Ziņojumu ar lietderības izvērtējumu, izsakot priekšlikumu veidot jaunu un mazu kapitālsabiedrību, lai emitētu akcijas.
 
Piedāvātā redakcija
-
11.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
11. Norādām, ka ir grūti saprast, kā varētu realizēt izteikto priekšlikumu, ka Pārresoru koordinācijas centrs varētu turpināt darboties kā valsts kapitālsabiedrību koordinējošā institūcija, ņemot vērā, ka ir jau pieņemts valdības lēmums ar 2023. gadu apvienot Pārresoru koordinācijas centru un Valsts kanceleju. Valsts kanceleja pēc savas darbības ir tipiska smagnēja valsts pārvaldes birokrātiska struktūra. Līdz ar to apšaubāma ir iespēja, ka Valsts kanceleja jebkad spētu sniegt reālu ieguldījumu kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanā pēc būtības.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
12. Norādām, ka pie kritiski zemā sabiedrības uzticēšanās līmeņa valsts varai (Ministru kabinetam, Saeimai) ir liels risks pārskatīt šobrīd ar likumu noteikto neprivatizējamo valsts kapitālsabiedrību statusu. Tas var izsaukt neprognozējamas sekas, tai skaitā sabiedrībā var pieaugt aizdomas par korupciju noteiktu interešu grupu/partiju interesēs. Savukārt šādas aizdomas varētu apdraudēt pat valsts iekšējo drošību, vēl vairāk palielinot plaisu starp valsts varu un sabiedrību.
 
Piedāvātā redakcija
-
13.
Rīkojuma projekts
2.2. Valsts izšķirošā ietekmē esošu kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to ieņēmumu avotiem:
           I grupa - komerciāla kapitālsabiedrība;
           II grupa - valsts atkarīga komerciāla kapitālsabiedrība;
           III grupa - valsts atkarīga nekomerciāla kapitālsabiedrība.
Priekšlikums
Vienlaikus izsakām šādus priekšlikumus:

13. Konceptuālā ziņojuma projekta 3.daļā “Kapitālsabiedrību iedalījums grupās” nav sniegts pietiekams skaidrojums, kāpēc izvēlēts tieši PwC pētījumā ieteiktais valsts kapitālsabiedrību dalījums, nevis, piemēram, KPMG pētījumā ieteiktais dalījums, kā priekšrocību PwC ieteiktajai segmentācijai norādot tikai mazāku skaitu grupu un piederības grupai noteikšanas ērtumu.
Ņemot vērā minēto un to, ka valsts kapitālsabiedrību iedalījums grupās jeb segmentācija visā konceptuālā ziņojuma projektā akcentēts kā būtisks faktors efektīvas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības veicināšanai, kā arī konceptuālā ziņojuma projekta 2.3.sadaļā “Izstrādājamā pārvaldības politikas dokumenta saturs” kā būtiskākie pārvaldības politikas dokumenta saturā iekļaujamie pārvaldības politikas elementi norādīti arī valsts kapitālsabiedrību segmentācijas principi, ierosinām lēmumu par jau izvēlēta valsts kapitālsabiedrību iedalījuma grupās iekļaušanu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (rīkojuma projekta 2.2. apakšpunkts) pieņemt pēc rīkojuma 2.1. apakšpunktā noteiktā pārvaldības politikas dokumenta izstrādes.
 
Piedāvātā redakcija
-
14.
Rīkojuma projekts
5.1. Pirms valsts izšķirošā ietekmē esošo kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas jautājumu izskatīšanas Ministru kabinetā nodrošināt izvērtējumu par alternatīvu finanšu instrumentu piesaistes iespējām un to ekonomisko analīzi, t.sk. obligāciju emisijas potenciālu.
Priekšlikums
14. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekta 4.punktā paredzētās vadlīnijas vēl nav izstrādātas un saskaņotas Koordinācijas institūcijas padomē, ierosinām par rīkojuma projekta 5.1.apakšpunktā noteikto pienākumu valsts kapitāla daļu turētājiem, tostarp, vai 5.1. apakšpunktā noteiktā prasība attiektos uz visām kapitālsabiedrību grupām, lemt attiecīgo vadlīniju izstrādes un saskaņošanas procesā un tikai pēc vadlīniju apstiprināšanas uzdot valsts kapitāla daļu turētājiem nodrošināt rīkojuma projekta 5.1.apakšpunktā noteikto izvērtējumu.
Piedāvātā redakcija
-
15.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
15. Ziņojuma 2.2. sadaļā (Ziņojuma 10.lpp.) norādīts, ka identificēti vairāki citu politiku sektori, kuri daļēji pārklājas ar valsts kapitālsabiedrību pārvaldību un kuri savos attīstības plānos paredz rīcības attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām. Norādām, ka Pārresoru koordinācijas centram kā atbildīgajai iestādei par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību ir jāspēj novērst tas, ka tiek veidoti vairāki politikas dokumenti ar dažādiem mērķiem attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām.
 
Piedāvātā redakcija
-
16.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
16. Ziņojuma 2.4. sadaļā (Ziņojuma 13.lpp.) norādīts, ka "ja šī ziņojuma rezultātā tiek pieņemts lēmums pārskatīt valsts līdzdalības politikas principus, kompetento iestāžu funkciju apjomu vai jaunu uzdevumu deleģēšanu, galējā lēmuma pieņemšana nododama likumdevēja izlemšanai." Tieslietu ministrija aicina papildināt Ziņojumu, paskaidrojot, kādu dokumentu šī lēmuma kontekstā būtu nepieciešams pieņemt Saeimai.
Tāpat Ziņojumā vairākkārt norādīts, ka valsts līdzdalības politika tiek apstiprināta likumdevēja līmenī (Ziņojuma 2. lpp., 13.lpp.). Lūdzam izvērtēt, vai Ziņojums nav precizējams, ņemot vērā likumdevēja un izpildvaras kompetences, proti, Saeimas kā likumdevēja funkcijas ir likumu un likumu grozījumu pieņemšana un starptautisku līgumu apstiprināšana, nevis politiku apstiprināšana, jo politikas plānošana ir izpildvaras funkcija.

 
Piedāvātā redakcija
-
17.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
17. Ziņojuma 2.4.  sadaļā (Ziņojuma 16.lpp.) norādīts, ka vairākas Inovāciju iniciatīvas grupā esošas valsts kapitālsabiedrības informējušas Pārresoru koordinācijas centru par Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta transformācijas neskaidrībām par atļautās komercdarbības robežām. Aicinām papildināt Ziņojumu ar problēmu uzskaiti, kuras valsts kapitālsabiedrību ieskatā rada attiecīgā norma.
 
Piedāvātā redakcija
-
18.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
18. Ziņojuma 2.4. sadaļā (Ziņojuma 16.lpp.) norādīts, "Šādi principi tiek apstiprināti augstākā līmenī nekā, piemēram, PKC vadlīnijas, kurām ir tikai ieteikuma raksturs." Lūdzam papildināt Ziņojumu ar informāciju par to, kādos dokumentos plānots ietvert šos principus un kāds būs šo dokumentu saistošais spēks.
 
Piedāvātā redakcija
-
19.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
19. Ziņojuma 6. sadaļā (Ziņojuma 32.lpp.) norādīts, "akciju emisija paredz, ka valsts līdzdalība tiktu samazināta, un par to ir nepieciešams Saeimas lēmums." Aicinām papildināt Ziņojumu ar skaidrojumu, ka minētais neattiecas uz visām valsts kapitālsabiedrībām.
 
Piedāvātā redakcija
-
20.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
20. Ziņojuma 7. sadaļā (Ziņojuma 37.lpp.) uzskaitīta Pārresoru koordinācijas centra kā koordinācijas institūcijas līdzšinējās funkcijas. Aicinām papildināt šo uzskaitījumu, norādot to, ka Pārresoru koordinācijas centrs ir arī politikas veidotājs.
 
Piedāvātā redakcija
-
21.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
21. Ziņojuma 7. sadaļā (Ziņojuma 39.lpp. 8. tabulā) iekļauts priekšlikums ierosināt kapitāla daļu turētāja maiņu, ja esošais kapitāla daļu turētājs nenodrošina aktīva īpašnieka funkcijas. Aicinām izvērtēt šāda priekšlikuma pamatotību, ņemot vērā aktīva īpašnieka funkcijas ieviešanas iespējamību kultūras, sporta un veselības sektorā.
 
Piedāvātā redakcija
-
22.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
22. Lūdzam pārskatāmības labad numurēt ziņojuma lappuses.

 
Piedāvātā redakcija
-