Atzinums

5. Anotācijas pamatojuma un alternatīvo risinājumu izvērtējums
Anotācijā sākotnēji bija norādīts, ka alternatīvie risinājumi nav izvērtēti un nav izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem. Pēc saskaņošanas anotācija ir papildināta ar informāciju par alternatīvo risinājumu izskatīšanu, tomēr alternatīvie risinājumi joprojām nav pietiekami izvērtēti pēc būtības, jo nav skaidri pamatots, kādēļ konkrētie alternatīvie modeļi ir noraidīti. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā, ka alternatīvi risinājumi saskaņošanas procesā ir piedāvāti arī no ministrijām un citām publiskā sektora institūcijām, kurām ir praktiska pieredze IKT projektu un iepirkumu īstenošanā. LPS ieskatā šādi priekšlikumi nav vērtējami tikai kā institūciju iebildumi, bet kā būtisks informācijas avots par regulējuma praktisko piemērošanu un iespējamiem risinājumiem identificētajai problēmai. LPS ieskatā anotācijā būtu jāparāda ne tikai tas, kādi alternatīvie risinājumi ir izskatīti, bet arī to salīdzinājums ar piedāvāto 140 000 euro gada limita modeli, tostarp vērtējot:
•             risinājumu ieguvumus un trūkumus;
•             ar katru risinājumu novēršamos riskus;
•             ietekmi uz konkurenci un publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu;
•             ietekmi uz pasūtītāju administratīvo slogu un izmaksām;
•             ietekmi uz informācijas sistēmu darbības nepārtrauktību un drošību.

LPS aicina papildināt anotāciju ar šādu alternatīvo risinājumu salīdzinošu izvērtējumu un skaidri pamatot, kādēļ izvēlētais 140 000 euro gada limita modelis ir atzīstams par efektīvāko un samērīgāko risinājumu.

4. Pārejas periods un jau uzsāktie projekti, tostarp ES fondu projekti
LPS atzinīgi vērtē noteikto pārejas periodu līdz 2027. gada 1. janvārim, tomēr pārejas perioda noteikšana pati par sevi neatrisina jautājumu par jau uzsāktiem iepirkumiem, projektiem un saistībām, kuru īstenošana turpinās pēc jaunā regulējuma spēkā stāšanās.
Šis risks saskaņošanas procesā ir identificēts vairāku institūciju iesniegtajos priekšlikumos. Īpaši būtiski ir norādījumi par Eiropas Savienības fondu, Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansētiem projektiem. Uz nepieciešamību ņemt vērā šādu projektu īstenošanas specifiku ir norādījusi arī VARAM, IEM, SAM un LM, uzsverot, ka jaunu iepirkuma prasību piemērošana var ietekmēt projektu savlaicīgu īstenošanu un aicinot paredzēt atbilstošus izņēmumus vai pārejas risinājumus.
LPS ieskatā pārejas regulējumā nepārprotami jānosaka, kā jaunais ierobežojums piemērojams:
•             jau uzsāktiem iepirkumiem un darījumiem;
•             projektiem, kuru iepirkumu plānošana uzsākta pirms jauno prasību spēkā stāšanās;
•             jau apstiprinātu ES fondu, ANM un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansētu projektu ietvaros plānotajiem darījumiem, ja to īstenošana ir saistīta ar apstiprinātu projekta plānu, budžetu un termiņiem;
•             spēkā esošām EIS vispārīgajām vienošanām un to ietvaros jau uzsāktajiem pasūtījumiem.
Pretējā gadījumā pastāv risks, ka regulējuma maiņa projekta īstenošanas laikā aizkavēs projekta izpildi un var radīt projektu termiņu pārsniegšanas, neattiecināmu izmaksu vai finanšu korekciju risku.

LPS aicina papildināt pārejas regulējumu, skaidri nosakot jaunā ierobežojuma piemērošanu jau uzsāktajiem iepirkumiem un projektiem, kā arī paredzot atbilstošu izņēmumu vai pārejas kārtību ES fondu, ANM un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansētiem projektiem, kuru īstenošana balstās uz pirms regulējuma maiņas apstiprinātiem projektu plāniem, budžetiem un termiņiem.

3. 140 000 euro limita tvērums un piemērošanas kārtība nav pietiekami skaidra
LPS atzinīgi vērtē, ka anotācija ir papildināta ar skaidrojumiem par 140 000 euro limita piemērošanu. Tomēr pašā tiesību normā joprojām nav pietiekami skaidri noteikts, kā pasūtītājam praktiski piemērojams šis limits. Šo jautājumu saskaņošanas procesā ir aktualizējušas vairākas institūcijas – LPS, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, VARAM, Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija un Satiksmes ministrija. Izziņā norādīts, ka regulējums netiek diferencēts un 140 000 euro limits tiek piemērots vienam pasūtītājam un visām tā IKT sistēmām kopumā. Tomēr joprojām nav nepārprotami saprotams, vai pasūtītājam ir pienākums izmantot EIS e-katalogu līdz 140 000 euro limita sasniegšanai un tikai pēc tam organizēt iepirkuma procedūru, vai arī pasūtītājs konkrētu iegādi var neveikt EIS e-katalogā un uzreiz piemērot Publisko iepirkumu likumā paredzēto iepirkuma procedūru.
LPS aicina šo jautājumu skaidri noregulēt tiesību normā vai nepārprotami izskaidrot anotācijā, norādot, kāda rīcība no pasūtītāja tiek sagaidīta pirms un pēc 140 000 euro limita sasniegšanas.
Vienlaikus LPS ieskatā ar regulējumu būtu jānodrošina arī praktisks un preventīvs limita uzskaites mehānisms EIS. Ņemot vērā, ka saskaņā ar projektu limita ievērošanas uzraudzība paredzēta centralizēto iepirkumu institūcijai, EIS būtu lietderīgi nodrošināt automātisku pasūtītāja izlietotās summas uzskaiti un brīdinājumus par limita tuvošanos. Tas ļautu pasūtītājam savlaicīgi plānot turpmāko iepirkumu un mazinātu risku, ka limita pārsniegšana tiek konstatēta tikai pēc darījuma veikšanas.

LPS aicina paredzēt, ka EIS nodrošina šādu automātisku uzskaiti un brīdināšanas mehānismu, tādējādi samazinot manuālas uzskaites un kļūdu risku un nodrošinot pasūtītājiem praktiski izmantojamu instrumentu jaunā regulējuma ievērošanai.

2. Steidzami nepieciešami drošības, darbības nepārtrauktības un normatīvo aktu izpildes darījumi
LPS atkārtoti uzsver, ka regulējumā nepieciešams paredzēt risinājumu situācijām, kurās pēc 140 000 euro limita sasniegšanas informācijas sistēmas uzturēšanas, drošības vai pielāgošanas darbi ir jāveic nekavējoties. Šis nav tikai LPS izteikts apsvērums – saskaņošanas procesā vairāki neatkarīgi subjekti ir norādījuši uz līdzīgu risku, kas saistīts ar iespēju nodrošināt informācijas sistēmu darbības nepārtrauktību un savlaicīgi veikt nepieciešamos IKT pakalpojumus.
Izziņā uz šiem priekšlikumiem norādīts, ka pēc 140 000 euro limita sasniegšanas pasūtītājam piemērojamas publisko iepirkumu regulējumā paredzētās procedūras un tajās paredzētās elastības iespējas. Šāda pieeja pati par sevi nenovērš identificēto risku, jo vispārīgās iepirkuma procedūras, tostarp gadījumos, kad iespējams izmantot to elastības mehānismus, ne vienmēr nodrošina iespēju pakalpojumu saņemt termiņā, kādā tas objektīvi nepieciešams. Tādējādi risks tiek pārcelts uz pasūtītāju, kuram katrā konkrētajā gadījumā jāspēj pamatot izvēlētā iepirkuma risinājuma tiesiskums, vienlaikus nodrošinot sistēmas drošību un nepārtrauktu darbību.
LPS ieskatā regulējumā ir nepieciešams paredzēt skaidrus, šauri definētus un kontrolējamus izņēmumus vismaz gadījumiem, kad darījums nepieciešams:
•             kritisku kiberdrošības ievainojamību vai kiberincidentu seku novēršanai;
•             informācijas sistēmas darbības atjaunošanai pēc būtiskiem tehniskiem traucējumiem;
•             normatīvo aktu prasību ieviešanai noteiktā termiņā, ja šis termiņš ir īsāks par vispārīgās iepirkuma procedūras norises laiku;
•             kritiskas vai valstiski nozīmīgas informācijas sistēmas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

LPS aicina papildināt noteikumu projektu ar iepriekš minētajiem izņēmumiem, vienlaikus paredzot pienākumu pasūtītājam dokumentēt izņēmuma piemērošanas pamatojumu, lai nodrošinātu tā kontrolējamību.

1. Konkurences veicināšanas mērķis un situācijas, kurās konkurence objektīvi nepastāv
LPS vērš uzmanību uz būtiskām izmaiņām projekta anotācijā salīdzinājumā ar iepriekšējo redakciju. Iepriekšējā anotācijas redakcijā bija tieši norādīts, ka “lielā daļā šo pozīciju konkurence nepastāv, jo attiecīgo programmatūru ir tiesīgs modificēt tikai tās izstrādātājs”. Jaunākajā anotācijas redakcijā šis formulējums ir mainīts, norādot, ka “lielā daļā šo pozīciju konkurence ir ierobežota”. LPS ieskatā šī izmaiņa pēc būtības neatrisina anotācijā identificēto problēmu, bet gan to formulē mazāk precīzi. Arī jaunajā redakcijā tiek atzīts, ka attiecīgo programmatūru ir tiesīgs modificēt tikai tās izstrādātājs. Tas nozīmē, ka vismaz daļā gadījumu konkurences ierobežojuma cēlonis nav izvēlētā iepirkuma procedūra vai EIS kataloga izmantošana, bet gan konkrētās informācijas sistēmas tehnoloģiskā uzbūve, autortiesības, pirmkoda pieejamība un piegādātāja atkarība. Šādos apstākļos formāla pāreja no EIS kataloga uz vispārējo iepirkuma procedūru pati par sevi nenodrošina konkurenci. Ja konkrēto informācijas sistēmu objektīvi ir iespējams modificēt tikai tās izstrādātājam, arī atklāta konkursa rezultātā var saglabāties tikai viens faktiski iespējams pakalpojuma sniedzējs. Līdz ar to nav pietiekami pamatots, kādā veidā 140 000 euro limita sasniegšana un turpmāka pakalpojuma iegāde vispārīgajā iepirkuma kārtībā novērsīs identificēto konkurences trūkumu vai samazinās izmaksas.
Atzinīgi vērtējam, ka aktualizētajā anotācijā pie jautājuma par alternatīvo risinājumu izvērtēšanu tagad norādīts “Jā” un ir identificētas vairākas iespējamās pieejas, tostarp ierobežojuma diferencēšana atkarībā no pakalpojuma vai informācijas sistēmas veida, limita noteikšana katrai informācijas sistēmai atsevišķi, citu pasūtītāju vajadzību ņemšana vērā un atsevišķu izņēmumu paredzēšana. Tomēr alternatīvu uzskaitījums pats par sevi nav uzskatāms par to izvērtējumu pēc būtības. Anotācijā nav pietiekami analizēti šo risinājumu ieguvumi, riski, administratīvā ietekme un atbilstība identificētajai problēmai. Tā vietā secināts, ka regulējums netiks diferencēts un izņēmumi netiks paredzēti, lai saglabātu noteikumu projektā paredzētā ierobežojuma mērķi.
LPS ieskatā ar atsauci uz ierobežojuma mērķi vien nepietiek, lai pamatotu, kādēļ tieši vispārējs 140 000 euro ierobežojums ir piemērotākais un samērīgākais risinājums, tostarp situācijās, kurās konkurence objektīvi nav iespējama vai pakalpojuma nepārtrauktība ir kritiski nepieciešama. Šādos gadījumos regulējums var palielināt pasūtītāja administratīvo slogu un iepirkuma norises laiku, vienlaikus neradot faktisku konkurenci vai izmaksu samazinājumu.

LPS aicina atkārtoti izvērtēt 140 000 euro sliekšņa piemērošanu dažādiem programmatūras tehnoloģiju pakalpojumiem, paredzot diferencētu pieeju situācijām, kurās konkurence objektīvi ir iespējama, un situācijām, kurās pakalpojuma sniegšana ir tehnoloģiski vai tiesiski saistīta ar konkrētu piegādātāju. Īpaši izvērtējama iespēja paredzēt izņēmumus esošu informācijas sistēmu uzturēšanai, kritisku kļūdu novēršanai, drošības prasību izpildei un citām situācijām, kurās alternatīva piegādātāja piesaiste objektīvi nav iespējama vai tās nodrošināšana varētu apdraudēt sistēmas darbības nepārtrauktību.

Latvijas Pašvaldību savienība (turpmāk – LPS) norāda, ka LPS nav pret noteikumu projektā paredzētā regulējuma mērķi – stiprināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumu caurskatāmību, veicināt konkurenci un mazināt publisko līdzekļu neefektīvas izmantošanas riskus. LPS atzinīgi vērtē arī to, ka saskaņošanas procesā ir veikti atsevišķi precizējumi un noteikts pārejas periods līdz 2027. gada 1. janvārim.
Vienlaikus LPS, atkārtoti izvērtējot aktualizēto noteikumu projektu, anotāciju un izziņā sniegtās atbildes uz institūciju iebildumiem, secina, ka būtiska daļa saskaņošanas procesā identificēto praktisko risku pēc būtības joprojām nav pietiekami izvērtēti un novērsti. Šie  jautājumi nav vērtējami tikai kā LPS paustie apsvērumi vai pašvaldību intereses. Saskaņošanas procesā neatkarīgi cita no citas vairākas ministrijas, valsts iestādes un citi publiskā sektora subjekti ir identificējuši vienādus vai pēc būtības līdzīgus praktiskos riskus. Tie attiecas gan uz situācijām, kurās konkurence konkrētu IKT pakalpojumu tirgū objektīvi nepastāv, gan uz neatliekamu IKT pakalpojumu un informācijas sistēmu darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, pārejas periodu un jau uzsāktajiem projektiem, kā arī alternatīvu risinājumu izvērtēšanu. Šādu argumentu atkārtošanās dažādu institūciju atzinumos liecina, ka identificētie riski nav atsevišķas institūcijas specifiska problēma, bet gan ar regulējuma praktisko piemērošanu saistīti jautājumi, kuriem nepieciešams rast risinājumu pirms noteikumu projekta pieņemšanas. LPS atzīst, ka valdības deklarācijā noteikto mērķu īstenošana ir būtiska. Tomēr tikpat būtiski ir saskaņošanas procesā ņemt vērā to institūciju praktisko pieredzi, kurām būs jāpiemēro jaunais regulējums, īpaši gadījumos, kad tiek norādīts uz izņēmuma situācijām, kurās vispārīga ierobežojuma piemērošana var radīt būtiskus riskus citu normatīvo aktu prasību izpildei, informācijas sistēmu drošībai, darbības nepārtrauktībai vai jau uzsāktu projektu īstenošanai.
Tādēļ LPS atkārtoti vērš uzmanību uz turpmāk minētajiem jautājumiem, kuri pirms noteikumu projekta apstiprināšanas ir pienācīgi jāizvērtē un, ja nepieciešams, jāatspoguļo noteikumu projekta un anotācijas redakcijā.
 

-