Atzinums

Iepriekš spēkā esošie MK noteikumi Nr.298 "Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana" 7.punkts paredzēja gadījumus, kuros komersanti starp komersantu un lietotāju noslēgtajā līgumā paredzētajos gadījumos varēja pārtraukt sniegt telekomunikāciju pakalpojumus bez iepriekšējas lietotāja brīdināšanas. MK noteikumu projektā šāda norma vairs netiek paredzēta.
LIA rosina šādu normu MK noteikumu projektā saglabāt gadījumiem, ja komersantam ir nepieciešamība pārtraukt pakalpojuma sniegšanu klientam, negaidot MK noteikumu projektā paredzētās 30 dienas par citu līguma saistību pārkāpšanu, jo ir nepieciešams rīkoties nekavējoties. Šādi gadījumi varētu būt izņēmuma gadījumi, kuros klienta rīcība rada krāpniecības risku,  AML, sankciju risku vai tīkla drošības vai citu klientu apdraudējuma riskus.

-

MK noteikumu projekta 5. punkts nosaka: “Komersants parāda samaksas gaidīšanas laikā, pirms šo noteikumu 2.4. apakšpunktā  noteiktā datuma, galalietotājam nodrošina bezmaksas izsaukumus un platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu ar pieslēguma ātrumu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu piekļuvi pakalpojumu apjomam, kas noteikts Elektronisko sakaru likuma 19.panta ceturtajā daļā.”
LIA iebilst pret šādu 5. punkta redakciju, jo tā būtībā paredz elektronisko sakaru komersanta pienākumu nodrošināt klientam, kurš pārkāpj līgumu, vai arī neveic samaksu par pakalpojumu, pilnu pakalpojuma spektru, bet, Latvijai pārņemot  Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa VI pielikuma A daļas e)punktu, šāda prasība no Direktīvas neizriet.

Vēršam uzmanību, ka Direktīvas attiecībā uz sekām par rēķina nenomaksāšanu nosaka tālāk minēto: “Dalībvalstis atļauj konkrētus pasākumus, kam jābūt samērīgiem, nediskriminējošiem un atklātiem, lai segtu neapmaksātus rēķinus, ko izdevuši pakalpojumu sniedzēji. Minētie pasākumi ir paredzēti, lai nodrošinātu to, ka galalietotājiem iepriekš izsniedz pienācīgu brīdinājumu par vēlāku pakalpojuma pārtraukšanu vai atvienošanu. Izņemot krāpniecības gadījumus, gadījumus, ja rēķinu samaksa ir pastāvīgi kavēta vai nenotiek vispār, minētie pasākumi, ciktāl tas ir tehniski iespējams, nodrošina, ka jebkura pakalpojuma pārtraukšana aprobežotos ar attiecīgo pakalpojumu. Atvienošana par rēķinu nemaksāšanu notiek tikai pēc pienācīga brīdinājuma galalietotājiem. Dalībvalstis var ļaut ierobežota pakalpojuma posmu pirms pilnīgas atvienošanas, un tā laikā ir atļauti izsaukumi, par ko galalietotājiem nav jāmaksā (piemēram, izsaukumi uz numuru “112”), un minimāls interneta piekļuves pakalpojumu līmenis, ko noteikušas dalībvalstis, ņemot vērā apstākļus valstī.”  Savukārt, Elektronisko sakaru likuma 19.panta ceturtā daļa nosaka nevis minimālo interneta piekļuves pakalpojuma līmeni, bet gan pienākumu nodrošināt noteikta satura maksas tarifu plānu tirgus deficīta gadījumā. Šādu pienākumu nevar uzlikt komersantiem tajos gadījumos, kad klients nav maksājis par pakalpojumu. Šādā gadījumā klientam būtu nodrošināms tikai tāds pakalpojuma apjoms, kas ļauj sazināties ar avārijas dienestiem, kā arī lietot bezmaksas internetu publiski pieejamās vietās, kur šāds internets ir pieejams.

-