Atzinums

Projekta ID
23-TA-2118
Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
23.10.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Noteikumu projekta 19. punkts paredz, ka projekta īstenošanas rezultātā izveidotā infrastruktūra ir sadarbības partnera – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja – īpašumā, t.i. nosaka īpašumtiesības uz projekta ietvaros uzbūvētām būvēm. Šajā sakarā paskaidrojam, ka Civillikuma 968. pantā ir nostiprināts zemes un ēku vienotības princips, kas paredz, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka, ir atzīstama par zemes daļu, tātad – zemes īpašnieka īpašumu. Papildus minētajam vēršam uzmanību, ka pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas nebija iespējams tiešā veidā atjaunot Civillikuma darbību attiecībā pret zemes un ēkas vienotības principu, jo padomju laikā būvju celtniecība notika, neņemot vērā bijušo zemes īpašnieku zemesgabalu robežas. Tādējādi likuma ''Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību'' (turpmāk – Spēkā stāšanās likums) 14. pantā tika noteikti izņēmuma gadījumi, kad uz zemes uzceltas ēkas var būt patstāvīgi īpašuma objekti. Šādu situāciju, kad zeme pieder vienai personai, bet būve, kas uz tās atrodas, citai, sauc par dalīto īpašumu. Bez piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem (kad dalītais īpašums ir izveidojies vēsturisko notikumu rezultātā), Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktā bija noteikta iespēja veidot arī brīvprātīgu dalīto īpašumu, kura ietvaros zemesgabala nomnieks ar īpašnieka piekrišanu varēja celt būves kā patstāvīgus īpašuma objektus. Praksē brīvprātīga dalītā īpašuma regulējums izrādījās nepilnīgs, jo uz tā pamata uzcelto būvju juridisko statusu padarīja pilnībā atkarīgu no noslēgtā zemes nomas līguma spēkā esamības. Savukārt tiesiskās attiecības zemes īpašnieka un nomnieka starpā pilnībā nosaka šāda nomas līguma saturs. Tādējādi ir paredzami sarežģīti strīdi par būvju tiesisko statusu un savstarpējām tiesiskajām attiecībām brīvprātīgā dalītā īpašuma ietvaros (it īpaši, kad uz nomas līguma pamata ir uzceltas daudzdzīvokļu mājas).
Ievērojot minēto, 2015. gada 5. martā Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu ''Grozījumi likumā ''Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību'''', ar kuru tika paredzēts atteikties no turpmākas brīvprātīga dalītā īpašuma veidošanas, kā arī noteikts pārejas regulējums esošā brīvprātīgā dalītā īpašuma turpmākai pastāvēšanai. Minētais likums paredz, ka no 2017. gada 1. janvāra vairs nav iespējams nodibināt jaunas brīvprātīga dalītā īpašuma tiesiskās attiecības, tādējādi no Spēkā stāšanās likuma tika izslēgts 14. panta pirmās daļas 5. punkts un papildināts ar 33.pantu, kas noteic, ka līdz 2017. gada 1. janvārim noslēgtie līgumi par zemes nomu, kuros ir paredzētas nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēku (būvi) kā patstāvīgu īpašuma objektu un uz kuru pamata ir saņemta būvatļauja būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir spēkā un ir apspriežami saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2017.gada 1.janvārim. Līdz ar to secināms, ka šobrīd jaunu brīvprātīgo dalīto īpašumu nodibināšana ir pieļaujami tikai tad, ja līdz 2017. gada 1. janvārim bija noslēgts gan līgums par zemes nomu, kuros ir paredzētas nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēku (būvi) kā patstāvīgu īpašuma objektu, gan arī saņemta šādu būvju būvniecībai nepieciešamā būvatļauja.
Ievērojot minēto, šobrīd nav tiesiski iespējams veidot jaunus brīvprātīgos dalītos īpašumus un tādējādi precizējams projekta 19. punkts, svītrojot vārdus "Projekta īstenošanas rezultātā izveidotā infrastruktūra ir sadarbības partnera – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja – īpašumā".
 
Piedāvātā redakcija
Sadarbības partneris nodrošina izbūvētās infrastruktūras ekspluatāciju, rezultātu uzturēšanu un apsaimniekošanu pēc projekta īstenošanas (ja attiecināms) un var iesaistīties projekta īstenošanā ar tā īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā esošu nekustamo īpašumu.
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
Norādām, ka noteikumu projekta 29.1. apakšpunktā nav noteikts termiņš projekta ietvaros veikto ieguldījumu saglabāšanai finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā. Attiecīgi lūdzam papildināt apakšpunktu ar minēto termiņu. 
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Lūdzam noteikumu projekta 25.1.3. apakšpunktā precizēt vispārējo atsauci uz normatīvajiem aktiem, atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 137. punktam norādot atsauci uz normatīvajiem aktiem noteiktajā jomā. 
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Anotācijā sadaļā Projekta īstenošanas nosacījumi ir ietverta šāda rindkopa:  Lai nodrošinātu investīciju demarkāciju ar Programmas 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.3. pasākumu “Publiskās ārtelpas attīstība” (turpmāk – 5.1.1.3. pasākums), projekta darbības vienā nekustamā īpašuma kadastra robežās drīkst veikt tikai vai nu Pasākuma ietvaros, vai nu 5.1.1.3. pasākuma ietvaros.
Lūdzam precizēt jēdzienu - nekustamā īpašuma kadastra robežas - , ņemot vērā, ka atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 3.pantā noteiktajam Nekustamā īpašuma valsts kadastrs ir vienota uzskaites sistēma, [...] par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem [...]. 
Paskaidrojam, ka atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 27.decemba noteikumu Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" 2.17. apakšpunktam robeža tiek noteiktas zemes vienībai. Tādējādi īpašuma robežas var būt visu tā sastāvā esošo zemes vienību robežas, bet kadastrs ir informācijas sistēma, kurā reģistrē un uztur kadastra teksta un telpiskos datus par kadastra objektiem.
Piedāvātā redakcija
-